Jaunākais izdevums

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas sešu miljonu eiro iemaksu Pasaules Bankā.

Pamatojoties uz likumu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam", valdība atbalstīja apropriācijas palielināšanu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem sešu miljonu eiro apmērā.

Atbilstoši paredzēta apropriācija kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā", lai Latvijas vārdā veiktu ieguldījuma iemaksu Pasaules Bankā, kas var tikt konvertēta Pasaules Bankas kapitāla daļās saskaņā ar atsevišķu lēmumu par Pasaules Bankas akciju kapitāla palielināšanu.

Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzdots informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas palielināšanu, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, palielināt apropriāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežizstrādes ienākumi spīlēs starp izmaksu kāpumu un pretinflācijas politiku

Kristaps Jēkabsons, SIA “Ziemeļlatvijas meži” valdes loceklis, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā nākamgad turpināsies konsolidācija, aģentūrai LETA atzina "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Viņa norādīja, ka 2023.gads iezīmēja izmaiņas Latvijas banku sektorā, kuras ir skaidrojamas gan ar konkrēto banku stratēģiju, gan ar objektīviem ārējiem faktoriem. "Mainoties daudzu banku biznesa modeļiem un atsakoties no ārzemju tirgiem, bankas koncentrē darbību uz vietējo tirgu, kas palielina konkurenci starp kredītiestādēm, it īpaši biznesa klientu segmentā," teica Buraja.

Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja minēja, ka Latvijā turpina dominēt bankas ar ārzemju kapitālu.

"Banku kapitāla lielums tieši ietekmē to, cik lielus projektus konkrētā kredītiestāde var finansēt. Šajā situācijā biznesa klientiem, kuri vēlas piesaistīt resursus vērienīgu projektu realizācijai, ir jāizvēlas partneri starp kredītiestādēm, kuras ir spējīgas finansēt liela mēroga projektus, un šādu partneru Latvijas tirgū objektīvi nav daudz. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc lielu projektu finansēšanas no uzņēmumu puses ir augsts," teica Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga pēc tam, kad vairākas centrālās bankas līdzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS) norādīja, ka ir gaidāma procentlikmju pazemināšana.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem otro dienu pēc kārtas.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas, bet neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā.

Volstrītas indeksi pieauga par spīti tam, ka "Apple" akcijas cena kritās par 4,1% pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija apstiprināja, ka tā sūdz šo uzņēmumu tiesā par nelikumīgu monopolstāvokļa uzturēšanu saviem viedtālruņiem "iPhone".

Sociālo mediju kompānijas "Reddit" debijā Volstrītā tās akcijas cena pieauga par 48%.

Anglijas Banka un Norvēģijas Banka ceturtdien nemainīja procentlikmes, bet deva mājienus, ka varētu drīz sākt procentlikmju samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs “Vairo”.

Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, “Vairo” piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.

Jau ziņots, ka šī gada 27. jūlijā Latvijas Banka reģistrēja IPAS “Vairo” (“Vairo”) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Pieredzējuši Latvijas finansisti un uzņēmēji dibinājuši “Vairo” ar misiju, kuras centrā ir ideja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vairošanu un sabiedrības labklājības sekmēšanu vecumdienās, piedāvājot ērtus rīkus un zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mājiena, ka tā varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanu, jo inflācija ASV samazinās.

Akciju cenas Volstrītā turpināja pieaugt, un to piemēram sekoja akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās, pēc FRS trešdienas lēmuma nemainīt procentlikmes.

Investoriem ir "sajūta, ka FRS ir nonākusi pie procentlikmju celšanas cikla beigām," sacīja "Saxo" analītiķis Redmonds Vongs.

Kā jau bija gaidāms, Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien otro sanāksmi pēc kārtas bāzes procentlikmi saglabāja nemainīgu. Centrālā banka bāzes procentlikmi saglabāja 5,25% apmērā, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada.

Anglijas Bankas prezidents Endrū Beilijs tomēr sacija, ka ir "pāragri" domāt par procentlikmju samazināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 1,7% līdz 33 839,08 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,9% līdz 4317,78 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,8% līdz 13 294,19 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka pirmdien paziņoja, ka nākamgad atsāks ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu, ņemot vērā rubļa vērtības atgūšanos pēc vasarā piedzīvotā straujā krituma.

Rubļa vērtība kopš oktobra pieaugusi par 14%, jo Krievija atjaunojusi valūtas kontroli, palielinājusi procentu likmes un apturējusi intervenci ārvalstu valūtu tirgū.

Pirmdien Krievijas centrālā banka pavēstīja, ka no 2024.gada janvāra atjaunos ārvalstu valūtas tirdzniecību atbilstoši tā dēvētajam budžeta likumam, kas augustā tika apturēta pēc rubļa vērtības būtiska krituma.

Saskaņā ar šo mehānismu centrālā banka pērk un pārdod ārvalstu valūtu - Ķīnas juaņas kopš Rietumu sankciju ieviešanas -, lai stabilizētu rubli, kas ir ļoti jutīgs pret pasaules naftas cenu svārstībām un Maskavas enerģijas eksporta ieņēmumiem.

Ja ieņēmumi ir zemāki par noteikto slieksni, Krievija pārdod juaņas no Valsts ieguldījumu fonda un pērk rubļus, lai segtu ikdienas valdības izdevumu deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Rietumu Banka” ir piešķīrusi kredītu 6,5 miljonu apmērā SIA “Eften Logistics”. Izsniegtais finansējums paredzēts uzņēmuma esošo saistību refinansēšanai ar mērķi nodrošināt loģistikas parka “EfTEN Logistics Ķekava” attīstību.

“EfTEN Logistics Ķekava” ir viens no lielākajiem loģistikas parkiem Latvijā, kas piedāvā nomai biroju, tirdzniecības un noliktavu telpas 37.5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums refinansēs iepriekšējās saistības par šo telpu iegādi, tādejādi sekmējot tā turpmāko izaugsmi.

“Loģistikas industriju mēdz dēvēt par valsts ekonomikas artēriju, kas savieno ražotājus un tirgotājus, pilsētas un lauku reģionus, Latviju un tās eksporta tirgus. Loģistikas centru attīstība mūsdienās ir pamats daudzu citu nozaru izaugsmei, līdz ar ko valsts ekonomikā tiek radītas jaunas darbavietas un palielinās konkurētspēja, tādējādi veicinot ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi. Mēs augstu novērtējam uzņēmuma “EfTEN Logistics” profesionalitāti un darba mērogu un ticam, ka šis darījums dos vērtību ekonomikai kopumā,” uzskata Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par bankas Luminor jauno valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru ar 2024. gada 18. martu iecelts Vojcehs Sass (Wojciech Sass).

Līdzšinējais Luminor vadītājs Peters Boseks atstās amatu dienu iepriekš. Vojcehs Sass ir atzīts starptautiskā biznesa līderis ar plašu pieredzi finanšu pakalpojumu nozarē un padziļinātām operacionālām zināšanām par privātpersonu un korporatīvo klientu apkalpošanu, kā arī IT sistēmām un procesiem.

Vojcehs Sass pievienojas Luminor no Aion Bank, kas ir digitālā banka ar galveno mītni Beļģijā, kurai viņš bija līdzdibinātājs un izpilddirektors. Viņa līdzšinējā pieredze ietver arī darbu Nationale Nederlanden Poland valdes priekšsēdētāja, BNP Paribas Bank Polska valdes priekšsēdētāja vietnieka un BCG Poland vadītāja amatos.

“Viņa iecelšana amatā ir rezultāts plašam globāla mēroga atlases procesam, ko vadīja uzraudzības padome. Vojcehs pievienojas Luminor ar iespaidīgu pieredzi transformācijas procesos un inovācijās, kā arī pierādītu spēju strādāt pasaules tirgos, sasniedzot rezultātus. Neskatoties uz to, ka Luminor joprojām ir salīdzinoši jauna banka, tā ir guvusi lielus panākumus, īstenojot misiju uzlabot savu klientu un Baltijas reģiona finansiālo labklājību, un esmu pārliecināts, ka Vojcehs ir īstais līderis, lai Luminor pārietu nākamajā līmenī,” norāda Nils Melngailis, Luminor Padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies renovācijas darbi eklektisma stilā celtajā namīpašumā Pulkveža Brieža ielā, kurā tiks piedāvāti 85 ilgtermiņa un īstermiņa īrei labiekārtoti un pilnībā mēbelēti dzīvokļi. Ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā un tās renovācijā ieguldīti teju 5 miljoni eiro.

“Strādājot pie Pulkveža Brieža ielā esošā nama atjaunošanas, mums bija svarīgi, lai ēka saglabā savu stāstu un vēsturisko mantojumu. Esam patiesi gandarīti, ka šis projekts šobrīd ir otrais no trim “Indexo Real Estate Fund” portfelī esošajiem ilgtermiņa daudzdzīvokļu īres īpašumiem, kas ir nodots ekspluatācijā, un kurā tuvākajā laikā tiks uzsākta dzīvokļu ilgtermiņa izīrēšana,” norāda "Provendi Asset Management" ("Indexo Real Estate Fund" fondu pārvaldnieks) valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Ēkas kompleksu veido vēsturiskā ēka un jaunbūve ar kopējo platību 4582.5 m2, no tās iznomājamā platība ir 3518.9 m2. Nama renovācijas procesā tika saglabāta ēkas vēsturiskā fasāde, kas papildināta ar gaismas objektiem, lai izceltu ēkas greznumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas tiesa nosaka elektronisko uzraudzību diviem kriptokrāpniecībā apsūdzētajiem

LETA/BNS, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas apgabaltiesa no apcietinājuma atbrīvojusi ASV par pusmiljardu eiro vērtu krāpniecību darījumos ar kriptovalūtu apsūdzētos Sergeju Potapenko un Ivanu Turiginu, nosakot viņiem elektronisko uzraudzību, vēsta laikraksts "Postimees".

Apgabaltiesa ceturtdien nolēma Potapenko un Turigins, kuru izdošanu ir pieprasījušas ASV varasiestādes, ir jāatbrīvo no apcietinājuma un noteica viņiem elektronisko uzraudzību konkrētā adresē. Elektroniskā uzraudzība ar tiesas lēmumu noteikta līdz 20.maijam.

Ja kriptokrāpniecībā apsūdzētie neievēros elektroniskās uzraudzības noteikumus, viņus nogādās apcietinājumā.

Apgabaltiesas lēmums vēl nav stājies spēkā, un 15 dienu laikā to var pārsūdzēt.

Igaunijas Tieslietu ministrija pagājušajā nedēļā sāka jaunu administratīvo procesu pret Potapenko un Turiginu.

Tieslietu ministrija jaunā administratīvā procesa laikā pieturēsies pie Tallinas apgabaltiesas 28.novembra lēmumā konstatētā. ASV Federālais cietumu birojs tagad ir pārbaudījis ieslodzījuma apstākļus un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ASV ieslodzījuma vietā, kurā apsūdzētos ievietos pēc izdošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad un kā varētu samazināties Euribor?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists, 23.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka 31.oktobrī izlaiž sudraba kolekcijas monētu "Latvijas basketbolam 100", informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Monētas aversā attēlots basketbola grozs ar apzeltītu basketbola bumbu uz groza stīpas, saglabājot intrigu, vai bumba iekritīs grozā. Savukārt monētas reversā attēlota basketbola spēles taktikas shēma. Vienlaikus uzraksts "20:23" simbolizē ne tikai monētas izlaišanas gadu, bet arī spēles rezultātu uz tablo, pieņemot, ka Latvijas komanda aizvada izbraukuma spēli.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 31.oktobra plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, Bezdelīgu ielā 3. Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentlikmes varētu sākt samazināt šovasar, trešdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda, vienlaikus gan uzsverot, ka šāda rīcība būs atkarīga no jaunākajiem ekonomikas datiem.

Intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma laikā Lagarda tika lūgta komentēt ECB padomes locekļu mājienus, ka banka procentlikmes varētu sākt samazināt šī gada vasarā.

"Es arī teiktu, ka tas ir ļoti ticams," sacīja Lagarda. "Taču man arī jāsaglabā atturība, jo viss atkarīgs no datiem un joprojām pastāv neskaidrība, kā arī daļa rādītāju vēl nav nostabilizējušies līmenī, kādā mēs to vēlētos."

Jaunākie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka inflācija eirozonā decembrī veidoja 2,9%, kas joprojām ir virs ECB noteiktā 2% mērķa.

Lagarda norādīja, ka inflācija "atrodas uz pareizā ceļa", taču ir pāragri svinēt uzvaru. Viņa uzsver, ka enerģijas cenas un iespējami traucējumi piegāžu tīklos ir galvenie riska faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 3,3 miljonu eiro apmērā vēsturiskā nama, kas atrodas Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra ielā, renovācijai.

Kredīts šim mērķim ir izsniegts SIA V61 – nekustamā īpašuma ieguldījumu fonda Indexo Real Estate Fund, ko pārvalda SIA Provendi Asset Management AIFP – grupas uzņēmumam.

Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā tika uzcelta laika posmā no 1912. – 1914. gadam, tās autors ir arhitekts Herberts Tīmanis. Pašlaik šī ēka ir valsts aizsargājams reģionu nozīmes kultūras piemineklis, kurā ir noteikta virkne saglabājamo vērtību, tajā skaitā īpaša jumta forma, interjera dekoratīvā apdare, kāpņu margas un apdare, vēsturiskais lifts, oriģinālās ārdurvis, iekšdurvis un citas vērtības, kā arī ir norādīta jaunu kultūras pieminekļa daļu atklāšanas iespējamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem noslāpējot optimismu, ka FRS varētu jau martā sākt procentlikmju pazemināšanu.

FRS, kas bija pacēlusi procentlikmes līdz 23 gadu augstākajam līmenim, cīnoties pret inflāciju, pēdējās nedēļās norādīja, ka FRS politikas veidotāji varētu atteikties no procentlikmju tālākas celšanas un tā vietā sāks apspriest, kad uzsākt to pazemināšanu.

Pauels svētdien pārraidītā intervijā sacīja, ka ASV centrālā banka grib vairāk datu, pirms tā sāktu pazemināt procentlikmes.

ASV rūpniecības milža "Caterpillar" akcijas cena pieauga par 1,9% pēc peļņas pieauguma 4.ceturksnī.

"McDonald's" akcijas cena kritās par 3,7% pēc lēnāka apgrozījuma pieauguma.

ASV 2 gadu un 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga, zūdot cerībām uz drīzu procentlikmju pazemināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pasaules tirgū pirmdien sasniegusi rekordaugstu līmeni saistībā ar optimismu, ka ASV centrālā banka nākamajā gadā varētu samazināt bāzes procentlikmi.

Cena zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu ekonomikas krīžu laikā, uz brīdi sasniedza 2135,39 dolārus par unci.

Tirdzniecības sesijas turpinājum;a zelta cena gan samazinājās līdz 2069,01 dolāram par uncim.

Analītiķi norāda, ka zelta cenu atbalsta arī Izraēlas un palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" karš.

Tikmēr cerības par procentlikmes samazināšanu nākamgad radījušas spiedienu uz ASV dolāru, kura kurss šobrīd ir pēdējos trīs mēnešos zemākajā līmenī, veicinot pieprasījumu pēc zelta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 05.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) turpinot uzturēt cerības uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Zelta cena pārsniedza iepriekš sasniegto rekordu - 2141,79 ASV dolārus par unci, cerībām uz procentlikmju pazemināšanu izraisot ASV dolāra vērtības samazināšanos.

ASV akciju cenas nedēļas sākumā bija kritušās, investoriem fiksējot peļņu pirms FRS vadītāja Džeroma Pauela trešdien sniegtās liecības ASV Kongresā.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi līdz dienas beigām pieauga.

Palielinājās arī eirozonas biržu indeksi, investoriem gaidot, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pieņems lēmumu par monetāro politiku. Londonas biržas indekss pieauga pēc Lielbritānijas finanšu ministra Džeremija Hanta paziņojuma par jaunu nodokļu samazinājumu miljoniem strādājošo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

  • inflācijas prognozes eirozonai septembrī koriģētas augšupvērsti 2023. un 2024. gadam, un tikai 2025. gadam lejupvērsti – pēdējā prognožu gadā sasniedzot vidējo līmeni 2.1 %;

  • lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2 % mērķa līmenī vidējā termiņā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome turpināja paaugstināt procentu likmes. Septembra sēdē tika nolemts celt procentu likmes vēl par 25 bāzes punktiem, noguldījumu iespējas uz nakti likmei sasniedzot 4 %;

  • ECB Padome uzskata, ka tās galvenās procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos monetārās politikas mērķa līmenī (2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dod savu rezultātu, šādu vērtējumu intervijā pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

"Kopumā sankcijas savu rezultātu dod. Piemēram, ja mēs skatāmies uz Krievijas lielāko budžeta ieņēmumu avotu, kas ir naftas un naftas produktu eksports, tad Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir samazinājušies par apmēram trešdaļu. Tur liela ietekme ir ES noteiktajam naftas embargo un G7 noteiktajiem naftas cenu griestiem," sacīja politiķis.

Dombrovskis gan atzīmēja, ka jārēķinās ar to, ka daudzas pasaules valstis šīm sankcijām nav pievienojušās, tostarp tādas lielas valstis kā Ķīna un Indija, un līdz ar to Krievija aktīvi meklē alternatīvus noieta tirgus.

"Arī Krievijas finansiālā situācija ir samērā sarežģīta. Rubļa kurss ir krītošs, Krievijas centrālā banka to aizstāv un attiecīgi ir bijusi spiesta palielināt procentu likmes nu jau līdz 15%. Salīdzinājumam, Eiropas Centrālās bankas galvenā bāzes refinansēšanas likme pašlaik ir 4,5%. Tas arī negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju. To ietekmē arī pietiekami augstā inflācija, kas ir vērojama Krievijā," turpināja komisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta deficīts šogad Latvijā varētu būt 2,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā budžeta deficīts nav augsts, tostarp šogad budžeta deficīts bija plānots virs 4% no IKP, taču, ņemot vērā pašreizējās tendences, budžeta deficīts varētu būt 2,6% apmērā no IKP.

"Apmēram tādā pašā līmenī budžeta deficīts tiek plānots arī nākamajam gadam, kas liecina, ka budžeta veidotāji tomēr grib īstenot piesardzīgu, fiskāli atbildīgu politiku," sacīja Šteinbuka.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā straujo patēriņa cenu kāpumu, ir būtiski auguši nodokļu ieņēmumi, proti, nodokļu ieņēmumu faktiskā izpilde ir lielāka, nekā bija plānots. "Tas vieš cerību, ka arī nākamajā gadā nodokļu ieņēmumi būs zolīdā līmenī un nodrošinās iespēju valdībai finansēt definētā prioritātes, kas ir drošība, veselība un izglītība," sacīja Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru