Eksperti

Valsts budžeta plānošanā jādomā par elektromobilitātes veicināšanu

Izīda Gerkena, "Moller Auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Lai arī netipiski, ka 2023. gadu sākam ar tehnisko valsts budžetu, redzot, cik lielu daļu no siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisijām veido transports un cik tālu esam no Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem, manuprāt, šis ir iespēju laiks.

Proti, valstij ir iespēja veikt fundamentālas izmaiņas grantu atbalstā elektromobilitātes veicināšanai Latvijā, sevišķi biznesa segmentā. Protams, ir skaidrs, ka mums apkārt vairākas krīzes, ar kurām jācīnās, taču jāņem vērā, ka, aizmirstot par klimata problēmām, tās soli pa solim kļūs par nenovēršamu kataklizmu.

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pērn pausto, transporta nozare rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, kur lielākais emisiju avots ir tieši autotransports. Ir skaidrs, ka transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu. Vienlaikus zināms, ka nākotnē šī sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums lielā mērā būs saistīts tieši ar elektrifikāciju.

Tikmēr, paraugoties uz Eiropas datiem, iezīmējas vēl skaudrāka situācija, proti, Eiropas Vides aģentūras 2021. gada ziņojums par transporta ietekmi uz vidi Eiropas Savienības valstīs liecina, ka transportlīdzekļi ir atbildīgi par ceturto daļu siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisiju, turklāt ceļu transports veido lielāko daļu šo izmešu – 72%. Turklāt no 2000. gada līdz 2019. gadam CO2 izmešu apjoms, ko veido pasažieru transportlīdzekļi, ir kāpis par 5,8%.

Tātad, lai mēs kā bloka valsts tiektos uz ES kopējiem klimata mērķiem, ir steidzīgi jārod papildus risinājumi, kā veicināt pāreju uz “zaļu” mobilitāti kā paradumu, tā transportlīdzekļu pieejamības ziņā.

Latvijā privātpersonām pieejams valsts atbalsts elektroauto un hibrīdauto iegādei - VARAM atbalsta programmā kopējais pieejamais līdzfinansējums ir 10 000 000 eiro. Lai gan šī brīža dati liecina, ka no pieejamā finansējuma iztērēti 2,5 miljoni eiro, patiesā aina atspoguļosies vien pavasarī, jo jāņem vērā, ka daudzi pircēji jaunos spēkratus vēl gaida, bet līdzfinansējumu saņems tikai pēc spēkrata piegādes.

Šobrīd privātpersonu vidū interese par elektroauto ir augsta. Tāpat ikdienā novērojam, ka cilvēki ir informēti par valsts atbalsta pieejamību un, nosveroties par labu šāda transportlīdzekļa iegādei, arī izmanto to. Saprotams, ka visu uzreiz nevar vēlēties, taču, ja vienai sabiedrības daļai vismaz viens nozīmīgāks atbalsta mehānisms ir pieejams, tad biznesa sektors šobrīd ir pabērna lomā.

Šajā ziņā būtiski apzināties, ka uzņēmumu autoparki veido nozīmīgu skaitu transportlīdzekļu uz Latvijas ceļiem. Tikpat būtiski ņemt vērā, ka Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, uzņēmumi ir pietiekami motivēti, lai īstenotu savas ilgtspējas stratēģijas, kur visbiežāk galvenā loma ir tieši pārejai uz videi draudzīgu transportu. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka interese par elektroauto uzņēmumu vidū aug, ko sevišķi veicinājušas straujas degvielas cenu svārstības, zemas elektroauto uzturēšanas izmaksas, uzņēmumu investīcijas dažādu alternatīvu enerģijas avotu attīstībā, piemēram, saules paneļos u.tml.

Tieši tāpēc, uzskatu, ka valstij ir “jānoķer” šī uzņēmēju motivācija īstajā brīdī, sniedzot arī savu artavu jaunu un ilgtspējīgu mobilitātes paradumu veidošanā. Diemžēl, nerodot finansiālus atbalsta mehānismus juridiskajam segmentam, palaižam garām Latvijas iespēju piedzīvot izrāvienu pārejā uz elektromobilitāti. Ja paraugāmies uz kaimiņu pieredzi, Lietuvā valsts atbalsts ir pieejams arī uzņēmumiem, un izskanējis, ka to no 4000 eiro vienai automašīnai plānots palielināt līdz 6000 eiro. Papildus tam, Lietuva nupat ieviesusi 0% PVN likmi “zaļajam” transportam, kuru iegādāsies uzņēmumi, tā izveidojot Baltijā mērķtiecīgāko atbalsta programmu mobilitātes “zaļināšanai”, tā skaļus lozungus pārvēršot praktiskā darbībā.

Nevar noliegt, ka uzņēmumi iegādājas elektroauto, pat neraugoties uz valsts atbalsta trūkumu, tomēr, ja šāds atbalsts būtu – mēs būtu ceļā uz videi draudzīgu pārvietošanos valstiskā līmenī. Un, lai to izdarītu, tādiem elektroauto ieguvumiem kā bezmaksas stāvvietām, ekspluatācijas nodokļa nepiemērošana, iespēja braukt pa sabiedriskā transporta joslām, samazināta uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme u.c. kopā ar valsts finansiālo atbalstu ir jābūt vismaz vienlīdz izdevīgiem ar iekšdedzes dzinēju auto izmaksām.

Es aizvien esmu pārliecināta, ka Latvijai nepieciešams individuāls plāns, kā veicināt pāreju uz “zaļu” mobilitāti, lai 2035. gadā, kad ES tiks pārtraukta auto ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība, mēs nekļūtu par nolietotu Rietumeiropas turīgo valstu spēkratu kapsētu. Taču, konstanti nestrādājot pie risinājumiem, tālāk par punktu, kurā esam šobrīd, netiksim. Bažas rada arī tas, ka citu krīžu ēnā aizmirstam par klimatneitralitātes mērķiem – tie var šķist otršķirīgi, bet jāatceras, ka klimata pārmaiņas atrodas soli no neatgriezeniskas katastrofas. Tāpēc ceru, ka, valstsvīriem lemjot par 2023. gada budžetu, tajā parādīsies atbalsta instrumenti uzņēmumiem pārejai uz videi draudzīgu transportu, vienlaikus stiprinot arī Latvijas kā “zaļas” valsts konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotirgotājs "Moller Auto" 2023.gadā plāno investēt aptuveni 15 miljonus eiro jauna automašīnu dīlera centra būvniecībā Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē 115/117, informē "Moller Auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Tāpat nākamā gada laikā uzņēmums plāno pabeigt šogad sāktos "Moller Auto" virsbūvju remonta servisa Rīgā, Krasta ielā 54, rekonstrukcijas darbus, kuros investēti 2,5 miljoni eiro.

Moller Auto par 2,5 miljoniem eiro rekonstruēs Krasta ielas servisu 

Investējot 2,5 miljonus eiro, “Moller Auto” uzņēmumu grupa uzsāk virsbūvju remonta servisa...

"Šis ir ļoti nozīmīgs investīciju projekts, jo tā rezultātā uzlabosim ne vien klientu servisu un darba apstākļus mūsu darbiniekiem, bet arī radīsim augsni daudzveidīgākiem pakalpojumiem, nodrošinot pilnu virsbūvju apkopes ciklu. Tāpēc līdz ar rekonstrukciju faktiski būsim radījuši jauna koncepta auto virsbūvju remonta servisu," skaidroja Gerkena.

Autotirgotājs 2023.gadā iecerējis turpināt digitalizācijas procesus. "Moller Auto" jau šobrīd investē uzņēmuma mājaslapā, lai pircējiem būtu iespējams tajā apskatīt un nopirkt automašīnu, kā arī pieteikties līzinga un apdrošināšanas pakalpojumiem. Gerkena uzsvēra, ka arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumu maiņa sekmē industrijas digitalizēšanos.

Savukārt, reaģējot uz lielo pieprasījumu, "Moller Auto" nākamgad plāno stiprināt savas pozīcijas lietoto auto segmentā, piemēram, reorganizējot lietotu auto tirdzniecību, turpinot to attīstīt un papildinot pieejamo spēkratu klāstu.

Gerkena norādīja, ka nākamgad "Moller Auto" arī plāno sākt darboties auto abonēšanas pakalpojumu sniegšanas segmentā.

"Moller auto" Latvijā un Lietuvā pārstāv automašīnu zīmolus "Volkswagen" un "Audi", bet Igaunijā "Volkswagen" un "Škoda" autorizēto servisu. "Moller auto" uzņēmumu grupu Baltijā veido deviņi uzņēmumi, un to kopējais apgrozījums 2021.gadā bija 267 miljoni eiro, bet peļņa - pieci miljoni eiro.

Kompānija "Moller auto" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 32,64 miljoni eiro, savukārt peļņa bija 1,22 miljoni eiro. "Moller auto" īpašnieks ir Norvēģijas "Moller Bil".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jaunu auto pārdošanas apmēri varētu saglabāties esošajā līmenī

LETA, 17.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ietekmē privātpersonas un uzņēmumi atlika jaunu automašīnu iegādi, bet turpmāk jaunu automašīnu pārdošanas apmēri varētu saglabāties esošajā līmenī, norādīja automašīnu tirgotāja "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Viņa pauda, ka pēdējo divu gadu laikā automašīnu cenas ir augušas, ko ietekmēja ierobežotā pusvadītāju pieejamība, karš Ukrainā, inflācija un citi faktori. Savukārt energoresursu sadārdzinājums pagaidām vēl nav ietekmējis automašīnu cenas, bet, visticamāk, to vēl varēs izjust.

Atsaucoties uz Lietuvas tirgus izpētes kompānijas "Auto tyrimai" datiem, Gerkena norādīja, ka kopumā Baltijā jaunu auto mašīnu reģistrācija 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājusies par 13%. Taču augustā un septembrī ir reģistrēts par attiecīgi 6% un 14% vairāk jaunu automašīnu nekā šajos pašos mēnešos 2021.gadā.

"Tas varētu liecināt par jauno automašīnu tirgus atveseļošanos. Protams, to vēl var mainīt inflācijas pieaugums, energokrīzes tālāka attīstība un ekonomiskā situācija kopumā," skaidroja Gerkena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos elektroauto tirgus piedzīvojis nebijušu aktivitāti, kā ietekmē šā gada oktobrī Latvijā reģistrēto elektrisko automobiļu skaits pārsniedzis 3500 auto atzīmi. Vienlaikus šo auto skaits neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus.

Tā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Šobrīd Latvijā kopumā reģistrēts vairāk nekā 869 tūkstoši transporta līdzekļu, 70% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, 27% - ar benzīnu, bet 0,4% - ar elektrību. Lai gan elektroauto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šāda veida automašīnām pēdējā laikā būtiski palielinājusies. To apliecina arī CSDD dati - 10 mēnešu laikā mūsu valstī reģistrēti 1367 jauni elektroauto, bet, salīdzinot ar 2018. gadu, elektrisko automašīnu skaits palielinājies par 3216. CSDD norāda, ka lielākā daļa jeb 2675 elektroauto pašlaik pieder juridiskām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 2,5 miljonus eiro, “Moller Auto” uzņēmumu grupa uzsāk virsbūvju remonta servisa Rīgā, Krasta ielā 54 rekonstrukcijas darbus.

Rekonstrukcijas rezultātā tiks divkārt paplašinātas servisa telpas, ieviestas energoefektivitāti veicinošas iekārtas un palielināts servisa sniegto pakalpojumu spektrs, radot jauna koncepta auto remontdarbu servisu. Pēc rekonstrukcijas servisā tiks palielināts arī darbinieku skaits, ieviešot 14 jaunas darba vietas. Rekonstrukcijas laikā serviss turpinās darboties kā līdz šim.

Rekonstrukciju servisā veic celtniecības darbu kompānija SIA “Bukoteks”, un plānots, ka darbi tiks noslēgti 2023. gada pavasarī. Pēc rekonstrukcijas servisa platība palielināsies no 756 m2 līdz 1474 m2.

“Nemitīga attīstība ir nemainīga mūsu prioritāte, arī laikos, kad esam dažādu krīžu centrā. Šis ir ļoti nozīmīgs investīciju projekts, jo tā rezultātā uzlabosim ne vien klientu servisu un darba apstākļus mūsu darbiniekiem, bet arī radīsim augsni daudzveidīgākiem pakalpojumiem, nodrošinot pilnu virsbūvju apkopes ciklu. Tāpēc līdz ar rekonstrukciju faktiski būsim savā grupā radījuši jauna koncepta auto virsbūvju remonta servisu,” saka Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru