Jaunākais izdevums

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Ministru kabinetam līdz 2016.gada beigām bija arī jānodrošina tādu attīstības plānošanas sistēmas sasaisti ar budžeta plānošanu, kas ļautu pārskatāmi izsekot vai un kādā pakāpē ar gadskārtējo un vidēja termiņa valsts budžetu ir plānots sasniegt attīstības plānošanas dokumentos noteiktos mērķus.

Valdība nav arī izpildījusi Valsts kontroles ieteikumu līdz 2016.gada beigām izvērtēt ielūgumu izsniegšanas praksi valsts budžeta iestāžu un valsts kapitālsabiedrību organizētu pasākumu ietvaros. Ministru kabinetam līdz 2017.gadam bija ieteikts uzsāktās kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmas reorganizācijas ietvaros tiesību aktos noregulēt kapitālsabiedrību minimālo dividendēs izmaksājamo apmēru, kā arī tika ieteikts nodrošināt šo dividenžu izmaksu konsekvenci un pamatotību.

Šogad Ministru kabinetam bija jānodrošina valsts budžeta izstrādē iesaistīto darba grupu izveides un darbības atklātību. Tāpat valdībai šogad bija jāizstrādā politikas plānošanas dokuments, kas ietvertu konkrētus mērķus, uzdevumus un saskaņotu nozaru ministriju rīcību publisko investīciju plūsmas stabilizēšanai pēc Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda noslēguma. Lai pilnveidotu publisko investīciju pārvaldības procesu, Ministru kabinets tika aicināts līdz šim gadam nodrošināt, ka ir izstrādāta un ieviesta sistēma publisko investīciju pārvaldībai. Tāpat valdībai līdz šim gadam bija jānodrošina attīstības plānošanas sistēmas sasaisti ar budžeta plānošanu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kavējusi četru ieteikumu ieviešanu. Ministrijai līdz 2019.gadam bija ieteikts izvērtēt iespēju pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu jeb VIIS, lai padarītu to par efektīvu pašvaldību izglītības iestāžu darba organizācijas rīku, tajā skaitā iestrādājot sistēmā paziņojumu par pedagoga kopējo tarificēto slodzi, kā arī izstrādājot detalizētākas, lietotājiem viegli pieejamas norādes par tarifikāciju sagatavošanu.

Šogad IZM bija jāizvērtē iespēja pilnveidot VIIS, tajā iestrādājot kontroles pār izglītības iestādes direktora, tā vietnieku un atbalsta personāla darba samaksai paredzētā finansējuma sadales kritēriju ievērošanu. Tāpat IZM šogad bija jāizvērtē mērķdotācijas līdzekļu aprēķināšanas perioda izmaiņu iespējas, veicot aprēķinus pirms mācību gada sākuma nolūkā nodrošināt pedagogu savlaicīgu informēšanu par darba samaksas nosacījumiem.

Zemkopības ministrija (ZM) kavējusi trīs ieteikumu ieviešanu. Līdz šim gadam ZM bija jāizvērtē iespēja izveidot vienotu Meža attīstības fonda valsts atbalsta, AS "Latvijas valsts meži" ziedojuma un Medību saimniecības attīstības fonda pārvaldību. Šogad ZM bija arī jānodrošina informācijas publicēšana par iespēju pieteikties tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē un piešķirt finansējumu projektiem, kas ir saistīti ar atbalsta mērķi. Valsts kanceleja kavējusi divu ieteikumu ieviešanu. Tai līdz 2018.gadam bija jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu atlīdzības noteikšanā. Līdz 2019.gadam Valsts kancelejai bija ieteikts apsvērt iespēju mainīt pastāvošo pašvaldības deputātu atlīdzības noteikšanas kārtību, padarot to skaidrāku, vienkāršāku un caurskatāmāku.

Finanšu ministrija kavējusi viena ieteikuma ieviešanu. Tai līdz 2017.gadam bija saistībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldes īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā" jānodrošina Eiropas Komisijas (EK) lēmuma par lielo projektu grozījumu sagatavošanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kavējis viena ieteikuma ieviešanu. Iestādie līdz 2019.gadam bija jāpilnveido normatīvais regulējums attiecībā uz ziedojumu saņemšanas un izlietošanas ierobežojumiem pašvaldībās.

Rīgas pašvaldība kavējusi viena ieteikuma ieviešanu. Rīgas domei līdz 2018.gadam, ņemot vērā apaļkoku pārstrādes rezultātus, bija jānovērš SIA "Rīgas meži" nepamatotu iesaistīšanos komercdarbībā kokrūpniecības jomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kavējusi viena ieteikuma ieviešanu. Ministrijai līdz 2019.gadam bija ieteikts izstrādāt normatīvo regulējumu, nosakot par atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu atbildīgās institūcijas un finansēšanas kārtību, lai veicinātu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas sakārtošanu un pārtrauktu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Liepājas speciālajai ekonomiskajai (Liepājas SEZ) zonai līdz 2016.gadam bija jāizstrādā un jāievieš nomas maksas, tajā skaitā par Liepājas ostas piestātnēm.

LETA jau vēstīja, ka šā gada 12.jūnijā tika atklāta jauna Valsts kontroles mājaslapa, kurā tiek ievietota informācija par revīziju gaitā sniegto ieteikumu izpildi, aģentūru

LETA informēja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Plānots, ka informācija platformā tiks atjaunota divas reizes gadā - 1.martā par ieteikumu ieviešanas statusu līdz 31.decembrim, un 1.septembrī par ieteikumu ieviešanas statusu līdz 30.jūnijam. Valsts kontroles padomes loceklis norādīja, ka platformā tiks publiskota tikai informācija par ieteikumiem, kuri ir ieviešami vai ir ieviešanas stadijā, nevis jau ieviestajiem ieteikumiem.

Patlaban visvairāk ieteikumu ir Labklājības ministrijai (LM), kas gan, pēc Korčagina teiktā, nenozīmē, ka šī joma ir nesakārtotākā. Ieteikumu lielais daudzums saistīts ar to, ka Valsts kontroles sniegtie ieteikumi LM ir jauni un to ieviešanai vēl ir termiņš. Vienlaikus viņš norādīja, ka ieteikumu ieviešanas kavējumu līderis ir Ministru kabinets.

Kopumā valdība kavē 11 ieteikumu ieviešanu, tomēr Valsts kontroles pārstāvis šos kavējumus saista ar faktu, ka par konkrētu ieteikumu ieviešanu nepieciešams kopīgs valdības lēmums. Korčagina vērtējumā, kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ar ieteikumu ieviešanu veicas labi, jo kavējumu līmenis nav augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: IeM resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi nebija caurredzami

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Nav skaidrības, ko darīt ar Altum līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām

LETA, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības par iespējamo rīcību ar "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") piešķirto līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt "Altum".

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā minēts, ka šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ, taču ne viss šo līdzekļu ieguldījums "Altum" ir pamatojams. Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka nav skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.

Starpziņojumā teikts, ka līdz 2020.gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros "Altum" kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole vērsusies policijā par NVD martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieguldījumi eAdreses izveidē var izrādīties nelietderīgi

LETA, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi oficiālās elektroniskās adreses (eAdrese) izveidē var izrādīties nelietderīgi, revīzijā "Vai valstī tiek nodrošināta efektīva oficiālās elektroniskās adreses lietošana saziņā ar personām?" secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti norāda, ka eAdreses izveidē tika ieguldīti aptuveni 6,94 miljoni eiro, risinājums ir izstrādāts, tomēr tā ieviešana ir ieilgusi.

"Lai arī saziņas apjoms eAdresē pakāpeniski pieaug, sasniedzot vidēji 800 000 nosūtīto ziņojumu gadā no kopumā iestādēs nosūtītajiem 3,6 miljoniem dokumentu, revidentiem nākas atzīt, ka progress joprojām ir salīdzinoši mazs. Gandrīz puse iestāžu nelieto eAdresi ikdienas saziņā un nav nosūtījušas nevienu ziņojumu," norādīts revīzijā.

Līdz obligātai e-adresei vēl trīs gadi  

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu...

Valsts kontroles ieskatā, bez skaidri redzamām eAdreses priekšrocībām un ieguvumiem arī privātpersonas nesteidz uzsākt tās lietošanu, jo ir pieejami citi, ierastāki elektroniskās saziņas kanāli un eAdrese ir tikai viens no tiem. "Līdz ar to privātpersonu saziņa ar valsti eAdresē veido vien 10% nosūtīto ziņojumu, bet pārējo apjomu - savstarpējā iestāžu saziņa, turklāt pusi no visas sarakstes veido tikai desmit iestādes," secina revidenti.

Valsts kontrolē brīdināja, ka gadījumā, ja saglabāsies tendence, ka privātpersonas faktiski nelieto eAdresi, bet to galvenokārt lieto tikai iestādes savstarpējā saziņā, ieguldījumi eAdreses izveidē var izrādīties nelietderīgi, jo iestādēs jau pirms eAdreses bija izveidota cita dokumentu aprites vide. Privātpersonas eAdresi var izveidot bez maksas portālā "Latvija.lv".

Tāpat revīzijā teikts, ka no 2023.gada uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, politiskajām partijām un citām privātām juridiskajām personām eAdrese būs obligāts saziņas kanāls ar valsti, taču iedzīvotājiem tās lietošana paliks brīvprātīga.

"Jau šobrīd, par trijiem gadiem atliekot obligāto eAdreses lietošanu juridiskajām personām un nespējot vienoties par eAdreses obligāto lietotāju loka paplašināšanu ar jaunām grupām, dokumentu aprite katru gadu valstij izmaksā arvien dārgāk. Saskaņā ar Valsts kontroles revidentu aplēsi negūto ietaupījumu apmērs var sasniegt pat 5,32 miljonus eiro gadā. eAdreses izveidē ieguldīti aptuveni 6,94 miljoni eiro," pauda revidenti.

Valsts kontrole iesaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts reģionālās attīstības aģentūrai piedāvāt skaidru vīziju turpmākai eAdreses attīstībai un izmantošanai.

"Šobrīd eAdrese nav integrēta konkrētos procesos, bet normatīvie akti tikai vispārīgi paredz, ka eAdrese kļūst par primāru saziņas kanālu pēc tam, kad privātpersona to ir aktivizējusi. Lai panāktu plašāku eAdreses lietošanu, jānovērš arī atsevišķi eAdreses risinājuma darbības trūkumi ērtākai lietošanai: jāpilnveido eAdrešu katalogs, jānovērš trūkumi ziņojumu garantētā piegādē un izgūšanas termiņos, jāsalāgo piekļuves risinājumi dažādām lietotāju grupām," norāda revidenti.

eAdreses izveidošanas mērķis ir nodrošināt vienotu vidi drošai, garantētai un ērtai elektroniskajai saziņai starp iestādēm un privātpersonām. Valsts kontrole uzsver, ka eAdreses ieviešanā ir nozīmīga arī iestāžu iesaiste un starpnozaru risinājumi.

"eAdreses risinājuma izveide un izmantošanas datums pats par sevi nevar nodrošināt plašu eAdreses lietošanu, samazināt papīra dokumentu aprites un dažādu elektroniskās saziņas kanālu uzturēšanas izmaksas, padarot valsts pārvaldi ērtāku un pieejamāku iedzīvotājiem. Pozitīvi vērtējams, ka eAdreses izveidē izmantoti dažādi koplietošanas risinājumi un resursu atkalizmantošana, kā arī veicināta sadarbība starp valsts IKT kompetenču centriem, nodrošinot eAdreses darbību," atzinusi Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsta pasākums jeb tā dēvētā "nodokļu amnestija", kura rezultātā bija plānots samazināt kopējo parāda apjomu nodokļu maksātājiem, dodot iespēju divos gados samaksāt kavētos nodokļu maksājumus, norisinājies veiksmīgi un sasniedzis labu rezultātu, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valsts kontrole konstatējusi, ka 64% no atbalsta pasākumā akceptētajiem dalībniekiem sekmīgi nokārtoja saistības un budžetā iemaksāja 53,9 miljonus eiro. Kopā atbalsta pasākuma laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsa ar šī pasākuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummā par 13,1 miljonu eiro. Atsevišķos gadījumos VID novēloti pieņēma lēmumus par nokavējuma naudas dzēšanu, neievērojot noteikto termiņu.

Revīzijā secināts, ka arī 2019.gadā, līdzīgi kā 2018.gadā, atbalsta pasākuma dalībnieku daļa (kopumā visa pasākuma laikā 4083 dalībnieki jeb 32% no atbalsta pasākuma dalībniekiem) nepildīja uzņemtās saistības - neveica noteiktos maksājumus un VID bija pienākums atcelt lēmumus par konkrēto nodokļu maksātāju dalību atbalsta pasākumā par kopējo summu 61,1 milj. eiro, tai skaitā 2019.gadā - par 13 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē ne vien Āzijas valstīs, bet arī ASV un Eiropā arvien vairāk pieļauj tehnoloģiju izmantošanu cilvēku kontrolē un dienas gaitu izsekošanā, tāpēc arī Latvijā jau notiek darbs pie šādu rīku izstrādes, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Latvija pirmos redzamos soļus mobilo tehnoloģiju izmantošanai Covid-19 kontrolē spēra mēnesi pēc pirmā apstiprināta saslimšanas gadījuma. 29.martā valdība deva atļauju izmantot mobilo sakaru torņus cilvēka atrašanās vietas noteikšanai. Taču būtiskas lomas epidemioloģiskajā izmeklēšanā tam līdz šim nav bijis.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atklāj, ka šo iespēju izmantojuši ļoti reti. SPKC izceļ vienu šādu gadījumu - kad vajadzēja pārbaudīt, vai cilvēks teicis patiesību, ka nav bijis ārzemēs. Būtībā tas arī ir gandrīz viss, ko ar pašreizējām iespējam var izdarīt - noteikt atrašanās valsti vai pilsētu. Tādēļ kontaktpersonu meklēšanai vai karantīnas kontrolei šis risinājums nemaz īsti neder.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ceturtdien,11.februārī, aicinās Ministru kabinetu atcelt komandantstundu, lai novirzītu uzraudzības resursus ierobežojumu kontrolei dienas laikā un brīvdienās, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija.

"Jāpārskata mājsēdes ierobežojuma lietderība, jo šāds ierobežojums tika pamatots ar nepieciešamību novērst cilvēku tradicionālo masveida pulcēšanos gadu mijas brīvdienās, īpaši Jaungada naktī. Mērķis tika sasniegts," norāda ministrs.

Mājsēdes atcelšana nekādā gadījumā nenozīmē epidemioloģisko ierobežojumu atvieglošanu, bet iespēju mērķtiecīgi novirzīt nepieciešamos resursus tur, kur tie visvairāk nepieciešami. Jebkurā gadījumā tikai kopīgi ar sabiedrību mēs varēsim pārvarēt pandēmijas radīto krīzi, skaidro Ģirģens.

Pārvietošanās ierobežojumu kontrolei nakts laikā tika iesaistīti apjomīgi Valsts policijas, Valsts robežsardzes, pašvaldību policiju, kā arī Zemessardzes resursi. Taču Valsts policija nav atbrīvota no savu pamatuzdevumu izpildes - noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības. Tāpat ir nepieciešams ievērot procesuālos termiņus gan administratīvajā procesā, kriminālprocesā, gan operatīvās darbības procesā, norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministre: Pašlaik jaunus ierobežojumus nav plānots ieviest

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik jaunus ierobežojumus cīņai pret Covid-19 izplatību nav plānots ieviest, taču ir jāuzlabo esošo ierobežojumu kontrole, šorīt TV3 sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Aizvadītajā nedēļas nogalē sabiedrības uzmanību un nopēlumu izpelnījās notikumi Rīgā, kur Tērbatas gājēju ielas atklāšanas pasākumā sapulcējās liels skaits cilvēku, kuri neievēroja valsts noteiktās distancēšanās prasības. Sabiedrības spiediena rezultātā tika pārskatīta Tērbatas ielas pasākumu programma, taču pēdējā laikā plaši apmeklēti pasākumi notiek arī citviet, piemēram, ir atsākušies pilsētu svētki, populāras sporta sacensības ar skatītājiem u.tml.

Ministre solīja, ka valsts dienesti uz pārkāpumiem šādos pasākumos acis nepievērs, gluži pretēji - tie atverot acis, ka ir jāuzlabo ierobežojumu kontrole. Politiķe atzina, ka šajā jautājumā "skatās virzienā" uz Iekšlietu ministriju un Valsts policiju, kā arī pašvaldībām un to policijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) ieskatā komandantstundas saglabāšanas gadījumā šo ierobežojumu varētu saīsināt līdz plkst.2 naktī, liecina IeM šodien valdībā iesniegtā prezentācija.

Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.

Galvenie mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām, norāda IeM.

Atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.

Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie ierobežojumi tirdzniecībā, kas stājas spēkā pirmdien, varētu saglabāties 2-3 nedēļas, pirmdien intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš norādīja, ka esošā sistēma varētu strādāt 2-3 nedēļas, lai pagūtu novērtēt jauno prasību ietekmi uz epidemioloģisko situāciju, proti, vai esošā sistēma strādā, bet pēc tam varētu pāriet uz drošas tirdzniecības koncepta ieviešanu neatkarīgi no veikala piedāvātā sortimenta.

"Nav jau starpības, ko mēs pērkam - vai tā ir pārtika, vai tās ir citas preces. No tā jau bīstamība nerodas. Bīstamība rodas no tā, ja mēs nenodrošinām pienācīgu distancēšanos veikalā. Tam, ko mēs tirgojam, nav sazobes ar inficēšanos," uzsvēra Endziņš.

Tāpat viņš minēja, ka jaunās prasības tirdzniecībā vērtējamas gan pozitīvi, gan arī nedaudz negatīvi.

"Tas, ka valdība ir apstiprinājusi šo drošas tirdzniecības konceptu, ir absolūti pareizi. Šis koncepts tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar mums - LTRK. Tik tālu viss ir labi un pareizi. Nepareizs, manuprāt, ir sagatavošanās termiņš, kas tika dots tirgotājiem, proti, piektdien šīs prasības tika pieņemtas, bet no šodienas tās jau ir jāievieš, bet par šo prasību neievērošanu var aizvērt ciet veikalu. Tā nav laba pārvaldība," sacīja Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Draudi investīcijām un Latvijas eksportam

Gunārs Mitris, SIA “Dižmežs” valdes priekšsēdētājs, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noslēgusies Būvniecības informācijas sistēmas attīstības projekta pirmā kārta

Db.lv, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) īstenotā projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība" I kārta.

Projektam piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, un uz to balstījusies līdzšinējā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstība.

Projekts tika īstenots no 2017.gada pakāpeniski, septiņos posmos jeb laidienos, un tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti. Vispirms tika pilnveidots būvkomersantu datu pārvaldības process - radīta iespēja sistēmā veikt būvkomersantu klasifikāciju.

Pirmajā laidienā tika pilnveidots ieceres dokumentācijas saskaņošanas process, izveidota tehnisko noteikumu izdevēju darba vieta, ievērojami pārveidota publiskā portāla, kā arī būvvalžu un uzraugošo iestāžu darba vieta. Būtiskākie jaunie e-pakalpojumi, kurus kļuva iespējams veikt procesa ietvaros, bija tehnisko noteikumu pieprasīšana, paralēla ieceres dokumentācijas saskaņošana un saņemšana elektroniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz virknes deputātu bažām par kandidāta iespējamo politisko angažētību, Saeima šodien valsts kontroliera amatā ievēlēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju Rolandu Irkli.

Par Irkļa ievēlēšanu amatā nobalsoja 53 deputāti, pret bija 42 parlamentārieši. Irkli atbalstīja viņu izvirzījusī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija, ka arī "Jaunās vienotības", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" deputāti, kā arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši. Par pārējiem kandidātiem tika saņemts ievērojami mazāks deputātu balsu skaits.

Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) akcentēja, ka Irklis ir augsta līmeņa profesionālis, kura vadībā notikusi dabasgāzes tirgus sekmīga atvēršana un veicināta elektroenerģijas tirgus attīstība, nodrošinot labākas elektrības cenas iedzīvotājiem. SPRK vadītāja amatā Irklis licis "savilkt jostas" sabiedrisko pakalpojumu jomas monopolistiem nevis patērētājiem, uzsvēra politiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nacionālas nozīmes objektu būvniecība pagaidām turpinās

Zane Atlāce - Bistere, 30.03.2020

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizācija – valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne

Žanete Hāka, 10.06.2020

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērsīs attālinātam darbam, un par to aktīvi jādomā arī valsts iestādēm. Nesen Valsts nekustamie īpašumi īstenojuši biroja centralizāciju, pārvietojot birojus no trim adresēm uz vienu, un pirmie rezultāti jau redzami – darbinieku savstarpējā sadarbība ir uzlabojusies, kā arī gūts būtisks izmaksu ietaupījums. Biroju centralizācija ir valsts pārvaldē strādājošo uzņēmumu nākotne, intervijā "Dienas Biznesam" uzsver VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ pēdējo gadu laikā veikta pārmaiņu stratēģija – kas līdz šim paveikts tās ietvaros?

Esam strādājuši vairākos virzienos, pievēršot uzmanību procesu digitalizācijai, efektivizācijai un centralizācijai. Viena no nozīmīgām stratēģiskajām prioritātēm, ko pēdējā laikā esam paveikuši, ir VNĪ biroja centralizācija, pārceļoties no trim adresēm uz vienu – Talejas ielā 1. Līdz ar šo pārcelšanos esam izveidojuši mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādes biroju. Šis solis uzlabojis uzņēmuma darba efektivitāti un ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Birojā īstenots pilnīgi jauns, aktivitātēs bāzēts koncepts, sadalot biroju zonās, un tajā nevienam – pat valdes priekšsēdētājam – nav sava kabineta, tādēļ sadarbība starp kolēģiem notiek ik brīdi. Ieguvumi ir vērojami jau uzreiz – notiek aktīvāka sadarbība un komunikācija starp kolēģiem un nodaļām, kā arī regulāra ikdienas komunikācijas apmaiņa. Tā rezultātā vairs nav tik bieži jāorganizē speciālas sapulces, jāsauc kolēģi uz sarunām kabinetā, bet, blakus sēžot, var apmainīties viedokļiem – komunikācija notiek raiti, un nav nekādu pārrāvumu, uzlabojas darbinieku iesaiste. Šis modelis ir piemērojams arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Pēc mūsu domām, šis ir arī labs veids, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, kuriem ir svarīgi, kādā vidē viņi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, jāiesniedz dokuments, kas apliecina valodas zināšanas

Db.lv, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. augusta autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, būs jāiesniedz arī dokuments, kas apliecina valsts valodas zināšanas ne zemāk kā B līmeņa 1. pakāpē.

Savukārt tiem, kuri jau šobrīd ir reģistrējušies, šāds dokuments būs jāiesniedz tad, kad būs jāveic atkārtota reģistrācija (Taksometru vadītāju reģistrā jāreģistrējas reizi trīs gados). Līdz šim valodas nezināšanas dēļ no reģistra izslēgti 20 autovadītāji un vairākiem vadītājiem reģistrācija tikusi atteikta.

"Lēmums pastiprināt valsts valodas pārbaudi pieņemts, balstoties uz saņemtajām sūdzībām no pasažieriem par to, ka bijuši vairāki gadījumi, kad autovadītāji, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, nesaprot, ko pasažieris viņam saka, un nespēj sniegt atbildi latviešu valodā. Līdz šim autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, bija jāapliecina, ka valsts valodas zināšanas ir atbilstošas vismaz B līmeņa 1. pakāpei, tomēr, izvērtējot situāciju, konstatēts, ka vairāki vadītāji rīkojušies negodprātīgi, tādēļ nepieciešama papildu kontrole," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru