Jaunākais izdevums

Valdība atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) piedāvāto - noteikt, ka nesēju atlīdzība tiktu maksāta par datora komplektiem 2 Ls apmērā par vienu vienību, lai tādējādi autori varētu saņemtu godīgu atlīdzību par to darbu izmantošanu.

Vienlaikus ar datu nesēju atlīdzību Latvijā ir paredzēts aplikt USB zibatmiņas. Tām atlīdzības apmērs plānots 4%, bet DVD un CD – 6% no pirmās atsavināšanas cenas Latvijā.

Savukārt datu nesēja atlīdzība, pēc KM piedāvājuma, netiktu iekasēta par DVD atskaņotājiem ar ieraksta funkciju, datoriem pievienojamiem CD un DVD disku rakstītājiem, MP3 atskaņotājiem ar integrētu cieto disku, minidiskiem, audiokasetēm un videokasetēm.

Iebildumus pret datu nesēju nodevas piemērošanu datoriem valdības sēdē izteica gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un citi IT nozares pārstāvji.

Atlīdzība 2 latu apmērā ir visnotaļ samērīga, norādīja KM juriskonsults Rihards Gulbis, skaidrojot, ka atlīdzības apmērs noteikts, izvērtējot nozares un autortiesību pārstāvju prasības. Tam, ka «2 latu nodeva neiznīcinās datoru nozari» piekrita arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, līdz ar to valdība atbalstīja grozījumus noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu.

Iegādājoties tukšos nesējus un reproducēšanas iekārtas un samaksājot nesēju atlīdzību, cilvēks iegūst iespēju savām vajadzībām kopēt aizsargātus darbus. Savukārt tiesību īpašniekiem (autoriem, producentiem, izpildītājiem) tā ir kompensācija par to, ka tiem liegta iespēja atļaut vai aizliegt savu darbu izmantošanu, kā arī noteikt samaksu par darbu izmantošanu, skaidro AKKA/LAA.

Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls.

Iebildumus pret datu nesēju nodevas piemērošanu datoriem valdības sēdē izteica gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un citi IT nozares pārstāvji.

Atlīdzība 2 latu apmērā ir visnotaļ samērīga, norādīja KM juriskonsults Rihards Gulbis, skaidrojot, ka atlīdzības apmērs noteikts, izvērtējot nozares un autortiesību pārstāvju prasības. Tam, ka «2 latu nodeva neiznīcinās datoru nozari» piekrita arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, līdz ar to valdība atbalstīja grozījumus noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: autordarbu privāta kopēšana un taisnīga atlīdzība

Baltic Data vadītājs Aivars Arums, 29.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

AKKA/LAA neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par datu nesējiem un to cenām

Nozare.lv, 07.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) neplāno nākt klajā ar jauniem ierosinājumiem par Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem datu nesējiem, jo, sākot no 2007.gada līdz pat 2011.gadam, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, jau tika iesniegts detalizēts ierosinājums, kurā iekļauti visi datu nesēji, kas pašreiz ir lietošanā, norāda AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Ierosinājumi pērn izvirzīti, vadoties pēc AKKA/LAA rīcībā esošajām sabiedriskajām aptaujām un pētījumiem, kur esot redzamas izmaiņas datu nesēju patēriņā.

«Samazinājies CD, DVD, audio un video kasešu nesēju lietojums, tāpēc AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt atlīdzības apmēru no šiem nesējiem. Jaunie datu nesēji ir zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkoti mobilie telefoni, datoru cietie diski, televīzijas papildierīces,» norādīja Briģis.

Briģis paskaidroja, ka, ja 20 santīmi bija DVD, desmit santīmi CD, tad AKKA/LAA ierosinājums bija samazināt uz četriem santīmiem, šo summu nosakot visai CD/DVD nesēju grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 8. aprīļa sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību,” par datu nesēju atlīdzību (DNA) jeb atlīdzību autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.

Grozījumi aktualizē datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, iekļaujot tajā viedtālruņus, savukārt CD un DVD matricas no tā izņemot.

“Lai gan Satversmes tiesa 2012. gadā ir noteikusi, ka datu nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, līdz pat šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi. Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei. Paldies visām iesaistītajām pusēm par paveikto un par asās diskusijās izskanējušo,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu,” uzsver KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere, skaidrojot, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu - arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām. “Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, mēmes vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana,” akcentē L.Zommere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Vairāk saules ir pārliecināts, ka vakar notikušais kriminālpolicijas iebrukums uzņēmuma restorānos un ražotnē ir neadekvāta un nepamatota varas demonstrēšana. Tas ir uzbrukums uzņēmumam, kurš sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu ēnu ekonomiku restorānu nozarē, šodien preses pasākumā pavēstīja Vairāk saules pārstāvji.

Tas ir tiešs uzbrukums uzņēmuma reputācijai - restorāna klientiem un darbiniekiem ir radītas traumējošas emocijas, savukārt uzņēmumam apmēram 25 tūkstošus eiro lieli zaudējumi dienā, tika akcentēts.

«Mēs esam 100 procenti pārliecināti, ka mums nav, ko slēpt, jo mēs nekad neesam grozījuši un negrozīsim kases aparātus. Vēl vairāk - mēs esam viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa jauno kases aparātu sistēmu. Vēl nesen VID veica pārbaudes uzņēmumā un atzina, ka Vairāk saules ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas negroza kases aparātus,» apgalvoja E. Bērziņš.

«Es gribētu atvainoties Vairāk saules restorānu tīkla vārdā visiem mūsu klientiem par šo radušos situāciju un īpaši tiem klientiem, kuriem bija jāpiedzīvo visi šie apvainojumi, esot pie mums brīdī, kad pie mums iegāzās policija. Otrkārt, es noteikti gribu atvainoties Vairāk saules vārdā visiem mūsu darbiniekiem par pazemojumiem, kas viņiem bija jāpiedzīvo policijas darbinieku nekorektās darbības dēļ. Vakar tika veiktas kratīšanas sešos Vairāk saules restorānos, mūsu ražošanas cehā, kā arī birojā. Pēc neoficiālas informācijas, arī pie fiziskām personām, kas ir saistītas ar šo uzņēmumu. Pie cik un kādām es jums nevarēšu atbildēt - šādas informācijas man nav. Pie manis arī bija kratīšana. Tika izņemti datori, visi datu nesēji, tamlīdzīgi informācijas nesēji, ieskaitot arī telefonus. Es ļoti gribētu noskaidrot, kas ir šis pamats, lai policija tik brutāli iebruktu veiksmīgi strādājošā uzņēmumā. Šobrīd mums viņi inkriminē kases sistēmu datu sagrozīšanu jeb iejaukšanos kases sistēmu programmatūrā. Es šeit ar pilnu atbildību visiem klātesošajiem varu pateikt, ka Vairāk saules nekad to nav darījuši un nedara. Šādiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Es jums vēlreiz varu atkārtot - Vairāk saules restorānu tīkls nekad līdz šim un arī šobrīd neveic nekādas manipulācijas ar kases aparātu sistēmām un ar to saistītajiem nesējiem. Es gribētu uzmanību vērst uz to, kādā veidā tika veiktas šīs procesuālās darbības. Man rodas jautājums, vai tā ir mūsdienās jāstrādā policijai, kas vienkārši brutāli iegāžas strādājošos restorānos, pilnos ar klientiem, gandrīz visi galdiņi aizņemti, cilvēki ēd - pazemojoši, aizskaroši, es atkārtošu šos vārdus - pazemojoši un aizskaroši - izturas pret apmeklētājiem un tālāk pret darbiniekiem. Darbinieki tiek nostādīti pie sienas, pavēles formā tiek visi mesti ārā, nekas netiek paskaidrots,» sacīja Mārtiņš Kalniņš, Vairāk saules akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināts - Gan Bei lietā kriminālvajāšanu lūdz sākt pret deviņām personām, budžetam nodarītie zaudējumi - 957 800 eiro

LETA, 29.12.2015

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas Kaspars Čerņeckis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā lūgts sākt kriminālvajāšanu pret deviņām personām, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka minētais uzņēmums izmantoja speciālu programmatūru, ar ko iespējams veikt nelikumīgu iejaukšanos kases sistēmu darbībā, un samazināja tajā reģistrētos ieņēmumus, kā arī mantkārīgā nolūkā veica grāmatvedības dokumentu viltošanu un slēpšanu.

Valsts budžetam nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā nodarīti zaudējumi 957 799,96 eiro apmērā.

Gan Bei šī gada vasarā sāka atlīdzināt nodarītos zaudējumus, un patlaban valsts budžetā jau iemaksāti aptuveni 200 000 eiro.

Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret septiņām ar Gan Bei saistītām personām, no kurām piecas ir uzņēmuma darbinieki - grāmatveži, IT speciālisti un inkasatori, viena persona ir finanšu direktors un viena - valdes loceklis. Savukārt divas personas ir saistītas ar kases aparātu apkalpošanas uzņēmumu, kas Gan Bei piegādāja nelegālo programmatūru, - šī uzņēmuma līdzīpašnieks, kā arī viņa radinieks, kurš nodrošinājis kases aparātu apkalpošanu. Par konkrētām personām Čerņeckis atteicās runāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sprūda krimināllietā ziņo par liecinieku sensitīvu datu izplatīšanu

Jānis Goldbergs, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprūda krimināllieta draud iesprūst. Iespējams, prokurori Uldis Cinkmanis un Zane Pavāre, kas uztur valsts apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl 10 citām personām, līdz ar lietas materiāliem ir izdalījuši sensitīvus datus par liecinieku dzīvesvietām, tālruņiem, pat slimību vēsturēm

Ko iesākt tālāk, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis lems 7. jūnijā.

Milzīgā lietas apjoma dēļ – vairāk nekā 160 sējumi, valsts apsūdzības, iespējams, pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī neskaidrībām par to, kas īsti ir konfiscētie lietiskie pierādījumi – datu nesēji – dzelži vai dati, M. Sprūda lieta var iesprūst uz nenoteiktu laiku. Visu šo jautājumu dēļ tiesa tā arī neuzsāka lietas skatīšanu pēc būtības un, visticamāk, to nevarēs izdarīt vismaz līdz rudenim.

Iespēja ietekmēt lieciniekus

Zvērināta advokāte Inguna Lamberte tiesai lūdza rīkoties, jo izdalītajos lietas materiālos atrodami sensitīvi dati par lietas lieciniekiem, proti, personām, kas nopratinātas, bet kurām nav aizstāvju. Sējumos atrodami liecinieku telefona numuri, dzīvesvietu adreses, slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi. Vēl vairāk - šādu datu izsniegšana ir pretrunā gan ar Kriminālprocesa likumu, gan personu datu aizsardzību un ar to saistīto ES likumdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jauno datu nesēju atlīdzības kārtību gadā iekasētu vairāk nekā pusmiljonu latu, kas būtu trīs reizes vairāk nekā pašlaik.

Tā liecina Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) aplēses. Līdzīgu viedokli DB sniedz ELKO Grupa Baltijas reģionālais direktors Guntis Tomsons: «Pieļauju, ka nesēju atlīdzības iekasētais apjoms varētu pārsniegt 0,5 milj. Ls gadā, kas jebkurā gadījumā ir ievērojami vairāk, nekā to iekasē Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājs maksās dārgāk par apliktajām iekārtām un nesējiem kā patērētājs blakus valstīs, lai gan pirktspēja Latvijas iedzīvotājiem nav lielāka.»

Jāatgādina, ka Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls), bet Lietuvā – 123,7 tūkst. liti (25,2 tūkst. Ls). Kultūras ministrija (KM) no savas puses plāno virzīt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu, ka datu nesēja atlīdzība Latvijā būtu jāmaksā par visa veida CD un DVD diskiem, USB zibatmiņām un personāliem datoriem. «No ar nodevu apliekamo datortehnikas iekārtu saraksta noteikti vajadzētu svītrot profesionāli biznesam paredzētos portatīvos datorus, serveru sistēmas un terminālos datorus. Nozare vienmēr pielāgojas šādiem vai citādiem lēmumiem, bet būtiski būtu uzsvērt to, ka tuvredzīgi lēmumi kropļo un bremzē nozares attīstību un kopumā vājina konkurētspēju gan iekšējos, gan ārējos tirgos,» turpināja G. Tomsons. Turklāt, ja šobrīd nesēja atlīdzība tiek iekasēta kā fiksēta samaksa par vienu vienību, tad KM piedāvā šo atlīdzību noteikt kā procentuālu likmi no nesēju un iekārtu pirmās pārdošanas cenas Latvijā. Procentuālo likmju lielums varētu būt 6% par CD un DVD diskiem, 4% par USB zibatmiņām un 1% par datoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Puse lielo uzņēmumu baidās, ka pavirši darbinieki apdraud informācijas drošību

Gunta Kursiša, 26.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku paviršība rada nopietnus draudus korporatīvās konfidenciālās informācijas drošībai - tā uzskata vairāk nekā puse dalībnieku aptaujā, ko IT nozares pētījumu kompānijas IDC analītiķi veica starp pasaules lielajiem uzņēmumiem.

41 % aptaujāto uzņēmumu raizējas par informācijas noplūdes novēršanas jautājumiem. «Viens no izplatītākajiem darba ar konfidenciālu informāciju noteikumu pārkāpumiem ir tas, ka darbinieks izmanto savas USB atmiņas ierīces un ārējos diskus, kā arī darba klēpjdatoru lietošana ārpus korporatīvā tīkla. Bieži vien tieši šādās ierīcēs vērtīga informācija var neatļauti nonākt ārpus uzņēmuma,» stāsta Kaspersky Lab Datu un kritiskās infrastruktūras aizsardzības grupas vadītājs Konstantīns Kamaņins.

«Noņemamie datu nesēji var kļūt par līdzekli datora inficēšanai ar ļaunprogrammatūru, kas, piemēram, pēc tam nodrošina hakerim attālinātu piekļuvi tīklam un ļauj viņam zagt konfidenciālu informāciju,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sargā naudu un datus

Kristīne Stepiņa, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbinieks aiziet, tam līdzi arī svarīga informācija. Kā pret to nodrošināties, kā rīkoties?

Zvērināts advokāts Māris Paipa, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Tēzes

• Latvijas tiesību aktos ir paredzēta atbildība par komercnoslēpumu saturošās informācijas neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Tomēr, lai varētu runāt par pārkāpumu, pašam uzņēmumam ir jāizdara mājas darbs - iepriekš jānosaka kas ir tā komercnoslēpums.

• Praksē problēmas mēdz sagādāt pieradījumu iegūšana, ka noticis komercnoslēpuma neatļauts izpaušanas gadījums. Šīs grūtības minimizēt uzņēmumam var palīdzēt juristi un speciālisti no citām jomām, piemēram, IT jomas. Tomēr pamatu pamats – uzņēmumā ir jābūt noteiktam, kas ir tā komercnoslēpums.

• Jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību tiek risināts arī Eiropas Savienības līmenī. Vienotas kārtības ieviešana Eiropas Savienības valstīs radīs drošāku vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) uzskata, ka nav tiesīgs iejaukties Valsts policijas izmeklētajā restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā, tāpēc viņš ar restorāna īpašniekiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem šajā jautājumā netiksies.

Pie LTRK vērsās tās biedrs - SIA «Vairāk saules», lūdzot LTRK atbalstu situācijas risināšanā, kas izveidojusies saistībā ar Valsts policijas veiktajām izmeklēšanas darbībām, proti, uzņēmuma nespēju atgūt kratīšanas laikā izņemtos saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju. LTRK ministram pauda uzskatu, ka nepieciešams meklēt risinājumus, lai izmeklēšanas darbības neradītu saimnieciskās darbības nepārtrauktības riskus, apzinot problēmas esamību, kā arī apsverot domu par nepieciešamību grozīt kādus normatīvos aktus.

Iekšlietu ministrijā aģentūra LETA noskaidroja, ka ministrs augsti vērtē LTRK sniegto atbalstu Latvijas uzņēmējiem, pārstāvot to intereses uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, taču izmeklēšanu regulē likums un iekšlietu ministrs nav pilnvarots uzraudzīt kriminālprocesa veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CSDD darbinieki saskārušies ar kādas personas nesankcionētu mēģinājumu piekļūt Transportlīdzekļu reģistram un mēģinājumu izspiest naudu, taču sadarbībā ar Valsts policiju likumsargiem izdevies aizturēt iespējamo vainīgo, informē CSDD

Būtiski, ka personai nav izdevies piekļūt CSDD reģistrā esošajiem datiem un nav notikusi datu noplūde.

Jānorāda, ka reģistra izmantošana ir normatīvi regulēta, kurā daļa informācijas ir publiski pieejama, taču ir arī ierobežotas pieejamības informācija. Pateicoties CSDD darbinieku profesionālajai rīcībai, piekļūšanas mēģinājums nekavējoties atklāts un par to ziņots Valsts policijai, kuras kompetencē ir tālāko izmeklēšanas darbību veikšana.

Saņemot informāciju par notikušo incidentu, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas nekavējoties uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 183.panta pirmās daļas, 241.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas, proti, par informācijas sistēmas darbības traucēšanas mēģinājumu un izspiešanas mēģinājumu mantkārīgos nolūkos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par draugiem.lv lietotāju datu nelikumīgu iegūšanu aizturēti trīs nepilngadīgie

Lelde Petrāne, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada februārī saņēma informāciju par iespējamām nelikumīgām darbībām ar interneta vietnes draugiem.lv lietotāju datiem. Veiktās izmeklēšanas ietvaros, sadarbojoties ar portāla administrāciju un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV, ENAP darbinieki noskaidrojuši personas, kuras nelikumīgi ieguvušas portāla lietotāju virtuālās identitātes.

Informāciju par iespējamām nelikumīgām darbībām ENAP saņēma šā gada februārī. Noskaidrots, ka interneta vidē dažādos ārzemju resursos tikušas izveidotas un uzturētas vairākas viltotas mājas lapas, kas vizuāli bijušas identiskas vietnes draugiem.lv autorizācijas lapai. Viltoto mājas lapu vizuālajā noformējumā tika izmantota resursa draugiem.lv preču zīme, kas lietotājiem radīja maldīgu iespaidu par interneta resursa autentiskumu.

No saņemtās informācijas bija secināms, ka portāla draugiem.lv lietotāju vidū sākotnēji ar vēstuļu sadaļas starpniecību tiek izplatīta informācija ar aicinājumu piepelnīties, kā arī norādīta interneta vides vietne, kurā šī peļņa ir gūstama. Lietotāji, izmantojot saziņā norādīto saiti, nonāca minētajā mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA un līdzīgas ārvalstu organizācijas pretojas Autortiesību likuma grozījumiem

Gunta Kursiša, 06.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sagatavotie likuma grozījumi ir solis atpakaļ, neļaujot mūziķiem saņemt atlīdzību par tādu pamatlietu kā mūzikas publisku atskaņošanu, vienalga - vai tas ir radio vai jebkura cita ierīce,» norādīja Pīters Litems (Peter Leathem), Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānijas Phonographic Performance Limited (PPL) direktors.

«Pelnīt ar mūziku ir riskants darbs arī vislabākajos laikos un Lielbritānijā mēs esam stingri pastāvējuši uz savām pozīcijām – ir tikai taisnīgi, ka izpildītājiem un tiem, kas iegulda savu darbu mūzikas radīšanā, ir jāsaņem samaksa, kad tiek izmantoti viņu ieraksti. Te nav nekāda atšķirība no citiem pakalpojumu sniedzējiem, un būtiski ir atzīmēt ievērojamos ieguvumus, ko bizness var iegūt no publiskas mūzikas atskaņošanas,» papildina P. Litems.

Savukārt biedrība Aepo-Artis, kas pārstāv 31 izpildītāja kolektīvā pārvaldījuma organizācijas Eiropā, izteikuši gatavību apspriest sagatavotos likuma grozījumus «ar cilvēkiem Latvijā, kuri ir atbildīgi par valsts likumdošanas grozīšanu vai atjaunināšanu», norādīja biedrības ģenerālsekretārs Ksavjers Blanks (Xavier Blanc). Līdz šim biedrība Aepo-Artis iepazinusies ar izvirzītajiem likuma grozījumiem un norādījusi uz esošām nepilnībām. Tā, piemēram, biedrības prāt, «ierosinātais formulējums «publiskais izpildījums» būtu pretrunā ar esošajiem Eiropas un starptautiskajiem instrumentiem un radītu konfliktus attiecībā uz valsts starptautiskajām saistībām. Piemēram, nosacījums, ka izpildījums tiek uzskatīts par publisku tikai tad, ja tas tiek izmantots «ar nolūku gūt komerciālu labumu», vai arī atsevišķu radioraidījumu izslēgšana no publiskā izpildījuma sektora, ir acīmredzami pretrunā ar esošajiem starptautiskajiem noteikumiem,» uzskata biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki aizturēja vairākas personas par grāmatvedības datu sagrozīšanu kādā ar automašīnu tirdzniecību saistītā uzņēmumā, dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Kopumā septiņas personas tika atzītas par aizdomās turētajām, no kurām viena vēl joprojām atrodas apcietinājumā. Šī gada februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļa, 217. panta trešās daļas un 275. panta otrās daļas.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka uzņēmuma valdes loceklis personu grupā ar uzņēmuma darbinieci, kura atbild par uzņēmuma naudas līdzekļu plūsmu, un kāda cita uzņēmuma valdes locekli veica noziedzīgas darbības lietotu automašīnu tirdzniecības jomā. Abu uzņēmumu amatpersonas un darbinieki Latvijā un ārvalstīs no privātpersonām iegādājās lietotus transportlīdzekļus ar mērķi realizēt tos uzņēmuma tirdzniecības vietās Rīgā. Viņi nenorādīja iegādātās automašīnas kā uzņēmuma īpašumu, bet gan fiktīvi, viltojot transportlīdzekļu pieņemšanas aktus un citus dokumentus, reģistrēja tos Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistrā un tirgoja iegādātās automašīnas kā komisijā nodotās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apturēts grupējums, kas no valsts budžeta izkrāpis sešus milj. Ls

Gunta Kursiša, 03.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde ar pretterorisma vienības OMEGA līdzdalību aizturējusi noziedzīgu grupējumu, kas no budžeta izkrāpis rekordlielu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas summu.

Kopumā tika veiktas 26 kratīšanas dažādos objektos Rīgā, un rezultātā šā gada 23. aprīlī tika apturēta noziedziedzīga grupējuma darbība, kas vairāk nekā trīs gadu laikā – no 2009. gada janvāra līdz šā gada 1. aprīlim – Rīgas teritorijā veica krāpšanu lielā apmērā. Kopumā krāpniecisko darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā sešu milj. Ls apjomā.

Sadarbojoties ar OMEGA, aizturētas 12 personas. Šobrīd diviem grupējuma organizatoriem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Kratīšanu laikā tika izņemta 300 tūkst. eiro skaidra nauda, kurai patlaban uzlikts arests un tā ieskaitīta VID depozīta kontā, seifi, datori un citi datu nesēji, zīmogi, dokumenti, piezīmju grāmatiņas, USB atmiņas kartes un mobilie telefoni. Kratīšanu laikā VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem tika izrādīta pretdarbība un notika mēģinājumi iznīcināt lietiskos pierādījumus - pa logu tika izmesti kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti - telefons, dators, divas somas ar dokumentiem, kurās pamatā bija aplokšņu algu saraksti un cita informācija par skaidras naudas plūsmu. Tāpat attālināti tika mēģināts dzēst datus, kas atrodas serverī, taču, pateicoties Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Infotehnisko ekspertīžu nodaļas ekspertiem, kuri sniedza savu atbalstu kratīšanas laikā, datu dzēšana tika pārtraukta. Persona, kura mēģināja iznīcināt datus, šobrīd ir aizturēta un atzīta par aizdomās turēto, skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (VP GKrPP KIP) amatpersonas pabeigušas izmeklēšanu krimināllietā par ātro kredītu ņemšanu, kas saistīta ar citu personu nelikumīgu datu izmantošanu. Kopumā policija ir konstatējusi 672 krāpšanas epizodes un par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturējusi personu grupu sešu cilvēku sastāvā.

2016. gada vasarā Valsts policijas Rīgas reģiona iecirkņos ar iesniegumiem bija vērsušās vairākas personas, uz kuru vārda bija atvērts bankas konts, pēc kā pieteikts un saņemts ātrais kredīts. Saskatot gandrīz identiskas noziedzīgā nodarījuma pazīmes, uzsāktie kriminālprocesi tika apvienoti un nodoti izmeklēšanai VP GKrPP KIP 2. nodaļai.

Veicot izmeklēšanu, likumsargi noskaidroja, ka vairāku personu grupa uzrunāja cilvēkus un par finansiālu atlīdzību lūdza atvērt bankas kontus un noformēt bankas maksājuma karti. To izdarot, personas krāpniekiem uzticēja savus datus, tajā skaitā kodu kartes un internetbankas piekļuves paroles. Iegūstot nepieciešamo informāciju, krāpnieki ņēmuši vairākus ātros kredītus. Jāpiebilst, ka krāpnieki uzrunāja personas, kurām ir slikts finansiālais stāvoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VP kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi trīs gadījumus, kuros izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Db.lv, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde 2018.gada izskaņā pabeigusi izmeklēšanu un nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai trīs savstarpēji nesaistītus kriminālprocesus, kuros izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Pabeidzot izmeklēšanu iepriekš uzsāktajos kriminālprocesos, veicināts progress cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kuri kā labās prakses piemēri bija norādīti ekspertiem arī «Moneyval» novērtēšanas laikā. Pret vairākām personām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu.

Viena no tādām izmeklēšanām tika uzsākta 2016.gada oktobrī, kad tika ierosināts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, personām iegādājoties luksuss klases automašīnas. Veiktās izmeklēšanas laikā konstatēts, ka luksuss klases automašīnas tika piesavinātas no kādas Latvijā reģistrētas līzinga kompānijas, pēc kā automašīnas prettiesiski izvestas no valsts un ar viltotu dokumentu palīdzību realizētas trešajām personām, tādā veidā veicot noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu legalizāciju. Valsts policijas veiktās izmeklēšanas laikā divām luksuss klases automašīnām, kuru kopējā vērtība pārsniedza 200 tūkstošus eiro, tika uzlikti aresti. Par minēto noziedzīgo nodarījumu 2018.gada beigās Valsts policija pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā un nodeva to prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret trīs personām pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā un pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai organizētā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākotnējie aprēķini liecina, ka Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonu iespējamo noziedzīgo darbību rezultātā nodarīti ne mazāk kā 300 000 eiro zaudējumi.

Kā apstiprināja KNAB, 5.aprīlī sākts kriminālprocess pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma. Līdz šodienai nopratināti vairāki desmiti personu.

Krimināllietā aizturētas divas personas, kuras atbilstoši kriminālprocesa normām atzītas par aizdomās turētajām. Abas personas patlaban ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Jau rakstīts, ka šīs personas ir RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča un RTAB biroja vadītāja Inguna Priedīte, kuras bija aizturētas, bet patlaban ir atbrīvotas no policijas izolatora.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzlikts arests organizētas noziedzīgas grupas īpašumiem pusmiljona eiro apmērā

Db.lv, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas, veicot mērķtiecīgu darbu nelegālo akcīzes preču apkarošanas jomā, kādā angārā Rīgā, Maskavas ielā, atklāja nelegālo cigarešu noliktavu. Kopumā tika atsavināts 828 720 nelegālo cigarešu, kas bija sagatavotas transportēšanai ārpus Latvijas Republikas, un par šo noziegumu aizturēti četri organizētās grupas dalībnieki.

Kriminālprocesa ietvaros ar Valsts policijas lēmumu un tiesas apstiprinājumu kā iespējamai noziedzīgi iegūtai mantai uzlikts arests šo personu nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem un naudas līdzekļiem par kopējo vērtību apmēram pusmiljons eiro. Šā gada jūnija beigās kriminālprocesā tika pabeigta izmeklēšana un tas nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

2019. gada februārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kvalificējot izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas (par tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu (ražošanu), uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju), 275. panta pirmās un otrās daļas (par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu) un pēc 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa apcietina arī maksātnespējas administratoru Sprūdu

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien, 9.jūnijā piemēroja apcietinājumu arī maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kad tiesa gāja apspriesties un Sprūds tika konvojēts uz citu telpu, viņš žurnālistiem paspēja vien pateikt, ka kratīšanās nav atrasts neviens dokuments, kas apstiprinātu viņa saistību ar noziegumu.

Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai tika atvests Sprūds.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas lēmuma žurnālistiem pastāstīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Aizstāvība bija lūgusi apcietinājuma vietā, piemērot mājas arestu vai drošības naudu. Pats Sprūds konvojēšanas laikā uz žurnālistu jautājumu, vai atzīstot vainu, atbildēja: "Es vispār personas, kas tur pieminētas, neesmu redzējis."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VUGD amatpersonas tur aizdomās par kukuļņemšanu būvobjekta akceptēšanai

Zane Atlāce - Bistere, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar būvobjekta ugunsdrošības pārbaudes veikšanu un attiecīgi – atzinuma par tā atbilstību ugunsdrošības prasībām izsniegšanu, Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis septiņas kukuļošanā iesaistītās personas, informē IDB.

Aizdomās par kukuļa pieņemšanu aizturētas četras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes amatpersonas, tai skaitā abi brigādes komandiera vietnieki. Savukārt par iespējamu kukuļdošanu, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu no VUGD amatpersonu puses, skatot jautājumu par būvobjekta atbilstības novērtēšanu ugunsdrošības prasībām, aizturēts būvuzņēmuma PS Merks-Ostas celtnieks pārstāvis, un SIA VPM Latvija īpašnieks un darbinieks. SIA VPM Latvija šajā būvobjektā veica projekta ugunsdrošības risinājumu apsekošanu.

IDB aģentūrai LETA apliecināja, ka šis būvobjekts ir Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle, kurai Ventspils dome devusi nosaukumu Latvija. Tāpat IDB apliecināja, ka kukuļa summa ir vairāki tūkstoši eiro, tomēr precīzāk neminēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseļa lietā par aizdomās turētām atzītas sešas personas

LETA, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā Lielvārdes 200 miljonu eiro lielā vekseļa lietā Valsts policija pagājušā nedēļā par aizdomās turētajām atzinusi sešas personas, kurām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Aizturēti ir trīs sievietes un trīs vīrieši aizdomās par krāpšanas mēģinājumu lielā apmērā. Sievietes dzimušas 1960., 1972., 1959.gadā, bet vīrieši dzimuši 1976., 1959. un 1977.gadā.

Aizturēšana veikta šogad martā sāktā kriminālprocesā par to, ka 2015.gada novembrī Lielvārdes domes priekšsēdētājs iesniedza Valsts kasē iesniegumu ar lūgumu izsniegt vēstuli aizdevumam 200 miljonu eiro vērtībā Lielvārdes novada pašvaldības darījumam, kas nav noticis.

Izmeklēšanas laikā veiktas 15 sankcionētas kratīšanas, kurās izņemta datortehnika, datu nesēji un dokumenti. Aizturētās personas 9.jūnijā atzītas par aizdomās turētām.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad toreizējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš (Vidzemes partija) 2015.gada 24.novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja "parādzīmi" par 200 miljoniem eiro, pašvaldība 2015.gada nogalē vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt Āboliņa rīcības tiesiskumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien Latvijā aizturējis Rīgas domes deputātu un nodibinājuma «Rīgas tūrisma attīstības birojs» (RTAB) bijušo valdes locekli Maksimu Tolstoju (S), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tolstojs kopš 14.maija nebija atgriezies no komandējuma Krievijā un KNAB bija iesniedzis slimības lapu.

KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.

KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru