Jaunākais izdevums

Valdība šodien lems par ieceri samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu par 50%, kā arī piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.

Pēc koalīcijas partiju sanāksmes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) informēja, ka, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, sadales tarifa samazināšanai tiks piešķirts apmēram 78 miljonu eiro atbalsts, savukārt 16 miljoni eiro tiks piešķirti mājokļu pabalstu subsidēšanai.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns teica, ka caur šādu mehānismu AS "Sadales tīkls" negatīvās ietekmes nav. "Tas turpina investīcijas tīklos un nekādā veidā arī neierobežojot drošas situācijas uzturēšanu nākotnē," pauda Šaicāns.

Vienlaikus EM ir rosinājusi samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz laiku gan elektrībai, gan gāzei, tomēr par to koalīcija nav vienojusies. Par nodokļa likmes samazināšanu iestājās Nacionālo apvienību pārstāvošais ekonomikas ministrs, bet pret to ir iebildusi "Jaunā vienotība".

Gerhards pirmdien teica, ka koalīcijā ir partijas, kuras uzskata, ka "nevajag aiztikt" PVN ne tikai energoresursu jautājumā, bet arī attiecībā uz pārtiku. Pirmdien EM piedāvājusi ļoti plašu priekšlikumu loku, paredzot samazināt nodokļa likmi gan elektrībai, gan gāzei, gan malkai, taču koalīcijas partijām ir ļoti dažādi viedokļi attiecībā uz nodokļu politiku, tāpēc šiem priekšlikumiem netika izteikts atbalsts, teica Gerhards.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piebilda, ka JKP atbalstītu šādu pozīciju, īpaši zinot, ka situācija ar Krieviju ir "konstanti saspīlējuma stāvoklī", un tā varētu izmantot savu gāzes monopolu kā iespēju, lai manipulētu ar gāzes cenām un piegādēm. "Atbalstām vietējā kurināmā izmantošanu - gan šķeldu, gan citus materiālus. Domāju, ka šis jautājums, iespējams, vēl varētu tikt lemts," teica Bordāns, vienlaikus piebilstot, ka gadījumā, ja šāda situācija turpināsies, JKP atbalstīs šos EM piedāvājumus.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc koalīcijas sanāksmes atzīmēja, ka valdība jau ir pieņēmusi trīs atsevišķus lēmumus, kas šobrīd palīdz dažādu iedzīvotāju grupām. Viens ir atbalsts aizsargātajiem patērētājiem, otrs ir 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētiem senioriem, savukārt trešais atbalsta pasākums ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana par 65% no nākamā gada 1.janvāra, atgādināja premjers.

Līdz šim koalīcijas partneri vienojušies ieviest vēl divus papildu atbalsta mehānismus. Viens no tiem ir elektroenerģijas sadales tarifa samazināšana par 50% piecu mēnešu garumā, sākot no šī mēneša. To plānots finansēt no emisiju kvotu izsolēm, nevis uz nodokļu maksātāju rēķina, atzīmēja Kariņš.

Tāpat partneri vienojušies dubultot mājokļa pabalstu, palielinot to par vairāk nekā 16 miljoniem eiro. Šo atbalstu saņems vairāk nekā 35 000 mājsaimniecību, teica premjers.

Līdz ar to kopumā plānoti pieci atbalsta pasākumi. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka no nākamā gada pieaugs pabalsta apjoms ģimenēm ar bērniem, kas gan netika pieņemts saistībā ar energoresursu cenu kāpumu, tomēr arī būšot būtisks atspaids.

Jau ziņots, ka novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniegusi jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par megavatstundu, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Savukārt AS "Latvijas gāze" ir paziņojusi, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoapgādes attīstību 2022. gadā virzīs aktīvie klienti

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 27.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības mikroģeneratoru uzstādīšanai ir augoša tendence - ja pagājušajā gadā visa gada garumā uzstādīti 461 mikroģenerators, tad šogad septembra sākumā uzstādīti jau 663 mikroģeneratori, atklāja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš atzīmēja, ka šis segments attīstās strauji, un "Sadales tīkls" saprot, ka tas nākotnē ir gan uzņēmuma kā sistēmas izaicinājums, gan arīdzan tarifu izaicinājums.

Jansons norādīja, ka pārliecinoši populārākais mikroģenerācijas veids Latvijā ir saules paneļi, kas no kopumā esošajiem apmēram 1700 mikroģeneratoriem veido 99,99%.

"Mikroģenerācija ir domāta pašpatēriņam. Gan mikroģenerācijas biznesa modelis, gan veselais saprāts vedina uz domu: lai kādi būtu tarifi, lai kāda būtu elektroenerģijas cena, ar pašpatēriņu mēs būsim trāpījuši mērķī. Ja mēs grasāmies saražoto enerģiju nodot tālāk tīklā, tad šeit uzreiz rodas jautājums gan par cenu, gan tīkla kapacitāti," sacīja Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkla" tarifi būtu jāreformē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš norādīja, ka šobrīd "Sadales tīkla" tarifu veido maksa par pārvadīto elektroenerģiju un maksa par pieslēguma nodrošināšanu, kas nav īsti pareizi.

"Patlaban "Sadales tīkla" tarifs sastāv no pārvadītās elektroenerģijas un no pieslēguma maksas, kas īstenībā nav pareizi, jo mēs esam tāda kā komūna, pie kuras var pieslēgties, patērēt, ražot, iedot atpakaļ tīklā. (..) Cilvēki aizvien vairāk un vairāk domā par elektroenerģijas ražošanu, līdz ar to mūsu tarifs ir jāreformē," teica Jansons, piebilstot, ka izmaiņas kompānijas tarifos noteikti nav gaidāmas šā gada sākumā, bet, iespējams, gada beigās.

Vienlaikus Jansons arī atzīmēja, pat, ja kompānija strādās pie tarifu izmaiņām, tās vairāk būs konceptuālas izmaiņas - ne tik daudz naudas ziņā, kā principa ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts līdz nākamā gada aprīļa beigām kompensēs 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām

LETA, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts līdz aprīļa beigām kompensēs 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām elektroenerģijas galalietotājiem, paredz šodien valdībā atbalstītie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi likumā "Par piesārņojumu".

Grozījumi paredz no šā gada 1.decembra līdz 2022.gada 30.aprīlim kompensēt elektroenerģijas galalietotājiem 50% no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām. Īstermiņa kompensācija, kas mazinās elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, tiek paredzēta no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka tā būs palīdzība iedzīvotājiem un uzņēmumiem brīdī, kad straujais elektroenerģiju izmaksu kāpums rada finansiālu slogu un ietekmē ikvienu.

"Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas, lai iespējami izvairītos no šādām situācijām nākotnē. Ir jāpaātrina Eiropas Zaļā kursa risinājumu ieviešana un klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, lai ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas," norāda Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LOSP: Ir jāatzīst, ka valstī ir enerģētiskā krīze un steidzami jārīkojas

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbībā sākusies ekonomiskā pandēmija

Gatis Galviņš, SIA "Eolus" vadītājs, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir vēsturiska diena – saskaņā ar “Nord Pool” biržas datiem, 7. decembra rītā elektroenerģijas cena Latvijas reģionā pārsniegusi 1000 eiro par megavatstundu (MWh), tādējādi turpinot jau vairākus mēnešus ilgušo energoresursu krīzi.

Straujais cenu kāpums draud ar ekonomisko pandēmiju, kuru nevar atstāt pašplūsmā, jo elektrība ir jebkuras ekonomikas mugurkauls, savukārt jau šā brīža prognozes liecina, ka inflācijas virsotne tiks sasniegta 2022. gada sākumā. Pie šiem apstākļiem ir nepieciešams skaidrs lēmumu pieņēmēju rīcības plāns, lai situāciju līdzsvarotu un nepieļautu uzņēmēju un mājsaimniecību bankrotus.

Vai politiķi spēj vienlaikus risināt divas nozīmīgas krīzes – veselības un ekonomikas? Jau šī gada novembrī likās, ka elektroenerģijas cena ir pārspējusi visus rekordus kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā, jo cena kāpa par 122% un sasniedza 122.93 EUR/MWh. Arī septembra un oktobra cenu kāpums bija pietiekoši dramatisks – 106.40 EUR par MWh, turklāt tikai 45.43 % no vietējiem energoresursiem pietika, lai nosegtu elektroenerģijas patēriņu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvija nevar atļauties pretnostatīt dažādus elektroenerģijas ražošanas avotus?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.novembra Rīgā siltumenerģijas tarifs paredzēts 66,76 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16% vairāk nekā līdz šim.

Šādu tarifa piedāvājumu AS "Rīgas siltums" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).

Tarifa palielinājums ir saistīts ar pirktās siltumenerģijas cenu palielinājumu.

Regulatoram iesniegtajā tarifu projektā siltumenerģijas ražošanas tarifa pieaugums paredzēts par 20%, pārvades un sadales tarifa pieaugums - par 8%, tirdzniecības tarifs nemainīsies, bet gala tarifa pieaugums plānots par 16%.

Kā ziņots, no 1.septembra siltumenerģijas tarifs Rīgā jau pieauga par 26,6%, un tagad ir 57,31 eiro par MWh.

Siltumenerģijas ražotājiem ražošanas izmaksas šoruden palielinās dabasgāzes cenas pieauguma dēļ.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. No uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas 77% tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir apmēram 825 kilometri, no kuriem 85% ir uzņēmuma īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena samazinājās par 55% līdz 111,68 eiro par megavatstundu (MWh), informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena kritās par 56% un tāpat kā Latvijā bija 111,68 eiro par MWh. Savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena bija 111,61 eiro par MWh, kas ir samazinājums par 52%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" sistēmas cena samazinājās par 48% līdz 105,51 eiro par MWh.

Visā "Nord Pool" reģionā garāku svētku brīvdienu un mērenāku laikapstākļu dēļ samazinājās elektroenerģijas patēriņš, turklāt par 19% palielinājās vēja staciju izstrāde. Elektroenerģijas cenas samazinājumu veicināja arī zemākas energoproduktu (dabasgāze un ogles) cenas. Baltijā cenu kritumu ietekmēja arī zemākas cenas kaimiņvalstīs, par 55% lielākas enerģijas plūsmas no Somijas, gandrīz četras reizes lielākas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala un par 48% lielākas plūsmas no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Arī otrdien gaidāma rekordaugsta vidējā elektroenerģijas biržas cena

LETA, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī otrdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā elektroenerģijas cena turpinās kāpt, otro dienu pēc kārtas sasniedzot dienas vidējās cenas jaunu rekordu - 469,03 eiro par megavatstundu (MWh), maksimumam no rīta pārsniedzot pat 1000 eiro atzīmi, liecina "Nord Pool" informācija.

Otrdien augstākā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā gaidāma laikā no plkst.7 līdz 8, kad cena par MWh pieaugs līdz 1000,07 eiro atzīmei. Zemākā elektrības cena biržā gaidāma laika posmā no pusnakts līdz plkst.1, kad elektroenerģija maksās 143,20 eiro par MWh.

Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Somijā otrdien tiek prognozētas tādas pašas elektroenerģijas biržas cenas kā Latvijā. Citos "Nord Pool" biržas reģionos prognozētas cenas būs zemākas.

Jau ziņots, ka pirmdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā tiek prognozēta jauna rekordaugsta vidējā elektroenerģijas cena - 290,06 eiro par megavatstundu (MWh), liecina "Nord Pool" informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.

To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.

Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?

Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gaso aicina atcelt gāzes apkures katlu aizliegumu

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoresursu cenu nebijis kāpums

Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" komercdirektors, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto desmitgažu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem. Straujo cenu kāpumu arvien biežāk dēvē par "enerģijas šoku".

Saviem klientiem esam snieguši informāciju par energoresursu cenu kāpumu un izmaiņām, kādas katru lietotāju rudenī sagaida. Kopumā ir izpratne par šobrīd valdošo globālo tendenču ietekmi uz situāciju Latvijā. Esam gandarīti, ka mūsu klienti turpina sadarbību - gan iepriekšējās labās pieredzes dēļ, gan tādēļ, ka viņiem tiek piedāvāts tirgum atbilstošs piedāvājums.

Septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh, liekot pamatu tam, lai šis mēnesis kļūtu par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena būs rakstāma ar 3 cipariem. Vienlaikus tā ir par 40% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni 3 reizes augstāka nekā 2020.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiks Valsts enerģētiskās krīzes centra sēde, lai aktualizētu informāciju par situāciju Latvijā energoresursu pietiekamības un apgādes jomā, informē ministra Jāņa Vitenberga (NA) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Vilistere-Lāce.

Sēdē tiks izskatīta arī Daugavpils un citu Latvijas pašvaldību aktuālā situācija siltumapgādē.

EM jau iepriekš norādīja, ka patlaban valstī nepietrūkst siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo un citu energoresursu - elektroenerģijas, dabasgāzes, naftas produktu. Resursus ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, līdz ar to šobrīd nav pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu, kas varētu izraisīt krīzes situāciju valstī.

J.Vitenbergs skaidro, ka problēma ir globālais elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums un ar to saistītais siltumenerģijas cenas pieaugums, kas atsevišķās pašvaldībās ir samērā liels un jūtams, un tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju maksātspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir jādomā par dažādiem risinājumiem situācijas stabilizēšanai, kā arī līdzīgu risku novēršanai nākotnē, lai neradītu papildu slogu pašvaldībām, mājsaimniecībām, kā arī uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinoties elektroenerģijas cenai, arī tirgotāji ir spiesti pārskatīt savu cenu politiku, atsevišķos gadījumos vairs nespējot nodrošināt līguma nosacījumus.

AS Latvenergo jau paziņojusi, ka no 1. novembra cenas tiks paaugstinātas arī fiksētā tarifa līgumiem, bet SIA AJ Power atzīst, ka fiksēto pārdošanas līgumu izpilde ir apgrūtināta. SIA Enefit, SIA Tet un SIA Ignitis Latvija tikmēr sola, ka klientiem ar spēkā esošiem līgumiem par fiksētu elektroenerģijas cenu nebūs jāmaksā vairāk.

DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka uzņēmējiem neklājas viegli – pašlaik viens no elektroenerģijas tirgotājiem jau ir paziņojis par savu darbības pārtraukšanu, tirgotāji prognozē, ka, iespējams, tam sekos vēl kāds neliels komersants. Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrā ir reģistrēti 42 elektroenerģijas tirgotāji, taču būtiskāko tirgus daļu veido aptuveni septiņi spēlētāji, līderpozīcijas saglabā AS Latvenergo un SIA Enefit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu rekordi biedē patērētājus, kuri sagaida valsts efektīvu rīcību šo izmaksu slāpēšanai, kā pirmo soli šajā virzienā redzot samazināto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji. Daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāmeklē ne tikai īstermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu pieauguma slāpēšanai, bet arī ilgtermiņa risinājumi, pretējā gadījumā citās Ziemeļeiropas reģiona valstīs strādājošajiem konkurentiem būs būtiski zemākas elektroenerģijas cenas.

Zemākas OIK izmaksas

Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu no 2022. gada. Apstiprinātā OIK un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 eiro/MWh jeb 0,00755 eiro/kWh, kas ir par 57% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Virši-A meitaskompānija plāno ieiet mājsaimniecību elektroenerģijas tirgū

LETA, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" meitaskompānija SIA "Virši Renergy" šogad plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām, pavēstīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka "Virši-A" stratēģiskā vīzija ir tāda, ka uzņēmums ir ne tikai degvielas tirgotājs, bet kļūst arī par enerģētikas uzņēmumu.

"Tas nozīmē, ka bez standarta un alternatīvajiem degvielas veidiem, kā arī veikala preču tirdzniecības, nākotnē klientiem piedāvāsim arī elektrības un dabasgāzes iegādes iespējas," teica Vība.

"Virši Renergy" kopš 2021.gada jūnija sākuma piedāvā elektroenerģijas piegādes pakalpojumus biznesa segmentam, tādējādi ierindojoties starp nedaudzajiem tirgus spēlētājiem Eiropā, kas veiksmīgi apvieno degvielas, preču, elektrības un dabasgāzes iegādes iespējas. Savukārt, "Virši Renergy" 2022.gada stratēģijā ietilpst būtiska elektroenerģijas piegādes pakalpojumu attīstīšana mājsaimniecību segmentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" ir renovējusi uzņēmuma loģistikas centru, apvienojot sešas lielās noliktavas, kas iepriekš atradās dažādās Latvijas pilsētās.

Loģistikas centra rekonstrukcija tika sākta 2019. gadā. Tajā ieguldīts apmēram viens miljons eiro.

Jaunizveidotais loģistikas centrs ar uzlabotiem un jauniem tehnoloģiju risinājumiem ļaus centralizēt un efektivizēt elektrotīkla attīstībai nepieciešamo materiālu sagādes procesus, nodrošinot operacionālo izmaksu ietaupījumu līdz pat 880 tūkstošiem eiro gadā.

Rekonstruētais loģistikas centrs atrodas Rīgā, Stigu ielā.

Līdz šim šai adresē atradās viena no sešām "Sadales tīkla" materiālu noliktavām, vēl piecas atradās attiecīgi Jelgavā, Valmierā, Liepājā, Aiviekstē un Daugavpilī. 2019. gadā uzņēmumā tika pieņemts lēmums par sagādes procesu optimizāciju, izveidojot vienu Loģistikas centru – noliktavu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām, informē EM.

Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā.

Pirmdien, 4.oktobrī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar piedāvājumu iepazīstinās koalīcijas partnerus sadarbībās sanāksmē.

Ja valdība šo priekšlikumu atbalstīs, atbalsta apjoms daudzbērnu ģimenei būtu 20 eiro, trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kā arī personai personai ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim - 15 eiro.

Pēc Vitenberga teiktā, izstrādātais risinājums ļaus nekavējoties kompensēt elektroenerģijas cenu pieaugumu vismaz 150 000 mājsaimniecību.

"Straujais elektroenerģijas cenu kāpums uzliek papildu slogu mājsaimniecībām, visas ģimenes to nosegt nevarēs. Ņemot vērā, ka energoresursu cenu izmaiņas palielina enerģētiskās nabadzības risku, valstij būtu jākompensē cenu kāpums daudzbērnu ģimenēm, mazturīgām mājsaimniecībām un citiem lietotājiem, kuriem ir vislielākie riski nespēt nomaksāt rēķinus," uzsvēra Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Steigšus jārod risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komplekss risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem, būtu jāatrod nedēļas līdz divu laikā, intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

"Spriedze pieaug," situāciju raksturoja G.Kaminskis, uzsverot, ka tik krasam cenu kāpumam nav bijis gatavs neviens, tostarp pašvaldību budžetos nav bijuši plānoti tādi līdzekļi, lai kompensētu cenu pieaugumu.

G.Kaminskis brīdināja, ka ir liela bīstamība, ka paralizēti tiek siltuma ražošanas uzņēmumi pašvaldībās, jo cilvēki nespēs tiem samaksāt rēķinus.

LPS jau iepriekš brīdināja, ka atsevišķās pašvaldībās 40% mājsaimniecību var rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu. Tādēļ LPS aicina Ministru kabinetu ieviest vairākus efektīvus risinājumus energoresursu krīzes novēršanai.

Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) LPS uzsver, ka tik krasam energoresursu cenu pieaugumam nav gatavi ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas piegādātāji, ne arī pašvaldības, kuru budžetos nav ieplānoti tik lieli izdevumi, kas kaut daļēji kompensētu straujo energoresursu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru