Jaunākais izdevums

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

“LNK Sporta Parkā” būs pieejams arī bērnu rotaļu laukums.

“Šis ir vērienīgākais privātais sporta infrastruktūras projekts, kas realizēts Latvijā. Ar tā būvniecību LNK Properties ne tikai nodrošinās daudziem bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem iespēju pilnvērtīgi sportot, bet arī apgūst jaunas būvdarbu tehnoloģijas un pieredzi. Nākotnē līdzīgi sporta kompleksi varētu parādīties arī citviet Latvijā. Mūsu pieredze varētu būt interesanta arī kaimiņvalstu sporta nozares pārstāvjiem,” stāsta LNK Properties valdes loceklis Pāvels Broitmans.

“LNK Sporta parks” būs Latvijai unikāls sporta dzīves centrs, turklāt tas pildīs arī sociālu funkciju. Ieguldījums šajā sporta centrā ir tiešs pienesums sporta attīstībā Latvijā, jo tas nebūs biznesa projekts, peļņa no šī kompleksa nav sagaidāma. Jaunā sporta bāze piedāvās arī atbalsta un atlaižu programmas, kuru ietvaros infrastruktūras izmantošana būs bezmaksas atsevišķiem bērnu un jauniešu kolektīviem. Bērnu rotaļu laukums būs pieejams bez maksas.

“No LNK uzņēmumu puses jau ilgstoši veidojam ilgtermiņa atbalsta programmas Latvijas studentu basketbola izlasei, pludmales volejbola komandām, boksam, futbolam un citiem sporta veidiem. Šogad iesaistījāmies Latvijas Olimpiskās komitejas projektā “Olimpiskais drafts”, sniedzot atbalstu jaunajiem un talantīgajiem sportistiem. Līdz ar to “LNK Sporta Parks” ir loģisks turpinājums mūsu sporta atbalsta programmām. Lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu iesaistīties sporta aktivitātēs, jābūt pieejamai mūsdienīgai sporta infrastruktūrai, kāda tagad top Valdlaučos,” pauž P.Broitmans.

Oktobra sākumā Latvijā viesojās Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidents Džanni Infantīno, kas apmeklēja topošo sporta kompleksu un piedalījās laika kapsulas ielikšanas ceremonijā. Pasākumā piedalījās arī Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko un LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

“Lai jaunieši varētu pievērsties sporta aktivitātēm, lai sporta klubi varētu attīstīties un augt, ir nepieciešama laba, kvalitatīva un, galvenais, pieejama infrastruktūra. LFF vārdā varu paust lielu gandarījumu par šādu privātu iniciatīvu. Tā noteikti ietekmēs tālāko dažādu sporta veidu attīstību Latvijā, un īpaši jau futbolā. Valdlaučos top tiešām pasaules līmeņa futbola laukumi,” uzsver LFF prezidents Vadims Ļašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas krastā, Lejupes ielā 5, Rīgā, svinīgā ceremonijā tika oficiāli atklāts Latvijā lielākais, privātais sporta komplekss LNK Sporta parks.

Parka pirmās kārtas teritorija, kas šodien tika atklāta, ir 65 000 m2. Tajā ietilpst divi dabīgā zālāja futbola laukumi ar kopējo platību 16 448 m2 un viens iesildīšanās laukums ar dabīgo zālienu 1350 m2 platībā. 4 mūsdienīgi futbola laukumi ar mākslīgo segumu 13 851 m2 platībā, divi pludmales tenisa un volejbola laukumi 678 m2 platībā, kā arī ģērbtuves, stāvlaukums un labiekārtota teritorija.

Jau tagad, pēc pirmās kārtas atklāšanas LNK Sporta parkā varēs notikt dažāda līmeņa futbola sacensības - sākot ar Latvijas futbola virslīgu un beidzot ar nacionālo izlašu spēlēm. Savukārt pēc otrās kārtas izbūves tas būs piemērots arī starptautisko sacensību rīkošanai. Investīcijas parka pirmajā kārtā ir 10 miljoni eiro, vēl 15 plānots ieguldīt kompleksa otrajā un trešajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieaug pieprasījums pēc dzīvokļiem modernajā Rīgas centrā

Armanda Vilciņa, 04.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidi papildina jauna dzīvojamā ēka Renaissance

Db.lv, 21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Vesetas ielā nodota ekspluatācijā jauna dzīvojamā ēka "Renaissance", informē projekta attīstītājs SIA "LNK Properties".

"Šis ir unikāls projekts – mūsdienīga, ilgtspējīga ēka pašā pilsētas centrā, apkaimē, kas strauji attīstās. Vienlaicīgi katra "Rennaissance" dzīvokļa iemītniekam ir iespēja sajusties kā privātmājā", stāsta Aleksandra Strode, SIA "LNK Properties", kas ir projekta attīstītājs, valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja.

"Ir milzīgs gandarījums par sadarbību ar arhitektiem un nepārtrauktu sinerģiju projekta attīstības gaitā. Ēka ir īsts arhitektūras mākslas un augstākās raudzes minimālisma piemērs. Liela uzmanība pievērsta detaļām, arī materiālu kvalitātei un risinājumu ilgtspējai. Projekts tiešām nevienu neatstāj vienaldzīgu. Fasādes risinājumi pat pārsniedza sākotnējās gaidas, ēka papildina vēsturiskā centra pilsētvidi un harmoniski sasaucas ar jauno Skanstes apkaimi. Liels paldies visai projekta komandai – arhitektiem, būvniekiem, kolēģiem attīstītājiem," uzsver A.Strode.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iezīmējot simbolisku brīdi, kad ir pabeigti apjomīgākie būvdarbi, nosvinēti spāru svētki daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai “Renaissance”, Vesetas ielā Rīgā.

Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot zemes iegādi, ir 5,5 milj. eiro, no tiem 2,3 milj. eiro ir “Expobank” kredīts. Būvniecību plānots pabeigt 2022. gada pavasarī.

Projektu Skanstes apkaimē attīsta SIA “LNK Properties”, arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir birojs “Sarma Norde”, savukārt būvdarbus veic AS “LNK Industries”.

Topošajai 10 dzīvokļu ēkai ir septiņi stāvi. “Nepilnu 10 mēnešu laikā jau ir uzbūvēta gandrīz 25 m augsta ēka, ar sarežģītiem eksponēta betona elementiem. Darbi projektā aktīvi turpinās pat apsteidzot grafiku,” komentē SIA “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs, uzņēmums SIA “LNK Properties”, ievērojot būvniecības tradīcijas, būvdarbu gaitā daudzīvokļu dzīvojamās mājas “Renaissance” Vesetas ielā pamatos iemūrējis kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Skanstes apkaimē, Vesetas ielā top septiņstāvīga 10 dzīvokļu ēka. Arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir birojs “Sarma Norde”, savukārt būvdarbus veic AS “LNK Industries”.

SIA “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode norāda, ka šis projekts sevī ietver infrastruktūras iespējas, ko sniedz tā apkārtne – veloceliņus, sabiedriskos pakalpojumus un komercfunkcijas; iekļauj sevī ilgtspējīgus inženiertehniskos risinājumus telpu komforta nodrošināšanā, kā arī, rūpējoties par ēkas iedzīvotāju ērtībām, paredz "gudrās mājas" risinājumus, klusus liftus, attālinātu skaitītāju nolasīšanu, elektroauto uzlādes vietas un citas mūsdienīgai ēkai raksturīgas sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu cenu lēciens nesis pārsteigumus jauno projektu būvniekiem, Krievijas agresija Ukrainā vairo investoru stresu, tomēr lielākais satraukuma iemesls ilgtermiņā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Latvijas Nekustamā īpašuma darījumu asociācijas (LANĪDA) vadītājs, nekustamo īpašumu uzņēmuma Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un uzņēmuma valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

  • Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē augošā inflācija, pieprasījums pēc mājokļiem un piegāžu ķēžu traucējumi ir veicinājuši straujāku mājokļu cenu kāpumu. Zema piedāvājuma un augošu būvniecības izmaksu situācijā cenas jaunajos projektos strauji aug, veicinot interesi par dzīvokļiem sērijveida namos. Attīstītājiem esošā situācija apgrūtina gan plānošanu, gan liedz būvēt un pārdot par līdzšinējām cenām, līdz ar to vairāki projekti uz laiku tiek iesaldēti. Tiek prognozēts jauno projektu vakuums, vienlaikus novērojama interese par investīcijām īres namu attīstībā un biroju segmentā.
  • Kara ietekmes apzināšanā visi esam vēl sākumposmā - intervijā saka LNK Properties valdes loceklis, Komerciālo nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Pāvels Broitmans.
  • Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums
  • Īpašumu vērtētājiem darba kļuvis vairāk – to intervijā stāsta Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Eiroeksperts valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis. Viņaprāt, arī šogad vērtēšanas apjomi varētu būt līdzīgi iepriekšējo gadu apjomiem, jo ir cerība, ka iekustēsies Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas process.
  • Dzīvojamo māju kopīpašuma dalīšanai un īpašnieku strīdu risināšanai 1. maijā spēkā stājas grozījumi Civillikumā, taču viedokļi par to nozīmi un ietekmi ir diametrāli pretēji
  • Attīstoties tehnoloģijām, viedo risinājumu izmantošana mājokļos kļūst ne tikai populārāka, bet arī cenas ziņā pieejamāka, līdz ar to namu attīstītāji par gudro sistēmu ieviešanu īpašumos nereti domā jau būvniecības stadijā
  • Cenu kāpums palielina interesi par saules paneļiem
  • Pēdējos gados, īpaši jaunu privātmāju būvniecībā, palielinājies pieprasījums pēc viegli vadāmiem un automatizējamajiem siltumapgādes risinājumiem.
  • Žurnālists un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš kopā ar ģimeni teju pašu spēkiem un līdzekļiem atjaunojis dzimtas mājas Priekuļu novada Mārsnēnos.
  • Arhitektes un interjera dizaineres Evijas Ķirsones - Slavinskas rokrakstu būtu grūti sajaukt ar kādu citu latviešu šīs nozares profesionāli - viņas darbi ir spilgti, drosmīgi un pamanāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 31.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.maija numurā lasi:

Statistika. Zaudējam jaunus, arī izglītotus darbiniekus

Finanses. Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Nekustamais īpašums. Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem sasniedzis rekordaugstu līmeni

Militārais bizness. Aizsardzības nozares industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Tendences

Globalizācija, bet tikai ar draugiem

Komentāri

Pievienot komentāru