Jaunākais izdevums

Samulsināja Valsts prezidents Egils Levits, nesen televīzijā paužot, ka valdība Covid-19 krīzes pārvarēšanā darbojas klupdama un krizdama, taču pareizā virzienā. Kas ir šis pareizais virziens? Uz to īsti atbildes nav.

Labi, varam minēt. Pirmā pazīme varētu būt saslimšanas mazināšana, ar pandēmiju saistītu ierobežojumu atcelšana. Virzība uz to it kā būtu, bet tad aktualizējas jautājums par izvēlētās taktikas pareizumu un tempiem. Esam jau rakstījuši, ka, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, kam visdrīzāk varam līdzināties, ierobežojumu ekonomikai periods bija īsāks, līdz ar to nav brīnums, ka kaimiņvalstīs izaugsmes tempi ir krietni labāki par tiem, kas pie mums novēroti. Proti, gliemezis gan var iet tajā pašā virzienā, kurp zaķis, taču, ja tempi ir nesalīdzināmi, tad ar virzienu vien nepietiek. Mums ir atvērtas ekonomikas, ja sākam atpalikt, tas uzreiz atstāj iespaidu uz darbaspēka migrāciju un investīcijām, bet sekundāri – arī uz nodokļu slogu to maksātājiem.

Ne mazāk pārsteidzošs bija Ministru prezidenta Kariņa teiktais, pamatojot atteikšanos iepauzēt ar nodokļu reformas spēkā stāšanos uz daudzo atklāto kļūdu labošanas laiku. Nodokļu izmaiņas, viņaprāt, esot nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka visi Latvijā strādājošie ir sociāli apdrošināti. Viņš uzskata, ka Covid-19 krīze parādīja lielo nevienlīdzību starp cilvēkiem, kas strādā un par kuriem maksā sociālo nodokli, un tiem, par kuriem to nemaksā. Skaisti jau tādas frāzes izklausās, taču vismaz premjeram bija jāzina, ka šī reforma attiecas ne jau uz tiem, kuri nodokļus nemaksā, bet gan uz tiem, kas maksā. Tostarp sociālos. Proti, nodokļu slogs tiek palielināts legāli nodarbinātajiem, tiek radīta sistēma, kad faktiski tiek liegts strādāt nepilnu darba laiku un neregulāru radošu darbu.

Ja vārdos tiek deklarēts par nodokļu nomaksas atvieglošanu, tad praksē šajā ziņā tiek būvētas jaunas birokrātiskās barikādes legāli nodarbinātajiem. Un tas ir laikā, kad, kā vēsta Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā palielinājies par 1,6 procentpunktiem līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tātad valsts tiek vadīta pareizajā virzienā? Vai varbūt atrunāsies, ka šo frāzi uz šo tēmu neattiecinām?

Jā, un vēl pie jautājuma par galīgi ne - kvalitatīvās nodokļu reformas stūrgalvīgu ieviešanu der pieminēt arī Kariņa tēzi, ka, nonākot kaut kādās grūtībās, piemēram, Covid-19 krīzē, viena daļa legāli strādājošo neesot bijuši nekādā veidā pasargāti. Valdībai esot bijis milzu izaicinājums rast veidu, kā izveidot atbalsta programmas. Atkal gribas teikt: faktus galdā! Kur bija tie badā mirstošie legāli nodarbināto pūļi? Un kāpēc cilvēki nevarēja turpināt strādāt – vai tikai ne valdība bija tā, kas to aizliedza? Taču, ja kāds rada ierobežojumus citiem, viņam pašam par to arī jāatbild! Ja kādai nodarbināto kategorijai bija ar politisku (vēl var diskutēt, cik pamatotu) lēmumu aizliegts pelnīt sev iztiku, valstij bija jāizmaksā par to kompensācija, nevis jālāpās ar visa veida pabalstiem.

Un otra lieta – vai tad visi, kas bija grūtībās nonākuši, saņēma atbalstu? Nē! Bija un joprojām ir liela daļa tādu nodokļu maksātāju (arī uzņēmumi tostarp), kas vēl joprojām cer uz politiķu solījumu pildīšanu, un ir arī zināms par tādiem gadījumiem, kad uzņēmēji biznesa darbību atjaunot nesteidz, jo valsts atbalsts ir lielāks par to, ko paši spētu nopelnīt un maksāt darbiniekiem. Protams, der pieminēt arī ministra Vitenberga vēstīto, ka Ekonomikas ministrija veidojot 30 jaunas atbalsta programmas uzņēmējiem, šo atbalsta programmu virsmērķis būšot nozīmīgi palielināt eksporta apmērus. Ir lieliski, ka valsts tiecas atbalstīt kādus uzņēmējus, bet gana daudz dzirdēts par to, ka citur, tostarp kaimiņvalstīs, šajā ziņā ir labāk. Taču arī šeit ir viens liels “Bet!”.

Ar atbalsta programmām nepietiek, svarīga ir arī kopējā biznesa un vēl plašāk – dzīves vide. Jo, protams, katram, tostarp eksportējošam, uzņēmumam ir svarīgi, lai būtu pieejams tā vajadzībām atbilstošs darbaspēks, dažādi servisa sniedzēji, piemēram, iekārtu apkalpotāji, lai būtu attīstīta infrastruktūra, tostarp darbinieku un viņu ģimeņu atpūtai, tālākizglītībai, veselības uzturēšanai utt. Proti, ir labi fokusēties uz kādām prioritārām grupām, taču nedrīkst aizmirst arī par kompleksu pieeju, līdzsvarotu attīstību valstī kopumā, par iekšējo dažādu produktu un pakalpojumu tirgu, bez kā idejas par eksportu var palikt vien ideju līmenī. Tātad arī šeit ir aktuāls jautājums par iešanu pareizā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai citur patiešām zāle zaļāka: Latvijas digitālā veselība uz Eiropas fona?

RSU lektore un pētniece digitālās veselības un veselības politikas jomā, SIA “ZZ Dats”- biznesa analītiķe, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par digitālās veselības risinājumiem un ar veselību saistītajiem datiem, daudziem ir viedoklis, ka mums “viss ir slikti” un nepareizi. Gandrīz katrs iedzīvotājs ir dzirdējis “e-veselības” neveiksmes stāstu, redzējis kādu sižetu par to, lasījis kādu revīzijas atzinumu vai vienkārši zina, ka tas ir neveiksmīgs projekts.

Bet, ko darīt – daļa ekspertu uzskata, ka pareizā pieeja būtu meklēt gatavu risinājumu un to ieviest Latvijā, tā teikt pārstāt “izdomāt divriteni”. Iespējams, ka tas ir kāds vēsturiskais mantojums, ko esam pārņēmuši no vecākās paaudzes un ir tā sajūta, ka tur – ārzemēs “zāle ir zaļāka” un viss ir labāk kā pie mums.

Ikdienā strādāju pie digitālās veselības risinājumiem un kā “Sprīdītis” Annas Brigaderes lugā nebiju apmierināta ar to, ko nodrošina mūsu E-veselības sistēma, tāpēc ar prieku devos pasaulē “lielu mantu meklēt” uz Eiropas nozīmīgāko pasākumu Digitālās veselības jomā “DMEA 2024” pasākumu Berlīnē, kurš pulcē digitālas veselības ekspertus no visas pasaules. Izstāde pārsteidza ar savu apjomīgo piedāvājumu: ap 800 stendiem, kas izvietoti 6 hallēs un piedāvā visdažādākā mēroga risinājumus – sākot no jaunuzņēmumiem un beidzot ar pasaules līmeņa lieljaudas zīmoliem (vairāk par DMEA pasākumu šeit).

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Starp Rīgas stabiņiem un vīziju par valsts nākotni

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību piesaistīja divas intervijas ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, kuri runā būtībā par vienu un to pašu – nepieciešamību pēc saprātīgas, atbildīgas, ilgtermiņa skatījumā balstītas politikas.

Pirmā – ar satiksmes jautājumu apskatnieku Paulu Timrotu – bija publicēta laikrakstā Diena, to pārpublicēja arī Dienas Biznesa interneta portāls. Otrā – ar arhitektu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ko publicējam 7. septembra Dienas Biznesa drukātajā izdevumā.

Abos gadījumos ir runa par kaitējumu, ko politikā nodara vai var nodarīt populisms, neprofesionalitāte, tiekšanās pēc ātriem rezultātiem, klaja sistēmas, saprātīgu spēles noteikumu neievērošana, kā arī tālredzīguma trūkums. Abos gadījumos ir vilšanās tajā, kas notiek, un arī apliecināta vēlme pēc daudz, daudz labākas pārvaldības. Atšķirība vien tajā, ka Pauls Timrots tiek intervēts par pērn uz pieciem gadiem ievēlētās Rīgas domes izpausmēm satiksmes jomā, savukārt Uldis Pīlēns – vairāk par valsts līmeņa pārvaldību, tostarp nākamgad paredzēto Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpinoties Austrumu maģistrāles izbūvei, tiks mainīta satiksmes organizācija

Db.lv, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela – Vietalvas iela 2. kārtas izbūves darbiem no 19. februāra līdz 15. decembrim, tiks ieviestas jaunas satiksmes organizācijas izmaiņas, informē Rīgas domē.

Turpmāk Braslas ielā, posmā no Madonas ielas līdz Augusta Deglava ielai, virzienā uz Piedrujas ielu transportlīdzekļu satiksme tiks organizēta vienā virzienā. Tāpat vienā virzienā notiks kustība Vestienas ielā, posmā no Augusta Deglava ielas līdz Vietalvas ielai, t.sk. pa pagaidu apbraucamo ceļu, virzienā uz Piedrujas ielu. Kā arī šāda satiksmes organizācija tiks ieviesta Piedrujas ielā, posmā no Vietalvas ielas līdz Pildas ielai, virzienā uz Lubānas ielu, un Vietalvas ielā, posmā no Matīsa ielas līdz Vestienas ielai, t.sk. pa pagaidu apbraucamo ceļu, virzienā uz Piedrujas ielu.

Minētajā laika periodā tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Madonas ielā pie krustojuma ar Braslas ielu un Stopiņu ielā pie krustojuma ar Vestienas ielu. Tāpat satiksme tiks slēgta Kaibalas ielā pie krustojuma ar Piedrujas ielu un Vietalvas ielā, posmā no Piedrujas ielas līdz Jaunrozes ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs mājās ir kļuvis par daudzu cilvēku ikdienu, un šāds strādāšanas modelis bija iecienīts arī pirms pandēmijas. Tāpēc aktuāls ir jautājums – kā iekārtot ergonomisku. ērtu un pievilcīgu biroju savā mājoklī? To lūkosim noskaidrot raksta turpinājumā!

Galdam ir svarīgs pareizais izmērs, forma un aprīkojums

Strādāt pie ļoti neliela biroja galda var būt visai neērti, it īpaši, ja darbam tiek izmantots kas vairāk par datoru un pierakstu blociņu, savukārt pārāk liels galds var neietilpt telpā vai padarīt tās interjeru visai savādu. Tāpēc sākt vajadzētu ar piemērota galda izvēli, pirms tam izmērot, kāds konkrētajā telpā un vietā būtu optimāls galda izmērs.

Ja galdu paredzēts novietot kādā no telpas stūriem, lieliska izvēle ir stūra galds, kas ļauj efektīvi izmantot telpu un rada plašuma sajūtu. Tradicionālajam galdam četrstūra formā savukārt ir kāda cita būtiska priekšrocība, proti, to būs iespējams novietot, kur vien sirds kāro – ja biroja telpas iekārtojumu vairāk vai mazāk regulāri vēlaties mainīt, šī būs pareizā izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuram normālam cilvēkam skaistajā viesnīcas numurā rodas daži jautājumi, visi šie jautājumi ir saistīti ar tekstilizstrādājumiem - kāpēc baltā gultas veļa ir TIK balta un kāpēc dvieļi ir tik mīkstie un pūkaini, it kā tie būtu tikko iegādāti un tiks izmantoti tikai vienreiz. Šoreiz parunāsim par dvieļiem.

Lai nodrošinātu dvieļa mīkstumu, dvielis, kas ikdienā pieskaras jūsu ādai, paliek patīkams, jums ir pareizi jārūpējas par dvieļiem. Frotē audums ir diezgan kaprīzs un mazgāšanas laikā prasa īpašu, rūpīgu attieksmi. Liekās, ka viesnīcā ir atsevišķa personālu grupa, kura nodarbojas tikai ar dvieļu kopšanu, lutināšanu un apstrādi. Bet tā nav, viss ir viegli un iespējami. Šeit ir daži pamata ieteikumi, kas palīdzēs pareizi mazgāt frotē dvieli automātiskajā mašīnā un lai mājās būtu viesnīcas šiks.

  • Mazgāšanai vislabāk ir izmantot šķidru želeju, šāds mazgāšanas līdzeklis saglabās krāšņumu un neļaus šķiedrām deformēties.
  • Dvieļus ieteicams mazgāt režīmos, kas ietver pilnīgu cilindra piepildīšanu ar ūdeni un šķidruma uzsildīšanu līdz 40 ° C - 60 ° C. Pēc galvenās programmas ieslēdziet papildu skalošanu.
  • Kopā ar veļu ielieciet cilindrā bumbiņas, ko izmanto virsdrēbju mazgāšanai - tās ''pacels'' šķiedras, neļaujot tās saspiest.
  • Mazgājot dvieļus, labāk nelietot kondicionierus, skalošanas līdzekļus un balinātājus. Līdzekļi nav labi izskaloti no frotē šķiedrām, deformē šķiedru. Droši vien, mājsaimnieces liek klāt mazgāšanas līdzekļiem pusi no mīkstinātāja iepakojuma - lai dvielis noteikti ir mīksts. Bet šī ir lielāka un populārāk kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu dzīves ritmam kļūstot arvien mobilākam, arī ierīcēm ir jāspēj “kustēties” līdzi, tāpēc arvien biežāk tiek izvēlēts klēpjdators kā ikdienas asistents dažādos darba un mācību uzdevumos. Klēpjdatoru sniegtās funkcijas nereti atvieglo dažādus ikdienas uzdevumus, taču, lai šīs ierīces nezaudētu savu efektivitāti, tām ir nepieciešama pienācīga un regulāra apkope. Pastāv mīti, ka pareiza klēpjdatora apkope aprobežojas ar ekrāna notīrīšanu vai paroles maiņu, taču ar šādām darbībām vien nepietiks, lai nodrošinātu ilgstošu un kvalitatīvu ierīces veiktspēju. Lai ikkatrs klēpjdators spētu kalpot vismaz piecus līdz astoņus gadus, tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperts ir apkopojis vērtīgus padomus klēpjdatora ikdienas apkopei.

Regulāra programmatūras atjaunināšana

Ikvienas ierīces programmatūras atjaunināšana ir viena no svarīgākajām darbībām tās uzturēšanai. Regulāra klēpjdatora atjaunināšana palīdzēs izvairīties no tādiem kiberdrošības draudiem kā vīrusi vai ļaunprātīgas programmatūras, kas nereti apdraud tieši ierīces ar novecojušu programmatūru.

“Tiem klēpjdatoru lietotājiem, kam nereti gadās aizmirst veikt šo svarīgo procedūru, ir pieejamas dažādas bezmaksas datorprogrammas, kas pēc lejupielādes automātiski instalē visus ierīcei svarīgos atjauninājumus. Taču, piemēram, tādi datori kā Huawei MateBook X Pro, kas atbalsta jaunāko Windows operētājsistēmu, automātiski uzrāda paziņojumus par atjauninājumiem. Ja gadījumā atjauninājuma paziņojums parādās brīdī, kad nav laiks veikt konkrētās izmaiņas, tad ir ieteicams regulāri pārbaudīt, vai gadījumā kāds no tiem nav netīšām palaists garām,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors, 22.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais piedāvājums Skultes LNG termināļa attīstībai. Mūsu skatījumā tā ir valdības tuvredzīga rīcība, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību un diversificējot gāzes piegādes iespējas no Krievijas Gazprom.

Kā noraidījuma iemesls publiski tika minēts pārmērīgās garantijas, ko attīstītājs esot prasījis no valsts. Vēlamies norādīt, ka tā ir dezinformācija.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

Tāpat premjera Krišjāņa Kariņa teiktais šodien “Rīta Panorāmā” par Skulte LNG termināļa prasībām, ka esam piedāvājuši modeli, kuri Latvijas patērētāji subsidētu gāzes pārvades izmaksas kravām, kas iziet ārpus Latvijas, neatbilst patiesībai. Skulte LNG Terminal nekad nav izvirzījusi šādu prasību.

Kāda valsts iesaiste nepieciešama?

  1. Pārtraukt prioritizēt dabasgāzes plūsmas no Klaipēdas un Inko, ieviešot uz tirgus principiem balstītus dabasgāzes iesūknēšanas Inčukalnā produktus. Tirgus principu ieviešana dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumos ne tikai sniegtu Skultes terminālim pieeju dabasgāzes tirgum, bet arī atbrīvotu Latvijas lietotājus no pienākuma subsidēt dabasgāzes transportēšanu no Lietuvas un Somijas termināļiem līdz Inčukalnam un atpakaļ.
  2. Valdības iesaiste finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos gados aprobežotos ar 2 līdz 5 miljoniem EUR gadā (atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes), turklāt tie tiktu atlīdzināti, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Ja Latvenergo būtu piekritis izmantot Skulte LNG Terminal dabasgāzes iegādei, kā tas tika paredzēts sākotnējās sarunās, šāda valsts iesaiste vispār nebūtu nepieciešama.
  3. Pamatotu projekta izdevumu atlīdzināšana, gadījumā, ja termināļa projektēšanas gaitā izrādītos, ka valsts iestādes nebūtu gatavas izsniegt visas projekta realizācijai nepieciešamās licences un atļaujas. Tā ir standarta garantija šādiem projektiem situācijā, kad projekts ir jārealizē īsā termiņā. Turklāt, projektam jau piešķirtais nacionālo interešu objekta statuss padara šo garantiju par formalitāti, kā tas jau ir pierādījies Rail Baltic projektā.

Valsts iesaiste ir tipiska prakse visur Eiropā

Valsts iesaiste termināļa darbības uzsākšanas posmā ir tipiska prakse visur Eiropā, atšķiras tikai kārtība un apjoms. Piemēram, valsts atbalsts Klaipēdas terminālim pirms kara Ukrainā mērāms 60 milj. eiro apmērā gadā, arī Inkoo terminālim Somijas valsts ir piešķīrusi 105 milj. eiro tikai 2022. un 2023. gada darbības izmaksu segšanai. Skultes LNG prasītā iesaiste nav salīdzināma ar šo apmēru.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

Esam pārliecināti, ka Skultes terminālis būtu rentablākais un efektīvākais terminālis, kāds reģionā ir uzbūvēts. Skulte LNG Terminal ir unikāla priekšrocība – atrašanās tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Tādēļ nav nepieciešams izbūvēt platformu sašķidrinātās dabasgāzes izkraušanai, kas maksā simtiem miljonus. Tas ievērojami samazina Skultes LNG termināļa izmaksas, un līdz ar to ļauj konkurēt ar citiem LNG tirgotājiem reģionā.

Valstij pašai būvēt ir ilgāk un daudz dārgāk

Lai arī kāda, valsts vai privāta, kapitālsabiedrība attīstītu Skultes LNG termināli, tā konkurētspējīgais tehniskais risinājums prasa reformēt pašlaik esošo kārtību no kaimiņvalstīm. Arī termināļa darbības uzsākšanai bez līgumiem ar lielākajiem Latvijas lietotājiem, valsts iesaiste finanšu nodrošināšanā būs jebkura projekta finansētāja obligāts nosacījums kā privātai tā arī valsts kapitālsabiedrībai. Protams, projekta kredītrisku var vadīt finansējot projektu no valsts budžeta vai, piemēram, no elektroenerģijas pārvades tarifa, tomēr šādus pasākumus Latvijas un ES likumi atļauj īstenot tikai t.s. “tirgus kļūdu” gadījumos, kad projekta īstenošanai nav iespējams piesaistīt privātu attīstītāju. Līdz ar to juridiski situācija kļūtu sarežģīta, ja “priekšrocības un garantijas”, ko valdība liedz AS “Skulte LNG Terminal”, vēlāk tiktu sniegtas projekta izraudzītajai valsts komercsabiedrībai.

Nevienam, arī mums nav noslēpums, kā valstij sekmējas ar lielu komerciālu projektu īstenošanu. Ja valsts izšķirtos par soli būvēt – ir visas iespējas to darīt, bet tas būs daudz dārgāk, ilgāk un papildu slogs valsts budžetam. Turklāt projektam būs tādi paši izaicinājumi, ar kādiem saskaramies mēs – lietošanas līgumi, sadārdzinājumi, finansēšana utt. Valstij arī būtu jāpiesaista projekta īstenošanas konsultanti, starptautiski LNG infrastruktūras eksperti.

Sagaidām konstruktīvas sarunas

Aicinām Latvijas valsti izveidot kvalificētu sarunu vešanas komandu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt sarunas ar attīstītāju, jo līdz šim tādas nav notikušas. Tas palīdzētu tuvināt pozīcijas un novērst neskaidrības, un nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības interesēs. Vēlamies arī norādīt uz pilnīgi nepieņemamo sarunu īstenošanas praksi, ko izmanto Latvijas valsts. Pēdējā gada laikā esam iesnieguši valdībai vairākus priekšlikumus, tomēr neesam saņēmuši kvalificētas atbildes uz nevienu no tiem. Lai saprastu, vai esam domubiedri, sagaidām konstruktīvas sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju jau tuvākajā laikā.

Atgādinām arī, ka 2022. gada martā Ekonomikas ministrijai nosūtījām vēstuli, kurā aicinājām izvērtēt iespēju projektā kā dibinātājiem iesaistīties arī Latvenergo un Conexus, lai stimulētu abu kapitālsabiedrību interesi. Arī uz šo piedāvājumu netika saņemta atbilde. Likums paredz termināli uzbūvēt līdz 2024. gada septembrim, un šī termiņa neievērošana kā arī ar to saistītie energoapgādes riski kļūs par Latvijas politiķu atbildību. Ar šādu nekonsekventu rīcību, valdībai nu jau gadu it kā vedot, bet tomēr nevedot sarunas ar privātajiem investoriem, šie riski kļūst aktuālāki un vienlaikus parāda Latviju lieliem investīciju projektiem nelabvēlīgā gaismā arī starptautisko investoru acīs.

Taču visļaunākais, ka cietīs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Ja terminālis Latvijai nebūs, maksāsim bargu naudu kaimiņu termināļiem, kad tie būs pieejami. Latvijas valsts būs pakļauta riskam, ka jāturpina gaidīt laiku maiņa un atkal radīsies iespēja saņemt gāzi no Gazprom. Vienlaikus, būs vajadzīgi līdzekļi, lai kompensētu iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, jo, lūk, gāze būs ļoti dārga.

Ja Latvijai nebūs savs LNG terminālis, valsts saskarsies ar tādu pašu situāciju kā pērn rudenī, kad pa dārgo, steigā iepirka 2 TWh gāzes no Klaipēdas termināla, samaksājot par 2 gāzes kuģiem tā brīža augsto cenu – vairāk nekā 250 miljonus eiro. Tagad šāds gāzes apjoms maksā vien 100 miljonus eiro. Šķiet, ka 150 miljoni jau ir pazaudēti, kas ir akurāt tik, cik maksā izbūvēt termināli Skultē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vertigo no veiksmes un tiesnešu neatkarība

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņojis par plāniem būvēt 110 MW saules enerģijas parku Tārgalē, Ventspils novadā. Tas būs pirmais European Energy projekts Latvijā, kā arī līdz šim lielākais saules paneļu parks Latvijā.

Tārgales saules enerģijas parku elektrotīklam paredzēts pievienot 2024. gadā, un tas sniegs iespēju ik gadu saražot aptuveni 110 000 MWh zaļās enerģijas, nodrošinot apmēram 52 tūkstošus mājsaimniecību ar to gada elektroenerģijas patēriņu.

European Energy atjaunīgās enerģijas projektus Latvijā sāka attīstīt 2021. gadā, un līdz ar biroja atvēršanu Rīgā uzņēmumam Latvijā ir pievienojušies vēl četri darbinieki, lai attīstītu spēcīgu atjaunīgās enerģijas projektu klāstu mūsu valstī. Šobrīd uzņēmumam Latvijā ir vairāk nekā 1 GW attīstības plāns, kas ietver gan saules, gan vēja parku projektus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs atklāšanas pasākumā uzsvēra: “Šodien Eiropas Zaļais kurss ir kļuvis par mūsu, Latvijas un Eiropas, drošības kursu, tāpēc atzinīgi vērtēju European Energy iniciatīvu veidot savu atjaunīgās enerģijas biznesu arī Latvijā. Kopš šā gada 24. februāra enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi ne vien par iespēju ietaupīt naudu vai aizsargāt vidi, šobrīd enerģētiskā neatkarība ir finansējuma liegšana agresoram, nepiedalīšanās nevainīgu cilvēku nogalēšanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atvērta sadarbībai, vedot Latvijas sabiedrību uz drošību un ilgstpējību, veicinot Eiropas kopējo labklājību.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvieša kūtrums: vai tas kavē mūsu rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanai?

Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt vides jautājumus un parādās arvien vairāk videi draudzīgu produktu alternatīvu veikalos, Latvijas sabiedrībai vēl ir tāls ceļš ejams līdz reālai rīcībai un klimata pārmaiņu nozīmīguma apzināšanai.

Arī Eiropas Investīciju bankas ikgadējais pētījums norāda skaudru realitāti – Latvijas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas nav primārā problēma, kā rezultātā arī trūkst klimatrīcības.

Kāpēc tāds kūtrums?

Viena no manis izvirzītajām teorijām, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ilgtspējīga dzīvesveida piekopšana nāk tik grūti, ir meklējama mūsu vēsturiskajā mantojumā jeb – tā sekās. Pēc PSRS deficīta un krīzes gadiem mēs beidzot esam zināmā pārticības posmā, kad lielai daļai iedzīvotāju ir pieejami daudzi iepriekš nesasniedzami labumi. Veikalu plaukti ir pārpildīti ar ļoti plašu preču sortimentu un vilinošām atlaidēm pirkt vairāk, savukārt klimata pārmaiņu tendences mudina atiet no šāda domāšanas un dzīvošanas veida.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” reisos palaidis Latvijā unikālu atkritumvedēju, kas konteinerus ne vien izber, bet var uzreiz arī izmazgāt.

Ar saspiesto dabasgāzi darbināmais atkritumvedējs ir videi draudzīgs un ir kārtējais apliecinājums uzņēmuma virzībai uz pilnīgu atteikšanos no dīzeļdzinēju automašīnām. Jaunais atkritumvedējs būtiski paātrinās laiku, kādā iespējams nodrošināt konteineru mazgāšanu. Tā iegāde un aprīkošana izmaksāja aptuveni 250 000 eiro.

Jaunā “Clean R” automašīna ir darbināma ar saspiesto dabas gāzi (CNG) un aprīkota ar atkritumiekārtu NORBA, kā arī mazgāšanas sistēmu “KEOXER Lite”. Tvertne, kas atrodas starp kabīni un iekārtu, ir paredzēta tīram ūdenim, kuram var pievienot mazgāšanas līdzekli vai dezinfekcijas līdzekli. Tā iespējams nodrošināt ne vien konteinera mazgāšanu, bet arī dezinficēju. Viena konteinera mazgāšana ilgst līdz 12 sekundēm, īsajā mazgāšanas ciklā tiek patērēti 5 litri ūdens, garajā – 10 litri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, AS Ceļuprojekts uzsācis iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei, informē LVC.

Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki, norāda LVC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators “Amber Grid” veikuši nepieciešamos darbus, lai starpsavienojuma punkta Kiemenai paaugstināto tehnisko jaudu virzienā no Latvijas uz Lietuvu nodrošinātu jau no 2023. gada 13. novembra, nevis 2024. gada 1. janvāra, kā bija plānots iepriekš.

No 2023. gada 13. novembra Lietuvas – Latvijas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta (ELLI) ātrākas īstenošanas rezultātā Kiemenai starpsavienojuma punkta tehniskā jauda virzienā no Lietuvas uz Latviju ir noteikta 90 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d, savukārt virzienā no Latvijas uz Lietuvu tā ir noteikta 82 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d. Pateicoties veiksmīgajai pārvades sistēmas operatoru darbībai, Kiemenai jaudas pirmais palielinājums notika jau 2022. gada novembrī.

Sistēmas operatoriem, izvērtējot nepieciešamību piemērot pārslodzes vadības pasākumus, īpašos pārvades sistēmas darbības apstākļos, kā piemēram, kad dabasgāze Lietuvā tiek saņemta gan no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, gan no Lietuvas - Polijas starpsavienojuma ar gandrīz pilnu jaudu, abas kompresoru stacijas (Paņevežas kompresoru stacija un Jauniūnų kompresoru stacija) darbojas vienlaikus tuvu to maksimālajai jaudai, kā arī ņemot vērā citus pārvades sistēmas apstākļus, ierobežotā laika periodā iespējams nodrošināt tehnisko jaudu līdz 130 GWh/d virzienā no Lietuvas uz Latviju un līdz 119 GWh/d virzienā no Latvijas uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts Sarkandaugavas pārvads pāri dzelzceļam Rīga-Skulte, informē Rīgas dome.

Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi - Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa.

Pēc pārvada atvēršanas satiksmes dalībniekiem jāņem vērā vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Piemēram, būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka, pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi vai Tvaika ielu. Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.

Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi vai Tvaika ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Levits: Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību

LETA, 22.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ir reāls risks piedzīvot sabiedrības veselības pasliktināšanos

Guntars Gūte, Diena, 01.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru