Samazinoties gaisa temperatūrai, šī gada janvārī galvaspilsētā patērēti 637 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir par 60% vairāk nekā decembrī, kad siltumenerģijas patēriņš bija 399 200 megavatstundu, informēja AS "Rīgas siltums" Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Analizējot 5216 dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņu janvārī, 56% dzīvojamo ēku, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei Rīgā, siltumenerģijas patēriņš janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 40%-60%.

Gandrīz 38% ēku siltumenerģijas patēriņš pieaudzis par 60%-80%, savukārt 4% ēku - vairāk nekā par 80%.

Tikai 2% ēku siltumenerģijas patēriņš janvārī pieaudzis mazāk nekā par 40%. Kā skaidroja uzņēmumā, tas apliecinot saistību starp gaisa temperatūru un ēku tehnisko stāvokli.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2025. gada decembrī bija 2,8 grādi, savukārt šī gada janvāra vidējā gaisa temperatūrai bija mīnus 7,8 grādi.

Uzņēmumā norāda, ka šī gada janvāris ir mēnesis ar zemāko vidējo āra gaisa temperatūru pēdējo 15 gadu laikā. Auksts laiks bijis arī februāra pirmajā dekādē.

Pašreizējie ģeopolitiskie satricinājumi var ietekmēt energoresursu cenas, kas attiecīgi atspoguļosies arī kurināmā, tostarp šķeldas, izmaksās, prognozē eksperti.

Jau šobrīd nozares pārstāvji norāda, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājuma dēļ energoresursu izmaksas pieaug, tomēr tuvākajā laikā tas, visticamāk, būtiski neatspoguļosies siltumenerģijas tarifos, domā Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente. Apkures sezona tuvojas noslēgumam, un daļa kurināmā ir iepirkta iepriekš, tāpēc lielāka skaidrība par cenu tendencēm varētu parādīties laikā, kad sāksies jaunie iepirkumi nākamajai sezonai. Pašlaik tirgū drīzāk jūtama zināma neziņa, jo jebkuri starptautiski notikumi var ietekmēt energoresursu cenas un kopējo situāciju sektorā, spriež I. Bērziņa-Veita.

Sektors elektrificējas

Ja runājam par kopējām attīstības tendencēm, jāatzīmē, ka šobrīd siltumapgādes nozare aktīvi virzās uz elektrifikāciju, skaidro I. Bērziņa-Veita. “Arvien vairāk tiek domāts par siltumsūkņu un citu elektrības risinājumu izmantošanu siltumapgādē, tomēr šis vēl ir salīdzinoši jauns virziens, tāpēc par to, kā tas ietekmēs kopējo situāciju sektorā, varēsim spriest vien tuvāko gadu laikā. Daudz kas būs atkarīgs arī no elektroenerģijas cenu svārstībām un sadarbības ar elektrotīklu operatoriem, jo šobrīd vēl ir grūti precīzi prognozēt, cik intensīvi šīs tehnoloģijas tiks izmantotas. Šī iemesla dēļ nozare kopā ar AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls strādā pie jauniem risinājumiem, lai atrastu piemērotākos modeļus elektrības izmantošanai siltumapgādē. Vienlaikus strādājam arī pie efektīvākas atjaunojamo energoresursu, tajā skaitā saules un vēja, integrācijas siltumapgādes sistēmā. Tas ir process, kurā pakāpeniski jāatrod elektroenerģijas un siltumenerģijas labākie sadarbības modeļi, lai risinājumi būtu ekonomiski pamatoti gan uzņēmumiem, gan patērētājiem,” pauž I. Bērziņa-Veita.

Rīgas Ilgtspējīgas Siltumapgādes Asociācija informē, ka 2026. gada janvārī 15 dienas no pirmajām 23 mēneša dienām no viena Rīgā strādājoša siltumenerģijas ražotāja — SIA “Eco Energy Riga”, kas ražošanas procesā izmanto vietējo biomasas kurināmo — nav tikusi iepirkta siltumenerģija par zemāku cenu 50.99 EUR/MWh (cena, ar kuru ražotājs strādāja 2025. gada oktobrī, novembrī un decembrī).

Šajā periodā nav iepirkti 5853 MWh siltumenerģijas. Tajā pašā laikā šis apjoms tirgū ir ticis iepirkts no citiem ražotājiem, tostarp Latvenergo TEC-2, par cenu 69.81 EUR/MWh. Tas ir par 36% dārgāk nekā tirgū pieejamais alternatīvais piedāvājums, norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš skaidro, ka naudā cenu starpība ir 18.82 EUR/MWh un neiepirktā apjoma starpība ir 5853 MWh.

"Tas nozīmē, ka šajās 15 dienās siltumenerģijas iepirkumā ir pārsamaksāti aptuveni 110 153 EUR vairāk, nekā būtu bijis nepieciešams, ja tiktu izmantots lētākais pieejamais piedāvājums. Šī summa gala rezultātā atspoguļojas Rīgas iedzīvotāju apkures rēķinos," norāda J.Timma.

Lētāku siltumu Rīgas iedzīvotājiem šobrīd neierobežo ne tirgus, ne tehnoloģijas, bet gan likumdošanas robi, kas ļauj siltumapgādes sistēmas operatoram “Rīgas Siltums” brīvi izvēlēties nevis lētāko, bet dārgāko tirgū pieejamo siltumu. Ar sarežģītu iepirkuma procedūru un neskaidri formulētu likuma normu palīdzību šāda prakse tiek uzturēta gadiem.

To 26. janvārī Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē apliecināja Rīgas Ilgtspējīgās siltumapgādes asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš uzsvēra, ka tuvākajās dienās asociācija iesniegs konkrētus priekšlikumus Enerģētikas likuma grozījumiem, lai beidzot skaidri noteiktu aizliegumu iegādāties dārgāku enerģiju no ražotājiem, kamēr tirgū ir pieejama lētāka siltumenerģija.

Komisijai tika norādīts uz konkrētiem faktiem: 2026. gada janvārī 15 no pirmajām 23 mēneša dienām Rīgas siltumapgādes sistēmā netika iepirkta siltumenerģija no vietējā ražotāja SIA “Eco Energy Riga”, kas siltumu ražo no Latvijā iegūtas biomasas. Šī ražotāja piedāvātā cena bija 50,99 eiro par megavatstundu (MWh) un tāda pati tā bijusi arī 2025. gada oktobrī, novembrī un decembrī.Šajās 15 dienās netika iepirkti 5853 MWh par šo cenu. Tā vietā identisks siltumenerģijas apjoms tika iepirkts no citiem ražotājiem, tostarp no AS “Latvenergo” TEC-2, par 69,81 eiro par MWh — par 36% dārgāk nekā tirgū pieejamais piedāvājums.

AS Rīgas siltums, lai ziemas aukstajos mēnešos sniegtu atbalstu iedzīvotājiem un mazinātu finanšu slogu mājsaimniecībām, no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. maijam nepiemēros līgumsodu par kavētiem maksājumiem par piegādāto siltumenerģiju laika periodā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada aprīlim.

Papildus tam AS Rīgas siltums līdz 2026. gada 31. maijam nodrošina iespēju veikt norēķinus arī par parādiem, kas izveidojušies iepriekšējos periodos, nepiemērojot līgumsodu, proti, ja līdz 31.05.2026. tiks samaksāti visi rēķini par laika periodā līdz 30.04.2026. piegādāto siltumenerģiju, līgumsods, kas tika aprēķināts un nesamaksāts līdz 31.12.2025., tiks anulēts.

Uzņēmums aicina klientus, kuriem ir parādi par piegādāto siltumenerģiju, izmantot praktisku iespēju sakārtot esošās saistības un samazināt finansiālo slogu, norēķinoties par patērēto siltumenerģiju bez papildu līgumsoda.

Laikā, kad uzņēmumu datu apjoms burtiski eksplodē, IT nepārtrauktība un droša datu glabāšana kļūst par kritisku priekšnoteikumu biznesa izaugsmei. Latvijas datu centru operators «Delska» (agrāk DEAC), kas nesen piesaistījis apjomīgas Luksemburgas fonda investīcijas, reaģē uz šo pieprasījumu, būvējot Baltijā jaudīgāko datu centru.

Jaunais datu centrs Rīgā, Latgales ielā ar 10 MW kopējo jaudu kļūs par jaudīgāko Latvijā un, visticamāk, Baltijā. Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Delska būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tā kā lokālais pieprasījums aug lēnāk nekā daudzās citās attīstītajās valstīs, «Delska» ar šo objektu pamatā raudzīsies eksporta virzienā. Situācija tam ir labvēlīga, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas. Turklāt arī Latvijas klimats ir pateicīgs datu centru uzturēšanai.

«Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu. Šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas. Mēs redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības no 40 pasaules valstīm,» skaidro «Delska» valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Jaunās šķeldas katlumājas Salaspilī būvniecībā "Gren" investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Enerģētikas uzņēmums Gren šodien Salaspils novadā rīkoja jaunās, augstas efektivitātes 50 MW šķeldas katlu mājas simbolisku pamatakmens pasākumu, kura laikā ēkas pamatos tika ieguldīta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Jaunā katlu māja – vairāk nekā 30 miljonu eiro investīcija, stiprinās Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas drošību un ilgtspēju, palielinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru galvaspilsētas siltumapgādē un samazinot atkarību no importētiem fosilajiem resursiem.

“Gan Rīgas, gan Latvijas siltumapgādes kontekstā svarīga loma ir vietējiem resursiem, kas mazina uzņēmumu un patērētāju atkarību no importēto resursu cenu svārstībām, un sekmē stabilākas un prognozējamākas siltuma cenas ilgtermiņā. Jaunā šķeldas katlu māja būs atbilstošs papildinājums Rīgas siltumapgādē,” teica Jurģis Miezainis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot viņa rosinājumu sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi.

Valainis uzsvēra, ka darbs pie situācijas risināšanas norit aktīvi - notikušas četras oficiālas tikšanās dažādos formātos starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, un pašvaldības patlaban šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību. Patlaban tiek veikta datu vākšana, un līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā.

Ministrs skaidroja, ka līdzšinējie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju gadījumos, kad pieaug tarifi, taču pašreizējā situācijā problēma saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie regulējumi atbalstu neparedz.

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ plānots sākt gatavot lēmumprojektus, kas atkarībā no situācijas tiks virzīti izskatīšanai krīzes vadības sanāksmē vai atbildīgo ministriju sanāksmē, lai tālāk valdībā iesniegtu informatīvo ziņojumu. Kā reālākais risinājums šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldība, bet valsts līdzdarbojas pabalsta sniegšanā. Pabalsts neesot pakļauts tikai nabadzīgām personām, bet arī plašākai sabiedrības daļai, norādīja ministrs.

Rīgas apgabaltiesa trešdien atcēlusi apcietinājumu informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumu krimināllietā iesaistītajam "Corporate Solutions" uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam, savukārt bijušajam Valsts Digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoram Jorenam Liopam drošības līdzeklis atstāts negrozīts.

Cerusa advokāts Guntars Precinieks apstiprināja, ka klientam atcelts apcietinājums un patlaban nav piemērots cits drošības līdzeklis. Aizstāvamais esot jāatbrīvo nekavējoties.

Valsts policija kā procesa virzītāja aģentūrai LETA komentārus par tiesas lēmumu un turpmākajām darbībā nesniedza.

LETA noskaidroja, ka apgabaltiesa atstājusi spēkā apcietinājumu Liopam. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka abu aizdomās turēto personu sūdzības par pirmās instances lēmumu par apcietinājuma piemērošanu, apgabaltiesa skatīja videokonferences režīmā.

Valsts policija (VP) EPPO sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.