Budžets

Valsts budžeta deficīts turpina sarukt

Zanda Zablovska,16.05.2012

Jaunākais izdevums

Šā gada pirmajos četros mēnešos deficīts valsts konsolidētajā budžetā veidoja 102,2 miljonus latu, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2011. gada četros mēnešos, kad deficīts bija 278,3 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) šā gada četros mēnešos bija 1,372 miljardi latu, bet izdevumi – 1,475 miljardi latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par valsts budžeta izpildi 2012. gada aprīlī.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 954,1 miljons latu, izdevumi - 985 miljoni latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 30,8 miljonu latu apmērā. Aprīlī pamatbudžeta ieņēmumi bija 264,3 miljoni latu, izdevumi – 241 miljons latu, bet finansiālais pārpalikums bija 23,2 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) četros mēnešos veidoja 423,3 miljonus latu, izdevumi – 494,7 miljonus latu, tādējādi deficīts bija 71,4 miljoni latu. Savukārt aprīlī speciālā budžeta ieņēmumi bija 112,1 miljons latu, izdevumi – 125,1 miljons latu, tādējādi deficīts bija 13 miljoni latu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 1,707 miljardi latu, izdevumi – 1,73 miljardi latu. Rezultātā četros mēnešos izveidojies finansiālais deficīts 23,5 miljonu latu apmērā. Ieņēmumi 2012. gada aprīlī bija 457,8 miljoni latu, izdevumi – 437,4 miljoni latu, tādējādi veidojot 20,4 miljonu latu pārpalikumu, liecina Valsts kases dati.

Pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi četros mēnešos bija 453 miljoni latu, bet izdevumi – 381,9 miljoni latu, veidojot 71,7 miljonu latu pārpalikumu. Aprīlī pašvaldību konsolidētajā budžetā bija 6,6 miljonu latu pārpalikums, ieņēmumiem 115,1 miljona latu apmērā pārsniedzot izdevumus 108,5 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamā gada budžets tiek skatīts nenopietnā īstermiņā

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne,20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus atgādinu, ka ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Diemžēl, bet arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA,27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Budžetu cer izskatīt raiti un pieņemt līdz novembra vidum

LETA,14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA,22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2020.gada budžetu, saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Prognozēts, ka 2021.gada budžeta izdevumi būs 10,76 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 9,58 miljardi eiro.

Savukārt no 2020.gada budžeta likuma izriet, ka šogad izdevumi plānoti 10,01 miljarda eiro apmērā, bet ieņēmumi - 9,9 miljardu eiro apmērā.

2021.gadā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi - 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem mediju pārstāvjiem stāstīja, ka pirmdien tika panākta politiska vienošanās par 2021.gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists,15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) šodien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) parlamenta ēkā saņēma 2023.gada valsts budžeta projektu.

Budžeta projekts uz Saeimu tika atnests tradicionālajā budžeta portfelī. Ašeradens nolēmis atjaunot ilggadējo tradīciju budžeta dokumentus uz Saeimu nest vēsturiskajā ādas portfelī, nevis koka izstrādājumā, kuru pirms pusotra gada mēģināja ieviest toreizējais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju 

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu...

Valdība 7.februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.

Ašeradens valdības sēdē uzsvēra, ka 2023.gada valsts budžeta izdevumu daļa ir lielākā Latvijas vēsturē. Kopumā Latvijas valsts budžetos līdz šim izdevumi ir bijuši 162 miljardu eiro apmērā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ašeradens sacīja, ka budžets sagatavots pēc makroekonomiskajām prognozēm, kuras tapušas lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr šī gada janvāra un februāra sākuma situācija "rada labu pamatu domāt, ka šis budžets izpildīsies", teica Ašeradens.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022.gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.

Ašeradens iepriekš pieļāvis, ka valsts budžets Saeimā varētu tikt pieņemts marta sākumā.

Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka šoreiz budžetā nebūs paredzētas "deputātu kvotas" jeb iespējas deputātiem paredzēt salīdzinoši nelielas summas dažādu lokāla mēroga projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Nākamgad valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem piešķirs papildu 146,84 miljonus latu

LETA,25.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gadā valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem un jaunajām politikas iniciatīvām plānots piešķirt papildu finansējumu 146,84 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto «pagaidu budžetu».

«Pagaidu budžeta» principi ietverti Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 12.decembrī izsludinātajos grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību. «Pagaidu budžets» būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināts 2019.gada budžets.

Minētie likuma grozījumi arī paredz 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka ar «pagaidu budžetu» tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, kā arī sākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. «Tas risina līdzekļu nodrošināšanu sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tiem pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu,» piebilda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne,02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Endziņš: Valdības piedāvātās nodokļu izmaiņas neveicinās straujāku ekonomikas izaugsmi

LETA,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Eiropas fiskālais līgums darbosies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., ABLV Bank, AS galvenais analītiķis,02.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī notika kārtējā ārpuskārtas Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksme, kurā tika spriests par cīņu pret parādu krīzi eirozonā. Šī sanāksme atkal tika nodēvēta par likteni izšķirošu.

Galvenais šīs sanāksmes rezultāts, uz kuru tiek liktas cerības izejai no esošās krīzes un tās atkārtošanās nepieļaušanai nākotnē, bija gala redakcijā pieņemtais «Fiskālais līgums». Tiesa, pret līgumu kategoriski noskaņotajai Lielbritānijai sanāksmē negaidīti pievienojās arī Čehija.

Pārējās ES dalībvalstis, tai skaitā arī visas eirozonas dalībnieces, pauda gatavību (lai arī dažas ar atrunām) pievienoties piedāvātajai «budžeta stabilitātes» savienībai. Galvenais līguma uzstādījums ir valsts budžetu deficīta ierobežošana ar likumu konstitucionālā līmenī 0,5% apmērā no IKP. Ja deficīts pārsniegs 3%, tad ir paredzēta automātiska finansiālu soda sankciju piemērošana valstij, kura pārkāpj šo līmeni. Soda apmērs var būt līdz 0.1% no IKP un soda nauda tiks iemaksāta Eiropas stabilizācijas mehānismā. Ir iespējama arī soda apmēra samazināšana, ja valsts parāds nepārsniedz 60% no IKP, kā arī gadījumos, ja valsts pārdzīvo nopietnu ekonomisko kritumu un citos «neparastos gadījumos».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Par grūtiem laikiem lai domā zirgs! Tam galva lielāka

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.

Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns,15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 12%

Jānis Rancāns,21.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vienpadsmit mēnešos kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, bija 3 595,1 miljons latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija par 400,1 miljonu latu jeb 12,5% lielāki, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Tāpat nodokļu ieņēmumi par 155,4 miljoniem latu jeb 4,5% pārsnieguši iepriekš plānoto. Salīdzinot ar oktobri, novembrī nodokļu ieņēmumi kopbudžetā galvenokārt palielinājās, pieaugot nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā.

Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (valsts budžetā un pašvaldību budžetā) šā gada vienpadsmit mēnešos bija 714,5 milj. latu, un salīdzinājumā ar 2010. gada atbilstošo periodu tie pieauga par 2,2%.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā šā gada vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem, pieauga par 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru