Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Valdība pirmdienas ārkārtas sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus kultūras jomas izdienas pensiju likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, samazināt pensiju apmēru, kā arī no 2027. gada liegt izdienas pensijas jaunajiem skatuves māksliniekiem, kuri darbu sāks pēc šī laika.

KM norāda, ka grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu izdienas pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu nevienlīdzību starp dažādu nozaru darbiniekiem. Tie attiecas uz valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, tostarp baleta māksliniekiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra mainīsies pensiju aprēķina un izmaksas kārtība, savukārt no 2027. gada 1. janvāra minimālais izdienas pensionēšanās vecums un nepieciešamais stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem katru gadu.

Pensijas aprēķinā tiks ņemts vērā 120 mēnešu jeb desmit gadu darba samaksas periods, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata, un minimālais pensijas apmērs noteikts 45% apmērā no vidējās algas, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā līdz šim.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, pavēstīja Latvijas Bankas eksperti.

Eksperti uzsvēra, ka papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, kā arī vidējais mūža ilgums palielinās, kā rezultātā nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus tikai no savām iemaksām. Tas radīs spiedienu uz valsts budžetu.

Tkačevs minēja, ka pasaules valstis valsts pensijas nepietiekamību kompensē ar fondētās pensijas uzkrājumiem, motivējot un automātiski iesaistot iedzīvotājus uzkrājuma veidošanā, papildinot, ka Latvijā šo lomu pilda pensiju otrais līmenis.

Bez izdienas pensijas reformas ap 2050. gadu izdienas pensiju izmaksājamais apmērs sasniegs vienu miljardu eiro, bet 2060. gadā - gandrīz 1,7 miljardus eiro, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja Valsts kancelejas (VK) pārstāvis.

Deputāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien turpināja spriest par izdienas pensiju reformas nepieciešamību.

Valsts kancelejā informēja, ka pašlaik augstākās izdienas pensijas ir tiesnešiem, vidēji 3181 eiro, bet zemākā izdienas pensija ir mākslinieku vidū - 815 eiro.

Personu skaits, kurām jau ir tiesības uz izdienas pensiju, bet kas turpina dienesta gaitas, ir 2395 personas, kas veido vidēji 10,1% no kopējā izdienas profesijās nodarbināto skaita, norāda kancelejā, uzsverot, ka visvairāk iespēju doties izdienas pensijā pēdējo piecu gadu laikā izmantojuši Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esošo dienestu darbinieki.

2024. gadā izdienas pensijas valstij izmaksājušas 141 miljonu eiro.

Aprēķini apliecina atšķirību starp strādājošas un nestrādājošas sievietes sociālajām iemaksām.

3+ bērnu ģimene ir tāda ģimene, kas nodrošina stabilu tautas ataudzi. Var strīdēties, vai pabalsti šobrīd ir pietiekami lieli, bet, runājot par māmiņu pensijas kapitāla nodrošinājumu, ir redzami vairāki trūkumi. Pirmā ķeza – bērna kopšanas laika ieskaitīšana darba stāžā – teorētiski ir paveikta, bet pensijas kapitāla veidošana daļā gadījumu ir kā pasīvs sods par bērna radīšanu.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp! Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) ekspertēm lūdza salīdzināt triju tipu māmiņu iemaksas pensiju fondā. Pirmais gadījums – strādājoša sieviete, kurai vai nu nevar būt bērnu, vai arī ir izvēlējusies būt bez bērniem. Otrais gadījums – strādājoša sieviete dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā trim bērniem. Trešais gadījums – nestrādājoša sieviete, piemēram, studente, dodas bērna kopšanas atvaļinājumā trim bērniem. Visos gadījumos runa ir par 4,5 gadiem jeb 54 mēnešiem no sievietes dzīves. Tomēr šī salīdzinājuma secinājumi nav vienīgā problēma.

Kopš janvārī Lietuvā stājās spēkā otrā līmeņa pensiju reforma, no sistēmas ir izstājušies aptuveni 525 000 cilvēku, bet pensiju fondu aktīvi kopumā ir samazinājušies par aptuveni 4,2 miljardiem eiro, liecina jaunākie dati, ko publicējusi Lietuvas Investīciju un pensiju fondu asociācija (LIPFA).

Pirmajā ceturksnī vidēji vienam cilvēkam tika izmaksāti aptuveni 5600 eiro, no kuriem 2700 eiro bija viņa paša iemaksas, bet 2900 - fondu gūtie ienākumi.

Papildu pensijas uzkrājumus turpina 875 000 dalībnieku, bet iepriekš otrajā līmenī līdzekļus uzkrāja aptuveni 1,4 miljoni cilvēku.

Asociācijas dati liecina, ka vislielākais pieteikumu skaits par uzkrājumu pārtraukšanu un līdzekļu izņemšanu tika iesniegts janvārī, kad pieteikumu iesniedza vairāk nekā 300 000 cilvēku, vēlāk pieteikumu skaits samazinājās.

Februārī un martā pieteikumus iesniedza vairāk nekā 200 000 cilvēku, kuriem bija uzkrājumi, kas ir par trešdaļu mazāk nekā reformas pirmajā mēnesī.

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 164,327 miljoni eiro, kas ir par 21,1% jeb 28,678 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025. gadā pieauga par 23,3% salīdzinājumā ar 2024. gadu un veidoja 135,684 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 12,1% - līdz 28,439 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 52,383 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2024. gadā, tostarp 93,9% jeb 49,166 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025. gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,148 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada beigām ir pieaugums par 16,9% jeb 165,653 miljoniem eiro.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Finanšu pakalpojumu grupa INDEXO šodien platformā ManaBalss.lv ir uzsākusi parakstu vākšanu iniciatīvai par brīvprātīgā pensiju 3. līmeņa uzkrājumu brīvu pieejamību pirms 55 gadu vecuma, nomaksājot Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā par parastu ienākumu.

Izņemot ieguldījumu pēc 55 gadu vecuma, saglabātos esošie nodokļu nosacījumi. INDEXO ieskatā šādas izmaiņas veicinās Latvijas iedzīvotāju brīvprātīgos ieguldījumus pensiju 3. līmenī, jo piekļuves ierobežojums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas attur ieguldīt vairāk, proti, cilvēki nereti nevēlas iesaldēt savus uzkrājumus uz daudziem gadiem.

INDEXO iniciatīvas iesniegumā norāda, ka apziņa, ka, nomaksājot nodokļus, uzkrātā summa ir pieejama dažādām neparedzētām dzīves situācijām, būtu būtisks iedrošinājums aktīvāk veidot pensiju 3. līmeņa uzkrājumu. Pensiju 3. līmenis ir izdevīgs veids, kā veidot pensijas uzkrājumu, taču šobrīd to aktīvi izmanto tikai aptuveni 20 – 25 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un vidējais uzkrājumu apjoms vienam iedzīvotājam ir neliels – vien aptuveni 2370 eiro, balstoties uz manapensija.lv pieejamiem datiem.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Savu veselību pērn kā sliktu vai ļoti sliktu Latvijā vērtēja 17,2% sieviešu un 12,2% vīriešu, liecina Eiropas Savienības statistikas apskats Iedzīvotāju veselības pašnovērtējums Latvijā 2025. gadā, kas publiskots Centrālās statistikas pārvaldes interneta vietnē. Rindu dēļ ārstus, kad tas vajadzīgs, pērn neapmeklēja trīs reizes vairāk cilvēku nekā 2021. gadā.

Apskatā apkopoti dati par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējumu, par iespējām sev nodrošināt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī iemesli, kas to liedza. Papildus ikgadējiem datiem informatīvajā apskatā aplūkoti 2024. un 2025. gada moduļu tematiskie rādītāji, kas pēta iedzīvotāju veselības paradumus, konsultēšanās biežumu pie ārstiem, ārstniecības un medikamentu iegādes izmaksu ietekmi uz mājsaimniecības finansiālo situāciju u.c.“Latvijas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam izvirzītais sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā,” teikts apskata ievadā.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 110,897 miljoni eiro, kas ir par 22,2% jeb 20,169 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025. gada deviņos mēnešos pieauga par 24,2% salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešos un veidoja 90,71 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 14,2% - līdz 20,033 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāts 41,31 miljons eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp 94,2% jeb 38,934 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025. gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,08 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada beigām ir pieaugums par 10% jeb 98,462 miljoniem eiro.

Latvijas Valsts policijas (VP) iegūtās ziņas patlaban neliecina par Liepājas ostā esošā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu Baltijas jūrā.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūru LETA informēja, ka policija aizvadītajā naktī pabeidza darbu uz kuģa, kas sākotnēji tika turēts aizdomās par iespējamu kabeļa bojājumu Baltijas jūrā.

Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, policijas amatpersonas gan apsekoja kuģi un enkuru, gan veica tehnisko iekārtu un žurnālu apskati, kā arī nopratināja vairākas personas. Kuģa apkalpe sadarbojās ar policiju, labprātīgi izsniedzot visu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama izmeklēšanai, informēja policija.

Patlaban kriminālprocesā iegūtās ziņas neliecina par konkrētā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu. Vienlaikus turpinās izmeklēšana kriminālprocesā, tostarp tiek noskaidroti apstākļi, kādā veidā šis kabelis ir ticis bojāts, pavēstīja VP.

Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā gada laikā bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp 2026. gada sākumā aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, ienesīgums gada laikā bija no 0,92% līdz 9,23%.

Tajā pašā laikā vienīgā aktīvā ieguldījumu plāna, kura ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums gada laikā bija 5,43%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums gada laikā bija no 3,29% līdz 9,09%.

Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā bija no 2,75% līdz 6,16%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no 1,86% līdz 4,71%.

No aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, lielākais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "CBL Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "CBL ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns", kura ienesīgums gada laikā bija 9,23%, seko "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL indeksu plāns", kura ienesīgums bija 9,02%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" ieguldījumu plāns "INVL maksimālais 16+", kura ienesīgums bija 7,35%.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Ja mērķis ir palielināt kopējos ilgtermiņa uzkrājumus ekonomikā, politikas uzsvaram, būtu jābūt gan uz nodokļu atvieglojumu apmēru, gan uz mehānismiem, kas veicina uzkrāšanas sākšanu un padara dalību pensiju trešajā līmenī pieejamāku plašākai sabiedrības daļai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Ludmila Fadejeva.

Dalība privātajos pensiju fondos jeb pensiju sistēmas trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā pēdējo 15 gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi, informē ekonomisti. 2023. gadā iemaksas šajos instrumentos veica aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2010. gadā.

Ekonomisti izpētījuši, ka lielākais dalībnieku skaita kāpums pensiju trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu bija vērojams no 2013. līdz 2018. gadam, tas ir, pirms 2018. gadā īstenotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformas, ar kuru tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, kas ierobežoja iespējas saņemt IIN atmaksu par veiktajām iemaksām ilgtermiņa uzkrājumos un tādējādi mazināja šo instrumentu pievilcību,

Rīgas dzīvokļu tirgū veidojas arvien lielāka plaisa starp pārdevēju gaidām un realitāti -sludinājumos prasītās cenas vidēji ir par 20-25% augstākas nekā faktiskajos darījumos, liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” dati.

Tirgus aktivitāte saglabājas un darījumu summas aug, taču pircēji kļūst piesardzīgāki un arvien biežāk panāk sev izdevīgu cenu. Vienlaikus šā gada pirmajā ceturksnī sludinājumos vidējā prasītā summa Rīgā pārsniegusi 125 000 eiro, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada.

Eksperti cenu lēcienu sludinājumos saista ar dažādiem faktoriem, tostarp Saeimā iesniegto iniciatīvu par otrā pensiju līmeņa kapitāla nodošanu iedzīvotāju rokās, kas varētu aktivizēt tirgu. Lai gan šobrīd priekšlikuma izskatīšana ir apturēta, pārdevēji jau sākotnēji bijuši “zemajā startā” un reaģējuši ar augstākām pārdošanas cenām.

Martā īrei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā sasniedza 2950, mēneša laikā piedāvājumam samazinoties par 8%. Trešdaļa no tiem bija mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimes. Savukārt iegādei bija pieejami 3050 dzīvokļi (-10%, salīdzinot ar februāri), no kuriem 2/3 bija īpašumi jaunbūvēs un pirmskara namos, bet 950 mājokļu tā sauktajās sērijās.

Publiskajā telpā un Saeimā martā plaši tika apspriesti Darba likuma grozījumi, kas paredz būtiski mainīt virsstundu apmaksu. Kamēr arodbiedrības un darba devēju organizācijas lauž šķēpus, cīnoties katrs par savu taisnību, vietā ir jautājums – vai Latvija var atļauties tik dāsnas piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās?

Vislielākās arodbiedrību bažas ir par likumā noteikto virsstundu piemaksu samazināšanu no 100 % uz 50 % no stundas algas likmes. Tiek argumentēts, ka šādas izmaiņas būtiski samazinātu darbinieku ienākumus, īpaši zemāko algu saņēmējus, negatīvi ietekmējot strādājošo labklājību ilgtermiņā. Izskanējuši arī apgalvojumi, ka zemāka piemaksa varētu mazināt darbinieku motivāciju strādāt virsstundas. Tas liek domāt, ka virsstundas veido būtisku strādājošo ienākumu daļu, tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina pretējo. Latvijā virsstundas veido nelielu daļu no visa darba laika, un pat tās, kas tiek oficiāli uzskaitītas, tikai nedaudz palielina darbinieku ienākumus. Dati liecina, ka 2022. gadā apmaksātas virsstundas strādāja tikai 6,3 % no visiem darba ņēmējiem.

Saeima trešdien pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Proti, pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.

Igaunijā 1. janvārī bija 1 360 745 iedzīvotāji, kas ir par 9250 mazāk nekā 2025. gada sākumā, tādējādi iedzīvotāju skaits Igaunijā samazinājies otro gadu pēc kārtas, liecina Igaunijas Statistikas departamenta dati.

Pagājušajā gadā valstī reģistrēti 9240 jaundzimušie un 15 688 mirušie. Migrācijas dati liecina, ka Igaunijā ieradās 15 212 cilvēki, bet no valsts prom devās18 014 cilvēki.

Igaunijas Statistikas departamenta iedzīvotāju un izglītības statistikas nodaļas vadītāja Kadri Rotalu norādīja, ka divas trešdaļas iedzīvotāju skaita samazinājuma bija saistītas ar negatīvu dabisko pieaugumu, bet atlikušo trešdaļu izraisīja negatīva neto migrācija. "Neto migrācija, kas pēdējos gados veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu un kompensēja negatīvo dabisko pieaugumu, 2025. gadā pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā kļuva negatīva, jo Igauniju pameta par 2802 cilvēkiem vairāk nekā ieradās," viņa teica, piebilstot, ka dabiskais pieaugums bija negatīvs par 6488 cilvēkiem.

Baltijas jūrā netālu no Liepājas bojāts optiskais kabelis Palanga (Sventāja)-Liepāja, Valsts policija sākusi kriminālprocesu un identificēts aizdomās turamais kuģis.

Sakaru kabeļa bojājums nav ietekmējis patērētājus ne Latvijā, ne Lietuvā.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte aģentūru LETA informēja, ka par kādam privātuzņēmumam piederoša optiskās šķiedras kabeļa bojājumu informācija saņemta no Lietuvas. Incidents noticis Latvijas teritoriālajos ūdeņos 2. janvārī.

Kā informē Grāvīte, noskaidrots, ka iespējamais vainīgais ir kuģis, kas saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta izanalizēto informāciju ir virzījies virs neaktīva kabeļa un tad mainījis kursu uz aktīvo, nu jau bojāto kabeli.

Šovakar Valsts policijas darbinieki sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu un citiem iekšlietu dienestiem esot uzkāpuši uz aizdomās turētā kuģa, kas šobrīd atrodas Liepājas ostā.