Jaunākais izdevums

AS «Valmieras enerģija» (VE) parakstījusi līgumu ar SIA «Monum» par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Valmierā, Gaujas labajā krastā, kas būs viena no modernākajām Latvijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Plānots, ka jaunais siltumavots uzsāks darbību 2020.gadā, projekta izmaksām sasniedzot 4,9 miljonus eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Projekta ietvaros paredzēts uzstādīt šķeldas biomasas katlu ar siltuma jaudu 9MW un dūmgāzu kondensācijas ekonomaizeru ar siltuma jaudu 1,5 MW. Kopā ar jau esošo šķeldas katlumāju jaunā katlumāja spēs saražot līdz pat 90% no kopējās uzņēmumā saražotās siltumenerģijas Gaujas labajā krastā.

«Šī vērienīgā projekta ieguvēji būs gan Valmieras pilsētas iedzīvotāji, gan vietējie šķeldas ražotāji un apkārtējā vide, jo siltuma ieguve tiks nodrošināta, izmantojot atjaunojamos energoresursus,» pauž VE valdes loceklis Māris Kānītis.

«Jaunā šķeldas katlumāja būs nozīmīgs ieguvums ilgtspējīgā Valmieras attīstībā un dzīves kvalitātes uzlabošanā iedzīvotājiem. Mums ir svarīgs gan projekta ekonomiskais, gan vides kvalitātes ieguvums pilsētai kopumā un iedzīvotājiem,» norāda pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Patlaban ap 70% VE saražotās siltumenerģijas tiek iegūts no dabasgāzes. Palielinot no šķeldas saražoto siltuma apjomu, tiek iegūta lielāka neatkarība no dabasgāzes piegādātājiem, prognozējamāka cena, un, pateicoties vietējo uzņēmēju saražotās izejvielas izmantošanai, nauda paliek Latvijas tautsaimniecībā. Saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes lēmumu ir nepieciešams diversificēt siltumenerģijas ražošanā izmantojamo kurināmo veidus, tādējādi nodrošinot stabilu un izmaksu efektīvu siltumenerģijas ražošanu, norāda projektā iesaistītie uzņēmumi.

VE akcionāri ir SIA «Adven Latvia», kam pieder 52,15% uzņēmuma akciju, un Valmieras pilsētas pašvaldība. «Adven Group» Latvijas enerģētikas tirgū ienāca 2018.gada vasarā, dibinot uzņēmumu «Adven Latvia» un iegādājoties centralizētos siltumapgādes uzņēmumus Valmierā un Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pārstāvji otrdien, 3.septembrī, runājuši arī ar būvfirmas SIA «Monum» lielāko īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu, apstiprināja Ozoliņš.

«KP pārstāvji uzrādīja tiesas izdotu pilnvaru mani iztaujāt un mums bija saruna. Pret «Monum», kā pret juridisku personu, nekādas darbības netika vērstas - uzņēmums un tā valde turpina darbu ierastajā režīmā. Saruna bija tikai ar mani kā īpašnieku un valdes priekšsēdētāju,» sacīja Ozoliņš.

Jautāts, par ko bijusi saruna ar KP pārstāvjiem, Ozoliņš sacīja, ka jautājumi uzdoti saistībā ar iespējamā karteļa lietu.

«Es gan neko īsti nevarēju pastāstīt, jo neesmu piedalījies nekādās karteļu sarunās, nekādas vienošanās nav slēgtas. Neesam tik liels uzņēmums, lai varētu ietekmēt būvniecības tirgu un citus uzņēmumus,» teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka KP pārstāvji nav viņu informējuši par turpmāko - vai būs nepieciešama vēl kāda saruna, vai liecību sniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Valmieras šķeldas katlumājai nosvinēti spāru svētki

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāru svētki nosvinēti Valmieras šķeldu katlumājā, kas darbību plāno uzsākt 2020./2021. gada apkures sezonā. Projekta izmaksas ir 4,9 miljoni eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka būvniecības process norit pēc plāna un līdz ar spāru svētkiem esam soli tuvāk mūsdienīgai un dabu saudzējošai enerģijas ieguvei. Šobrīd iebetonētas nesošās grīdas, uzstādītas metāla konstrukcijas, tai skaitā – sijas, kolonnas, atsaites u.c., teritorijā ir ieklāta pirmā asfalta pamatkārta, kā arī uzstādītas ārējās inženierkomunikācijas. Šķeldas katlumājā pašreiz tiek pabeigta kurtuves montāža un uzstādītas citas iekārtas – ūdenssildāmais katls, multiciklons, elektrostatiskais filtrs, dūmgāzu kondensators, kā arī daļa dūmvadu un ventilatoru. Nākamais būvniecības posms paredz pabeigt lielo pamatiekārtu montāžu, samontēt sienas, uzstādīt jumtu. Ziemas periodā plānots pārbaudīt, kā darbojas iekšējie cauruļvadi, iekārtas un inženierkomunikācijas. Patlaban ap 70% AS «Valmieras Enerģija» saražotās siltumenerģijas tiek iegūts no dabasgāzes, taču jau nākamgad, palielinot no šķeldas saražoto siltuma apjomu, Valmieras pilsēta kļūs par piemēru, kā būtiski samazinot fosilo energoresursu izmantošanu siltumapgādē, var kļūt par neatkarīgu un zaļu pašvaldību,» skaidro SIA «Adven Latvia» un AS «Valmieras Enerģija» valdes loceklis Māris Kānītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Vidzemē

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2018

Finansiāli apjomīgājais objekts pabeigts Siguldā - pēc pārbūves ekspluatācijā nodots kultūras centrs Siguldas devons, kura fasādes paneļu apdruka veidota pēc devona perioda smilšakmens atsegumu fotoattēliem no Velnalas klintīm Siguldā.

Avots: Siguldas novada pašvaldība

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemē pērn būvēts spraigi un intensīvi – pabeigti ievērības cienīgi objekti, tostarp vairāki peldbaseini, kultūras centrs, pils komplekss, atjaunotas un no jauna uzbūvētas izglītības iestādes, pilnveidota ceļu infrastruktūra.

Vērienīgākie objekti tapuši Valmierā. Vasaras sākumā ekspluatācijā tika nodoti valstī pirmie daudzdzīvokļu īres nami ar 150 jauniem dzīvokļiem, tā sperot mazu, bet būtisku soli dzīvojamā fonda trūkuma problēmas risināšanas virzienā. Kopējās projekta izmaksas ir 6,598 miljoni eiro bez PVN, summā ietverot daudzdzīvokļu ēku projektēšanu, būvniecību, autoruzraudzību, kā arī piecu gadu garantijas perioda nodrošināšanu. Pēc pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Valmieras namsaimnieks pasūtījuma darbus veica konkursa kārtībā uzvarējušais SIA Monum.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeidzot dabaszinātņu un matemātikas mācību korpusa visu nesošo konstrukciju montāžu, turpinot fasādes apdares un inženierkomunikāciju izbūves darbus, nosvinēti Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā korpusa spāru svētki, informē Siguldas novada pašvaldība.

«Investīcijas vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā ir kā pierādījums izglītības nozares izaugsmei novadā, jo prognozējam, ka pretēji tendencei valstī Siguldas novadā turpmākajos gados skolēnu skaits varētu palielināties par aptuveni 500 audzēkņiem,» spāru svētku skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa.

Ikdienā būvniecības darbos strādā gandrīz 60 darbinieku, kuri rūpējas par jaunbūvējamās ēkas arhitektoniskajiem un konstruktīvajiem risinājumiem – dažādu materiālu pielietošanu un savienojamību. Būvuzņēmējs SIA «Monum» informē, ka janvāra vidū tiks demontēts celtnis, jo paredzēts pabeigt ēkas karkasa norobežojošo konstrukciju montāžas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valmierā uzsāk 4,9 miljonus eiro vērtās šķeldas katlumājas būvniecību

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts Valmieras šķeldas katlumājas būvniecības pirmais posms.

Šķeldas katlumājas pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm – pašvaldības informatīvā izdevuma «Valmiera» un vietējā laikraksta «Liesma» 10. septembra numuri, kā arī divas zīmīgas lietas – Valmieras izaugsmes medaļa un Latvijas Bankas jubilejas monēta, kas veltīta valmierietim Jāzepam Vītolam.

Plānots, ka šķeldas katlumāja uzsāks darbību 2020./2021. gada apkures sezonā, projekta izmaksām sasniedzot 4,9 miljonus eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Vēstījumā uzsvērts, ka mūsu valsts spēks rodams spējā pašiem plānot, radīt un uzturēt savu saimniecību, tāpēc šīs katlumājas tapšana ir spilgts piemērs tam, kā ilgtspējīgas idejas piepildās dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Cer iekarot Latvijas enerģētikas tirgu

Armanda Vilcāne, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc centralizētās siltumapgādes uzņēmumu iegādes Valmierā un Cēsīs Adven Group neizslēdz iespēju nākotnē iegādāties arī citus enerģijas ražošanas un izplatīšanas uzņēmumus Latvijā.

To intervijā DB norāda Adven Estonia un Adven Latvia izpilddirektors Urmo Heinams (Urmo Heinam). Viņš stāsta, ka šobrīd Adven Group pieder 100% SIA Cēsu siltumtīkli un 52,15% AS Valmieras enerģija akciju. Ar ienākšanu Latvijas tirgū uzņēmums ir ļoti apmierināts, tāpēc ilgākā perspektīvā apsver iespēju attīstīt biznesu arī citos reģionos. Šogad Adven Group iecerējusi turpināt darbu pie Valmieras jaunās katlumājas izbūves, kā arī Cēsu centralizētās siltumapgādes pārvades sistēmas infrastruktūras modernizācijas.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums iesaistīties Latvijas tirgū?

Paralēli jau uzsāktajam darbam Igaunijā mēs meklējam arvien jaunas iespējas paplašināt savu darbību arī citviet Baltijā. Manuprāt, priekšnosacījums labai ilgtermiņa sadarbībai pakalpojumu sniegšanā ir spēcīga vietējā komanda, tieši tāpēc Adven Group lēma par labu ienākšanai arī Latvijas enerģētikas tirgū, iegādājoties efektīvi strādājošus centralizētās siltumapgādes uzņēmumus Valmierā un Cēsīs, kā arī piesaistot profesionālus darbiniekus. Esam ļoti gandarīti par to sadarbību, kas mums pašlaik ir izveidojusies ar Valmieru un Cēsīm, jo šīs pilsētas ir ļoti ieinteresētas rast saviem iedzīvotājiem labākos risinājumus. Tā kā mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem augstas kvalitātes pakalpojumus, sadarbība ar vietējām pašvaldībām ir izvērtusies ļoti patīkama. Jāteic, ka Latvijā centralizētās siltumapgādes investīcijas vēl ir to agrīnajā stadijā, tāpēc mēs esam priecīgi, ka varam dalīties Igaunijā, Somijā un Zviedrijā gūtajā pieredzē, kas saistās gan ar atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvara palielināšanu un siltumapgādes tīklu atjaunošanu, gan ar efektivitātes paaugstināšanu. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka, lai arī Adven savu darbību Latvijā sācis ar centralizēto siltumapgādes uzņēmumu iegādi, uzņēmuma pamatbizness vairāk vērsts uz industriālajiem klientiem – jau sāktas sarunas arī ar dažiem rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas reģionā, lai sniegtu tiem iespējas izvēlēties efektīvākus enerģijas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāks Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūvi

Lelde Petrāne, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» noslēgusi būvdarbu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju SIA «Monum» par Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» pārbūvi un modernizāciju, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Būvdarbu līguma cena ir aptuveni 6 miljoni eiro. Tāpat pērnā gada nogalē jau tika parakstīts līgums ar SIA «IslienaV» par būvuzraudzību par līgumcenu 129 335,70 EUR bez PVN.

«Projekta gaitā vairākās kārtās veiksim noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta daļēju pārbūvi, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku, kā arī uzlabojot iespējas muitniekiem un robežsargiem nosargāt valsts robežu, mazinot akcīzes preču kontrabandu un novēršot riskus drošībai. Esam gatavi uzsākt būvniecības darbus mēneša laikā no brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde noslēgs finansēšanas līgumu par projekta ieviešanu. Saskaņā ar VARAM iepriekš pausto tas varētu būt šā gada martā, līdz ar to būvdarbus plānojam uzsākt šī gada aprīlī,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsākta Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūve

Lelde Petrāne, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» modernizācija, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Uzsākām pirmo posmu noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta modernizācijā, kurā pilnveidosim kontroles infrastruktūru. Veiktie uzlabojumi dienestiem ļaus pārbaudes veikt ātri un efektīvi, samazinot laiku, kas jāpavada, šķērsojot robežu, un paaugstinās Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, samazinot kontrabandas un drošības riskus,» skaidro K. Gruškevica.

Modernizācijas pirmajā posmā tiek attīstīta robežkontroles un muitas kontroles pamata infrastruktūra. Taps jauna ēka padziļinātajai kontrolei ar mūsdienīgām kontroles tehnoloģijām un tiks veikta ārējo inženiertehnisko tīklu (lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, sakaru sistēmas un vājstrāvas) pārbūve. Kontroles zonā importa un eksporta plūsmā tiks pārbūvēti visi kontroles paviljoni, izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, atjaunots ceļa segums, paplašināta kontroles zona negabarīta transportlīdzekļiem, lai palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi un uzlabotu kontroles kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc rekonstrukcijas atklātajā Siguldas devonā ugunsdzēsības trauksmes dēļ izmirkušas skatuves iekārtas

LETA, 15.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Siguldas novada kultūras centra «Siguldas devons» lielajā zālē «Radix» nenoskaidrotu iemeslu dēļ nostrādājusi ugunsdzēsības signalizācijas trauksme skatuves zonā, kā rezultātā izmirkušas skatuves iekārtas, informēja pašvaldībā.

Ugunsdzēsības trauksmes laikā tika sākta ūdens izsmidzināšana skatuves zonā. Iespējams, ūdens arī skāris apskaņošanas un gaismošanas iekārtas. Ūdens nav skāris instrumentus un koncertflīģeli «Bösendorfer», kā arī krēslus skatītāju zonā.

Pašvaldība arī norādīja, ka izsmidzinātais ūdens ir savākts.

Tāpat izsaukti atbildīgo iestāžu speciālisti, lai noskaidrotu signalizācijas trauksmes iemeslu.

Kamēr nav saņemts atbildīgo institūciju lēmums par trauksmes cēloni, pasākumu norises un apmeklētāju drošību, šodien atcelti visi kultūras centrā plānotie pasākumi, tostarp Siguldas novada Goda diena.

Pasākuma organizatori ir vienojušies ar komponistu Raimondu Tigulu, Rīgas Doma zēnu kora māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Klišānu un pasākuma radošo komandu, ka svētku koncerts un svinīgā novadnieku godināšana notiks svētdien, 8.decembrī, plkst.16.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās noslēgsies pērn uzsāktie Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā mācību korpusa būvniecības darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas pilsētas vidusskola iegūs plašākas telpas līdzšinējās Siguldas Valsts ģimnāzijas ēkā Krišjāņa Barona ielā 10, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni mācības uzsāks Ata Kronvalda ielā 7.

Šobrīd jaunajā mācību korpusā turpinās apdares darbi – sienu špaktelēšana un krāsošana, griestu paneļu montāža, grīdu un sienu flīzēšana, elektroinstalācijas darbi, kā arī teritorijas labiekārtošana un ēkas fasādes apdares darbi, lai jau šī gada rudenī uzsāktu rekonstrukcijas otro kārtu – skolas ēkas Ata Kronvalda ielā 7 rekonstrukciju.

«Šoruden Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunajā korpusā mācības uzsāks aptuveni 450 skolēni, kuriem būs pieejamas 12 mūsdienīgi aprīkotas mācību telpas. Tiesa, visu mācību gadu, kamēr otrā skolas ēkā turpināsies remontdarbi, skolēniem un pedagogiem būs zināmas neērtības, jo nebūs pieejamas telpas abās skolas ēkās, tomēr mācību procesu tas neietekmēs,» paskaidroja Siguldas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa norādot, ka ģimnāzijas 7. klases mācības 2019./2020. mācību gadā vēl turpinās Krišjāņa Barona ielā 10.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mikrorajonā Ķengaragā turpinās dzīvojamā projekta "Divi krasti" celtniecība, kurā viens no lielākajiem Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājiem "Kaamos", ieguldot 8,5 miljonus eiro, būvē divas piecstāvu dzīvojamās ēkās.

Pirmo projekta ēku plānots pabeigt 2020. gada decembrī.

"Neskatoties uz šī brīža izaicinošajiem apstākļiem, aktīvi turpinām darbu pie dzīvojamo māju "Divi krasti" celtniecības un jau jūnijā svinēsim pirmās ēkas spāru svētkus. Lai gan "Kaamos" Latvijas tirgū ienāca salīdzinoši nesen - 2019. gadā, mums ir ambiciozi mērķi un saskatām potenciālu arī turpmākajai attīstībai. Esam uzsākuši divu jaunu projektu projektēšanu - vienu Āgenskalnā pie Māras dīķa, otru - Mežaparkā," komentē "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Projekts top pie Dienvidu tilta, Ķengaraga ielā 8A. Katrā mājā būs 66 dzīvokļi ar kopējo platību no 33 līdz 74 kvadrātmetriem. Jaunajiem māju iedzīvotājiem būs pieejama slēgta teritorija ar autostāvvietu, velosipēdu un bērnu ratiņu novietnes, apzaļumota teritorija un bērnu rotaļu laukums, kā arī videonovērošana. Katram dzīvoklim ir savs balkons, bet pirmā stāva dzīvokļiem - terase 11 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Siguldas novada Kultūras centra fasādē redzamas Velnalas klintis

Lelde Petrāne, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves ekspluatācijā nodots Siguldas novada Kultūras centrs, kurš tika uzbūvēts 1962.gadā un kopš tā laika bija kalpojis bez būtisku remontdarbu veikšanas. Arhitekts Aldis Polis ēkas fasādē izmantojis dekoratīvus fasādes paneļus, kuru apdruka veidota pēc devona perioda smilšakmens atsegumu fotoattēliem no Velnalas klintīm Siguldā.

Pārbūvētajam kultūras centram izveidotas ieejas abās ēkas pusēs, nodrošinot piekļuvi gan galvenajām pilsētas ielām, gan funkcionālajam autostāvlaukumam, kurā uzstādīta elektroautomobiļu vidēja ātruma uzlādes iekārta. Ēkā izveidotas četras īpaši pielāgotas mēģinājumu telpas orķestra, kora un dejotāju vajadzībām, kuras būs pieejamas novada amatiermākslas kolektīviem. Deju mēģinājumu zālē izbūvēta kustību amortizējoša grīda.

Pārbūvētajā ēkā ir laba akustika ar mazu reverberācijas laiku, kas piemērota koncertiem ar apskaņošanu un ļaus veikt augstvērtīgus audio ierakstus vai tiešraides no kultūras notikumiem. Šī ir pirmā ēka Baltijas valstīs, kurā uzstādīta «Meyer Sound» apskaņošanas sistēma. Tāpat visās zālēs ir uzstādīti augstas izšķirtspējas video projektori, bet lielā zāle ir īpaši pielāgota pasākumiem, kuriem nepieciešamas sarežģītas dekorācijas – skatuve ir padziļināta, aprīkota ar paceļamām konstrukcijām un profesionālām skatuves gaismām. Kultūras centra apjoms palielināts ar tehnisko korpusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Neskatoties uz protestiem, izraudzīts Liepājas mākslas vidusskolas piebūves būvnieks

Monta Glumane, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir izraudzīts Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas (LMMDV) piebūves Alejas ielā 18/20 būvnieks.

Par konkursa uzvarētāju atzīta SIA «UPTK», taču pagaidām līgums vēl netiek slēgts, jo ir jāmeklē papildu finanšu līdzekļi.

«Izvērtējot piedāvājumus, tika pieņemts lēmums, ka uzvarētāja ir SIA «UPTK». Visa informācija ir nodota izvērtēšanai Kultūras ministrijai. Sadarbībā ar Kultūras ministriju šobrīd tiek meklēti risinājumi trūkstošā finansējuma piesaistei, attiecīgi tikai pēc tam varēs slēgt līgumu ar uzvarētāju,» ziņo LMMDV.

Iepirkuma konkursā piedāvājumus pavisam bija iesniegušas trīs firmas: SIA «Bildberg», kuras piedāvājums bija 1 987 671,86 eiro (bez PVN), SIA «Būvalts R», kuras piedāvājums – 2 001 725,07 eiro (bez PVN), SIA «Monum», kuras piedāvājums – 2 141 193,85 eiro (bez PVN), un SIA «UPTK» par 1 985 428,46 eiro (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot apjomīgāko būvdarbu konstrukciju izbūves pabeigšanu, 15.novembrī Ādažos tika svinēti Ādažu vidusskolas jaunās ēkas spāru svētki. Plānots, ka darbs jaunajā mācību iestādē varēs sākties nākamā gada rudenī, informē pašvaldības pārstāve Laima Jātniece.

Ievērojot senās tradīcijas, celtnieki ēkas jumta karkasam piestiprināja ozollapu vainagu. Ādažu sākumskolas Spāru svētki notika valsts svētku noskaņās – nākamajā simtgadē pašvaldība ādažniekiem dāvās jaunu skolu.

Līdz šim jau uzbūvēti ēkas trīs stāvi, daļēji izbūvēts jumts, kā arī izbūvēti pazemes komunikāciju tīkli, daļai ēkas salikti logi, jau uzsākta arī iekšējo komunikāciju izbūve.

«Šajos spāru svētkos esmu pateicīgs visiem būvniecības procesā iesaistītajiem par ieguldīto darbu un kvalitāti, lai Ādažu jaunākajai paaudzei jau drīzumā būtu pieejama jauna un mūsdienīga skolas ēka. Ticu, ka 2019. gada rudenī Ādažu sākumskola varēs vērt savas durvis skolēniem,» atzīmē Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunais dabaszinātņu un matemātikas korpuss Ata Kronvalda ielā 7, kas pedagogiem un skolēniem tiks atklāts līdz ar jaunā mācību gada sākumu, informē Siguldas novada pašvaldība.

Četrus stāvus augstajā un vairāk nekā 3000 kvadrātmetru lielajā piebūvē izveidotas 11 mācību klases ar laboratorijām un palīgtelpām, multimediju auditoriju un informācijas centru, kas aprīkots ar digitālu bibliotēku.

Klases iekārtotas ēkas dienvidu pusē ar stiklotu fasādi, lai mācību laikā būtu pietiekams dabiskais apgaismojums, savukārt korpusa otrā pusē atrodas publiskās telpas – pirmajā stāvā ir ēdamzāle un virtuves bloks, kā arī tehniskās telpas, otrajā stāvā – bibliotēka ar daudzfunkcionālu zāli, savukārt trešajā un ceturtajā stāvā – lielā pasākumu zāle ar balkonu.

Ēkas inženiertehniskie risinājumi ir ar dabīgu un mehānisku telpu vēdināšanas sistēmu, tostarp ventilējamā gaisa dzesēšanu karstās dienās. Apkure klasēs ir nodrošināta ar radiatoru sistēmu, bet vestibilos, pasākumu zālē un ēdnīcās izvietoti griestu līmeņa sildpaneļi. Telpu apgaismojumā izmantoti LED vai zemas enerģijas patēriņa gaismekļi un spuldzes. Tāpat jaunajā celtnē ir ievērotas vides pieejamības prasības un, lai pārvietošanās izglītības iestādē būtu iespējama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ierīkots lifts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Atklāta par vairāk nekā 15 miljoniem eiro tapusī Ādažu sākumskola

Zane Atlāce - Bistere, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu novadā tapusi viena no modernākajām skolām Baltijā - energoefektīva, ar inovatīvu ventilācijas sistēmu, no Skandināvijas aizgūtu ēdināšanas kārtību, mīkstā seguma iekšpagalmiem, ar krāsu navigācijas sistēmu, āra basketbola laukumu un sporta zāli.

Skolā izbūvēti 2 iekšpagalmi ar mīksto segumu, kas no ārpuses nav redzami. Vienā iekšpagalmā ierīkota aktīvā zona - ar 2 izmēru pumpām, pa kurām var skriet un lēkāt, bet otrā - līdzena virsma ar dažādām spēlēm (šahs, Riču-Raču u.c.).

Visi gaiteņi mācību korpusā izkārtoti ap stikloto iekšpagalmu, lai tajos nodrošinātu dabisko gaismu. Lai bērniem skolā būtu vieglāk orientēties, visas 32 mācību klases katrā stāvā sadalītas 4 blokos, kur katram piešķirta sava krāsa. Katrā stāvā ir 4 oranžas, 4 zaļas, 4 sarkanas un 4 zilas klases. Atbilstošā krāsā ir linoleja fragmenti, ko var redzēt no gaiteņa tālākā gala, pie klases ieejas durvīm un pašā klasē.

Jaunajā sākumskolā izstrādāta ēdināšanas sistēma, kas plaši izplatīta Skandināvijā un pat Igaunijā, bet Latvijā vēl tikai sāk veidoties. Tā ir skolēnu pašapkalpošanās, kad bērni, sākot no 1. klases, paši izvēlas ēdienu, kas, pirmkārt, nodrošina to, ka bērns tiešām ir paēdis, otrkārt, tā ir pedagoģijas sastāvdaļa, treškārt, šāda ēdināšanas sistēma mazina atkritumu daudzumu un, ceturtkārt, tā ļauj dubultā samazināt ēdamzāles platību, izveidojot tikai 100 sēdvietu. Lai nodrošinātu bērnu ēdināšanu 2 lielajos starpbrīžos un izvairītos no bērnu drūzmēšanās, izveidotas 2 atsevišķas ēdamzālēs - pirmajā un otrajā stāvā. Liels ieguvums Ādažu novada iedzīvotājiem ir arī sporta zāles izbūve, jo ārpus mācību procesa laika sporta zāle tiks izīrēta dažādu sporta veidu treniņiem un sacensību norisēm.

Komentāri

Pievienot komentāru