Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Piena pārstrādes uzņēmums AS Valmieras piens esot pārdots kādam krievu investoram, savukārt darbinieki esot lūgti neizplatīt informāciju par notikušo, kā arī atlaišanas gadījumā solītas kompensācijas.

Iespējams, investors varētu būt Aleksandrs Bezhmeļņickis, kurš šī gada martā iegādājās AS Rīgas piena kombināts akcijas un kurš darbojies piena nozares biznesā Krievijā, NVS valstīs un starptautiskajos tirgos, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Valmieras piena valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis sacīja, ka nav informēts par notikušo darījumu. «Neesmu akcionārs, tādēļ jautājumu nekomentēšu. Savulaik teicu, ka strādāšu uzņēmumā, kamēr tas tiks pārdots. Tā kā es vēl te sēžu, izmaiņas nav notikušas.»

Uzņēmuma akcionāru pārstāvis Juris Pētersons jau 5.septembrī norādīja, ka par uzņēmumu pastiprinātu interesi izrādījuši vairāki investori.

A/s Valmieras piens valdi ir pametusi tās valdes locekle Krievijas Federācijas pilsone Jūlija Kuzņecova, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēsntesis.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts 5. decembrī.

Jau rakstīts, ka J. Kuzņecova par valdes locekli kļuva šā gada novembra sākumā, kad no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas atbrīvoti Māris Cers un Juris Pārups, bet no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Rolands Gulbis. Kopā ar J. Kuzņecovu par valdes locekli novembra sākumā tika iecelts arī Harijs Panke, kas līdz veiktajām izmaiņām pildīja uzņēmuma padomes priekšsēdētāja pienākumus. Novemba sākumā par Valmieras piena valdes priekšsēdētāju tika iecelts jaunais uzņēmuma lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Jevģēnijs Varovs. Tādējādi patlaban Valmieras piens valdē darbojas tās priekšsēdētāks J. Varovs un valdes loceklis H. Panke.

Piena produktu ražotāju domas par Rīgas piena kombināta un Valmieras piens apvienošanos dalās.

"Jo mazāk spēlētāju ir tirgū - jo mazāka konkurence, no kuras zaudētājs vienmēr tirgus apstākļos ir primārās produkcijas ražotājs un patērētājs," uzsver Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga.

Tomēr Latvijas un Eiropas tirgus ir atvērts un katram šajā laikā ir jāsaprot, ar ko strādāt, ko pirkt, uzsver piena ražotāju pārstāve.

"Līdz šim Rīgas piens kombināta un Valmieras piena darbība uzņēmuma Latvijas piens ieceres un nākotne plānus nav ietekmējusi," norāda SIA Latvijas piens vadītājs Raimonds Freimanis. Attiecībā uz gatavo produkciju SIA Latvijas piens pārstāvis skaidro, ka Food Union un Latvijas piena ražotās produktu grupas pilnībā nepārklāsies. Latvijas piens pagaidām vienīgie Latvijā ražo vājpiena koncentrātu, un uzņēmums droši jūtas arī siera ražošanā.

AS Rīgas piena kombināts akcionāru sapulcē šodien ievēlēta jauna uzņēmuma padome. Par jauno padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS Rīgas piena kombināts vairākumakcionārs Andrejs Beshmeļņickis, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts ilggadējs piensaimniecības eksperts un bijušais AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke. Par padomes locekļiem ievēlēti vadības konsultante un bijusī AS Hansabanka (tagad AS Swedbank) valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, investīciju eksperts un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis un starptautiska investīciju fonda Meridian Capital pārstāvis Nodir Normatov.

«2013.gads mums ir nesis pirmos darba augļus, kopš īstenojām 30 miljonu eiro investīciju programmu. Šogad nostiprinājām pozīcijas Lietuvas, Igaunijas un Azerbaidžānas tirgos, pašlaik strādājam pie ieiešanas Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā,» norāda A. Beshmeļņickis.

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS Valmieras piens valdes priekšsēdētāju iecelts uzņēmuma ražošanas direktors Māris Cers, liecina Firmas.lv informācija.

Cers nomainījis amatā Hariju Panki, kurš kopš šā gada 12.novembra iecelts par Valmieras piena un AS Rīgas piena kombināts apvienotā koncerna Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Darbu Valmieras piens valdē turpina tās locekļi Svetlana Cimmere un Sergejs Kuzins.

Cers Valmieras pienā strādā kopš 2007.gada, iepriekš viņš bija Valmieras gaļas kombināta SIA Triāls direktors un valdes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Gaļas pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, Valmieras piena apgrozījums 2012.gadā bija 30,411 miljoni latu salīdzinājumā ar 25,264 miljoniem 2011.gadā. Uzņēmuma zaudējumi samazinājušies līdz 389 901 latam salīdzinājumā ar 971 748 latu zaudējumiem 2011.gadā.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Food Union grupā ietilpstošajā piena pārstrādes uzņēmumā Valmieras piens, kur tiek ražots Bifido jogurts.

Patlaban uzņēmums maina zīmola vizuālo indentitāti, papildina produktu klāstu un attīsta ražošanas procesus. Kopumā šo gandrīz divu gadu laikā Valmieras piena produktu zīmola, sortimenta un ražošanas procesu attīstībā uzņēmums būs ieguldījis vairāk nekā 800 000 eiro.

Līdz ar zīmola maiņu jauna vizuālā identitāte ir arī visiem Valmieras zīmola produktiem – lakonisks logotips, koši elementi un krāsu toņi ir apvienoti ar to pašu Valmieras nosaukumu, stāsta Food Union piena produktu zīmolu vadītāja Ilva Veidemane. Būtiskākās pārmaiņas uzņēmums veicis Valmieras jogurtu sortimentā – tiek piedāvātas jaunas garšas un izskats, un kopumā uzņēmuma portfelis paplašināts ar deviņiem jauniem jogurtiem.

Neilgi pirms trešā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijā a/s Valmieras Piens pārdošanas par tā meitasuzņēmuma SIA Rūjienas saldējums kontrolpaketes īpašnieku kļuvusi ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistītā SIA INPO 19.

Kā liecina Lursoft dati, 21. septembrī reģistrētā INPO 19 par 51% Rūjienas saldējuma īpašnieku kļuva jau nedēļu pēc tās reģistrēšanas; līdz INPO 19 ienākšanai uzņēmumā šāds kapitāldaļu apjoms piederēja a/s Valmieras Piens. Pārējo daļu īpašnieki gan palikuši nemainīgi - 33 % pieder līdzšinējā a/s Valmieras Piens valdes priekšsēdētāja Rolanda Gulbja pilnībā piederošajai SIA Rogul, bet 16 % - Rūjienas saldējuma valdes priekšsēdētājam Igoram Miezim.

Lursoft dati arī liecina, ka Rūjienas saldējums no 2009. gada oktobra līdz 2010. gada beigām strādāja ar 1,5 miljonu Ls apgrozījumu un 114,8 tūkstošu Ls tīro peļņu. Savukārt a/s Valmieras Piens zaudējumi pērn sasniedza 885 tūkstošus latus pretstatā 110 tūkstošu latu peļņai gadu iepriekš. Valmieras Piena vadība iepriekš skaidroja, ka pērnais gads bijis sarežģīts visiem nozares pārstāvjiem, ko noteica vairāki faktori - piena iepirkuma cenas pastāvīgi auga, savukārt produktu realizācijas cenas dažbrīd bija pat jāpazemina, lai spētu konkurēt un noturēties tirgū.

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

Piena pārstrādes uzņēmumu AS Limbažu piens pēc tā desmit mēnešu dīkstāves iegādājušies ārvalstu investori, atjaunojot uzņēmuma darbību, kas turpmāk tiks orientēta tikai uz eksportu, apliecina uzņēmuma direktors Ēvalds Putniņš.

Darījuma summu viņš neatklāja. Kā ziņots, Limbažu piens darbu pārtrauca šā gada 1.februārī, jo noliktavās bija izveidojusies siera pārprodukcija. Līdz šim kompānija bija AS Rīgas piena kombināts apakšuzņēmums.

«Uzņēmums atsācis darbību, tajā strādā pārdesmit cilvēku, un ražosim "Mozarella" tipa sieru, kas tiks pārdots ārzemju tirgos, jo uzņēmuma jauno investoru interese ir tikai un vienīgi eksports. Plānots, ka nākamgad pievērsīsimies arī citu šķirņu ražošanai, bet arī tās 100% tiks virzītas eksportam. Monterigo sieru, kas iepriekš bija viens no uzņēmuma zīmoliem, vairs neražosim,» sacīja Putniņš.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Šonedēļ divas jaunas komercķīlas reģistrējis AS Valmieras piens, liecina Lursoft dati.

.

Abu ķīlu kopējā summa veido 11,2 miljoni latu.

Vēl trešo ķīlu, kuras devējs ir AS Rīgas piena kombināts, nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,2 miljoni latu. Jāpiebilst, ka Rīgas piena kombināts ir arī lielākās vakar reģistrētās Valmiera piena komercķīlas parādnieks. Visu trīs ķīlu ņēmējs ir AS DNB banka.

Kā skaidro AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa, neviens no uzņēmumiem jaunu finansējumu nav saņēmis, taču, ņemot vērā, ka vairākiem no AS Valmieras piens kredītlīgumiem, kas noslēgti ar banku DNB, bija pienācis pārslēgšanas laiks, tie tika apvienoti vienā kredītlīgumā. Kā nodrošinājums šim līgumam kalpo AS Valmieras piens ķīlas un AS Rīgas piena kombināta iekārtas, kuru iegādi finansēja DNB.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Valmieras piens» padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais padomes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Beshmeļņickis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Sergejs Beshmeļņickis bijis AS «Valmieras piens» padomes priekšsēdētāja vietnieks no 2012.gada līdz šim, liecina «Lursoft» izziņa.

Tās nav vienīgās izmaiņas, kas 6.martā ierakstītas komercreģistrā. Harijs Panke, kurš līdz šim pildīja padomes locekļa pienākumus, turpmāk būs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks. Uzņēmuma padomē arī iecelts jauns padomes loceklis Vitaliy Ivanov.

Jauns padomes loceklis bija jāievēl amatā, jo 2017.gada 8.decembrī padomes priekšsēdētāja amatu atstāja Evgeny Varov, kurš šo amata ieņēma kopš 2011.gada.

AS «Valmieras piens» dibināts 1991.gadā un kopā ar Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem SIA «Rīgas Piensaimnieks» un AS «Rīgas piena kombināts» tas ietilpst «Food Union» grupā.

Valmieras Mākslas dienu 2016 ietvaros 20.aprīlī Valmieras tehnikumā radošās komandas no siera veidos savdabīgas gleznas, demonstrējot, ka ēdiens, apvienojot garšas, krāsu un formu salikumus, var būt kā mākslas darbs.

Gleznām izmantos apmēram 25 kilogramus 17 šķirņu un veidu sierus - dzeltenus, baltus, brūnus, melnus, raibus, zaļus, oranžus, ražotus AS Valmieras piens, AS Jaunpils pienotava, SIA Mālpils piensaimnieks, AS Limbažu piens, SIA ELPA, AS Smiltenes piens, SIA Kalnu piens, AS Rankas piens un AS Talsu piensaimnieks. Sierus sagriezīs dažāda lieluma un dažādu formu gabaliņos, atbilstoši katra mākslas darba ieceres īstenošanai, un kopā tie varētu būt vairāk nekā 5000 gabaliņi.

No siera gatavotām gleznu retrospekcijām izvēlēti vairāki darbi: gleznotāju Jāņa Anmaņa, bijušā valmierieša Aleksandra Petrova (1874-1956), Valmieras Mākslas vidusskolas (VMV) pasniedzējas, mākslinieces Silvijas Melnūdres un VMV audzēknes Loretas Šperliņas-Priedītes gleznas Klusā daba ar zivi (2010), Gaujas stāvie krasti (1945; no Valmieras muzeja krājuma), Latviskas latvietes Latvijā nes gaismu un mieru pasaulē (2016) un Valmiera (2014). Kā oriģināls meistardarbs pasākuma laikā taps siera un uzkodu plate Garšas palete lielformāta krāsu paletes formā.

Līdzšinējais a/s Valmieras piens valdes loceklis Dmitrijs Zernovs atstājis amatu uzņēmuma valdē, liecina jaunākie Lursoft dati.

Tādējādi pašlaik a/s Valmieras piens valde darbojas trīs cilvēku sastāvā - valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Harijs Panke un valdes locekļu amatā ir Svetlana Cimmere un Sergejs Kuzins.

A/s Valmieras piens padomē izmaiņas nav notikušas, un padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Jevģēnijs Varovs, padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus – Sergejs Beshmeļņickis un padomes locekļa amatā darbojas Harijs Krongorns.

Db.lv jau informēja, ka Krievijas valstpiederīgais D. Zernovs šā gada janvāra beigās pametis arī ar a/s Valmieras piens saistītā uzņēmuma Rīgas Piena kombināts valdi.

Piena pārstrādes uzņēmums Valmieras piens izdevis jaunu prokūru ar tiesībām kompāniju pārstāvēt atsevišķi Krievijas valstspiederīgajam Aleksejam Varovam (Alexey Varov), liecina informācija Lursoft.

Jau iepriekš uzņēmums izdevis prokūru ar tiesībām a/s Valmieras piens pārstāvēt atsevišķi Svetlanai Cimmerei, Poļinai Nwenčinai, Jūlijai Docenko, Romānam Nenčinam un Vitālijam Ivanovam.

A/s Valmieras piens valdē tās priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Harijs Panke, bet valdes locekļa amatā ir Sergejs Kuzins un Svetlana Cimmere.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Jevģēnijs Varovs, padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā darbojas Sergejs Beskhmeļņickis, bet padomes locekļa amata pienākumus pilda Harijs Krogorns.

A/s Valmieras piens reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,95 milj. Ls. 2011. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,4 milj. Ls, bet zaudējumi – 970 tūkst. Ls. Vērtējot pēc gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 a/s Valmieras piens ierindojas 164. vietā.

AS Valmieras piens padomi atstājis tās līdzšinējais loceklis Harijs Krongorns, raksta Lursoft. Viņa vietā amatu ieņēmusi Natālija Križanovskaja. Līdzšinējo amatu saglabājis padomes priekšsēdētājs Jevgeņijs Varovs un padomes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Beshmeļņickis.

Lursoft dati rāda, ka H. Krongorns amatus AS Valmieras piens padomē ieņēmis jau kopš 2007.gada. Patlaban H. Krongorns ieņem padomes locekļa amatus AS Liepājas Autobusu parks un SIA Vides pakalpojumu grupa.

AS Valmieras piens šogad atzīmē savu 22.gadadienu kopš tā reģistrācijas, uzņēmums dibināts 1991.gada 2.septembrī. Šo gadu laikā notikušas vairākas reorganizācijas, kā rezultātā AS Valmieras piens pievienota AS Sviesta-siera eksports, AS Valrit, SIA Tīlikas un, atdalot daļu no uzņēmuma, izveidots SIA VPG, kas gan patlaban ir jau likvidēts.

2012.gadā AS Valmieras piens apgrozījums sasniedzis 30,411 miljonus latu, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas – 389,902 tūkstošus latu. Iesniegtā gada pārskata dati rāda, ka pērn uzņēmumā strādājuši 224 darbinieki.

Mazumtirgotājs Rimi Latvia pārsūdzēs Konkurences padomes (KP) lēmumu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, uzspiežot piena pārstrādes uzņēmumam Valmieras piens ekonomiski nepamatotus maksājumus jeb atlaides par preču atrašanos Supernetto zīmola veikalos.

Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa viņa norādīja, ka Rimi Latvia ir iepazinies ar Konkurences padomes lēmumu, kurā Rimi piemērots 62 275 latu naudas sods, kā arī pienākums izbeigt pārkāpumu.

Eniņa uzsvēra, ka Rimi lēmumu atzīst par nepamatotu un plāno pārsūdzēt.

Jau vēstīts, ka KP sodījusi mazumtirgotāju Rimi Latvija par netaisnīgu atlaižu uzspiešanu Valmieras pienam. KP secināja, ka Rimi atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā un tam piemīt tirgus vara attiecībā pret Valmieras pienu, šādu netaisnīgu un nepamatotu atlaižu piemērošana ir aizliegta ar Konkurences likumu.

A/s Valmieras piens padomē notikušas izmaiņas – to pametis līdzšinējais padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Šadinovs, un viņa vietā stājies Krievijas valstspiederīgais Sergejs Kuzins, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma padomē darbu turpina tās līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Varovs, kā arī padomes loceklis Harijs Krongorns.

A/s Valmieras piens valdē izmaiņas nav notikušas – valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Harijs Panke, bet valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā – Dmitrijs Zernovs.

A/s Valmieras piens, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, ir 118. lielākais Latvijas uzņēmums. 2010. gadā kompānija apgrozīja 29,96 milj. Ls, tomēr gadu nosēdza ar 880 tūkst. Ls zaudējumiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 3,95 milj. Ls.

Jau vēstīts, ka a/s Valmieras piens šogad apvienojās ar a/s Rīgas piena kombināts un patlaban darbojas ar nosaukumu Food Union. Jaunais apvienotais piena pārstrādes uzņēmums Food Union trīs jaunās piena produktu ražotnēs kopš pagājušā gada jau investējis 30 miljonus eiro (21 miljonu latu).

Kooperatīvs SIA Latvijas Piens šodien iesniedza Lauku atbalsta dienestā projekta pieteikumu piena pārstrādes rūpnīcas Jelgavā būvniecībai ar Eiropas līdzfinansējuma piesaisti.

Kopējās rūpnīcas būvniecības izmaksas plānotas ap 8,7 miljoniem latu. Kooperatīvu biedri kā līdzfinansējumu plāno ieguldīt projektā vienu miljonu latu, 2,95 miljonus latu varētu veidot Eiropas piešķirtais līdzfinansējums piena nozares restrukturizācijai, savukārt pārējais finansējums būs bankā ņemts kredīts.

Kā ziņots, 28.septembrī valdībā tika apstiprināti grozījumi programmā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, paredzot, ka uz Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna naudu, aptuveni 5,2 miljoniem latu, varēs pretendēt juridiska persona, ja vismaz 51% tās daļu, akciju vai paju pieder vienam vai vairākiem piena kooperatīviem. Līdz ar to projektu piena pārstrādes rūpnīcas realizācijai varēja iesniegt arī piena kooperatīvu apvienības Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri jeb SIA Latvijas Piens, kas līdz šim izrādīja vislielāko interesi par šo atbalsta pasākumu.