Jaunākais izdevums

Vecumnieku novada Valles pagasta saimniecībā «Dzērves» audzētās Ziemassvētku eglītes gatavo eksportam, reģionālajam medijam «Bauskas Dzīve» pavēstījis īpašnieks Māris Kaminskis.

Eglītes Valles audzētāji savulaik sāka tirgot «Statoil» degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklā, un šogad tās nopērkamas arī uzņēmuma «Virši A» DUS visā Latvijā.

«Lai nodrošinātu pieprasījumu, eglīšu audzēšanā kooperējamies ar dažiem citiem Latvijas audzētājiem,» stāsta M. Kaminskis, «esam sasnieguši tādu līmeni, ka orientējamies uz eksportu, veidojot zīmolu «Christmastrees.lv».

«Dzērvēs» audzē noteiktu šķirņu eglītes, tās tirgo podos ar atzīmēm, kā tās pavasarī izstādāmas zemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī šogad vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" nodrošinās svētku eglīšu savākšanu pēc Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, pārstrādājot tās, piemēram, šķeldā.

"Vislielākais pieprasījums pēc eglīšu centralizētas savākšanas ir pilsētās, kur iedzīvotājiem nav iespēju eglītes nokurināt malkā vai kompostēt. "Clean R" centralizēti savāc eglītes gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Jūrmalā, Liepājā un citviet," komentēja "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Katrā no pašvaldībām ir atšķirīgi eglīšu savākšanas nosacījumi, tāpēc uzņēmums aicina iedzīvotājus interesēties par eglīšu savākšanu pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldībā.

Šobrīd uzņēmums jau savācis pirmās eglītes, taču, kā rāda pieredze, visaktīvāk iedzīvotāji no eglītēm atbrīvojas janvāra otrajā pusē, daudz eglīšu tiek novietotas pie konteineriem arī februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad visas sabiedrības uzmanība safokusējusies uz valdības veidošanu, publikas nemanīta ir notikusi viena cilvēciska ķeza. Proti, notikumu virpulī kāds rūķis vai cits Ziemsvētku steigas pārmākts pārcilvēcīgs subjekts bija izkaisījis un pazaudējis Saeimas frakciju kolektīvās vēstules Ziemsvētku vecītim. Lai arī samirkušas un saburzītas, savācu tās gandrīz visas. Tiesa, tās bija sajauktas, no frakciju zeķēm izņemot, tādēļ saklasificēju tās pa dāvanu grupām – līdzīgi kā ģimenē. Proti, ko likt zem eglītes, ko pasniegt skaisti iepakotu, bet ko apsolīt uz vēlāku laiku.

Dabiskā kārtā vēstulītēs bija lūgtas dāvanas, ko vēlējās vairāki rakstītāji, tādēļ tabulā ir atrodams to skaits. Kā Ziemsvētku vecītis tiks galā ar situāciju, ja vairumā jāgādā ir ne tikai masveidā ražots telefons, es nezinu. Tā, piemēram, kāds oriģināls eglītes rotājums, ko iekārojušas pat četras frakcijas, iespējams, būs jāklonē. Bet es paļaujos uz ticību saulgriežu brīnumam.

Lai arī frakciju vēstulītes bija sajauktas, manā ieskatā nevajadzētu būt nekādām grūtībām dāvanas pareizi sadalīt, jo sarakstā nav nekā pārāk negaidīta vai grūti izskaitļojama. Un tās galu galā ir frakciju kolektīvās vēlmes, pieņemu, ka deputāti arī katrs atsevišķi sūta savus lūgumus, bet tie pašlaik manās rokās nav nonākuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Gan eksportam uz eirozonas valstīm, gan eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā palielinājās par 3,1 %

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, ir palielinājies par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, un pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē. Lielākā pazeminošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī elektroenerģijas ražošanā.

2017. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2 %. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Īsta vai mākslīga Ziemassvētku eglīte - kura ir labāka videi?

Lelde Petrāne, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties dzīvot pēc iespējas videi draudzīgāk, rodas jautājums, vai šogad Ziemassvētkos izvēlēties īstu vai mākslīgu svētku eglīti? Ir vairāki apsvērumi, kurus būtu vērts ņemt vērā.

Mākslīgo kociņu galvenais mīnuss ir tas, ka tie ir izgatavoti no plastmasas un tiek piegādāti no tālienes, parasti no Ķīnas, kur tie tiek masveidā ražoti. Lai saražotu mākslīgo eglīti, nepieciešams daudz lielāks energoresursu patēriņš nekā īsta koka gadījumā, turklāt to nevar pārstrādāt.

Turpretī īstus kokus var iegādāties uz vietas, kā arī pārstādīt vai pārstrādāt. Un, lai arī ideja par koku nozāģēšanu nešķiet videi draudzīga, Ziemassvētku eglītes kā jebkura cita lauksaimniecības kultūra pēc novākšanas tiek aizstātas ar jaunu ražu. "Nordmann", kas ir vispopulārākā Ziemassvētku eglīte, un citas šķirnes tāpat kā pārējie koki augot spēj pārveidot oglekļa dioksīdu skābeklī, tādējādi attīrot gaisu, un absorbē transportlīdzekļu radīto piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,4 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā, elektroenerģijas tirdzniecībā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas. Cenu paaugstinošā ietekme bija koksnes un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, un pārtikas produktu ražošanā.

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,0 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā šogad gaidāms viens no straujākajiem cenu kāpumiem Eiropas Savienībā

Mārtiņš Āboliņš - bankas Citadele ekonomists, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā patēriņa cenas Latvijā ir augušās par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 0,2%. Zīmīgi, ka šī ir pirmā reize kopš 2007. gada, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā Latvijā ir augušas patēriņa cenas.

Relatīvi augstais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd gan pārsvarā skaidrojams ar ārējiem faktoriem, kā arī nodokļu un administratīvo cenu izmaiņām, savukārt iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila. Pakalpojumu cenu inflācijas līmenis Latvijā nav mainījies jau vairāk nekā 3 gadus un augustā pakalpojumu cenas Latvijā palielinājās par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,4 %, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par - 0,6 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijai, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pakalpojumiem, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas. Cenu pazeminošā ietekme bija spirtoto dzērienu ražošanā.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 4,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8 %, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,7 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,1 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, savukārteksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pieauga par 0,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,7 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija pārtikas produktu ražošanā un elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā.

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,0%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā palielinājās par 0,4 %

Rūta Cinīte, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, savukārt eksportētajai produkcijai pieauga par 0,3 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija gatavo metālizstrādājumu ražošanai, izņemot mašīnas un iekārtas, elektroenerģijas sadalei, kā arī tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai.

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,6 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājušās par 3,9 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,4 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 0,1%

Rūta Cinīte, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,4%.

CSP atzīmē, ka ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Cenu pazeminošā ietekme bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī pārtikas produktu ražošanā.

2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai, kā arī eksportētajai produkcijai cenas palielinājušās par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2%, eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,6%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,4 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kāpums gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā, elektroenerģijas sadalē un tirdzniecībā.

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,9 %, eksportētajai produkcijai – par 3,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 3,9 %. Būtiskākā ietekme cenu pieaugumam bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī siltumapgādē un gāzes apgādē. Cenu paaugstinošā ietekme bija elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7 %, eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 1,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1,2 %, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis nemainījās.

Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,6 %. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kāpums elektroenerģijas ražošanā un sadalē, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

Cenu pazeminošā ietekme bija atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas.

2019. gada februārī, salīdzinot ar 2018. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 4,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 2,6%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 2,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējais ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā samazinājās par 0,8 %

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 1,1 % un eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,2 %, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas samazinājās par 1 %. Būtiskākā ietekme bija cenu kritumam elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, dzērienu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā. Savukārt cenu pieaugums bija novērojams pārtikas produktu ražošanā, atkritumu savākšanā un elektroenerģijas sadalē.

2016. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,7 %, bet eksportētajai produkcijai palika nemainīgs. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saglabājās iepriekšējā līmenī. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums pārtikas produktu ražošanā, kā arī tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā un elektroenerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu kritums mazinājis inflāciju arī Latvijā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, un straujais naftas cenu kritums pērnā gada nogalē mazinājis patēriņa cenu inflāciju arī Latvijā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī vidējās patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada decembri tās augušas par 2,6%. Tā rezultātā pēc trīs mēnešu pārtraukuma inflācija Latvijā atkal noslīdējusi zem 3% un gada vidējā inflācija Latvijā pērn bijusi 2,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekš prognozētajam līmenim.

Vislielākā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā decembrī bija naftas cenu kritumam globālajos tirgos, kā rezultātā degvielas cenas Latvijā decembrī samazinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Šobrīd gan naftas cenas pasaules tirgos ir atkal sākušas palielināties, tādēļ degvielas tālāku cenu kritumu Latvijā tuvākajos mēnešos mēs, visticamāk, neredzēsim. Bez degvielas cenām ārējiem faktoriem liela nozīme ir arī pārtikas cenās, kas decembrī Latvijā palielinājās par 0,7%. Taču šoreiz tas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo pasaules cenas pasaulē pēdējos sešos mēnešos ir bijušas salīdzinoši stabilas un salīdzinājumā ar 2017. gada decembri pārtikas cenas Latvijā augušas vidēji tikai par 0,4%. Vidēji nemainīgais cenu līmenis gan slēpj sevī ļoti atšķirīgu dinamiku starp dažādām pārtikas grupām, un, piemēram, ja maizes, kā arī graudaugu cenas Latvijā decembrī bija augušas par 4,6%, tad augļu cenas samazinājās par 5,3% salīdzinājumā ar 2017. gada decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamgad Latvijā gaidāma zemākā inflācija kopš 2016. gada

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.

Patēriņa cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 3,3%

Rūta Lapiņa, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,5%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,5 %.

CSP atzīmē, ka būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam pārtikas produktu ražošanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē. Lielākā pazeminošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

Savukārt šī gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis mēneša laikā nemainījās, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palielinājās par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenu līmenis pieauga par 0,3 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,2 %.

Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,2 %. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ūdens tvaika un gaisa kondicionēšanas apgādes pakalpojumiem un elektroenerģijas ražošanā.

2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 3,5 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,0 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,2 %, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas būtiski nemainījās.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums ūdens tvaika un gaisa kondicionēšanas apgādes pakalpojumiem, kā arī elektroenerģijas sadales pakalpojumiem, savukārt lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanai, izņemot mēbeles.

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,8%, savukārt eksportētajai produkcijai - 3,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 4,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājās par 0,4 %

Dienas Bizness, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai pieauga par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,4 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanai un dzērienu ražošanai.

2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 2,9 %.Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājušās par 2,8 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 2,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Dienas Bizness, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,7%, savukārt eksportētajai produkcijai pieauga par 0,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1%.

CSP norāda, ka ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, elektroenerģijas sadalei, kā arī pārtikas produktu ražošanai. Cenu pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanai un dzērienu ražošanai.

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājušās par 3,4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 2,8%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,4%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,1%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija dzērienu ražošanā.

2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,0%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,0 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēršas tiesā pret notāri saistībā ar parakstiem Olainfarm mantojuma kontekstā

Db.lv, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kā arī «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis ir vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar sūdzību par zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, prettiesiski sagatavojot apliecinājumus līdzmantinieku parakstītiem dokumentiem, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

«Zvērināta notāre Līga Eglīte šajā gadījumā ir rīkojusies vai nu neprofesionāli, nepārbaudot informāciju, ko apstiprina, vai arī apzināti radījusi prettiesiskus apliecinājumus. Pirmkārt, nekad nav ticis iecelts «Olmafarm» dalībnieku kopīgais pārstāvis, jo attiecīgu lēmumu ir parakstījuši nevis visi līdzmantinieki, kā to pieprasa Komerclikums, bet gan tikai divi no tiem. Turklāt apliecinājumos ir nepatiesi norādīta informācija, ka 2018. gada nogalē zvērinātas notāres Līgas Eglītes klātbūtnē tika pieņemts «Olmafarm» kopīpašnieku lēmums,» skaidro «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis.

L. Eglīte šā gada 13. jūnijā ir apliecinājusi parakstus nedalītā mantojuma pārvaldnieka / kopīgā pārstāvja lēmumam, «Olmafarm» statūtiem, kas izteikti jaunā redakcijā, un «Olmafarm» dalībnieku jaunā reģistra nodalījumam. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, šādi rīkojoties, notāre ir pārkāpusi Notariāta likumu, jo, apliecinot parakstu īstumu uz dokumentiem, nav pienācīgā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinājusies par parakstītājpersonu tiesībām parakstīt dokumentus «Olmafarm» dalībnieku vārdā. Turklāt visi minētie dokumenti ar attiecīgajiem notāres apliecinājumiem tajā pašā dienā tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražotāju cenas augušas

Žanete Hāka, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada februārī salīdzinājumā ar janvāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, eksportētajai produkcijai – par 0,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pieauga par 0,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,2 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums pārtikas produktu ražošanā, elektroenerģijas sadalē, gāzveida kurināmā sadalē pa cauruļvadiem, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas.

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 1,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas palielinājušās par 1,1 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 1,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 2,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru