Citas ziņas

Valsts institūcijās grāmatvedība kopumā ir sakārtota; izņēmums – Gaisma pils aprīkojuma iegāde

Dienas Bizness, 25.05.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Uzskaites un grāmatvedības jautājumi valsts institūcijās kopumā ir sakārtoti, bet ir atklāti gadījumi, kas liecina par neapdomātu un neatbilstošu valsts budžeta plānošanu un jau piešķirtās naudas neatbilstošu tērēšanu, konstatējusi Valsts kontrole (VK), pabeidzot ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un valsts pārvaldes iestādēs.

Visos gadījumos par finanšu pārskatiem sniegts pozitīvs atzinums, izņemot Kultūras ministriju, kur Valsts kontrole atklāja būtiskas neatbilstības Kultūras ministrijas padotības iestādē – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), kā rezultātā ministrijai ir sniegts atzinums ar iebildēm.

Iebildes ir par uzskaites jautājumiem, kurus LNB nav savedusi kārtībā, tā pārkāpjot spēkā esošo normatīvo aktu prasības. 2014. gadā notikušas vērienīgas ēkas aprīkojuma iegādes – pirktas mēbeles, plaukti grāmatām, prožektori un cits bibliotēkas funkcionēšanai nepieciešamais aprīkojums, kas mērāms tūkstošos gabalu, tomēr LNB minētajam aprīkojumam par kopējo summu gandrīz 10 milj. euro nav nodrošinājusi atbilstošu grāmatvedības uzskaiti. Revīzijā jau ir konstatēti pirmie gadījumi, kas liecina, ka iegādātie pamatlīdzekļi vairs nav atrodami bibliotēkā, piemēram, ir pazuduši 4 portatīvie datori vairāk nekā 1000 euro vērtībā katrs, par ko ir ierosināta krimināllieta.

Šogad šajās revīzijās pirmo reizi padziļināti tika vērtēta naudas piešķiršanas un izlietošanas atbilstība tiem mērķiem, ko valsts grib sasniegt, vai programmām, ko paredzēts ieviest.

Atbilstības jautājumu pārbaudēm izvēlēto pilotprojektu revīziju ietvaros Valsts kontrole vērtēja gan jaunu vai nesen uzsāktu pasākumu īstenošanu un tiem piešķirtā finansējuma izlietojumu (piemēram, personu, kuras cietušas no vardarbības un vajāšanas, personisko tiesību aizsardzības ieviešanas pasākumi, Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanas pasākumi, Zemessardzes attīstības un spēju paaugstināšanas pasākumi, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde, Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu), gan arī jau ilgstoši realizētus pasākumus un aktivitātes, kuriem finansējums tika piešķirts arī 2014. gadā (piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izvietošanu tam piemērotās telpās, administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas un dokumentu glabāšanas, realizācijas un iznīcināšanas izdevumi).

Veikto pārbaužu rezultātā trūkumi tika atklāti gan jaunajos vai nesen uzsāktajos, gan arī ilgstoši realizējamos pasākumos. Līdzīgi kā citus gadus maksāti nelikumīgi avansi, neefektīvi tērēta nauda īpašām programmām, pārkāptas iepirkumu procedūras un nesaimnieciski izlietoti līdzekļi, plānojot dažādus projektus.

Joprojām nav samazinājies to institūciju skaits, kuras veikušas prettiesiskus un nepamatotus avansa maksājumus, bet maksājumu apmērs ir pieaudzis, 2014. gadā sasniedzot 2,8 milj. EUR. Lielākie pārkāpēji – NEPLP, Kultūras ministrija un Veselības ministrija - naudu iepriekš maksājuši gan par neizpildītiem darbiem, gan nesaņemtiem komunālajiem pakalpojumiem, gan par automašīnu nomu. NEPLP gadījumā 347,2 tūkst. EUR no šiem avansā pārskaitītajiem līdzekļiem ir bijis finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - tātad tas bija paredzēts neatliekamu pasākumu finansēšanai, kas netika izdarīts.

VK aizrāda, ka arī ilggadēju pasākumu īstenošanā līdzekļu apgūšana, nevis rezultātu nodrošināšana, rada tikai izdevumus. Tā, piemēram, pēdējo desmit gadu laikā VAS Valsts nekustamie īpašumi veikusi dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu KNAB ar piemērotām telpām, bet neviens no projektiem, kuros ieguldīti līdzekļi, nav īstenots saskaņā ar plānoto. Tā valstij kopumā radīti zaudējumi 476 tūkst. EUR apmērā.

VK konstatēja arī, ka valsts budžetam aizvien dārgāk izmaksā par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izņemto transportlīdzekļu un lietisko pierādījumu glabāšana - pēdējos divos gados budžeta dotācijas apmērs šim mērķim ir pieaudzis par 650 tūkst. EUR vairāk, nekā tas bija 2013. gadā. Tāpēc VK uzskata, ka būtu rūpīgi jāizvērtē transportlīdzekļu izņemšanas kā naudas soda izpildes instrumenta piemērošanas rezultāti un ieguvumi.

Šogad VK īpašu uzmanību pievērsa jautājumam, vai Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (Prezidentūra) finanšu izlietojums ir bijis pamatots un mērķim atbilstošs. Ir ministrijas, kuras šo finansējumu lietojušas disciplinēti un atbildīgi, piemēram, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija. Tomēr dažos resoros piešķirtā nauda iztērēta savu pamatfunkciju nodrošināšanai, kā, piemēram, paaugstināta darbinieku atlīdzība, remontētas telpas, veiktas ar Prezidentūru nesaistītas iegādes, kā arī intensificēti ārzemju komandējumu grafiki.

2014. gadā dažādiem Prezidentūras pasākumiem piešķirti ievērojami līdzekļi – 47,5 milj. EUR, no kuriem tika izlietoti 76% jeb 36,3 milj. EUR. Lielāko daļu - 19,6 milj. EUR jeb 54% no 2014.gada izlietotajiem līdzekļiem - ir iztērējusi Ārlietu ministrija. Revidenti atklāja, ka tā 387 654 euro ir izlietojusi pamatdarbības nodrošināšanai, tērējusi naudu ārkārtas remontdarbiem vēstniecībās, automašīnu, mēbeļu un elektropreču iegādei, tādējādi palielinot Prezidentūras izdevumu apmēru.

Ārlietu ministrija bez pamatota un detalizēta izvērtējuma ir vienojusies ar VAS Valsts nekustamie īpašumi par nomas maksas palielinājumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES, rezultātā Ārlietu ministrija ir samaksājusi par 169 664 euro vairāk, nekā ir bijuši faktiskie apsaimniekošanas izdevumi.

Ārlietu ministrija nav vienīgā, kas centusies maksimāli «apgūt» Prezidentūrai piešķirtos līdzekļus. Finanšu revīzijās, veicot izlases veida pārbaudes, desmit resoros ir konstatēts, ka arī citas iestādes nav ievērojušas tiesību aktus un plānošanas dokumentus.

VK arī konstatēja gadījumus, kad institūcijas, neievērojot Publisko iepirkumu likuma normas, ir ierobežojušas piegādātāju brīvu konkurenci un radījušas valsts budžeta līdzekļu neefektīvas izmantošanas risku. Tā, piemēram, NEPLP un VARAM, sadalot pakalpojuma iepirkumu daļās, ir izvairījušās no iepirkuma procedūras veikšanas 238 tūkst. EUR apmērā, bet Ārlietu ministrija, kā arī Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādes nav veikušas iepirkuma procedūras par viena veida pakalpojumu vai preču iegādi par kopējo summu 303 tūkst. EUR.

Finanšu revīzijas ministrijās un valsts pārvaldes institūcijās veiktas ar mērķi pārbaudīt, vai to 2014.gada pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ministriju un iestāžu finansiālo stāvokli un vai tie ir sagatavoti atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.