Kopš gada sākuma par 6000 cilvēkiem pieaudzis valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībnieku skaits, un marta beigās valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1,2 miljoni dalībnieku, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotie dati.

Kā obligātie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki bija reģistrētas 705 tūkstoši personu, brīvprātīgi valsts fondēto pensiju shēmai pievienojušies 495 tūkstoši dalībnieku. Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku vidējais vecums ir 39 gadi; obligāto dalībnieku vidējais vecums ir 30,4 gadi, brīvprātīgo – 51 gads.

Pašlaik valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus pārvalda astoņi privātie līdzekļu pārvaldītāji, kopā piedāvājot 26 ieguldījumu plānus. Visvairāk dalībnieku ir līdzekļu pārvaldītājiem Swedbank IPS AS, IPAS SEB Wealth Management un IPAS Citadele Asset Management. Vispopulārākais ir Swedbank pensiju ieguldījumu plāns Dinamika.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Valsts fondēto pensiju sistēmas dalībniekus plānots papildu informēt par valsts fondēto pensiju sistēmas riskiem, tādējādi nodrošinot viņu interešu aizsardzību, informē Labklājības ministrija (LM).

Lai to īstenotu, Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) būs jāizstrādā īpašs un detalizēts dokuments – dalībniekiem paredzētā pamatinformācija. To paredzēts sagatavot katram ieguldījumu plānam, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu.

Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību, kas ceturtdien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slēdz līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus — sistematizētu tādu noteikumu kopumus, pēc kuriem notiek fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana un kuri ir izklāstīti katra attiecīgā ieguldījumu plāna prospektā. Ieguldījumu plāna prospekts (prospekti) ir VSAA un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa.

Valsts fondēto pensiju sistēmas dalībniekus no 2015.gada 1.janvāra papildu informēs par valsts fondēto pensiju sistēmas riskiem, tādējādi nodrošinot viņu interešu aizsardzību, informē Labklājības ministrija (LM).

Lai to īstenotu, Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) būs jāizstrādā īpašs un detalizēts dokuments – dalībniekiem paredzētā pamatinformācija. To paredzēts sagatavot katram ieguldījumu plānam, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu.

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Noteikumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slēdz līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus — sistematizētu tādu noteikumu kopumus, pēc kuriem notiek fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana un kuri ir izklāstīti katra attiecīgā ieguldījumu plāna prospektā. Ieguldījumu plāna prospekts (prospekti) ir VSAA un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa.

Valdība otrdien, 28.jūlijā, izskatīja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kas izstrādāts, lai izvērtētu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu valsts fondēto pensiju shēmā un tā ietekmi uz shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Iepriekšminēto paredz LM informatīvais ziņojums Par iemaksu likmes valsts fondēto pensiju shēmā samazinājumu no 2009.gada un tā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Lai gan līdz 2009.gadam iemaksu likmes pārdale starp pensiju 1.līmeni un 2.līmeni finansiāli noritēja veiksmīgi, tomēr jau situācija 2009.gada sociālajā budžetā pierādīja, ka noteiktā iemaksu likme ir par augstu (2008.gadā – 8%), tādejādi apgrūtinot saistību izpildi solidaritātes līmenī. Līdz ar to tika veiktas vairākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot iemaksu likmi no 2009.gada 2% apmērā, bet sākot no 2016.gada – 6% apmērā. Iemaksu summa, kas atbilst pensiju 2.līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju 1.līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1.līmenī.

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums šā gada pirmajā pusgadā bijis 0,04%, savukārt pensiju 3. līmeņa plānu ienesīgums pirmo pusgadu beidzis ar nulles ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pēc ļoti veiksmīgā 2012. gada, kad straujus cenu pieaugumus uzrādīja praktiski visi pasaules finanšu tirgus sektori un Latvijas pensiju fondi ieguldītājiem nodrošināja vidējo peļņu tuvu 10%, šā gada pirmā puse investīciju rezultātu ziņā pagājusi daudz piezemētāk, norāda LKA. Tomēr pensiju plānu pārvaldītāji ir spējuši kopumā saglabāt un palielināt pensiju fondu līdzekļus, izvēloties diversificētus ieguldījumus.

Latvijas valsts fondēto pensiju plānu vidējais ienesīgums pirmajā pusgadā ir noturējies pozitīvā teritorijā ar 0,04% ienesīgumu kopš gada sākuma. Savukārt 12 mēnešu vidējais ienesīgums 2. līmeņa pensiju plāniem uz jūnija beigām bija 4,74% gadā.

Plānots paplašināt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, paaugstinot limitus augstāka riska ieguldījumiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) sadarbībā ar ekspertiem izstrādātie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas ceturtdien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Vienlaikus būs noteiktas arī papildu prasības līdzekļu pārvaldītājiem jeb risku samazināšanas mehānismi dalībnieku interešu aizsardzībai.

Likumprojekts paredz līdzekļu pārvaldītājiem pienākumu segt zaudējumus, kas radušies ieguldījumu plāna dalībniekiem ieguldījumu noteikumu pārkāpumu dēļ, kā arī palielināt līdzekļu pārvaldītājiem noteikto minimālā kapitāla prasību. Tādējādi būs iespējams nodrošināt, ka līdzekļu pārvaldītājs spēj pildīt likumā iestrādātās prasības.

Vienlaikus paredzēts noteikt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jāizstrādā detalizēts ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas formāts un saturs. Tas nepieciešams, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu.

Nākotnē tiks paplašinātas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, paaugstinot limitus augstāka riska ieguldījumiem, liecina otrdien valdībā apstiprinātās izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā.

Vienlaikus noteiktas arī papildu prasības līdzekļu pārvaldītājiem jeb risku samazināšanas mehānismi dalībnieku interešu aizsardzībai.

Likumprojekts paredz palielināt limitu īpatsvaram vienā ieguldījumu fondā un vienā alternatīvo ieguldījumu fondā, palielināt limitu īpatsvaram no ieguldījumu fonda neto aktīviem, kā arī palielināt ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā. Taču, paplašinot investēšanas iespējas, būs noteiktas minimālās pamatkapitāla prasības līdzekļu pārvaldītājiem, kā arī noteiktas prasības līdzekļu pārvaldītājam atlīdzināt ieguldījumu plānu dalībniekiem radītos zaudējumus ieguldījumu noteikumu pārkāpšanas gadījumā un atbilstošas naudas plūsmas nodrošināšanai.

Šā gada trešajā ceturksnī 2. pensiju līmenī 3.ceturkšņa laikā nākotnes pensionāru kapitāls peļņas rezultātā palielināts par 12 miljoniem latu, bet trešajā pensiju līmenī – par 1,2 miljoniem latu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pensiju fondu apskats.

Kopumā pensiju fondu pārvaldītāji šogad nodrošinājuši pensiju līdzekļu ienesīgumu 1-1,5% robežās.

Kopš valsts fondēto pensiju shēmas darbības sākuma līdzekļu pārvaldītāji dalībniekiem ir nopelnījuši aptuveni 180 miljonus latu, kas ir 16% no kopējiem shēmas aktīviem 1,13 miljardu latu vērtībā. Šī summa ir tīrais investīciju rezultāts, no kura ir atskaitīti visi ar aktīvu pārvaldīšanu un administrēšanu saistītie izdevumi – atlīdzības pārvaldītājiem, turētājbankām un citas izmaksas.

3. ceturksnis bija pirmais pilnais ceturksnis, kad valsts fondēto pensiju shēmā tika ieskaitītas iemaksas pēc paaugstinātās 4% likmes. Operatīvie dati liecina, ka iemaksas šajā ceturksnī sasniedza 41 miljonu latu, bet investīciju peļņa bija 12 miljoni latu. Septembra beigās valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits pārsniedza 1,2 miljonus.

Šā gada laikā 2. pensiju līmeņa aktīvi ir pieauguši par aptuveni 121 miljonu latu – līdz 997 miljoniem latu, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Valsts fondēto pensiju apskats.

Šā gada pirmo trīs ceturkšņu laikā valsts fondēto pensiju pārvaldītāju nopelnītie līdzekļi pārsnieguši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju 2. līmenī veiktās iemaksas – pensiju plānu peļņa deviņos mēnešos ir 68 miljoni latu, savukārt iemaksas shēmā no VSAA ir 53 miljoni latu.

Latvijas 2. līmeņa pensiju plāni kopš 2004. gada beigām ir vidēji nopelnījuši vairāk, salīdzinājumā ar Lietuvas vai Igaunijas pensiju plāniem. Galvenais iemesls tam ir salīdzinoši labāki rezultāti 2008. gadā, kad globālās krīzes ietekmē Latvijas pensiju plānu zaudējumi bija mazāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijas pensiju plāniem ir palīdzējis arī salīdzinoši augstāks vietējo procentu likmju līmenis, sevišķi pēckrīzes periodā.

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa aktīvi pērn auguši par vairāk nekā 327 miljoniem eiro, no kuriem 37 miljoni eiro ir peļņa no ieguldījumiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija.

Pērn auga iemaksas pensiju 2.līmenī, un kopējās iemaksas 2015.gadā bija aptuveni 290 miljoni eiro.

Kopējais valsts fondēto pensiju shēmas aktīvu apjoms pašlaik pārsniedz 2,336 miljardus eiro. No šīs summas 1,94 miljardi eiro ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ieskaitītie līdzekļi. Savukārt 394 miljoni eiro ir līdzekļu pārvaldītāju nopelnītā summa - tīrais investīciju rezultāts, no kura atskaitīti visi ar aktīvu pārvaldīšanu un administrēšanu saistītie izdevumi.

Pagājušā gada maijā 2.pensiju līmeņa plāni sāka saņemt iemaksas pēc palielinātas 5% likmes.

Vidējas uzkrājums uz vienu pensiju 2.līmeņa dalībnieku 2015.gada beigas bija 1862 eiro. 2015.gada laikā viena shēmas dalībnieka vidējais uzkrājums audzis par 15,8% jeb 254,5 eiro.

Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu.

OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.

Organizācija ierosina Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu.

Tāpat OECD norāda, ka Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie.

Tāpat būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu. OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.

Gan valsts fondētajā pensiju shēmā, gan arī privātajos pensiju fondos pirmajā pusgadā vidējais gada ienesīgums bijis 5-6% robežās, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats.

Pirmā pusgada laikā valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir pieauguši par 170 miljoniem eiro, no tā 62 miljonus eiro nākotnes pensionāriem ir nopelnījuši pensiju fondu pārvaldītāji, pārējā summa – 108 miljoni eiro – ir iemaksas no VSAA. Kopumā jūnija beigās 2. pensiju līmenī bija uzkrāti vairāk nekā 1,85 miljardi eiro.

Viena gada vidējais ienesīgums valsts fondētajā pensiju shēmā uz jūnija beigām bijis 5,51% gadā, savukārt pēdējos piecos gados ir nopelnīti vidēji 5,58% gadā.

Kopš pensiju 2.līmeņa shēmas darbības sākuma pārvaldītāji kopējo pensijas kapitālu ir palielinājuši par 321 miljonu eiro. Viens lats, kas fondēto pensiju shēmā tika ieguldīts 2003. gada sākumā, līdz šā gada 1. ceturkšņa beigām ir nopelnījis nedaudz vairāk nekā 79 centus.

Kaut arī šā gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos, kur pensiju fondu pārvaldītāji izvieto līdzekļus un pelna pensiju kapitāla pieaugumu nākotnes pensionāriem, bija visai pretrunīgs, pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt pozitīvu ienesīgumu, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Valsts fondēto pensiju shēmā viena gada ienesīgums bija 1,54%, bet privāto pensiju fondiem – 1,98%. Savukārt trīs gadu ienesīgums abos pensiju līmeņos jau pārsniedz 3%.

Latvijas Komercbanku asociācijas speciālistu veiktie aprēķini liecina, ka 2. līmeņa kapitāla pieaugums turpina pārspēt faktisko pirktspējas zudumu.

Pirmā ceturkšņa laikā valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir pieauguši par 70 miljoniem eiro, no tā 14 miljonus eiro nākotnes pensionāriem ir nopelnījuši pensiju fondu pārvaldītāji, pārējā summa – 56 miljoni eiro – ir iemaksas no VSAA. Kopumā marta beigās 2. pensiju līmenī bija uzkrāti vairāk nekā 1,75 miljardi eiro.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem 2016. gadā spējuši nodrošināt ieguldījumu pieaugumu: gadā ieguldījumi pensiju fondos nopelnījuši vidēji 2-3,5%.

Kopumā pensiju 2.līmenī jau piektā daļa no aktīviem ir peļņas procenti, kas papildina sociālās apdrošināšanas iemaksas, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2016. gadu.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gadā uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 428 miljoniem, no kā 375 miljoni eiro ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 53 miljoni eiro – pensiju fondu dalībnieku iemaksāto līdzekļu peļņa (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,764 miljardi eiro, no tiem 2,3 miljardus veido dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 447 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Valdības lēmums samazināt iemaksu apjomu valsts fondēto pensiju shēmā 2013. gadā no plānotajiem 6% uz 4% nav labs signāls ne par pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, ne par valdības solījumu konsekventu pildīšanu, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Pašlaik likums par valsts fondētajām pensijām paredz, ka valsts fondēto pensiju shēmā jeb tā saucamajā pensiju 2.līmenī nonāk 2% no cilvēka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tā kā krīzes gados šis atskaitījumu līmenis tika samazināts no 8% uz 2%, valdība bija apņēmusies 2013. gadā atgriezties pie 6% iemaksām pensiju 2.līmenī. Šādai nostājai atbalstu bija pauduši gan Latvijas aizdevēji (SVF un EK), gan Eiropas Centrālā banka, gan arī Satversmes tiesa. Tomēr tagad valdībā pieņemts lēmums 2013. gadā 2.pensiju līmenim novirzīt tikai 4%, no 2015. gada - 5% un tikai no 2016. gada - 6% no sociālajām iemaksām.

Valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī, kā arī privātajos pensiju fondos šā gada pirmie trīs ceturkšņi nesuši nākotnes pensionāriem pensijas kapitāla pieaugumu, jo vidējais gada ienesīgums bijis ievērojams – vairāk nekā 5%, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2014. gada 3. ceturksni.

Pirmo trīs ceturkšņu laikā valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir pieauguši par 246 miljoniem eiro, no tā 75 miljonus eiro nākotnes pensionāriem ir nopelnījuši pensiju fondu pārvaldītāji, pārējā summa – 171 miljons eiro – ir iemaksas no VSAA. Kopumā septembra beigās 2. pensiju līmenī vairāk nekā 1,25 miljoniem shēmas dalībnieku bija uzkrāti vairāk nekā 1,9 miljardi eiro. Tādējādi 2014. gada 3. ceturkšņa gaitā vidējais pensiju uzkrājums uz vienu dalībnieku palielinājies par 3% līdz 1546 eiro.

Par spīti trauksmainajam gada 3. ceturksnim finanšu tirgos, 2.pensiju līmeņa plāni šogad spējuši uzrādīt atzīstamu sniegumu. Visu plānu vidējais svērtais viena gada ienesīgums bijis 5,31%. Labāk veicies tiem plāniem, kuru ieguldījumu stratēģija paredz investīcijas aktīvos ar augstāku riska pakāpi, tas ir, sabalansētās un aktīvās kategorijas plāniem. To vidējā attiecīgi bijusi 5,59% un 5,63% apmērā, savukārt konservatīvie plāni uzrādījuši 4,43% gada ienesīgumu.

Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem pagājušais gads ir bijis veiksmīgs, jo vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Kopš darbības sākuma pensiju 2. līmeņa plānu vidējais ienesīgums bijis 4,14%.

Pensiju 2.līmeņa fondos vidējā atdeve pēdējā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam pērnā gada laikā pieaugt nedaudz vairāk kā par 100 latiem jeb 13,6% - no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Turklāt vairāk nekā 50 latus no šī pieauguma nodrošinājuši pārvaldītāji jeb nopelnījuši ar veiktajiem ieguldījumiem. Otru pusi veido VSAA iemaksas par pensiju 2.līmeņa sistēmas dalībniekiem.

Tādējādi kopējais pensiju 2.līmeni uzkrātais līdzekļu apjoms 2012. gadā ir pārsniedzis zīmīgu robežu – 1 miljardu latu. Uz gada beigām shēmā kopumā bija uzkrāti 1,028 miljardi latu, no tiem 860 miljoni latu ir VSAA iemaksas, savukārt 168 miljoni latu jeb 16,3% ir pārvaldītāju nodrošinātā peļņa. Pērnā gada laikā 2.pensiju līmeņa aktīvi ir pieauguši par aptuveni 152 miljoniem latu, un vairāk nekā pusi no šī pieauguma jeb aptuveni 77 miljonus latu veido pensiju plānu investīciju peļņa. Jāuzsver, ka minētie rādītāji ir dalībnieku tīrā peļņa, jau ņemot vērā atlīdzību līdzekļu pārvaldītājiem, turētājbankām, kā arī citas izmaksas.

Pensiju fondi var būt par vienu no industrializācijai nepieciešamās finansēšanas avotiem, jo tajos ir uzkrāti ievērojami līdzekļi, turklāt šie līdzekļi būs nepieciešami izmantošanai pēc ļoti ilga laika, kas attiecīgi ļauj veikt ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, uzskata Labklājības ministrija.

Tādēļ, lai pensiju fondu uzkrātos līdzekļus piesaistītu industrializācijas politikas īstenošanai, būtu nepieciešams nodrošināt šo fondu līdzekļu pietiekamu pieaugumu, palielinot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā no 2% līdz 6% un stimulēt darba devējus un privāto pensiju fondu dalībniekus iemaksu veikšanai privātajos pensiju fondos, kā arī radīt valstiski svarīgus projektus ar uzticamu un caurspīdīgu investīciju struktūru un adekvātu ieguldījumu ienesīgumu un normatīvi noteikt fondu ieguldījumu apjoma Latvijā palielināšanu, veicot izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā.

Lai stimulētu vietējo ieguldījumu fondu attīstību, varētu paplašināt pensiju plānu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, palielinot īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā no 5% uz 10% no ieguldījumu plāna aktīviem, palielinot ieguldījumu īpatsvaru no viena fonda neto aktīviem līdz 10% ārpus Latvijas reģistrētiem fondiem vai arī 30% no šā ieguldījumu fonda neto aktīviem Latvijā reģistrētiem fondiem, kas nav paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā esoši vai ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošu komercsabiedrību ieguldījumu fondi.

Latvijas pensiju 2. līmeņa aktīvajiem ieguldījumu plāniem šī gada pirmais pusgads bijis labs – atbilstoši notikumiem finanšu tirgū labāk klājies tiem plāniem, kas vairāk iegulda akcijās.

Tomēr, pensiju plānu rezultāti ir jāvērtē ilgtermiņā un, raugoties teju divdesmit gadu perspektīvā, varam redzēt, kā ienesīguma procenti pārvēršas reālā naudā, piemēram, kopš SEB pensiju 2. līmeņa plānu ieviešanas, esam palielinājuši mūsu klientu uzkrājumus kopumā par vairāk nekā 257 miljoniem eiro. Šāds rezultāts priecē, jo sekmēs nākotnes pensionāru labklājību. Taču, ņemot vērā, ka ilgus gadus pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki ir strādājuši citos apstākļos nekā šobrīd, uz šo ceturtdaļu miljarda aicinu raudzīties pensiju 2. līmeņa vēstures kontekstā.

Valsts fondēto pensiju shēma tika ieviesta 2001. gadā, un pirmos divus gadus līdzekļu pārvaldīšanu veica Valsts kase, taču kopš 2003. gada pārvaldīšanu veic privātie līdzekļu pārvaldītāji. Pirmajos pensiju 2. līmeņa darbības gados aktīvu apmērs ieguldījumu plānos bija salīdzinoši neliels. Piemēram, "SEB aktīvais plāns" aktīvi 2005. gada 31. janvārī bija aptuveni 9 miljoni eiro, 2007. gada 31. janvārī aptuveni 29 miljoni eiro; šodien tie ir teju 559 miljoni eiro*. Paskaitiet paši, cik ir 3%, 5% vai 10% ienesīgums gadā no 9 miljoniem un cik – no 559 miljoniem eiro. Šobrīd, kad kopējais aktīvu apjoms ir krietni palielinājies, redzam arvien lielākus skaitļus arī klientu uzkrājumu pieaugumā.

Valsts fondēto pensiju līdzekļus pārvaldītāji ir ieguldījuši gan Latvijā, gan arī citos reģionos, ievērojot nepieciešamību nodrošināt ieguldījumu diversifikāciju, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

2016. gada 1. ceturkšņa beigās Latvijā bija ieguldīti 43% jeb vairāk nekā viens miljards eiro no valsts fondēto pensiju līdzekļiem, liecina LKA Pensiju fondu apskats.

Ieguldījumi Austrumeiropā un citās Eiropas valstīs veido attiecīgi 21% un 13% no otrā pensiju līmeņa aktīvu vērtības. Teju 11% ieguldījumu veikti valstīs ārpus Eiropas, bet atlikušie 13% - starptautiskos tirgos. Kopumā uz 2016. gada pirmā ceturkšņa beigām valsts fondēto pensiju shēmā bija uzkrāti 2,4 miljardi eiro, ko pārvalda septiņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, piedāvājot ieguldījumu iespējas 20 dažādos pensiju plānos.

Privāto pensiju fondos jeb 3.pensiju līmenī Latvijā ir uzkrāti 331,8 miljoni eiro, no kuriem 32% ir ieguldīti tieši Latvijā. 12% līdzekļu ir ieguldīti Austrumeiropā, 22% - Eiropā, 8% - Ziemeļamerikā, 2% - Āzijā, bet globālie ieguldījumi veido 17%.

Latvijas iedzīvotāju pensija veidojas no veiktajām sociālajām iemaksām, tāpēc, ja visi maksātu normālu sociālo nodokli, tad spētu uzturēt gan vecākus, gan arī paši saņemtu pensiju tad, kad kļūs par pensionāriem, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš skaidroja, ka pensiju fonds veidojas no sociālajām iemaksām un tagad strādājošie maksā pensijas saviem vecākiem, bet pašlaik strādājošiem pensijas maksās viņu bērni. Tāpēc jāmaksā sociālais nodoklis, jo tas aiziet pensijās, skaidroja ministrs. Ja sociālais nodoklis maksāts netiek, tad neveidojas uzkrājums un pensijas vecumā var nonākt pie sasistas siles, brīdināja Reirs.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Latvijas pensiju sistēma no ilgtspējas viedokļa novērtēta kā devītā labākā sistēma, tā izveidota pamatīga un laba. Sistēma spēs nodrošināt pensijas arī pēc desmit un 20 gadiem, taču jāmaksā sociālais nodoklis.

Latvijas ekonomikai plānotais kapitāls nes tautsaimniecības izaugsmes augļus svešās zemēs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Spriežot pēc līdzšinējās dinamikas pensiju fondu pārvaldē, var domāt, ka visdrīzāk arī šogad valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) ieguldījumu procentuālais apmērs Latvijā no visa pārvaldītā 2. līmeņa pensiju kapitāla paliks zem 40%. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati par š.g. trešo ceturksni gan uzrāda 43% VFPS līdzekļu izvietojumu Latvijā, bet šāds uzrāviens ir radies tāpēc, ka «tika pārdotas pāris ārvalstu ieguldījumu fondu apliecības, un šie ieguldījumi ārzemēs pārvērtās par brīviem naudas līdzekļiem jau pensiju plānu pārvaldnieku bilancēs Latvijā,» DB saka pensiju sistēmas eksperts, auditorkompānijas KPMG direktors Baltkrievijā Dr. oec. Edgars Voļskis.

Šā gada pirmajos divos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā izdevumi pārsniedza ieņēmumus, veidojot deficītu 13,9 miljonu latu apmērā, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Valsts konsolidētajā budžetā deficīts bija 39,4 miljoni latu, bet pašvaldību konsolidētajā budžetā pārpalikums – 25,5 miljoni latu.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos divos mēnešos kopbudžeta bilance pasliktinājās par 27,8 miljoniem latu, jo izdevumi pieauga straujāk nekā ieņēmumi. Izdevumu pieaugums pamatā ir skaidrojams ar uzturēšanas izdevumu palielināšanos gandrīz visās izdevumu pozīcijās, izņemot sociālo palīdzību un starptautisko sadarbību, skaidro FM.

Gada sākumā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauga par 46,2 miljoniem latu jeb 5,6% un bija 877,4 miljoni latu. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums, neieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, sasniedza 46,8 miljonus latu jeb 7%, veidojot 711,2 miljonus latu. Nodokļu ieņēmumi šā gada divos mēnešos bija atbilstoši plānotajam, uzsver FM.