Jaunākais izdevums

Samulsināja Valsts prezidents Egils Levits, nesen televīzijā paužot, ka valdība Covid-19 krīzes pārvarēšanā darbojas klupdama un krizdama, taču pareizā virzienā. Kas ir šis pareizais virziens? Uz to īsti atbildes nav.

Labi, varam minēt. Pirmā pazīme varētu būt saslimšanas mazināšana, ar pandēmiju saistītu ierobežojumu atcelšana. Virzība uz to it kā būtu, bet tad aktualizējas jautājums par izvēlētās taktikas pareizumu un tempiem. Esam jau rakstījuši, ka, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, kam visdrīzāk varam līdzināties, ierobežojumu ekonomikai periods bija īsāks, līdz ar to nav brīnums, ka kaimiņvalstīs izaugsmes tempi ir krietni labāki par tiem, kas pie mums novēroti. Proti, gliemezis gan var iet tajā pašā virzienā, kurp zaķis, taču, ja tempi ir nesalīdzināmi, tad ar virzienu vien nepietiek. Mums ir atvērtas ekonomikas, ja sākam atpalikt, tas uzreiz atstāj iespaidu uz darbaspēka migrāciju un investīcijām, bet sekundāri – arī uz nodokļu slogu to maksātājiem.

Ne mazāk pārsteidzošs bija Ministru prezidenta Kariņa teiktais, pamatojot atteikšanos iepauzēt ar nodokļu reformas spēkā stāšanos uz daudzo atklāto kļūdu labošanas laiku. Nodokļu izmaiņas, viņaprāt, esot nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka visi Latvijā strādājošie ir sociāli apdrošināti. Viņš uzskata, ka Covid-19 krīze parādīja lielo nevienlīdzību starp cilvēkiem, kas strādā un par kuriem maksā sociālo nodokli, un tiem, par kuriem to nemaksā. Skaisti jau tādas frāzes izklausās, taču vismaz premjeram bija jāzina, ka šī reforma attiecas ne jau uz tiem, kuri nodokļus nemaksā, bet gan uz tiem, kas maksā. Tostarp sociālos. Proti, nodokļu slogs tiek palielināts legāli nodarbinātajiem, tiek radīta sistēma, kad faktiski tiek liegts strādāt nepilnu darba laiku un neregulāru radošu darbu.

Ja vārdos tiek deklarēts par nodokļu nomaksas atvieglošanu, tad praksē šajā ziņā tiek būvētas jaunas birokrātiskās barikādes legāli nodarbinātajiem. Un tas ir laikā, kad, kā vēsta Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā palielinājies par 1,6 procentpunktiem līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tātad valsts tiek vadīta pareizajā virzienā? Vai varbūt atrunāsies, ka šo frāzi uz šo tēmu neattiecinām?

Jā, un vēl pie jautājuma par galīgi ne - kvalitatīvās nodokļu reformas stūrgalvīgu ieviešanu der pieminēt arī Kariņa tēzi, ka, nonākot kaut kādās grūtībās, piemēram, Covid-19 krīzē, viena daļa legāli strādājošo neesot bijuši nekādā veidā pasargāti. Valdībai esot bijis milzu izaicinājums rast veidu, kā izveidot atbalsta programmas. Atkal gribas teikt: faktus galdā! Kur bija tie badā mirstošie legāli nodarbināto pūļi? Un kāpēc cilvēki nevarēja turpināt strādāt – vai tikai ne valdība bija tā, kas to aizliedza? Taču, ja kāds rada ierobežojumus citiem, viņam pašam par to arī jāatbild! Ja kādai nodarbināto kategorijai bija ar politisku (vēl var diskutēt, cik pamatotu) lēmumu aizliegts pelnīt sev iztiku, valstij bija jāizmaksā par to kompensācija, nevis jālāpās ar visa veida pabalstiem.

Un otra lieta – vai tad visi, kas bija grūtībās nonākuši, saņēma atbalstu? Nē! Bija un joprojām ir liela daļa tādu nodokļu maksātāju (arī uzņēmumi tostarp), kas vēl joprojām cer uz politiķu solījumu pildīšanu, un ir arī zināms par tādiem gadījumiem, kad uzņēmēji biznesa darbību atjaunot nesteidz, jo valsts atbalsts ir lielāks par to, ko paši spētu nopelnīt un maksāt darbiniekiem. Protams, der pieminēt arī ministra Vitenberga vēstīto, ka Ekonomikas ministrija veidojot 30 jaunas atbalsta programmas uzņēmējiem, šo atbalsta programmu virsmērķis būšot nozīmīgi palielināt eksporta apmērus. Ir lieliski, ka valsts tiecas atbalstīt kādus uzņēmējus, bet gana daudz dzirdēts par to, ka citur, tostarp kaimiņvalstīs, šajā ziņā ir labāk. Taču arī šeit ir viens liels “Bet!”.

Ar atbalsta programmām nepietiek, svarīga ir arī kopējā biznesa un vēl plašāk – dzīves vide. Jo, protams, katram, tostarp eksportējošam, uzņēmumam ir svarīgi, lai būtu pieejams tā vajadzībām atbilstošs darbaspēks, dažādi servisa sniedzēji, piemēram, iekārtu apkalpotāji, lai būtu attīstīta infrastruktūra, tostarp darbinieku un viņu ģimeņu atpūtai, tālākizglītībai, veselības uzturēšanai utt. Proti, ir labi fokusēties uz kādām prioritārām grupām, taču nedrīkst aizmirst arī par kompleksu pieeju, līdzsvarotu attīstību valstī kopumā, par iekšējo dažādu produktu un pakalpojumu tirgu, bez kā idejas par eksportu var palikt vien ideju līmenī. Tātad arī šeit ir aktuāls jautājums par iešanu pareizā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs mājās ir kļuvis par daudzu cilvēku ikdienu, un šāds strādāšanas modelis bija iecienīts arī pirms pandēmijas. Tāpēc aktuāls ir jautājums – kā iekārtot ergonomisku. ērtu un pievilcīgu biroju savā mājoklī? To lūkosim noskaidrot raksta turpinājumā!

Galdam ir svarīgs pareizais izmērs, forma un aprīkojums

Strādāt pie ļoti neliela biroja galda var būt visai neērti, it īpaši, ja darbam tiek izmantots kas vairāk par datoru un pierakstu blociņu, savukārt pārāk liels galds var neietilpt telpā vai padarīt tās interjeru visai savādu. Tāpēc sākt vajadzētu ar piemērota galda izvēli, pirms tam izmērot, kāds konkrētajā telpā un vietā būtu optimāls galda izmērs.

Ja galdu paredzēts novietot kādā no telpas stūriem, lieliska izvēle ir stūra galds, kas ļauj efektīvi izmantot telpu un rada plašuma sajūtu. Tradicionālajam galdam četrstūra formā savukārt ir kāda cita būtiska priekšrocība, proti, to būs iespējams novietot, kur vien sirds kāro – ja biroja telpas iekārtojumu vairāk vai mazāk regulāri vēlaties mainīt, šī būs pareizā izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, AS Ceļuprojekts uzsācis iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei, informē LVC.

Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki, norāda LVC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurp ejam? Kas mūs – valsti, tautu – sagaida nākotnē? Kādi ir Latvijas attīstības mērķi un kas tiks darīts, lai tos sasniegtu? Un vai vispār valstī īstenotā politika ir mērķtiecīga? Bet, ja ir, tad aktuāls jautājums: vai tie mērķi ir labākie iespējamie un sabiedrības akceptēti?

Šādus un līdzīgus jautājumus, ikdienā runājot ar ļoti daudziem uzņēmējiem, nākas dzirdēt aizvien biežāk. Jā, valstī ir pieņemts gan Nacionālais attīstības plāns, gan daudzi citi plānošanas dokumenti, taču kā agrāk, tā arī tagad tie tapuši un apstiprināti bieži vien tikai tāpēc, ka tādiem esot jābūt, nevis lai, līdzībās runājot, būtu par tādu kā koka stumbru ar augšup vērstu galotni, ap ko tad veidoties normatīvu sazarojumam. Tas, kas redzams šobrīd, drīzāk atgādina krūmāju. Ir milzum daudz dažādu mērķu, kuru vārdā kaut kas tiek lemts, kaut kas mainīts, tostarp biznesa spēles noteikumos, taču tas viss nav savstarpēji saistīts, nav virzīts vienā, kaut vai valsts līdzsvarotas, bet straujākas attīstības virzienā. Tad nu nav brīnums, ja ik pa brīdim ar tikpat vērā ņemamiem argumentiem kā pieņemot kāds lēmums tiek atcelts, grozīts vai atlikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pasaule atveras, bet mums atkal draud ar lokdaunu?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visur citur Eiropā sāk mazināt saistībā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, nupat bija šāda ziņa arī par Igauniju, bet mūsu gaužām neveiksmīgās vakcinācijas virsvadītājs Pavļuts sācis biedēt ar D+ režīmu, proti, lokdaunu. Ko tas mums nozīmē?

Uzņēmēji jau iesmej, ka tad tiešām būs d... un, ja gribat, ar lielo sākuma burtu un ar vairākiem plusiem. Jau rudenī tika lēsts, ka valstis, kuras visātrāk tiks galā ar pandēmiju – vai nu īslaicīgi ieviešot striktus ierobežojumus un norobežojoties no vīrusa ievešanas, vai strauji vakcinējot iedzīvotājus –, varēs ātrāk ļaut ekonomikai funkcionēt un tā iegūs būtiskas priekšrocības attīstībai, savukārt valstis, kurās ilgstoši saglabāsies apdraudējumi un ierobežojumi, pakļaus sevi atpalicībai.

Nu redzam, kurp ved Latviju tās ministri, šajā gadījumā ar veselības (kādreizējo ekonomikas!) ministru priekšgalā. Ir jau saprotams, kādēļ tādi draudi, – Pavļuts visupirms ir politiķis, tam galvenās rūpes ir par sevi. Visi tie līdzšinējie aizliegumi un arī draudi par jauniem ierobežojumiem ir nekas cits kā vainas par savām neprasmēm krīzes pārvaldībā novelšana uz tautas pleciem. Proti, ja saslimušo statistika kļūs sliktāka, varēs skandināt: redz, kā mēs strikti rīkojāmies, noteicām ierobežojumus cilvēkiem kontaktēties, brīdinājām par sekām, bet tā ir, ja tauta ir tik neapzinīga, nepaklausīga, nedisciplinēta utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica” ietvaros, no šī gada 28.marta mainīsies līdzšinējie vilcienu atiešanas un pienākšanas ceļi dažādos maršrutos, kā arī sadarbībā ar AS “Pasažieru vilciens” ir mainīti vilcienu kustības grafiki.

AS “Pasažieru vilciens” ciešā sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darīja visu iespējamo, lai panāktu pasažieriem piemērotus kompromisus, būtiski neietekmējot vilcienu kustības intensitāti un pārvadājumu apjomu. Taču, tā kā izmaiņas skar visus reisus, LDz aicina pasažierus īpaši rūpīgi iepazīties ar jauno vilcienu kustības grafiku.

Uz pārbūves laiku Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tiks slēgti trīs pasažieru kustībai izmantotie sliežu ceļi.

No 28.marta vilcieni Tukuma virzienā aties no 3. ceļa, Skultes virzienā - no 1., 10., 11. vai 12. ceļa, uz Aizkraukli - no 4. ceļa, bet uz Krustpili, Daugavpili, Krāslavu, Zilupi vai Madonu vilciens gaidīs pie 10., 11. vai 12. ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Paklausies politiķus, un... žēl kļūst valsts

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik Latvijā ironizēja, ka tā laika premjers Repše esot marsietis, jo no cilvēku reālās dzīves neko nesaprotot. Šobrīd diemžēl bieži vien rodas sajūta, ka teju vai visi valdībā nākuši no citas pasaules, dzīvo citā realitātē.

Lūk, daži piemēri.

Šajās dienās apbēdināja, patiesi ļoti apbēdināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar saviem izteikumiem par pārvaldīto nozari. Ja iepriekš ļoti ilgus gadus viņš bija zināms kā satiksmes jomu labi pārzinošs eksperts, tad nu, šķiet, pārtapis par vien budžeta resursus tērējošu birokrātu. Žēl, tiešām žēl, ja tas tā.

Runa ir par ministra uzstāšanos jūnija pēdējā dienā Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunkti. Tajā izskanēja virkne jautājumu, uz kuriem atbildes bija, maigi sakot, dīvainas. Latvijas dzelzceļu kādreiz uzturēja tranzīta pakalpojumi, tātad no pakalpojumu eksporta līdzekļiem nu slogs pāriet uz pasažieriem un caur dotācijām – arī uz visiem nodokļu maksātājiem. Tika jautāts, kas tiek darīts, lai atslogotu valsts un iedzīvotāju budžetus no dzelzceļa uzturēšanas, atkal veicinot, ka kravu pārvadājumi sedz vairumu izmaksu. Kāda atbilde? Ka plašā dzelzceļa infrastruktūra ir smags padomju laika mantojums, kas nu jāuztver kā slogs, jo kravu pārvadājumi samazinās, un ka visā Eiropā dzelzceļu pamatā finansē no pasažieru pārvadājumiem. Vai tā bija atbilde uz jautājumu? Nē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija sākusi pakāpeniski atvieglot ierobežojumus, ko tā noteikusi cīņā ar jauno koronavīrusu.

Cita starpā no otrdienas atkal atļauts pulcēties vienuviet vairāk nekā astoņiem cilvēkiem.

Iekštelpās ar fiksētām sēdvietām, piemēram, kinoteātros atļauti 50 cilvēki, bet pasākumos ārpus telpām, piemēram, uz futbola spēli stadionā atļauts pulcēties līdz 500 cilvēkiem. Skriešanas sacensībās un citās sporta sacensībās ārpus telpām atļauts piedalīties līdz 150 dalībniekiem.

Restorāniem no otrdienas atļauts darboties divas stundas ilgāk nekā līdz šim, proti, līdz plkst.22.30. Taču pie viena galdiņa atļauts sēdēt maksimums četriem cilvēkiem.

Zviedrijas valdība plāno pakāpeniski atvieglot ierobežojumus vasaras laikā, lai gan inficēšanās radītāji Zviedrijā ir diezgan augsti, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot jaunu produktu izstrādi un virzīšanu ārzemju tirgos, pārtikas uzņēmums HKScan Latvia stiprinājis savas pozīcijas Centrāleiropā ar vegānisku, Āzijas virtuves tradīcijās gatavotu produktu Dim Sum, informē uzņēmumā.

HKScan Latvia pārdošanas apjomi maijā apstiprina, ka Latvijā ražotie produkti guvuši lielu popularitāti Centrāleiropā, īpaši – Vācijā, kurp eksportētas vairāk nekā 260 tonnas produkcijas. Par ceturto daļu (25%) pieaudzis eksportēto produktu apjoms janvāra-maija periodā, salīdzinot ar šo periodu pērn, sasniedzot teju 755 tonnas.

Īpaši pieprasīts ir Jelgavā ražotais Dim Sum – viens no populārākajiem Āzijas ēdieniem, tā tiešais tulkojums no ķīniešu valodas nozīmē "sirdij tuvs". Saldētā maltīte ir 100% vegāna un ar zemu tauku saturu. Papildu vegānajai versijai ar kimčī pildījumu ir pieejams arī Dim Sum ar cūkgaļas pildījumu.

Kopš pavasara sākuma produkts ir pieejams Vācijā, un aptuveni 2000 veikalos pārdotas 42,84 tonnas. Līdz gada beigām uzņēmums plāno sasniegt eksporta pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interešu pārstāvības atklātības likums, kas tiek saukts arī par Lobiju likumu un Saeimā figurē jau kopš 2008. gada, ir nonācis sabiedriskajā apspriešanā šā gada janvārī. Precīza teksta vēl nav, un gaidāmas karstas diskusijas brīdī, kad būs runa par lobiju reģistrācijas birokrātisko slogu un uzraudzības mehānismiem.

Kopš 2019. gada esam ķērušies pie vispusīgas likuma izstrādes, lēnām un secīgi, aptaujājot visus iesaistītos, mēģinām nonākt pie izsvērtas likuma redakcijas, kas būtu racionāls risinājums interešu pārstāvjiem un deputātiem,” Dienas Biznesam sacīja Saeimas deputāte un likuma virzītāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Inese Voika (A/Par!).

Lobijus uztver nedraudzīgi

Stāsts par to, ka interešu pārstāvji vai lobiji ir kaut kas apšaubāms un, visticamāk, saistāms ar korupciju vai vismaz ar kaut ko nevēlamu, Dienas Biznesam kārtējo reizi izgaismojās šā gada 1. aprīļa Ministru kabineta sēdē. Proti, lēmums par ierobežojumiem tirdzniecības centros tapa pēc premjera Krišjāņa Kariņa replikas par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa argumentiem, kādēļ ierobežojumus nevajag. Premjers norādīja, ka, ja reiz lobijs tā saka, – “ejam pareizā virzienā”, un ierobežojumi tika ieviesti. Valdībai bija citu ekspertu atzinumi par ierobežojumu nepieciešamību, interešu pārstāvja vai lobija argumenti premjera izpratnē tika tulkoti drīzāk kā papildinājums tiem pēc formas, daudz neuzlūkojot būtību. Tas liek domāt, ka pati lobiju uztvere visaugstākajā līmenī Latvijā ir ar sliktu auru, un nav jābrīnās, ka KNAB 2014. gadā iesniedza valdībai likumprojektu, kuru tūdaļ vajadzēja noraidīt, jo doma bija nevis par atklātības ieviešanu lobijiem, bet gan par to, kā noķert lielāku daudzumu kukuļdevēju, un, lai to paveiktu, nolēma visus aplikt ar birokrātisku pienākumu reģistrēt un atskaitīties par sarunām deputātu vai ietekmīgu amatpersonu kabinetos. Pats Lobiju likums ar nolūku ir pārsaukts par Interešu pārstāvības atklātības likumu, līdzīgi kā savulaik no saziņas izslēdza vārdu “invalīds” un to aizvietoja ar “persona ar īpašām vajadzībām”. Vai politkorekta uzruna lobiju gadījumā maina uztveri, to, visticamāk, redzēsim laika gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāta lielākā AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmola "Elektrum" sadarbībā ar partneri t/c "Spice" izveidotā elektroauto uzlādes vieta Latvijā.

Tirdzniecības centrā "Spice" turpmāk uzlāde tiks nodrošināta vienlaikus 7 elektroautomobiļiem. Šajā pieslēgvietā risinājumi ir īpaši pielāgoti, lai uzlādes vietu varētu aktīvi lietot gan steidzīgie klienti, kas ierodas tikai uz brīdi, gan arī tādi, kas plāno savu auto uzlādēt ilgāku laiku un nesteigties. To nodrošina pieci 22 kW un divi 25 kW pieslēgumi.

"Elektromobilitāte mūsdienās jau sāk kļūt par ikdienu, iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas videi draudzīgus transporta līdzekļus, savukārt uzņēmēji, pielāgojoties cilvēku dzīvesveidam, realizē ilgtspējīgus risinājumus un jaunas zaļā biznesa formas, lai veicinātu un attīstītu klimatam draudzīgu procesu izstrādi un dotu jaunu impulsu tautsaimniecības attīstībai. Novērtēju, ka šobrīd tieši mūsu lielākais energoresursu pārvaldītājs ir uzņēmies straujāk virzīt elektrotransporta attīstību Latvijā, veidojot arvien jaunas elektrouzlādes stacijas. Šis ir teicams sadarbības piemērs, kurā redzam valsts kapitālsabiedrības un privātā uzņēmēja kopprojektu. Tas ir solis pareizā virzienā, gādājot par Latvijas pienesumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai," komentē Jānis Vitenbergs, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī.

Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.

Tāpēc šobrīd tuvu reālo būvniecības darbu sākšanas stadijai esošajam privātās un publiskās partnerības (PPP) Ķekavas apvedceļa būvniecības projektam ir ļoti liela nozīme šīs šosejas infrastruktūras uzlabošanā, un veiksmīga tā īstenošana pavērs ceļu arī nākamo PPP projektu īstenošanai ceļu jomā Latvijā, ļaujot ātrāk un efektīvāk uzlabot kopējo satiksmes infrastruktūru valstī kopumā.

Eksperti Dienai uzsver – no tā, vai projekts tiks sākts veiksmīgi, atkarīgs, vai pārskatāmā nākotnē tiks turpināta Bauskas šosejas pārbūve arī pārējos tās posmos, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, kuri ir tikpat nozīmīgi efektīvai šosejas izmantošanai kā Ķekavas apvedceļš, kā arī citas tikpat vērienīgas ceļu būves un pārbūves ieceres, piemēram, Rīgas apvedceļa pārbūve par ātrgaitas šoseju ar četrām braukšanas joslām, proti, divām joslām katrā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepārdomātā ostu reforma apdraud tūkstošiem ostu darbinieku dzīves kvalitāti

Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību atklātā vēstule valdībai, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts nesaskata iespēju spert tālākus soļus atvieglojumu virzienā, izriet no abu amatpersonu sacītā vakar pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.

Pavļuts teica, ka epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību ir nestabila un bīstama, tāpēc nevaram atļauties spert tālākās soļus atvieglojumu virzienā. Pavļuts vērsa uzmanību, ka brīvdienu laikā saslimstības rādītāji ir kāpuši.

Veselības ministrs atgādināja, ka pagājušajā nedēļā pret Covid-19 ir vakcinēti vairāk nekā 43 000 cilvēku. Šonedēļ ir gaidāmi lieli vakcīnu piegāžu apjomi un tiks turpināts kāpināt vakcinācijas tempu, skaidroja politiķis.

Tikmēr Kariņš teica, ka būtiskai drošības pasākumu un ierobežojumu maiņai nav pamata, jo valstī lēnām pieaug saslimstība ar Covid-19. Viņš stāstīja, ka šonedēļ valdība izskatīs visus jautājumus, kas saistās ar Covid-19 apstākļiem, taču pēc tā, kas redzams šobrīd, premjers neredz pamatu drošai ierobežojumu būtiskai mainīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas federālā valdība plāno ar jaunu likumu noteikt visa valstī vienotus ierobežojumus cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju, piektdien paziņojis valdības preses pārstāvis.

Līdz šim liela daļa teikšanas par ierobežojumu ieviešanu un atcelšanu atradās federālo zemju rokās.

Vācijas 16 federālo zemju premjerministri ir piekrituši ierosinājumam par jauna likuma pieņemšanu.

"Federālā valdība ciešā sadarbībā ar zemēm plāno nākamnedēļ nākt klajā ar likumprojektu, kas ietvers saistošus un visaptverošus ārkārtas ierobežojumus apgabaliem, kur [jauno Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 cilvēku septiņu dienu periodā] sasniegs vai pārsniegs simtu," ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja avots valdībā.

Tiklīdz jauno inficēšanās gadījumu skaits atkal kristos, šie ierobežojumi tiktu atcelti, ziņo "Reuters".

Likumprojekts varētu būt gatavs otrdien, atklāja valdības preses pārstāvja vietniece Ulrike Demmere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vakcinācijas pret Covid-19 loģistikas procesā iesaistīsies ar transportu, cilvēkiem un teltīm.

Par to šodien vienojās valdība, izskatot Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos trīs rīcības variantus par armijas iesaisti šajā procesā.

A1 variants paredz, ka armija pēc nepieciešamības ir gatava nodrošināt lieltirgotavu farmaceitisko darbību ar savā rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, ja lieltirgotava nodrošinās atbilstoši aprīkotus vakcīnu transportēšanas konteinerus.

Šis variants paredz, ka NBS nodrošina divas vieglās un divas kravas automašīnas. Diennaktī šī procesa nodrošināšanai armija gatava atvēlēt astoņus zemessargus un karavīrus. Šī varianta sagatavošanai nepieciešamas 1-3 dienas.

A2 variants paredz, ka armija var nodrošināt atbalstu veselības resora vakcinācijas centriem, nosūtot uz šiem centriem teltis un personālu. Šādā gadījumā pie mazajiem vakcinēšanas centriem atrastos trīs, bet lielākos centros desmit bruņoto spēku pārstāvji. Armijas pārstāvji pie centra ieejas sagaidītu iedzīvotājus un palīdzētu organizēt iedzīvotāju plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru