Valstij jāmotivē jaunieši maksāt nodokļus 

Pēdējos gados Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām un darba devējiem organizē vasaras nodarbinātības pasākumus skolēniem. Šādas aktivitātes ir neapšaubāmi pozitīvi vērtējamas, jo attīsta jauniešos atbildību, sniedz priekšstatu par darba kultūru un attiecību veidošanu darba kolektīvā. Skolēns pakāpeniski pierod pie pieaugušo dzīves realitātes.

Larisa Bule - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 18.10.2018

Foto: SWNS.com

Nākotnē daudzus šī salīdzinoši īslaicīgā darba pieredze pasargās no darba uzsākšanas pirmā šoka un daudzu ilūziju sabrukšanas. Nenoliedzami – šāda pieredze skolēniem veido sapratni, kā tiek pelnīta nauda. Jaunieši daudz adekvātāk sāk uztvert naudas vērtību, tādējādi veidojot savus apzinātus finanšu paradumus, kas ietekmēs visu viņu tālāko dzīvi. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vasaras nodarbinātības programmu atbalsta jauniešu vecāki, neaizdomājoties par tās iespējamām negatīvajām sekām.

Latvijā arvien biežāk tiek runāts par to, ka cilvēka raksturu un uzvedību ietekmē piederība pie konkrētas paaudzes, piemēram, tā saucamajām X, Y, Z. Tiek veikti pētījumi, kas parāda, kā vienā kolektīvā apvienot dažādu paaudžu pārstāvjus un padarīt to kopīgu darbu maksimāli efektīvu, kā labāk motivēt personālu, zinot katras konkrētās paaudzes vērtības. Tas liecina, ka uzņēmēji - darba devēji jau ir identificējuši šo problēmu un meklē atšķirīgu pieeju dažāda vecuma darbiniekiem.

Savukārt valsts un tās iestādes nav tik elastīgas, netiek īpaši domāts, ka ir nepieciešams noteiktās iedzīvotāju grupās radīt un attīstīt īpašu motivāciju darīt kaut ko, piemēram, kā motivēt jauniešus, kas dzimuši pēc 2000. gada un pieder tā saucamajai Z paaudzei. Parasti Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas aicina maksāt nodokļus, jo tas garantē tiesības uz veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu un izglītību. Vai jauniešiem tā ir pietiekami laba motivācija, ja viņš tuvākajās desmitgadēs «neplāno» slimot, kļūt par bezdarbnieku vai pensionāru? Ēnu ekonomikas īpatsvars liecina, ka nē. Acīmredzot jāmeklē jauni risinājumi un pieejas, kā mācīt nodokļu maksāšanas kultūru bērniem un jauniešiem. Un vasaras darbs šeit diemžēl spēlē negatīvu lomu.

Kāpēc jaunietim, kurš pastrādājis pāris mēnešus vasarā, ir jāmaksā par dalību pensiju sistēmas otrajā līmenī un vēl jāizvēlas pensiju kapitāla pārvaldītājs?

Skolēna darbs bieži nav intelektuāls vai formāls, ne visiem gadās slaucīt putekļus bibliotēkā. Ir tie, kas strādā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un citur, kur darbs ir arī fiziski grūts. Un, kad pienāk algas izmaksāšanas brīdis un jaunais darbinieks redz, ka no smagi pelnītās minimālās algas paliek divas trešdaļas, prieks no pirmā darba sarūk, rodas jautājums, kāpēc tik daudz tiek atskaitīts. Tālāk seko frāze: «Vairs nekad nestrādāšu oficiāli!» Šādi bērns jau tiek ieprogrammēts turpmākajam uzvedības modelim, tas viss tiek pastiprināts ar vecāku negatīvo viedokli par bezjēdzīgu nodokļu maksāšanu, un rezultāts tiek sasniegts - izaugot cilvēks apzināti kļūst par nodokļu nemaksātāju.

Z paaudzes pārstāvji ir ļoti pragmatiski, viņiem ir jāpaskaidro, kāpēc ir jārīkojas noteiktā veidā. Tāpēc arī valsts līmenī ir jāsaprot, ka mums ir jāmeklē cita pieeja, jo vecās vienkārši nestrādā. Jāpārvērtē, vai tiešām vajag šokēt 15 gadīgo bērnu, uzreiz atskaitot tik daudz jau no pirmā ienākuma. Vai ir lietderīgi bērnu pakļaut pilnai sociālajai apdrošināšanai, atskaitot 11% no algas? Nekādi sociālās apdrošināšanas pabalsti pēc viena mēneša iemaksām tāpat nepienākas. Kāpēc jaunietim, kas pastrādājis pāris mēnešus vasarā, ir jāmaksā par dalību pensiju sistēmas otrajā līmenī un vēl jāizvēlas pensiju kapitāla pārvaldītājs? Grūti noticēt, ka pāris iemaksāti eiro būtiski ietekmēs personas pensiju kapitālu nākotnē.

Ir saprotams, ka jauniešu nodokļu režīma pārskatīšana vasaras darba kontekstā samazinās valsts budžeta ieņēmumus, bet varētu būt, ka pakāpeniska pieradināšana pie nodokļu maksāšanas dos pozitīvu ietekmi nākotnē, jo vidējam bērnam Latvijā, augot ģimenes un sabiedrības negatīvas pieredzes un attieksmes apstākļos, ir grūti veidot savu viedokli un izaugt par godprātīgu nodokļu maksātāju.

Tevi varētu interesēt

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma....

Latvijā joprojām ir pietiekami darbaspēka resursi - kopīgi jādomā, kā palīdzēt bez...

Vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku Latvijā veicina...

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt...

Pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (RS) iepirkumu komisija pagājušā gada rudenī atklājusi, ka divi...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram,...

Pirmsvēlēšanu gaisotnes aizsegā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot grozījumus Darba...

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien...

Eiropas fondu ērai jeb Kohēzijas politikai šogad tiek svinēti 30 gadi. ES...

Telekomunikācijas nozares karstākais temats šobrīd ir 5G ieviešana. Par to tiek runāts,...

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas...

Septembrī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,6%, līdz ar...

Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes...

Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau...

Šobrīd Latvijas satiksmes drošībai nav tie optimistiskākie laiki, bojāgājušo skaits uz ceļiem,...