Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

No šī gada mājokļa iegādi Latvijā ietekmēs ne tikai cena un atrašanās vieta, bet arī parādi.

Spēkā stājies princips “parāds seko dzīvoklim”, kas nozīmē, ka, pērkot īpašumu, jaunais īpašnieks pārņem arī pēdējo trīs gadu uzturēšanas saistības.

Ko paredz jaunais regulējums?

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka jaunais īpašnieks pārņem atbildību par komunālo pakalpojumu parādiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī maksājumiem par zemes likumiskās lietošanas tiesībām, ja tādas ir piemērotas. Savukārt par parādiem, kas ir vecāki par trim gadiem, joprojām būs atbildīgs iepriekšējais īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nav veicis. Likumdevēja mērķis ar šīm izmaiņām ir uzlabot maksājumu disciplīnu un nodrošināt, ka dzīvojamo māju apsaimniekošana un uzturēšana netiek apdraudēta parādu dēļ, vienlaikus veicinot lielāku skaidrību un atklātību nekustamā īpašuma darījumos.

Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests princips, ka "parāds seko dzīvoklim".

Ieviešot šo principu, jaunajam dzīvokļa īpašniekam būs jānomaksā dzīvokļa parāds par komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par trīs gadiem pirms dzīvokļa iegādes savā īpašumā. Savukārt par vecākiem parādiem atbildīgs būs tas dzīvokļa īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nebūs veicis.

Likums grozīts, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana, teikts grozījumu anotācijā.

Atrodoties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm dažādās darba un sadzīves situācijās varēsim elektroniski pieprasīt apliecinājumu jeb dokumentu, kas izdots Latvijā. Piemēram, par valstisko piederību, dzimšanas apliecību, dzīvesvietu, augstskolas diplomu u.c. Piekritīsiet, tas ievērojami atvieglos mūsu ikdienu!?

Šādu iespēju nākotnē nodrošinās OOTS platforma, kas nav tikai tehnoloģisks rīks, tā ir būtiska reforma efektīvākai, caurskatāmākai un lietotājiem draudzīgākai publiskajai pārvaldei. Tomēr tās ieviešanai nepieciešami skaidri tiesiskie regulējumi, tāpēc jāstrādā bez kavēšanās, lai nodrošinātu, ka likumdošana atbalsta šo inovatīvo risinājumu un mēs neatpaliekam no citām dalībvalstīm, iespējams, esam pat starp celmlaužiem.

Eiropas Komisija (EK) pozicionē, ka valsts iestādēm jāspēj sazināties ar citas valsts iestādēm vieglā, drošā un uzticamā veidā. OOTS (vienreizes principa tehniskās sistēmas) ir ES izveidota IT platforma, lai dažādas ES valstu iestādes varētu nodrošināt savstarpēju datu apmaiņu – lai nebūtu jāvadā dokumenti no vienas valsts uz otru, jārūpējas par to tulkošanu, notariāli jāapliecina, jāmaksā par šiem procesiem utt.. Mērķis ir vienreizējas informācijas sniegšanas princips. Tas paredz, informāciju, kas kādā iestādē jau ir elektroniski pieejama, var saņemt arī citas iestādes un iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsniedz vieni un tie paši dokumenti.

Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.

Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.

Lieliski rezultāti, finansējums palielināts

Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

2026. gada janvārī spēkā stāsies vairākas nozīmīgas tiesību normu izmaiņas, kas skars gan privātmāju, gan dzīvokļu īpašniekus un citu sabiedrības grupu pārstāvjus.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem, kas tiks ieviests ar 2026. gada 6.janvāri, ir vienotais process būvniecības jomā. Tas paredz, ka Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēts iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam - arī par ierakstu zemesgrāmatā. Vienotais process nozīmē plašu informācijas sistēmu savietojamību un datu apmaiņu starp iestādēm. Līdz ar vienotā procesa ieviešanu Valsts zemes dienesta veikta kadastrālā uzmērīšana (būvniecības kadastrālās uzmērīšanas lieta, agrāk saukta par inventarizācijas lietu) vairs nebūs nepieciešama, tādējādi ievērojami samazinot līdzšinējo administratīvo un finanšu slogu, kā arī ietaupot laiku. Procesa darbība būs pilnībā digitalizēta un dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski un secīgi.

Valdība otrdien nolēma atcelt finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka finansējums ir pieejams, vadoties no pieprasījuma. Tiks paredzēts viens kopīgs finansējums visām atbalstāmām aktivitātēm - energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde - attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu.

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta veidā komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei ir 75,75 miljoni eiro, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanai - līdz 25,75 miljoniem eiro, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai - līdz 45 miljoniem eiro, bet bezemisiju transporta iegādei - līdz pieciem miljoniem eiro.

Izmantojot atbalsta programmu (EKII) elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei, videi draudzīgu transportlīdzekli iegādājušies 6426 iedzīvotāji, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

KEM trīs reizes palielināja kopējo programmas finansējumu, tam kopumā sasniedzot 30 miljonus eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem.

Kopumā aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, un no tiem 28% jeb 1200 transportlīdzekļus iegādājušās daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Programmas finansējums 30 miljonu apmērā izmantots pilnībā.

No iegādātajām automašīnām 37% bijuši jauni elektroauto, 37% lietoti elektroauto, bet vēl 26% - "plug-in" hibrīdauto.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) digitalizācijas atbalsta programmas otrajā kārtā līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro, informē LIAA.

Didigitalizācijas atbalsta programmas otro kārtu, kuras kopējai finansējums ir 18,5 miljonu, LIAA sāka īstenot šogad jūlijā un līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro. Programmas otrajā kārtā līdz šim ir saņemti 285 pieteikumi, tostarp 66 par mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu.

"Digitalizācija un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana ir viens no veidiem kā celt Latvijas ekonomikas konkurētspēju, tādēļ īpašs gandarījums, ka lielākā daļa jeb 4,28 miljoni eiro no šobrīd rezervētajiem līdzekļiem šajā programmā paredzēti tieši projektiem mākslīgā intelekta jomā," pauž LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa arī prognozē, ka pieteikumus šajā programmā LIAA, visticamāk, pieņems vismaz līdz šā gada beigām.

Rietumu Bankas 2007. gadā dibinātais Nākotnes Atbalsta fonds jau teju divas desmitgades Latvijā veicina labdarību un atbalsta sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas. 2025. gadā Nākotnes Atbalsta fonds gandrīz divkāršojis piešķirto finansējumu, izvērtējot un apstiprinot projektus vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā, salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad projektu atbalstam tika piešķirti 382 tūkstoši eiro.

2025. gadā fonda darbība bija vērsta uz ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu, nodrošinot stabilu un pārdomātu ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā, palīdzot īstenot būtiskus sociālos projektus un stiprinot mecenātisma un filantropijas tradīcijas. Nākotnes Atbalsta fonds turpināja atbalstīt kultūru un mākslu, zinātni un izglītību, kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu, bērnu un jauniešu sportu, veselības aprūpi un bērnu medicīnu, kā arī palīdzēja mazināt Latvijā sociālo nevienlīdzību.

“Man ir patiess gandarījums, ka Nākotnes Atbalsta fonds mērķtiecīgi turpina sniegt ieguldījumu Latvijas sabiedrības labklājībā un attīstībā. Atbalstot kultūru, medicīnu, bērnu izglītību, sporta aktivitātes, sniedzot palīdzību tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Tā veidojas pārliecinoša nākotne, kas iedvesmo turpināt darbu ar vēl lielāku atdevi un atbalstu,” uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja un Nākotnes Atbalsta fonda padomes locekle Jeļena Buraja.

Atklātas divas komersantu vidū ilgi gaidītas atbalsta programmas, ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM (ALTUM).

Viena no programmām paredz iespēju būvēt un modernizēt siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru pašvaldībās, savukārt otra – veicināt biometāna ražošanu Latvijā. Abu programmu kopējais finansējums ir 77,3 miljoni eiro.

“Abas atbalsta programmas ir būtisks instruments gan valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, gan instruments ilgtspējīgai, pārdomātai un gudrai saimniekošanai savā novadā. Atbalsts sniegs iespēju ne vien modernizēt siltumtrases pašvaldībās, lai mazinātu siltumu zudumus, kas veido daļu no siltumapgādes uzņēmumu izmaksām, bet arī iegūt pašu ražotu enerģiju Latvijā. Tas ir solis pretī drošākai un konkurētspējīgākai ekonomikai. Novembra beigās notikušie informatīvie semināri par atbalsta programmām, apliecināja ka interese ir liela, tādēļ ar nepacietību gaidām pirmos projektu pieteikumus,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par šiem scenārijiem gan neko sīkāk viņa nerunāja, skaidrojot, ka "šobrīd ir ļoti jūtīga situācija", jo valdība ir sarunu procesā ar abu kompāniju akcionāru - Zviedrijas uzņēmumu "Telia".

Premjere vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā valdība cenšas izvērtēt visus iespējamos aspektus, lai potenciālajā darījumā maksimāli aizsargātu Latvijas valsts stratēģiskās intereses. Viņa arī piebilda, ka ministri otrdien notikušās valdības sēdes slēgtajā daļā pauduši ļoti vienotu izpratni diskusijās par "Tet" un LMT nākotni.

Sēdē arī esot valdījusi vienprātība par to, ka sarunās par "Tet" un LMT nākotni valstij būtu ļoti svarīgi saprast, kāda būs rīcība strīdīgu un diskutablu jautājumu gadījumā, ja radīsies kādi konflikti, kuru iznākums būs stratēģiski izšķirīgs. "Tur vēl ir jautājumi, pie kuriem ir jāpiestrādā sarunu laikā," piebilda Ministru prezidente.

Ņemot vērā biedrības “Zemnieku saeima” iniciatīvu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) izveidots krīzes un konsultatīvais tālrunis, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: “Laika apstākļi pēdējos trīs gadus lauksaimniekus nav lutinājuši, bet tieši no tiem ir atkarīga mūsu saimniecību spēja izdzīvot. Daudzi lauksaimnieki nonākuši parādos un bezizejas situācijās, kad saimniecībai jāizvēlas starp “būt vai nebūt”. Tieši šādos brīžos atbalsta pieejamība konsultācijas veidā gan par saimniecības finansiālo situāciju, gan saimnieka mentālo veselību var būt izšķiroša.”

Pateicoties Zemkopības ministrijas atbalstam, konsultācijas pieejamas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 pa tālruni +371 23234409 un e-pastu: [email protected]. Sazinoties ar kompetentiem konsultantiem, lauksaimnieki varēs saņemt bezmaksas saimniecības finanšu analīzi un padomus par labākajiem tālākajiem soļiem, tostarp par valsts un Eiropas Savienības (ES) krīzes atbalsta iespējām, lai risinātu ekonomiska, juridiska un cita rakstura problēmas. Juris Lazdiņš atzīst, ka šis ir nozīmīgs atbalsta instruments, kas sniedz iespēju lauksaimniekiem saņemt praktisku palīdzību krīzes brīžos.

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) izstrādās izmaiņas regulējumā, lai samazinātu kopējo laiku, kas ir nepieciešams militārās ražotnes izveidei, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam.

Tostarp paredzēts nodrošināt atvieglotas iespējas industriālo zonu un rūpniecisko teritoriju izveidei ar atbilstošu zemes lietošanas mērķi, tādējādi vienkāršojot būvniecības sākšanas procesu. Atvieglojumi arī paredzēti būvniecības procesa publiskošanai.

Tāpat paredzēts precizēt atsevišķus nosacījumus, piemēram, projektam būs jāatbilst konkrētai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībai un tam būs jāsaņem AM vai Ministru kabineta apstiprinājums. Tāpat projektam būs jābūt nacionāli nozīmīgam, par kritērijiem nosakot, piemēram, noteiktu minimālo investīciju apmēru un jaunu darbavietu skaitu.

Papildus tam, EM pilnveidos "zaļā koridora" saņemšanas nosacījumus, lai paātrinātu divējāda un militāra lietojuma produktu un tehnoloģiju izstrādi. "Zaļais koridors" ļauj uzņēmumiem daudz īsākā laikā saņemt nepieciešamo dokumentāciju plānoto aktivitāšu īstenošanai. Stratēģijā teikts, ka šis mehānisms racionalizēs regulatīvos un administratīvos procesus, paātrinot inovācijas un samazinot laiku, kas nepieciešams produktu izstrādei un ienākšanai tirgū.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) jau otro gadu pēc kārtas īsteno Azbesta atbalsta programmu, kuras ietvaros šogad savāktas 684,41 tonnas azbestu saturoša šīfera.

Atbalsts šogad sniegts 260 Latvijas Goda ģimenēm, tādējādi pakāpeniski veidojot drošāku dzīves vidi un mazinot riskus cilvēku veselībai. Atbalsta programmas mērķis ir samazināt azbestu saturošu materiālu radītos riskus videi un iedzīvotāju veselībai.

Latvijā uz ēku jumtiem joprojām atrodas aptuveni viens miljons tonnu azbestu saturošā šīfera, un, ēkām pakāpeniski mainot jumta segumu, rodas bīstamie atkritumi, kuru apsaimniekošana ir saistīta ar papildu izmaksām.

“Jau 2024. gadā, ar lielu sabiedrības ieinteresētību, īstenojām atbalsta programmu, savācot līdzīgu apjomu šīfera kā šogad. Atbalsta programmu plānojam turpināt arī turpmākajos gados, jo savulaik populārie azbestu saturošie būvmateriāli ir bīstami atkritumi, kas joprojām tiek uzkrāti mājsaimniecībās, tā radot riskus cilvēku veselībai un apkārtējai videi,” komentē klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Eksporta uzsākšanai un attīstībai jaunās valstīs ļoti būtisks ir valsts atbalsts, tādēļ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Atbalsts MVU inovatīvās uzņēmējdarbības attīstībai”.

Projektā, kurā uzņēmējiem pieejams atbalsts 61,5 miljonu eiro apmērā, ir trīs galvenie atbalsta virzieni – atbalsts eksportam, biznesa inkubācijai un inovāciju motivācijai. 2024. gadā kopumā grantu atbalstu saņēma 335 uzņēmumi, bet nefinansiālo atbalstu – 370. Tāpat atbalstīti 125 jauni uzņēmumi, bet inkubācijas programmas atbalstu saņēma 177 uzņēmumi.

“Latvijas ekonomiskā izaugsme vistiešākajā veidā ir atkarīga no eksporta apjoma. Šobrīd eksportējam ap 70% no IKP, taču šis rādītājs būtu jākāpina līdz 80%. Tādēļ aicinām uzņēmējus būt drosmīgiem, izmantot valsts atbalstu un iesaistīties jaunu tirgu apguvē. Šogad LIAA piedāvā vairāk nekā 50 dažādas izstādes un tirdzniecības misijas ārvalstīs, kur iespējams meklēt jaunus sadarbības partnerus. Jau martā kopā ar Ekonomikas ministru dosimies uz Izraēlu, maijā plānota liela tirdzniecības misija uz Japānu, kur izstādē EXPO par godu Latvijas dienai organizējam plašu biznesa programmu, bet rudenī aicināsim uzņēmējus uz Vāciju un ASV, kas Latvijai šobrīd ir ļoti nozīmīgi eksporta tirgi,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Jau vairāk kā 20 gadus uzņēmums Dino Zoo nodrošina plašu un daudzveidīgu zoo preču un veterināro pakalpojumu klāstu dažādu sugu mājdzīvnieku saimniekiem visā Latvijā. Plaši un moderni zoo veikali un veterinārās aptiekas pieejamas gan lielākās, gan mazākās Latvijas pilsētās, tāpat mājdzīvnieku saimniekiem ātri un ērti ir iespējams sagādāt visu mīlulim nepieciešamo dinozoo.lv interneta veikalā.

Taču uzņēmums piedāvā ne tikai plašu, profesionālu zoo preču klāstu un dažādus veterināros pakalpojumus, bet rūpējas arī par līdzcilvēku izglītošanu par dažādām, ar mājdzīvnieku aprūpi saistītām tēmām dinozoopasaule.lv portālā. Tāpat uzņēmums rīko arī izglītojošas ekskursijas bērniem, organizē atbalsta pasākumus mājdzīvnieku audzētājiem, kā arī veicina mājdzīvnieku labturību, rīkojot ziedojumu kampaņas.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Iedzīvotājiem aktīvi pārejot uz videi draudzīgiem auto, jau šīs nedēļas laikā valsts atbalsts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) programmas ietvaros, kas tagad atlicis vien nedaudz virs 300 000 eiro, būs pilnībā izmantots, informē Auto asociācija.

Tas ietekmēs arī personas ar Goda ģimenes apliecību jeb daudzbērnu ģimenes, kas kopš atbalsta stāšanās spēkā pērn jūlijā iegādājušās 13 % no visiem auto ar EKII atbalstu. Tas var radīt nevajadzīgu pārtraukumu valsts atbalsta pieejamībā un iedzīvotāju intereses zudumu par videi draudzīgiem auto, tāpēc Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs uzskata, ka jau tagad šim mērķim ir jānovirza pietiekams finansējums, lai programma darbotos vismaz līdz gada beigām.

“Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi par videi draudzīgiem spēkratiem, uz šo brīdi atbalsta programmā ir pieejami nedaudz virs 300 000 eiro, un šī summa ar katru dienu strauji sarūk. Tas nozīmē, ka tuvāko divu līdz trīs dienu laikā finansējums tiks iztērēts un iedzīvotāji vairs nevarēs iegūt valsts atbalstu videi draudzīgu auto iegādei, kamēr ministrija neizstrādās EKII stratēģiju, kuras izveide var ilgt līdz 2025. gada beigām. Būtiski, ka EKII instrumentā jau tagad ir pieejams finansējums, ko var padarīt pieejamu iedzīvotājiem – proti, izvairoties no valsts atbalsta pieejamības pārtraukuma. Mēs aicinātu darītu visu, lai līdzfinansējums būtu pieejams pēc iespējas ātrāk, izvairoties no situācijas, ka stratēģijas neesamība nevajadzīgi “iesaldē” EKII atbalstu,” saka Andris Kulbergs, Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu veido vairāk kā 600 jaunuzņēmumi, no kuriem vairāk kā puse darbojas informācijas un sakaru pakalpojumu nozarē, un vairāk kā 20% ražošanā un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos.

Jaunuzņēmumu straujākai izaugsmei, saskaņā ar Jaunuzņēmumu atbalsta likumu, no valsts puses tiek piedāvāts atbalsts fiksēta maksājuma veikšanai un augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei.

"Finansējuma pieejamība Startup uzņēmumiem netiks aizkavēta - "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir gatava paātrinātā kārtībā izskatīt Startup uzņēmumu pieteikumus, tādejādi nodrošinot faktisko atbalsta saņemšanu prioritāri. Atbilstoši LIAA rīcība esošajai informācijai, izmaiņas šobrīd ietekmē atbalsta sniegšanu 8 uzņēmumiem, kuri ir vērsušies LIAA. Ekonomikas ministrijas virzītie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos jau ir iekļauti MK sēdē 13.augustā. Izmaiņas MK noteikumos ļaus pieņemt un vērtēt priekšlikumus, kā arī piešķirt finansējumu. Paralēli tiek virzīta uz priekšu arī likuma grozījumu veikšana steidzamības kārtībā," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas, liecina VM jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ap 214 000 Latvijas valstspiederīgo savu dzīvesvietu deklarējuši ārzemēs. Tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo vai strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, informē ministrijā.

Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu ārzemēs, Latvijā saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, uzsver ministrijā.