Nodokļu reformas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā pārskatīt ierobežojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

FM rosina noteikt ierobežojumus kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām - gan procentuāli - 50% no apliekamā ienākuma, gan summāri - 600 eiro gadā par sevi un katru savu ģimenes locekli. Vienlaikus rosināts atcelts esošo limitu, kas ir 215 eiro gadā.

Ministrija arī iesaka noteikt ierobežojumus attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem - gan procentuāli - 10% no apliekamā ienākuma, gan summāru ierobežojumu - 2000 eiro gadā.

Jau ziņots, ka šā gada 13.aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst valdības un sociālo partneru pārstāvji, pauda atbalstu FM izstrādātajai nodokļu politikas stratēģijai.

Pastāv bažas, ka Finanšu ministrijas (FM) patlaban gatavotās nodokļu politikas pamatnostādnes tiek izstrādātas steigā, šodien preses konferencē žurnālistiem pauda kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza.

Pagājušā gada oktobrī un novembrī PwC veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 90% nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu, kā arī uzņēmēji nav apmierināti ar nodokļu administrēšanu.

PwC aptaujā 85,42% uzņēmēju atzina, ka viņiem administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības, ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana. 67,71% uzņēmēju uzskata, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana. 64,58% uzņēmēju pauž, ka nodokļu diferencēšana varētu paaugstināt kopējo konkurētspēju, tajā pašā laikā tikai 4,17% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem ir pārliecināti, ka valsts nodokļu sistēma strādā labi un izmaiņas nav nepieciešamas.

Pirmdien, 31. augustā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ārkārtas sēdes laikā valdība kopā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem centās vienoties par atsevišķiem 2016.gada budžeta jautājumiem. Vienošanās tika panākta attiecībā uz minimālās algas apmēru, nosakot, ka tā būs amplitūdā no 360-370 eiro, par konkrētu algas apjomu šodien vēl jāvienojas Ministru kabinetam.

NTSP sēdes laikā Finanšu ministrijas pārstāvji informēja par aktuālo situāciju un priekšlikumiem, kas izriet no iepriekšējās nedēļas MK sēdēm un diskusijām NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē. Šodien, NTSP sēdes laikā valdībai un sociālajiem partneriem neizdevās vienoties par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016.gada, solidaritātes nodokļa un neapliekamā minimuma celšanu, ko atbalsta LBAS, savukārt tam nepiekrīt LDDK. Kā norādīja Ministru prezidente L.Straujuma, valdība šodien centīsies darīt visu iespējamo, lai 2016.gada valsts budžets tuvākajā laikā tiktu atbalstīts.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadome šodien vienojās izstrādāt progresīvu nodokļu sistēmu, kuras izstrāde vēl turpināsies.

Pēc sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (V) žurnālistus informēja, ka kopā ar sociālajiem partneriem šodien tika sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas pamatnostādnēm 2017.-2021.gadam.

«Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka nodokļu progresivitāti varam sasniegt, mazām algām dubultojot progresīvo neapliekamo minimumu. Pēc 2016.gada budžeta pieņemšanas sociālie partneri uztur prasību par progresivitāti nodokļos ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), bet arī citiem ienākumu veidiem. Par šiem jautājumiem vēl diskutēsim, un sarunu gaitā nekādu tabu jautājumu nebūs,» apliecināja finanšu ministrs.

Šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē tika panākta vienošanās par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta kompromisa variantu.

Kā aģentūrai LETA teica veselības ministre Anda Čakša, visām pusēm vienojoties, izstrādāts kompromisa variants, apvienojot Veselības ministrijas (VM) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu variantus, kā arī pievienojot NTSP sēdē izteiktos priekšlikumus.

Ministre norādīja, ka tagad likumprojekts tiks nodots ātrai izskatīšanai VM, lai to sagatavotu iesniegšanai valdībā un tālāk Saeimā, kur vēl par vairākiem jautājumiem varētu būt diskusijas, piebilda Čakša.

Politiķe norādīja, ka likumprojekts valdībā varētu tikt iesniegts aiznākošajā nedēļā.

Kompromisa likumprojekts sastāv no 14.pantiem un pārejas noteikumiem, kuros galvenokārt izmantots VM šīs sadaļas variants. Pārejas noteikumos veiktas tikai nelielas izmaiņas, kas precizē, ka likuma sadaļa, kas attiecas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) konsultatīvo padomi, stāsies spēkā no nākamā gada jūnija. Kopumā likumam vajadzētu stāties spēkā ar nākamā gada janvāri.

Ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt turpmāko konsolidācijas pasākumu un nodokļu politikas prognozējamo ietekmi uz valsts makroekonomisko un sociālo attīstību, kā arī uzņēmējdarbību.

Ar tādu aicinājumu pie valdības Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē vērsās darba devēji un ņēmēji pēc Finanšu ministrijas ziņojuma par fiskālo politiku 2011.gadam un valsts budžeta sagatavošanu. Sociālie partneri aicināja valdību vērtēt plānoto konsolidācijas pasākumu sociālo efektu, nodokļu iekasēšanas administratīvos izdevumus, kā arī veikt salīdzinošo nodokļu sistēmas analīzi Baltijas valstīs. Ministru prezidents norādīja, ka valdība turpina diskusijas, viedokļu saskaņošanu un priekšlikumu izstrādi saistībā ar turpmāko fiskālo politiku, norādīts Valsts kancelejas informācijā.

Tāpat NTSP dalībpuses uzklausīja Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem koplīgumos ietverto normu piemērošanai. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pauda viedokli par to, ka Atlīdzības likums ierobežo tiesības vienoties par darba koplīgumu saturu. NTSP dalībpuses vienojās uzdot NTSP Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomei divu mēnešu laikā izstrādāt tiesību aktu projektu par grozījumiem, paplašinot iespējas sociālajiem partneriem vienoties par papildus sociālajām garantijām, kā arī izvērtēt priekšlikumu par koplīgumos iekļauto darba devēja izdevumu atzīšanu par attaisnotajiem izdevumiem, nosakot šī priekšlikuma īstenošanas ietekmi uz valsts budžetu.

Valdība ar sociālajiem partneriem šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē vienojās par minimālās algas apmēru diskusijas turpināt, tādējādi nepanākot vienošanos šajā jautājumā.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) sociālos partnerus informēja par ministrijas piedāvājumu - vai nu minimālo algu saglabāt pašreizējā līmenī, vai celt to līdz 367 eiro vai 375 eiro. Tomēr, viņaprāt, būtu jāizvēlas starp algas necelšanu vai paaugstināšanu līdz 367 eiro.

Viņa nosauktā summa - 367 eiro - būtu adekvāta, kas mudinātu darba devējus izvērtēt darbinieku padarīto, nevis vienkārši paaugstināt algu. Patlaban neesot normāla situācija, ka zemāk kvalificēta darba darītāji saņemt tikpat, cik augstāko izglītību ieguvušie, piemēram, sanitārs slimnīcā saņemt gandrīz tikpat, cik medmāsa vai zemākas kategorijas ārsts.

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Latvietim ierastākas protesta formas ir parakstu vākšana vai aizbraukšana no valsts, neko radikālāku Latvijā nav pieņemts darīt, lai aizstāvētu savas tiesības. Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apsver iespēju par ierastāko protesta veidu - parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirsmtermiņa atlaišanu, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Citas protesta akcijas formas, piemēram, ceļu bloķēšana, pēc Krīgera domām, ir bezjēdzīga. «Pa tādiem ceļiem jau vairs pabraukt nevar, ko tur vēl bloķēt. Tad jau drīzāk ir jāņem lāpstas un jāiet tos remontēt,» sacīja Krīgers, «esam jau nobloķēti no visām pusēm.»

Krīgers sacīja, ka valdības norādes uz minimālās darba algas palielināšanu, kad palielināsies darba ražīgums, ir nekorekts. «Ar darba ražīgumu strādājošajiem viss ir kārtībā, tā nav darba ņēmēju, bet gan darbu organizētāju problēma. Darba ražīgums ir zems tieši plānojošajās valsts iestādēs,» sacīja LBAS vadītājs.

Būs vai nebūs LBAS rīkotas protesta akcijas, pašlaik ir valdības ziņā, sacīja Krīgers.

No Saeimas pie premjeres un atpakaļ – šādu virzību jau vairākas reizes piedzīvojusi darba devēju rosinātā iecere uz pusi samazināt piemaksas par virsstundām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pret šo ideju iebilst arodbiedrības. Sākotnēji Darba likuma grozījumiem iesniegtais priekšlikums paredzēja samazināt piemaksas par virsstundu darbu no 100% līdz 50%, bet vēlāk Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piemaksu apmēru rosināja diferencēt atkarībā no virsstundu skaita. Taču, tā kā par piemaksu samazināšanu darba devēji un arodbiedrības nespēja vienoties ne 2. lasījumā, ne 3. lasījumā, Saeimas komisija nolēmusi strīdīgās normas izslēgt no likuma grozījumiem un virzīt likumprojektu tālāk. Tas nozīmē, ka par šo jautājumu būs jādomā jaunajai Saeimai vai arī ieceres pazudīs līdz nākamajiem likuma grozījumiem.

Sociālie partneri un valdošās partijas piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) nodokļu un budžeta apakškomitejas sēdē vēl nepanāca vienošanos par plānotajām izmaiņām nodokļos, taču puses bijušas vienisprātis, ka nākamgad jādiskutē par nodokļu sistēmas izmaiņām kopumā, kas varētu stāties spēkā 2017.gadā.

Pēc NTSP sēdes Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone žurnālistiem atzina, ka šodien NTSP apakškomitejas sēdē darba devēji uzturēja prasību, ka darbaspēka nodokļi ir jāsamazina - vai nu iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), vai sociālās iemaksas, par ko sociālie partneri un Finanšu ministrija (FM) panākuši vienošanos iepriekš un kas būtu saskaņā ar nodokļu stratēģiju.

Sociālie partneri izprot, ka prioritāro jomu finansēšanai ir nepieciešami alternatīvi finansējuma avoti. «Ja ministrijas ir atradušas iespēju par 3% samazināt izdevumus, bet aizsardzības finansēšanai joprojām nepietiek līdzekļu, mēs piedāvājām variantu palielināt pievienotās vērtības nodokli par 1%. Tāpat redzam, ka ir sarežģīta situācija ar mikrouzņēmumu nodokli un sociālajām iemaksām, tāpēc sociālās iemaksas 120 eiro apmērā būtu ieviešamas no nākamā gada,» sacīja LDDK ģenerāldirektore.

Maksimālais minimālās algas pieaugums, kas nekaitētu tautsaimniecībai, ir 15 eiro, tomēr efektīvāk būtu celt neapliekamo minimumu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Minimālās algas celšanā ir jāievēro liela piesardzība, norādīja ministre. Tās palielinājums nedrīkst būt straujāks par produktivitātes pieaugumu, tad mūsu konkurētspēja kritīsies, uzsvēra ministre. Savukārt uzņēmējiem minimālās algas palielināšana radītu pārāk lielu slodzi, viņa piebilda.

«Ir ļoti svarīgi turēt solījumus uzņēmējiem, vēl svarīgāk, lai valdība budžeta veidošanas procesā neizvelk kādu jaunu kārti uz kuras rakstīts - nodokļu palielinājums [..],» pauda Reizniece-Ozola. «Domāju, ja gribam uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, būtu jāpalielina neapliekamais minimums,» viņa sacīja.

Jau ziņots, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) vēl nav vienojusies par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un minimālās mēnešalgas apmēru 2016.gadā. Nākamā padomes sēde paredzēta rīt, 13.augustā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vērtējot nākamā gada budžetu, uzsver – svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus, nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies.

«Visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai.

Jāatzīmē, ka 2017.gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un 7 paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā.

#Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Šajās dienās aprit divi gadi, kopš Latvijā strādā Māra Kučinska valdība. Šīs valdības darbam bijuši vairāki izaicinājumi, taču kopumā darba devējiem ar šo valdību ir bijis veiksmīgs dialogs un kvalitatīvs konsultāciju process divu gadu periodā.

Šajā laikā regulāri ir notikušas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) – kopumā 12 – sēdes divu gadu laikā. Savukārt vienošanās norādīja kopīgos virsmērķus, sasniedzamos indikatorus, kā arī reformu virzienus ekonomiskā izrāviena veicināšanai. Šādu sadarbības apliecinājumu 2016. gada 9. augustā M. Kučinskis valdības vārdā parakstīja ar LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – otrdien veltīgi gaidīja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdi un atstāja Ministru kabineta ēku, to tā arī nesagaidījuši.

Darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji vakar pieprasīja sasaukt NTSP ārkārtas sēdi, lai ar ministriem apspriestu nākamā gada budžeta konsolidācijas plānus, tostarp iespējamo PVN likmes celšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu un darba ņēmēju maksātās sociālo iemaksu likmes paaugstināšanu. Tādēļ otrdien 17:00 bija sasaukta NTSP sēde, kura tomēr nesākās noliktajā laikā.

Stundu gaidījuši, kamēr beigsies MK slēgtā sēde, darba devēju un arodbiedrību līderi valdības ēku pameta, pirms tam paziņojot premjera Valda Dombrovska preses sekretārei Līgai Krapānei, ka neredz jēgu diskutēt ar nogurušiem ministriem.

Trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, uzklausot sociālo partneru priekšlikumus nākamā gada budžetam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvāja izvērtēt tos.

Straujuma sēdes dalībniekiem tomēr piebilda, ka ne visus priekšlikumus viņa atbalsta, piemēram, kategoriski viņa noraida pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Taču viņa atgādināja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas vietā varētu samazināt sociālo nodokli abām pusēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka valsts budžetam ir izdevīgāk, ja sociālo nodokli samazina darba ņēmējiem. Arī pašiem darbiniekiem tas būtu izdevīgāk, jo tiktu izmaksāta lielāka alga.

Straujuma arī pauda, ka ir jādomā, kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem - kā šai grupai mazināt sociālo nevienlīdzību. «Gribu piekrist, ka ir jādomā par ģimenēm ar bērniem, jo ģimenes ar bērniem diferenciācija nesasniedz. Šajā gadījumā mums ir ko domāt,» sacīja valdības vadītāja.

Iespējams, IIN vietā varētu tikt samazināts sociālais nodoklis; citos jautājumos domas nesakrīt

Tā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa arī atzīmēja, ka sociālais nodoklis varētu tikt samazināts gan darba ņēmējiem, gan devējiem. Tomēr sēdes vadītājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers bilda, ka labāk gan budžetam, gan arī darba ņēmējiem būtu, ja tiktu samazināts sociālais nodoklis darba ņēmējiem. Jāmin, ka sēde noslēdzās, tā arī nespējot panākt vienošanos par visiem priekšlikumiem, tāpēc 28. augustā tiks sasaukta NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā vēl tiks diskutēts par strīdīgajiem jautājumiem un Latvijas Darba devēju konfederācijas iesniegtajiem alternatīvajiem priekšlikumiem budžeta ieņēmumu palielināšanai.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2023.-2025.gadam kā prioritārās nozares tiks noteiktas būvniecība un veselības aprūpe, vienojusies Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadome.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis informēja, ka šīm nozarēm tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, taču uzmanība tiks pievērsta arī automobiļu mazumtirdzniecībai, nekustamā īpašuma darījumiem un ēdināšanas pakalpojumiem.

NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadome ceturtdien arī vienojās, ka tūlīt pēc 2023.gada valsts budžeta pieņemšanas tiks sākts darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.-2027.gadam. Apakšpadomes sēdē tika pārrunāta šī darba organizācija.

Tāpat finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja sēdes dalībniekus, ka šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildu esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā.

Latvijas budžeta izdevumi pieaug pārāk strauji, pirmdien Nacionālajā Trīspusējās padomes sēdē (NTSP) sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

«Mūsu vērtējumā valdības prioritātēm tiek atvēlēts liels finansējums. Izdevumu pieauguma tempi ir pārāk strauji, tos nepieciešams sabalansēt ar ieņēmumu kāpumu,» teica Bāne.

Viņa atzīmēja, ka šādas bažas paudusi arī Eiropas Komisija.

Finanšu ministrs Jānis Reirs sēdē informēja, ka valsts nākamā gada budžetā plānotie izdevumi ir par vairāk nekā 240 miljoniem eiro lielāki nekā šogad. Būtiskākais izdevumu pieaugums ir aizsardzībai, iekšlietu sistēmai, izglītībai, veselībai un lauksaimniekiem. Makroekonomikas attīstības prognozes Finanšu ministrija ir saglabājusi tādas pašas kā iepriekš.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka, vēl vairāk palielinot finansējumu veselības aprūpei nākamajā gadā, var tikt radīti draudi nākamā gada valsts budžetam.

Premjers šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē izteica aicinājumu netraumēt nākamā gada budžetu. Ja mēs sagrausim šo budžetu, mēs netiksim tālāk, teica Kučinskis.

Viņš informēja, ka 21.septembrī tiks prezentēts Veselības ministrijas sagatavotais veselības aprūpes finansēšanas modelis un būtu nepieciešams sarīkot vēl vienu NTSP sēdi, kurā varētu diskutēt par modeli un finansējuma nepieciešamību, kā arī veidiem, kā gūt papildu ieņēmumus veselības aprūpes nozarei. Turklāt brīdī, kad ministrija prezentēs savu piedāvājumu, viņš vēlētos sagaidīt arī alternatīvus piedāvājumus no sociālajiem partneriem.

Pāris dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts pakāpeniski paaugstināt minimālo mēnešalgu.

Varētu pat atzinīgi novērtēt operativitāti un vienprātību, ar kādu strādā Saeimas komisiju deputāti, ja vien uz sliekšņa nebūtu Saeimas vēlēšanas un ja izmaiņas būtu izdiskutētas un akceptētas ar sociālajiem partneriem.

Šīs Saeimas un valdības laikā mēs kā atbildīgs valdības sociālais partneris ne vienu vien reizi esam piedzīvojuši ignoranci vai formālu iesaisti. Lai iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanā, nodrošinātu saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu sociālekonomiskās attīstības jautājumu risināšanu, kas garantētu sociālo stabilitāti, labklājības līmeņa un tautsaimniecības izaugsmi valstī, ir sociālais dialogs un tā pārstāvētā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kas ir nacionālā līmeņa konsultāciju mehānisms, kur demokrātiski un atbildīgi sociālie partneri: Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vienojas par sociālekomiskajiem jautājumiem, arī par minimālās algas apmēru valstī. Par minimālās algas izmaiņām arī visā demokrātiskajā Eiropā vienojas sociālie partneri, jo abas puses veido iekšzemes kopproduktu – darba devēji ar kapitālu, bet darba ņēmēji ar cilvēkkapitālu. Tāpēc tā ir sociālo partneru, nevis politiķu vienošanās. Tāpēc ceram, ka šo jautājumu turpināsim skatīt loģiskā un pieņemtā secībā un kopsakarībās.

Iecere pensionēšanās vecumu Latvijā paaugstināt jau no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš, saistīta ar aizdevēju prasībām. Pārējie skaidrojumi izdomāti pēc tam, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, brīdinot arī ar kārtējā referenduma rīkošanu.

Pēc viņa teiktā, tas ir apkaunojoši, jo vispirms kaut kas tiek apsolīts aizdevējiem, un tikai pēc tam tiek sāktas diskusijas «savā vidū».

Kopumā par Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajiem grozījumiem koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā NTSP sēdē vienošanās netika panākta. Diskusijas starp valdības pārstāvjiem un sociālajiem partneriem brīžiem bija visai asas, un tika draudēts ar kārtējā referenduma rīkošanu, kur plāni paaugstināt pensionēšanās vecumu ātrāk tikšot noraidīti. Sarunas plānots turpināt.

DB jau rakstīja, ka grozījumi paredz pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē (NTSP) stāstot par Latvijas virzību uz pievienošanos eiro, eirozonu salīdzināja ar lielu kuģi, kur var saņemt dažādus labumus.

«Kāpēc mums joprojām atrasties lejā - mazajā dzeltenajā laiviņā, ja ir iespēja kāpt uz lielā kuģa un baudīt visus labumus,» retoriski vaicāja I. Rimšēvičs. Viņš uzsvēra, ka tās ir blēņas, ko eiro pretinieki stāsta, salīdzinot eirozonu ar leģendāro kuģi Titāniks, tāpēc priekšā ir ļoti liels komunikācijas darbs ar sabiedrību, lai skaidrotu tai visus ieguvumus.

«Kāpēc mums palikt lejā, ja no augšas var trāpīt ar enkuru, ja var mest virsū gružus un atkritumus, un, ja pie nākamās krīzes mūs var atskalot nost no kuģa,» turpināja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzrunā NTSP locekļiem uzsvēra, ka Latvija ir desmit gadus gājusi uz eiro un nekad tam nav bijusi tik tuvu kā tagad, tāpēc kaut ko gaidīt un atlikt pievienošanos eirozonai ir pilnīgi nesaprotami.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē premjera Māra Kučisnka vadībā otrdien tika apspriestas jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes.

NTSP sēdē piedalās valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN). FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reira padomniece Mudrīte Grundule aģentūru LETA informēja, ka trešdien notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē finanšu ministrs norādījis uz apņemšanos turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu, īstenojot ilgtermiņa programmu.

"Konsekventi pēdējos desmit gados nodokļu slogs ir būtiski mazināts no 43,3% līdz 36,7% no iekšzemes kopprodukta nelielo algu saņēmējiem, un starpība ar kaimiņvalstīm ir sarukusi," stāstījis Reirs.

Viņš pauda pārliecību, ka darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā. "Vērtējam iespēju pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes," informēja Reirs vienlaikus piebilstot, ka jautājuma par VSAOI atlikšanu nav Finanšu ministrijas (FM) dienas kārtībā.