Budžets

Valsts fondu nekārtības 10 gadu garumā

Jānis Goldbergs, 21.01.2020

Foto: imago images/blickwinkel/Scanpix/LETA

Pagājuši vairāk nekā 10 gadi, kopš Valsts kontrole aicināja Valsts kanceleju izvērtēt fondu dibināšanas lietderību. Kopš tā laika sapratne par to, kas ir fondi, kas tajos notiek, kā tērē naudu un kur tā paliek, ir tikai mazinājusies.

Jau kopš 2003. gada, kad tika likvidēts Valsts autoceļu fonds kā tāds, kurā nonāk ceļu izmantotāju samaksātie nodokļi, fondu sapratnē kaut kas ir neatgriezeniski izmainījies. Izmainījies uz slikto pusi.

Pēc Finanšu ministrijas datiem, valsts fondos šogad nonāks 340 miljoni eiro, kas ir 3,4% no valsts budžeta. Savukārt jautājums par skaidri noteiktiem un vienotiem fondu darbības principiem ir atlikts uz 2022. gadu.

Valsts kontrole žurnālam "Dienas Bizness" norāda, ka šāda rīcība neatbilst labas pārvaldības principiem un rada riskus valsts budžeta līdzekļu lietderīgam izlietojumam.

Visu rakstu lasiet 21. janvāra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: IeM resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi nebija caurredzami

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: Iedzīvotāji laikus nesaņem IIN atvieglojumus, jo VID neizmanto tā rīcībā esošo informāciju

Zane Atlāce - Bistere, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju pērn savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu, informē VK pārstāve Līga Krapāne.

«VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem. Uzlabojumi nepieciešami arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu automātiskā piešķiršanā, tai skaitā pensionāriem ar invaliditāti. Ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem katrs ikmēneša ienākumu eiro ir ļoti nozīmīgs. Jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrācijas process, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotams, ērts un atbilstu mūsdienu tehnoloģiju iespējām,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole vērsusies policijā par NVD martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas Dzelzceļa līnijas: Sadarbība un efektīvi lēmumi paātrinās Rail Baltica ieviešanu

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles ziņojums par "Rail Baltica" ieviešanas efektivitāti Latvijā ir ceļa karte turpmākai projekta sekmīgai ieviešanai. Ziņojums uzrāda smagnējo plānošanas fāzi un riskus, kas jārisina esošajā, aktīvajā projektēšanas fāzē, norāda "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Kā vēstīts, Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

K. Vingris norāda, ka Latvijā projekta ieviešana tika uzsākta ar sarežģītāko un izmaksu ziņā ietilpīgāko posmu attīstīšanu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu dzelzceļa stacijas un lidostas darbību, būvniecība sadalīta kārtās, kas pagarina izbūves laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

VK: No 2018.gada budžeta 9,34 miljoni eiro izlietoti neatbilstoši paredzētajam mērķim

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības 2018.gadā 9,34 miljonus eiro izlietojušas neatbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.

Finanšu revīziju ietvaros Valsts kontrole veica revīziju 13 ministrijās un 13 centrālajās valsts iestādēs, kā arī 119 pašvaldībās. Revīzijā norādīts, ka no pārbaudītajiem 30 631 509 eiro sākotnējam piešķiršanas mērķim nav izlietota gandrīz trešdaļa jeb 9 346 510 eiro, savukārt par 305 398 eiro izlietojuma atbilstību sākotnējam prioritārā pasākuma mērķim Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus.

Secināts, ka lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu jeb 11 no 17 nav sasniegti vai tikai daļēji ir sasniegti 2018.gadā sākotnēji plānotie rezultāti.

Tāpat prioritāro pasākumu pieteikumu izvērtēšanas un atbalstāmo pasākumu atlases process nav bijis caurskatāms, jo 40% no visiem atbalstītajiem pasākumiem par kopējo summu 66 462 734 eiro ir tādi, kas nav bijuši pieteikti normatīvajā aktā paredzētajā prioritāro pasākumu priekšlikumu iesniegšanas kārtībā, bet ko finanšu ministra organizētās prioritāro pasākumu izvērtēšanas gaitā piedāvā valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mūsu brīvība kļūst par mūsu vājību?

Ivo Krievs, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma ietekmē mūsu iedomāto privātumu.

Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs «ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.

Lielo datu laikmets

Arvien vairāk mēs iegūstam elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji, kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram, meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus, zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē. Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot noslēpt nespēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtiem eiropiešu inficējušies Austrijas slēpošanas kūrortā

LETA--POLITICO, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Aizņemšanās un būvēšanās bums pašvaldībās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kad vairākas pašvaldības pieprasa atbildīgā ministra Jura Pūces demisiju, vairāk nekā zīmīgs ir Valsts kontroles revīzijas ziņojums, kurā vērtētas pašvaldību infrastruktūras objektu un projektu finansēšanas sistēmas. Tas liek secināt: pašvaldības ne tuvu nav bijušas labas saimnieces.

Revīzijā teikts: «Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.»

Viens no uzskatāmiem piemēriem ir ziņojumā minētais peldbaseinu celtniecības bums, kur pašvaldības ar nelielu un nākotnē prognozējami rūkošu iedzīvotāju skaitu ņēmušas aizņēmumu šo sporta būvju celtniecībai, lai gan ir skaidrs, ka tās nekad neatmaksāsies, turklāt to uzturēšanas izdevumi tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā, tāpēc arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29.martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu - kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt - noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀM brīdina bankas par sadarbības risku ar Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olainfarm mantinieču strīdi no sociālo tīklu un mediju sāgas ir jāpārdēvē par fabulu, jo 1. novembra Olainfarm akcionāru sapulcē, atbilstoši Zemgales rajona tiesas tiesneses Mairas Griķes starplēmumam, mantinieču strīdā pie balsošanas netiek uzņēmuma lielākais akcionārs Olmafarm.

Atturoties no dzejas formas, fabula ir vienkāršāk stāstāma, nekā tie juridiski ideālie stāsti, kurus izplata strīdnieku algoti pārstāvji.

Tātad, kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums Olainfarm. Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena – nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas mazās māsas vietā, cik spēka.

Tēvs bija paredzējis, ka meitas varētu strīdēties, un savas Olainfarm daļas bija sadalījis. Vienu daļu – 42,56% no Olainfarm akcijām – viņš turēja īpašā uzņēmumā Olmafarm, bet otra daļa bija tieši lielajā uzņēmumā Olainfarm – 24% akciju. Meitām pieklājās pa trešdaļai no visa, katrā no uzņēmumiem. Tā kā meitenes strīdējās, vispirms tika mainīta Olmafarm valde, un tālāk jau tika pieprasīta Olainfarm padomes maiņa. Kā tas atgadījies, kā ne, meitenes strīdā mainās vietām un sāk visu no sākuma. Meitu strīdos ir trīs iespējamās kombinācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Koronavīrusa krīze pieliek punktu "Playboy" drukātajam izdevumam ASV

LETA--DPA/AFP, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais vīriešu žurnāls "Playboy" pēc 66 gadiem ASV pārtrauc drukāto izdevumu regulāru izdošanu, šādu lēmumu skaidrojot ar koronavīrusa krīzes radīto ietekmi.

"Playboy" jau iepriekš bija nomocījušas finanšu problēmas, taču koronavīrusa krīze pielikusi punktu žurnāla drukātajai versijai, teikts izdevēja "Playboy Enterprises" paziņojumā.

Gaidāmais pavasara numurs būs pēdējais regulārais drukātais "Playboy" žurnāls. Gaidāms, ka drukātā veidā no nākamā gada varētu iznākt neregulāri speciālizdevumi.

"Pagājušajā nedēļā, kad koronavīrusa pandēmijas traucējumi satura veidošanai un piegāžu tīkliem kļuva aizvien skaidrāki un skaidrāki, mēs bijām spiesti paātrināt diskusijas, kas jau kādu laiku risinājās uzņēmuma iekšienē," skaidro "Playboy".

Taču "Playboy" ASV joprojām nonāks pie lasītājiem elektroniskā versijā, kā arī tiks drukāts vairākos ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pastāvēs, kas mainīsies

Jānis Maršāns - Dienas Bizness izdevējs, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā iznāca laikraksta Dienas Bizness 1. numurs. Kā redzam, daudzo it kā nelaimīgo skaitļu virknējums netraucēja laikrakstam noturēties ikdienas apritē vairāk nekā 27 gadus.

Pa šo laiku medijs izaudzis par nopietnu spēlētāju ne tikai tradicionālajā preses izdevumu sektorā, klāt nācis gan interneta portāls, gan konferenču nodaļa, rokasgrāmatu nodaļa, papildu preses izdevumi, kā arī citas aktivitātes.

Nu ir pienācis laiks pārmaiņām, jo biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis.

Šodien iznāk pēdējais dienas laikraksta Dienas Bizness numurs. Nav noslēpums, ka visā pasaulē samazinās pieprasījums pēc drukātajiem medijiem un cilvēki izvēlas daudz vieglāk un mobilāk sasniedzamus ziņu avotus. Līdz ar paaudžu maiņu radikāli mainījušies arī lasīšanas paradumi kā tādi. Kā jau esmu minējis iepriekš, tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē dzīvajā, ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šodienas informācijas pārbagātībā lasītājiem ir nepieciešamība pēc dziļākas ziņu analītikas, vēlme saņemt dziļāku redzējumu par aktuāliem biznesa un politikas jaunumiem. Turpmāk to centīsies darīt žurnāls ar tādu pašu nosaukumu – Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējās telpas Hospitāļu ielā kļuva par šauru, jo ražotāju, kuri vēlas savu piedāvājumu iekļaut veikala sortimentā, kļuvis arvien vairāk

DB jau rakstīja, ka Katrīna Tālberga pērn atvēra bērnu preču veikalu «Mazā cilts», ko viņa veido kopīgi ar gaismas burtu «Piku» idejas autorēm.

Sortiments visu laiku paplašinās un šobrīd ir aptuveni 80 ražotāji. Tie visi ir no Latvijas, bet pavisam drīz viņa sola uzņemt kaimiņu igauņu piedāvājumu, kas varētu būt interesants veikala klientiem. «Ražotāji ir ļoti dažādi. Ir liels prieks, ka arvien vairāk sastopam tādus, kuri vēlas strādāt profesionāli. Veido preci ar augstiem standartiem, piedomā pie iepakojuma, izstrādā līdzsvarotu cenu politiku visām tirdzniecības vietām, veic regulāras un laicīgas piegādes. Tas priecē – tad mēs kā ražotāja pārstāvis veikalā varam labi un veiksmīgi sastrādāties un preci prezentēt klientiem,» teic K. Tālberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noslēgusies Būvniecības informācijas sistēmas attīstības projekta pirmā kārta

Db.lv, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) īstenotā projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība" I kārta.

Projektam piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, un uz to balstījusies līdzšinējā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstība.

Projekts tika īstenots no 2017.gada pakāpeniski, septiņos posmos jeb laidienos, un tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti. Vispirms tika pilnveidots būvkomersantu datu pārvaldības process - radīta iespēja sistēmā veikt būvkomersantu klasifikāciju.

Pirmajā laidienā tika pilnveidots ieceres dokumentācijas saskaņošanas process, izveidota tehnisko noteikumu izdevēju darba vieta, ievērojami pārveidota publiskā portāla, kā arī būvvalžu un uzraugošo iestāžu darba vieta. Būtiskākie jaunie e-pakalpojumi, kurus kļuva iespējams veikt procesa ietvaros, bija tehnisko noteikumu pieprasīšana, paralēla ieceres dokumentācijas saskaņošana un saņemšana elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai. Tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šā brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".

Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam, norāda Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru