Ražošana

Valmiermuižas alus investēs 273,5 tūkstošus eiro alus darbnīcas izveidē

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Noslēdzies SIA Valmiermuižas alus izsludinātais iepirkums par alus darbnīcas izveidi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīta SIA ETC Service.

Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 273,5 tūkstoši eiro.

Darbnīcai tiks iegādāta alus vārītava, iesala dzirnavas, misas dzesēšanas bloks, alus fermentācijas mucas un citas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus darītava 2019. gadā palielinājusi apgrozījumu par 6,2 %, sasniedzot 5,7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Pērn par 2 % audzis arī "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Īpaša izaugsme - gandrīz par piekto daļu jeb 18 % - piedzīvota eksporta tirgos. Savukārt pārdošanas apjomu pieauguma līderis ir "Kokmuižas" eili, kuru pārdošanas apjomu izdevies dubultot.

Tā kā alus darītavas maksimālā jauda sasniegta jau 2018. gadā un palielināt alus brūvēšanas jaudu Valmiermuižā nav plānots, aizvadīto gadu Valmiermuižas alus darītava veltījusi jaunu garšu radīšanai.

Lai iepazīstinātu alus baudītājus Latvijā ar alus garšu un stilu daudzveidību, "Valmiermuižas alus" šogad plāno ieviest 10 jaunas alus garšas. Tās taps pērn Valmiermuižā atklātajā alus darbnīcā jeb "alus ateljē", kas izveidota jaunu īpašu garšu radīšanai, ieguldot pusmiljonu eiro. Tajā vienu alus partiju var brūvēt vien 500 litru apjomā, ļaujot eksperimentēt un radīt jaunas alus garšas. Alus darbnīca bijusi pagājušo gadu lielākā investīcija un simboliska saimnieka dāvana Valmiermuižas alus darītavai 10 gadu jubilejā. Līdz šim tajā tapis "Valmiermuižas Baltijas porteris" un pieci dažādi "Kokmuižas" eili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīgākie alus eksportētāji pērn - Cēsu alus un Valmiermuižas alus

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus: Atļauja tirgot alu internetā pavērtu jaunas eksporta iespējas

LETA, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļauja tirgot alu internetā pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijas mazajām alus darītavām pavērtu iespēju attīstīt eksportu un nostādītu tās vienlīdzīgā konkurencē ar nozares spēlētājiem Eiropā, uzskata alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Ruņģis norādīja, ka pēdējos desmit gadus kopš "Valmiermuižas alus" darītavas izveides, ir sapņojis par mūsdienīgu iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot brūvējumus internetā ar piegādi. Tāpēc viņš "ļoti atbalsta" alus tirdzniecību internetā arī pēc ārkārtējā stāvokļa beigām, kas ir atļauts lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, būtu liels atbalsts nozarei Latvijā un pavērtu jaunas eksporta iespējas.

"Tā ir arī iespēja papildināt valsts budžetu ar akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paliks Latvijā," sacīja Ruņģis, atgādinot, ka jau pirms ārkārtējās situācijas iedzīvotāji varēja nopirkt alkoholu ārpus Latvijas reģistrētos interneta veikalos ar piegādi uz mājām, tā Latvijas budžetam zaudējot nodokļu ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītavas "Valmiermuižas alus" 29 darbinieki ir saņēmuši dīkstāves pabalstu, kā arī alus darītava ir saņēmusi atļauju atlikt nodokļu nomaksu, pastāstīja tās saimnieks Aigars Ruņģis.

""Valmiermuižas alus" izmanto valsts atbalstu Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. No mūsu darbiniekiem 29 saņem dīkstāves pabalstu, un esam arī saņēmuši atļauju atlikt nodokļu nomaksu. Tāpat saņēmām akceptu "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumam, ja tāds būtu nepieciešams," sacīja Ruņģis.

Komentējot uzņēmuma sekmes ārkārtējās situācija slaikā, Ruņģis teica, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums aprīlī ir samazinājies par 35% salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli.

LANA: pārdoto alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies 

Šā gada martā Saeima apstiprināja izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas uz ārkārtējās situācijas...

Tāpat viņš pastāstīja, ka "Valmiermuižas alus" ir ieviesis stingrus drošības pasākumus alus darītavā. "Visi, kuri var strādāt attālināti, strādā no mājām. Alus darītavā brūvēšana sadalīta divās maiņās, lai cilvēki savstarpēji nesatiekas. Tāpat arī esam atcēluši visas ekskursijas alus darītavā," teica Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka, ņemot vērā regulējumu ārkārtējās situācijas laikā, "Valmiermuižas alus" izveidojis internetveikalu, kas nodrošina piegādes uz jebkuru adresi Latvijā. Līdz maija beigām plānots sākt piegādes arī Eiropā.

Tāpat, ņemot vērā Covid-19 radītās izmaiņas Latvijas un Eiropas tirgū, "Valmiermuižas alus" izvērtē iespējas ražot jaunus alu veidus, kas varētu aizvietot alus importu. Tostarp "Valmiermuižas alus" darbnīcā radīti trīs "Kokmuižas" bezalkoholiskie eili, lai piedāvātu Latvijā darītu alternatīvu importētam bezalkoholiskajam alum.

Valmiermuižas alus darītava iegulda 30 000 eiro, cīnoties pret importu 

Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas...

"Uz kvalitātes rēķina nekad neesam taupījuši un negrasāmies to darīt, tāpēc šobrīd nopietni pārvērtējam savus tuvāko divu gadu investīciju plānus," sacīja Ruņģis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka šajā krīzē smagākais periods jau ir aiz muguras, jo maijā arvien vairāk restorānu un bāru pakāpeniski atsāk darbu, kā arī ir atļauta iedzīvotāju ceļošana starp Baltijas valstīm. Tādējādi arī "Valmiermuižas alus" virtuve no piektdienas, 22.maija, atsāks darbu.

Kompānijā iepriekš informēja, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2019.gadā bija 5,7 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 1,397 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kurā 60% daļu pieder Ruņģim, 24% - Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs AG" (ILAG), bet 16% - Vācijas uzņēmumam "Thinkflink GmbH".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus darītava iegulda 30 000 eiro, cīnoties pret importu

Lelde Petrāne, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas bezalkoholiskā alus garšas, ieguldot 30 000 eiro.

Tā ir pirmā Latvijā darītā bezalkoholiskā IPA "Celmlauzis", pirmais Latvijā darītais bezalkoholiskais kviešu alus "Jaunaudze" un bezalkoholiskā APA "Dubultspēle".

Bezalkoholiskā alus popularitāte Latvijā strauji aug, norāda alus darītavā. Pašlaik Latvijā pircējiem pieejamas vairāk nekā divdesmit dažādas bezalkoholiskā alus garšas. Tomēr Latvijā pieprasītākās bezalkoholiskā alus garšas ir importētas. Tādēļ "Valmiermuižas alus" gada laikā radījis trīs dažādus bezalkoholiskos eilus, lai piedāvātu Latvijā brūvētu alternatīvu importētam bezalkoholiskam alum.

"Vairāk nekā puse visa Latvijā pārdotā alus ir importēts. Latvijas ekonomikai ir svarīgi, lai vairāk alus tiktu brūvēts Latvijā, dodot darbu Latvijas iedzīvotājiem. Sevišķi aktuāli tas kļuvis tagad, krīzes laikā, kad aktīvi jādomā par jaunu darba vietu radīšanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ruņģis mazo alus darītavu izaugsmi ilgtermiņā saredz eksportā

LETA, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītavas «Valmiermuižas alus» apgrozījums šogad desmit mēnešos ir audzis par 10,4% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pastāstīja alus darītavas līdzīpašnieks un valdes loceklis Aigars Ruņģis.

Viņš informēja, ka 2017.gada desmit mēnešos «Valmiermuižas alus» apgrozījums sasniedzis 3,98 miljonus eiro. Alus darītavai strādājot ar pilnu jaudu vasaras sezonā, pārdotā alus apmērs pieauga par 4,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu un sasniedza 1,83 miljonus litru.

Tāpat Ruņģis norādīja, ka «Valmiermuižas alus» šogad desmit mēnešos ir arī būtiski - par 65% - audzējis eksporta apmēru, un alus darītavas eksports veido 7,4% no kopējā alus darītavas izbrūvētā alus apjoma.

Viņš minēja, ka «Valmiermuižas alus» pagājušajā gadā realizēja produkciju Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā un Šveicē. Taču šogad uzņēmums produkciju realizē arī Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Nīderlandē, kā arī Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

No Rimi un Maxima plauktiem pazudusi daļa Valmiermuižas alus produktu

Zane Atlāce - Bistere, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus šogad sasniedzis savu maksimālo alus darīšanas jaudu. Neplānoti lielā pieprasījuma dēļ Valmiermuižas alus darītavai šovasar nepietika jaudas izbrūvēt iesala dzērienu Zelta Zirgs un alus kokteili Frišs pietiekamā apjomā, un ar to skaidrojams fakts, ka šie produkti pazuduši no lielveikalu plauktiem, biznesa portālam db.lv paskaidroja Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Šīs nedēļas beigās iesala dzēriens Zelta Zirgs atgriezīšoties visos Rimi veikalos pietiekamā apjomā. Veikalu tīklā Maxima klasiskais Valmiermuižas gaišais alus atgriezīsies šonedēļ, savukārt par Friša un Zelta Zirga atgriešanos Maxima veikalu plauktos notiekot pārrunas.

2018. gada astoņos mēnešos SIA Valmiermuižas alus apgrozījums audzis par 16%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 3,942 miljonus eiro.

«Valmiermuižas alu brūvējam tikai Valmiermuižā un alus darīšanas jaudu palielināt neplānojam,» stāsta A. Ruņģis. Mazā alus darītava astoņos mēnešos ir izbrūvējusi par 6,5% vairāk alus nekā 2017. gada attiecīgajā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valmiermuižas alus uzsāk piegādes uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Dūmalus uzņēmumā Valmiermuižas alus

Žanete Hāka, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmsjāņu nedēļā portāls db.lv ciemojas Valmiermuižas alus darītavā, lai saviem lasītājiem parādītu, kā top jaunākā uzņēmumā radītā alus šķirne - Dūmalus.

Valmiermuižā alu sāka brūvēt pirms septiņiem gadiem, izvirzot uzstādījumu ik gadu piedāvāt vienu jaunu alus šķirni, kas varētu tikt iekļauta pastāvīgā piedāvājumā, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Šajā gadā pastāvīgā piedāvājumā iekļauts Dūmalus, kura radīšanā darītavu iedvesmojusi Valmieras pilsēta. Pilsētas uzplaukums ir saistīts ar Hanzas laikiem, kad iesalu, no kura brūvēja alu, nevis žāvēja karstos dūmos kā mūsdienās, bet gan kūpināja, viņš stāsta.

«Ko tikai latvietis nekūpina – gaļu, zivis, speķi un citus produktus, un senos laikos cilvēkiem nebija pietiekami daudz sāls, un tad viņi izdomāja, ka, lai saglabātu produktus ziemai, tie jākūpina,» uzsver alus darītavas saimnieks .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Valmiermuižas alus sākusi ražot un par godu Kokmuižas svētkiem patērētāju vērtējumam nodevusi zīmola Kokmuižas toniku, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka toniks radies 19. gadsimta Indijā, angļu kareivjiem rūgto hinīna pulveri iejaucot cukurotā ūdenī.

Jaunais produktu nopērkams tirgotavā pie Valmiermuižas alus darītavas Valmiermuižas vēstniecībā Rīgā.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas mazā alus darītava «Valmiermuižas alus» šī gada pirmajos četros mēnešos piedzīvojusi izaugsmi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn - pārdotā alus litru apjoms pieaudzis par teju 5%, bet apgrozījums palielinājies par 13%.

SIA «Valmiermuižas alus» auditētais apgrozījums 2017. gadā ir 4 605 931 miljoni eiro, bet auditētā peļņa sasniedza 136 007 eiro. 500 000 eiro pērn ieguldīti jaunu garšu radīšanā un 2018. gada rudenī Valmiermuižā tiks atklāts mikrobrūzis jeb alus darbnīca. Tur varēs izbrūvēt mazākas alus partijas ar atšķirīgākām un vairāk nišas tirgum piemērotām garšām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 30 tūkstošus eiro, Valmiermuižas alus darītava atklājusi vēstniecību Siguldas pils dārzā, informē uzņēmumā.

Tirgotava ar terasi ierīkota Siguldas pils dārzā, vēsturiskajā brūža namā. «Iespēja izveidot Valmiermuižas alus vēstniecību Siguldā nāca negaidīti un vēlējamies to izmantot. Uzskatu, ka pirmais gads ir savā ziņā iesildīšanās,» stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

Par godu vēstniecības atklāšanai, Valmiermuiža izbrūvējusi īpašu veltījumu «Siguldas Ordeņa alu». Tiek strādāts arī pie idejas par vecā brūža nama atjaunošanu.

Valmiermuižas alus darītava, kā Gaujas Nacionālā parka ziemeļu vārti, jau septiņus gadus ir ciešā sadarbībā ar citiem «Enter Gauja» tūrisma klastera biedriem, tostarp - pašvaldībām, popularizē reģionu.

Bez Valmiermuižas alus tirgotavas un virtuves līdzās alus darītavai Valmiermuižā, pašreiz darbojas vēstniecība Rīgā, vasaras sezonā - vasarnīca pie Vaidavas ezera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus eksportu audzējis divas ar pusi reizes, apgrozījumu – par 11%

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus pērn kāpinājis gan izbrūvētā alus daudzumu, gan eksportu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pērn Valmiermuižas alus darītavā izbrūvēti 2,053 miljoni litri alus, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2015. gadā. Savukārt eksporta tirgos pārdots divas ar pusi reizes vairāk alus nekā gadu iepriekš. Rezultātā Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, auga par 11%, sasniedzot 4,23 miljonus eiro.

Pagājušā gadā Valmiermuižā darītais alus tika eksportēts uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Šveici. Šā gada sākumā tika uzsāktas alus piegādes pasūtītājiem Somijā un Anglijā. 2017. gadā plānots eksportu dubultot līdz 10 % no izbrūvētā alus apjoma.

Sākot ar šo nedēļu, restorāniem un veikaliem tiek piegādāts alus, uz kura etiķetes uzsvērts - Crafted in Latvia/Darīts Latvijā, uzsver Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu. Tajā tiks brūvētas ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Valmiermužas alus saimnieks Aigars Ruņģis saka, ka Alus darbnīca ir nozīmīgs attīstības posms.

Esošajā Valmiermuižas alus darītavā turpinās brūvēt klasiskās Valmiermuižas alus garšas. Savukārt Alus darbnīcu varēs pielīdzināt alus ateljē, kur pēc individuāla pasūtījuma tiks radītas jaunas un ekskluzīvas garšas.

Alus darbnīcas katli tiek kalti Vācijā, bet alus mucas meistarotas Nīderlandē. Paredzēts, ka viena jaunās darbnīcas alus partija būs 2 000 pudeļu, kas ļaus gadā izbrūvēt vien 100 000 litru alus. Tas ir 20 reizes mazāk nekā esošajā alus darītavā.

Plānots, ka pirmos Alus darbnīcas brūvējumus tirgū laidīs septembra beigās. Ieguldījumi tiek finansēti no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, piesaistot arī Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu. Ieguldījumus plānots atpelnīt astoņu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazā alus darītava «Valmiermuižas alus» šī gada pirmajos četros mēnešos piedzīvojusi izaugsmi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn - pārdotā alus litru apjoms pieaudzis par teju 5%, bet apgrozījums palielinājies par 13%, informē uzņēmuma pārstāve Rūta Lapiņa.

«Valmiermuižas alus» darītavā no 2018. gada janvāra līdz aprīlim izbrūvēti 575 857 litri alus, bet apgrozījums sasniedzis 1 304 952 eiro. Īpaši veiksmīgs bijis aprīlis, kad pārdotā alus litru apjoms audzis par 15% un apgrozījums pat par 26%, salīdzinot ar 2017. gada aprīļa rezultātiem.

«Apgrozījuma pieaugums daļēji saistāms arī ar nesenajām izmaiņām tirgū. Savukārt pieprasījuma pieaugums ir apliecinājums, ka mēs kā mazs brūzis ejam pareizo ceļu – augt kvalitātes un garšas bagātības virzienā,» uzskata Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

SIA «Valmiermuižas alus» auditētais apgrozījums 2017. gadā ir 4 605 931 miljoni eiro, bet auditētā peļņa sasniedza 136 007 eiro. 500 000 eiro pērn ieguldīti jaunu garšu radīšanā un 2018. gada rudenī Valmiermuižā tiks atklāts mikrobrūzis jeb alus darbnīca. Tur varēs izbrūvēt mazākas alus partijas ar atšķirīgākām un vairāk nišas tirgum piemērotām garšām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Valmiermuižas alus eksperimentējot izveido alternatīvu importa produktiem

Elīna Pankovska, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu alus darītava SIA «Valmiermuižas alus» kāpina saražotās un realizētās produkcijas apjomu, kā arī pievēršas jaunām garšām un produktiem.

Kopējais uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājies par vairāk nekā 10% un sasniedzis 4,23 milj. eiro. SIA «Valmiermuižas alus» ar trijām darītavā radītām garšām piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā «Eksporta un inovācijas balva 2017» kategorijās «Importa aizstājējprodukts» un «Inovatīvākais produkts». Tostarp ir «Valmiermuižas kviešu alus», rabarberu zelteris «Gardu muti» un «Valmiermuižas gaišais degalus». Jāmin, ka uzņēmums šogad strauji kāpinājis arī eksporta apjomu un iekarojis citu zemju tirgus.

«Ejam izteikti tradicionālo ceļu, kombinējot četras sastāvdaļas – ūdeni, apiņus, iesalu un raugu –, un tā iegūstam garšu buķetes,» stāsta SIA «Valmiermuižas alus» valdes loceklis Aigars Ruņģis. Viens no konkursā pieteiktajiem produktiem «Valmiermuižas kviešu alus» arī tiek brūvēts pēc šī alus tīrības likuma. Atšķirība ir tā, ka kviešu alus nav tik rūgts, jo brūvēšanas procesā tiek izmantots krietni mazāk apiņu, nekā ierasts. Pēc viņa domām, šis produkts varētu izkonkurēt importa kviešu alu Latvijā. Viņš arī piebilst, ka Valmiermuižas alus darītava ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas brūvē šādu alu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas SIA “Valmiermuižas alus” valdes sastāvā, liecina Klientu Portfeļa monitorings.

No valdes locekļa amata 20.decembrī atcelts Gints Matisons un viņa vietā stājies Rihards Trumpe. Bez jaunieceltā valdes locekļa alus ražošanas uzņēmuma valdē turpina darbu arī viens no SIA “Valmiermuižas alus” patiesajiem labuma guvējiem – Aigars Ruņģis. Pastarpināti caur SIA “Valmiermuižas ieguldījumu Fonds” daļām Aigaram Ruņģim pieder 60% SIA “Valmiermuižas alus”.

Lursoft pieejamie dati liecina, ka līdz ar izmaiņām SIA “Valmiermuižas alus”, izmaiņas reģistrētas arī SIA “Valmiermuižas Pils” valdē, kur arī līdzšinējo valdes locekli Gintu Matisonu aizstājis Rihards Trumpe.

Iepriekš Rihards Trumpe nav ieņēmis amatus Latvijā reģistrētu uzņēmumu valdēs vai padomēs, tāpat arī jaunieceltais valdes loceklis nav neviena uzņēmuma dalībnieks vai arī patiesais labuma guvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Investējot 10 000 eiro, Valmiermuižas alus radījis depozītglāzes

Monta Glumane, Zane Atlāce - Bistere, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava «Valmiermuižas alus» radījusi atkārtoti lietojamu plastmasas glāzi, kas ieņem Valmiermuižas klasiskās glāzes formu, sociālajā tīklā Facebook informē «Valmiermuižas alus darītava».

Daudzkārt lietojamā plastmasas glāze ir videi draudzīga glāze, jo aizvieto un tādējādi samazina vienreizējās plastmasas glāžu apjomu. Pirmās depozītglāzes būs pieejamas no 15.jūnija.

«Depozītglāzes radījām rūpēs par vidi, kas Valmiermuižā mums vienmēr bijis svarīgi. Esam radījuši īpašā dizaina Valmiermuižas klasisko alus glāzi, no kuras piedāvājam baudīt mūsu brūvējumus restorānos, tādējādi nodrošinot vispilnīgāko garšas un aromāta buķeti. To nodrošināt brīvdabas pasākumos bija izaicinājums, tamdēļ arī depozītglāze tika radīta tādā pat dizainā kā Valmiermuižas klasiskā tulpes formas glāze,» stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Depozītglāzes būs pieejamas visos brīvdabas pasākumos Valmiermuižā, kā arī mūsu izbraukuma pasākumos, kur citkārt tika izmantotas vienreizējās lietošanas plastmasas glāzes. Pats nosaukums vēsta, ka lai pasākuma laikā varētu alu baudīt no šīs glāzes, būs jāiemaksā depozīts. «Tas tādēļ, lai alus baudītājs glāzi tiešām atgrieztu, nevis tā nonāktu atkritumos. Depozīts nebūs liels, vien 3 eiro, kurus, viesim dodoties prom, atgriezīsim,» skaidro A.Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alus nozare bažīga par apjomīgu ražošanas izmaksu pieaugumu

Jānis Goldbergs, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokmuižas svētku ietvaros šajā nedēļas nogalē «Valmiermuižas alus darītavas» saimnieks Aigars Ruņģis svinīgi saņems Kokmuižas brūža atslēgas, lai turpmāk vēsturiskajā ēkā veidotu amata alus darītavu.

Ikvienam svētku apmeklētājam būs iespēja izstaigāt atjaunotās ēkas pirmo stāvu, iepazīt jauno Kokmuižas brūža tēlu, izzināt Kokmuižas alus darītavas vēsturi, degustēt Kokmuižas brūvējumus.

Db.lv jau ziņoja, ka, investējot trīs miljonus eiro, Valmiermuižas alus darītava nākamgad plāno izveidot amata alus darītavu Kokmuižā (Kocēnos).

«Esam apņēmušies tuvākajā gadā atjaunot leģendāro Kokmuižas brūzi Kocēnos, kurā brūvēt daudzveidīgus pasaules eilu stilus mūsdienīgā izpildījumā,» komentē A.Ruņģis.

Valmiermuižas alus darītava noslēgusi nomas līgumu ar Kocēnu pašvaldību uz 30 gadiem ēkai, kurā tiks atjaunots Kokmuižas brūzis. Plānots, ka darbi noritēs tuvākā gada laikā. Uzņēmums alus brūvēšanu Kokmuižas brūzī plāno jau nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Avota un krāna duelis alus tirgū

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju alus ražošanas nozare no vienas puses nīkuļo, bet no otras – nostājusies uz jauna vektora.

Mūsu valstī saražotā alus apjoms piecu gadu laikā ir sarucis divkārt (no 155 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn). Varētu domāt, ka nozare drūp acu priekšā, bet nekā – Latvijai tik tradicionālais rūpals nevis izzūd, bet «maina orientāciju», nozares smaguma centram strauji pārvietojoties no lielajām ražotnēm uz mazajiem brūžiem. Kur tie laiki, kad Latvijai bija pat divi alus lielražotāji – Aldaris un Cēsu alus. Kopš nule par mazo alus ražotni pārkrustītais savulaik kuplākais alus ražotājs Aldaris ražošanu pārcēlis prom no Latvijas, alus upes mūsu zemē pārvērtušās par tērcītēm. Lielāko straumi pagaidām nodrošina cēsnieki, bet arī tādi ražotāji kā Valmiermuižas alus, Užavas alus vai Abula alus (Brenguļu alus) kļuvuši par cienījamiem ražotāju topa augšgala iemītniekiem. Lai gan mazražošana ne visos gadījumos ir sinonīms augstvērtīgu produktu radīšanai, tomēr bieži vien pašmāju alus baudītāja acīs romantizētajam alusrades procesam lauku viensētā vai sīkražotnē ir netverama pievienotā vērtība. Un dažkārt nav nozīmes tam, vai mazais aldaris seko pasaules tendencēm un savam pircējam liek sūkt alus šķirņu paraugus no glāzītes uz kājiņas vai arī pabāž zem deguna strēbt pieduļķētu kausu. Vietējais un mazais? Jāpērk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Valmiermuižas gaišais degalus

Db.lv, 22.06.2018

Degalus ir saīsinājums no vārdiem «dedzināts alus». Šis dzēriens garšā ir salds un maigs, ar vieglu apiņu rūgtumu pēcgaršā. Aromātā sajūtams miežu iesala graudu sauldums, alkohola stiprums – 42%.

Foto: Klāvs Vasiļevskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā, Līgo svētku noskaņās biznesa portāls Db.lv viesojas Valmiermuižas alus darītavā, lai vērotu, kā top Valmiermuižas gaišais degalus.

Degalus ir saīsinājums no vārdiem «dedzināts alus». Gan nosaukuma, gan idejas autors ir Valmiermuižas saimnieks Aigars Ruņģis, kas reiz pie sevis nosprieda: «Ja reiz franči var gatavot pasaulslavenu kalvadosu no Normandijas sidra, tad arī Valmiermuižā var darīt tikpat smalku degalu no Valmiermuižas alus».

Gaišo degalu iegūst, dedzinot Valmiermuižas gaišo alu. Degalus darīšana prasa daudz laika un pacietības. Dedzinātavā alu sakarsē virs 75 °C. Process ir lēns – trīs stundās no 150 litriem alus iegūst vien septiņus litrus degalus aptuveni 80 % stiprumā.

Brūvējuma smaržā jūtams miežu iesala saldums, bet garšā – maigas maizes notis ar vieglu apiņu rūgtumu pēcgaršā. «Degalus garšā vēlamies atklāt alus dvēseli - to iesalaino saldumiņu no maizītes, iesala graudu īpašo garšu un aromātu,» saka A. Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus ražotājiem jādomā par eksporta iespējām

Sandra Dieziņa, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus nozare pēdējā gada laikā saņēmusi vairākus triecienus, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares tālāko attīstību

To intervijā DB atklāj Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Kāds alus darītājiem bijis pagājušais gads?

Gads bijis piesātināts ar dažādām aktualitātēm. Gribētos, lai tās būtu saistītas ar pozitīvām tendencēm, taču jāatzīst, ka mēs saskaramies ar daudzām valsts institūciju aktivitātēm, kas mūs ietekmē negatīvi. Jāmin gan nodokļu politika, gan alkoholisko dzērienu aprites jautājumi, kas skar arī alus nozari. Tāpat jārunā par iepakojuma ierobežošanu, kas attiecas uz divu litru PET pudelēm. Tas tika pamatots ar sabiedrības veselības interesēm, bet faktiski šis risinājums necīnās ar patiesajiem iemesliem un tos nerisina. Es to sauktu par politisku lēmumu, kas nav balstīts uz realitāti, ekonomiku un sabiedrības veselības mērķiem. Viss kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz nozari, ņemot vērā vēl nodokļu politikas izmaiņas. Ja iepriekš tika panākta vienošanās, ka akcīzes nodoklis tiks celts pakāpeniski trīs gadu periodā, tad pagājušajā vasarā nodokļu reformas kontekstā plāni tika mainīti un akcīzes nodoklis būtiski pieauga. Ja iepriekš akcīzes nodoklis bija paredzēts samērīgs, tad kopš šī gada marta tas ir par 50% augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru