Citas ziņas

Valsts kontrole: Valstī atgriežas «treknie gadi» ar semināriem pilīs

Lelde Petrāne, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

Dāsni apmaksāti vēl nesaņemti pakalpojumi, slēgti līgumi par darbiem, kas jādara pašiem, rīkoti pasākumi pilīs un restorānos, kā arī par Eiropas prezidentūrai paredzēto naudu apmaksāti regulārie izdevumi - tāda aina pavērās Valsts kontrolei, veicot ikgadējo ministriju un valsts centrālo iestāžu gada pārskatu revīziju, informē Valsts kontroliera biroja pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja.

Tika pārbaudīti 26 ministriju un centrālo valsts iestāžu pārskati. 25 gadījumos atzinumi tika sniegti bez iebildēm, tomēr sešos no tiem norādīts uz būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem. Atzinums ar iebildēm sniegts par Veselības ministrijas 2013.gada pārskatu, norādot uz pārkāpumiem Zāļu valsts aģentūrā, kur revidentu uzmanību pievērsušas darbības vairākos bilances posteņos par kopējo summu Ls 3 266 320 un Nacionālā veselības dienesta rīcību, kas 2013.gada decembrī veicis neatbilstošus (nepamatotus) avansa maksājumus vismaz Ls 999 313 apmērā.

Vairākās budžeta iestādēs par ievērojamām summām ir slēgti līgumi par juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādi tādu jautājumu risināšanā, kas būtu jāveic pašu darbiniekiem, jo tas ietilpst viņu kompetencē. Tikai četras FM pārraudzītās iestādes ir noslēgušas līgumus kopumā par 366 981 latu.

Stipri pieaugusi tendence maksāt par vēl nesaņemtiem pakalpojumiem. 2013.gada beigās institūcijas veikušas nepamatotus avansa maksājumus par kopējo summu 783 416 latu. Tas norādot, ka šīm institūcijām piešķirtais ikgadējais budžets ir par lielu.

Pieauguši valsts budžeta izdevumi iestāžu administratīvajām vajadzībām - 2011.gadā šādi izdevumi veidoja 12,3 milj. latu, 2012.gadā 13,6 milj. latu, 2013.gadā - jau 16,7 milj. latu. Izlases veidā izvērtējot administratīvos izdevumus 94 iestādēs konstatēts, ka vismaz 1,04 milj. latu izlietoti reprezentācijas un kolektīvajiem pasākumiem. Izdevumi dažādu apspriežu, kursu, semināru, konferenču un citu pasākumu organizēšanai, kuros bieži vien piedalās tikai iestāžu darbinieki, rēķinot uz vienu dalībnieku, ir līdzvērtīgi oficiālu ārvalstu amatpersonu vizīšu izdevumiem.

Turklāt dažāda mēroga sanāksmes rīkotas pat pilīs, piemēram, Tiesu administrācija tiesu iekārtas semināru organizējusi Bīriņu pilī, izlietojot Ls 120 uz vienu dalībnieku, tiesu iekārtas semināru viesnīcā Ezeri Siguldas novadā, bet konferenci Zemesgrāmatām 20 - Baltic Beach Hotel Jūrmalā.

Valsts kontrole īpašu uzmanību pievērsa Latvijas prezidentūras ES nodrošināšanai piešķirtā finansējuma izlietošanai, kas 2013. gadā bija Ls 8,1 milj. Tā konstatējusi, ka ministrijas un iestādes to ir uztvērušas kā papildu iespēju nepamatoti paaugstināt darbinieku atlīdzību, izremontēt telpas, veikt ar prezidentūru nesaistītas iegādes, kā arī intensificēt savu ārzemju komandējumu grafiku. Tā, piemēram ZM 64 ministrijas amatpersonām no prezidentūras līdzekļiem piešķīra naudas balvas kopumā vairāk nekā Ls 25 tūkst. apmērā, bet VM ir apmaksājusi komandējumus vairāk nekā Ls 22 tūkst. apmērā, pat nepapūloties nodrošināt, lai komandētais savā komandējuma atskaitē norādītu saikni ar prezidentūras jautājumiem.

Pēc revīzijas VK sniegusi 161 ieteikumu konstatēto trūkumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā iedzīvotāju sagaidāmais darba mūžs ir īsāks nekā ES vidēji

LETA, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sagaidāmais iedzīvotāja darba mūžs ir 35,2 gadi, kas ir nedaudz mazāk kā Eiropas Savienības (ES) vidējais radītājs - 35,4 gadi, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem sagaidāmais darba mūža ilgums Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā, bet lielāks nekā Lietuvā. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā - 34,8 gadi.

Eurostat dati liecina, ka visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), kam seko Nīderlande (39,9 gadi), Dānija (39,2 gadi), Lielbritānija (38,6 gadi) un Vācija (38 gadi).

Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).

Visās ES dalībvalstīs, izņemot Lietuvu sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija īsāks nekā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mežotnes pilij vēlas piesaistīt pieczvaigžņu viesnīcas operatoru, Igates pili - iznomāt vai pārdot

LETA, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežotnes pilij jāpiesaista pieczvaigžņu viesnīcas operators, bet Igates pils ir jāiznomā vai jāpārdod, ja neizdodas piesaistīt nomnieku, teikts šodien valdībā izskatītajos dokumentos.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un VNĪ meitasuzņēmums SIA VNĪ pilis izstrādājuši koncepciju par Mežotnes pils un Igates pils turpmāko darbību. Mežotnes pils ilgtermiņa attīstības scenārijs paredz līdzšinējās darbības attīstīšanu atbilstoši Mežotnes pils kultūrvēsturiskajam statusam, veicot neatliekamus ieguldījumus kompleksa ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanai un piesaistot sadarbības partneri - pieczvaigžņu viesnīcas operatoru. Līdz sadarbības partnera piesaistei VNĪ pilis turpinās veikt pilnvarnieka pienākumus.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka šogad un nākamā gada pirmajā pusē būtu jāiegulda Mežotnes pils ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanā, līdz 2016.gada pirmajai pusei būtu jāpiesaista sadarbības partneris - pieczvaigžņu viesnīcas operators, kā arī jāizstrādā sadarbības modelis un jādefinē sadarbības nosacījumi. No 2016.gada līdz 2018.gadam kopā ar piesaistīto partneri būtu jāveic ieguldījumi, proti, jāattīsta pašreizējā četrzvaigžņu viesnīca pieczvaigžņu viesnīcas līmenī pils ēkas trešajā stāvā, jāpapildina interjers un jāierīko Mežotnes pils muzejs pils ēkas otrajā stāvā, kā arī jāizveido augstākās klases restorāns pils ēkas pirmajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Lehman Brothers sabrukums iemācījis maz

Stīns Jākobsens, Saxo Bank galvenais ekonomists, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši septiņi gadi kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, ir vērts aplūkot, kas pa šo laiku ir mainījies un kas ne. Notikums pavēra iespēju mazināt valdošo pārmērību finanšu tirgos, risināt paviršo struktūru jautājumu un koncentrēties uz produktivitāti, taču tas kļuva par katalizatoru, lai politikas veidotāji «vilktu garumā», iegūstot aizvien vairāk laika, un liktu domāt, ka meklē derīgus risinājumus.

Lēmumu pieņēmēji reaģēja uz izaugsmi un sentimenta trūkumu ar augstākiem fiskālajiem tēriņiem, un, kad nauda beidzās, piespieda centrālās bankas naudu drukāt – daudz naudas. Tās gan nebija pārmaiņas esošajai pasaules ekonomikas kārtībai, bet drīzāk aizsāktā turpinājums, ignorējot nepieciešamību pēc reformām, atbildības un ieguldījumiem cilvēkresursos un produktivitātē.

Vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Co šogad publiskotajā ziņojumā ir aprēķināts, kādus apmērus ir sasniedzis globālais parāds kopš Lehman Brothers krišanas. Proti, pasaules parādsaistības ir pieaugušas par 57 triljoniem ASV dolāru, kas ir 17% no visas pasaules IKP. Tā vietā, lai atgūtos no krīzes, ar aizņemšanos esam nākotnes izaugsmi nostādījuši ķīlnieka lomā, un radies iespaids, ka globālā ekonomika ir iestrēgusi pastāvīgā stagnācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā pasakās, kāzas pilī ir nemainīga vērtība. Kāzu rīkošana tajās neiziet no modes, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī salīdzinoši lielās izmaksas nav šķērslis jaunajiem pāriem priecīgo notikumu atzīmēt kā princim un princesei. DB apkopotā informācija liecina, ka pilis un muižas izvēlas aizvien vairāk precēties gribētāju. Nepieciešamā budžeta minimums ir 5000 eiro. Tālāk – bez robežām.

«Viesu nami un pilis joprojām ir klasika,» stāsta pieredzējusī kāzu rīkotāja Dace Miezīte. Tieši pirmās viņas vadītās SIA Kāzu aģentūra Mīlestība organizētās precības bija pilī. Kā Dace pati smej, laikam tālab nekur tālu no tām nevar un negrib aizmukt. Gadā vismaz puse no uzņēmuma organizētajām kāzām notiek pilīs un muižās. Populārākās ir Mežotnes, Bīriņu, Dikļu, Jaunmoku un Mālpils. Taču ir arī tieši kāzām specializējušies viesu nami, piemēram, Debesu bļoda Ogres novadā, Bebru nams Ķekavas novadā, Brūtes Valmieras rajonā. No budžeta viedokļa pilis un šādi viesu nami ir viens no izdevīgākajiem risinājumiem, jo tajos uz vietas ir galdi, krēsli, ēdinātāji. Izvēloties skaistas telpas, ietaupās līdzekļi telpu dekorējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes Malkas pilis zināmas tuvu un tālu Latvijā. Vēl aizvien Aizputē, Ošu gatvē 31, iegriežas tūristi un taujā pēc celtnēm, par kurām dzirdējuši pēc nostāstiem. Malkas piļu būvnieka Eduarda Damberga mājas tagad pieder Jānim Laukam, kurš tūrisma objektu cer atjaunot, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jānis Lauks mājās saimnieko jau piecus gadus, tomēr pilnībā namu atpirkt no E. Damberga septiņiem brāļiem izdevies tikai nesen. Patlaban J. Lauks remontē nama otro stāvu, kas izmaksā prāvus līdzekļus, tomēr ar laiku cer pievērsties arī Malkas piļu atjaunošanai, kuras vairs nav saglabājušās. Jaunais īpašnieks zina savulaik iecienītā tūrisma apskates objekta būvēšanas principus un nostāstus.

J. Lauks Kursas Laikam atklājis, ka, sākot mājās dzīvot, Malkas piļu vairs nav bijis. Arī zeme ir pašvaldības īpašums, kas gan noteikti nebūs nekāds apgrūtinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

VK: Fiskālās disciplīnas trūkuma dēļ vispārējās valdības parāds tiek nevis samazināts, bet pārfinansēts

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti.

Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole, sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.

Valsts kontrole, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums, vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos; zaudējumus nāksies segt nodokļu maksātājiem

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

VK iesaka pārskatīt pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanas maksas aprēķināšanu

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: Nodokļu parāds valstij ir 1,4 miljardi eiro, vismaz 900 miljoni ir nepiedzenamie parādi

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole sniegusi Saeimai atzinumu par gada apjomīgākās finanšu revīzijas – saimnieciskā gada pārskata revīzijas – rezultātiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī par 2017. gada valsts kopbudžeta pārskatu sniegts atzinums ar iebildi, informē VK.

Tas nozīmē, ka vairākos jautājumos nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu, ka ikviens darījums ar valsts mantu un līdzekļiem notiek likumīgi, mērķtiecīgi un jēgpilni.

Galvenie iemesli atzinuma ar iebildi sniegšanai joprojām ir nepareizi klasificētās saistības, neuzskaitītie vai nekorekti uzskaitītie aktīvi, līdz galam neieviestais uzkrāšanas princips nodokļu un nodevu uzskaitē. Šie nesakārtotie jautājumi ietekmēs arī nākamo gadu atzinumus, līdz konstatētās neatbilstības tiks novērstas.

Pie būtiskākajām neatbilstībām, kas šajā revīzijā konstatētas, Valsts kontrole min neatbilstības uzskaites jautājumos, kas īpaši aktuālas pašvaldību gada pārskatu kontekstā. Revīzijā Valsts kontrole izskatīja arī citus jautājumus, šogad atzinumā īpaši pievēršot uzmanību normatīvo aktu neievērošanai – neatbilstoši noteiktām pašvaldību deputātu mēnešalgām un neatbilstoši pieņemtiem ziedojumiem. Valsts kontrole ir fiksējusi vairākus iespējamus amatpersonu pārkāpumus, tajā skaitā likumam neatbilstošu ziedojumu pieņemšanu pašvaldībās, par ko ziņojusi tiesībsargājošām iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas Valsts kontrole: Nav skaidras paredzamās valsts saistības Rail Baltica projektā

LETA, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts kontrole atzinusi, ka joprojām nav skaidrs, kādas finansiālās saistības Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas projektā Rail Baltica būs jāuzņemas Igaunijas valstij.

Tā ieteikusi Rīgikogu (Igaunijas parlamentam) pirms Baltijas valstu starpvaldību līguma ratificēšanas lūgt valdībai veikt papildu analīzi un izstrādāt rīcības plānus gadījumam, ja valsts izdevumi šai projektā pieaugtu.

Kā teikts Igaunijas Valsts kontroles atzinumā, nedz pašā līgumā, nedz tā ratifikācijas likumprojekta paskaidrojuma rakstā nav dotas skaidras atbildes uz jautājumiem, kādas finansiālās saistības jāuzņemas valstij, kā projekts tiks finansēts un vai pastāv noteikts lēmumu pieņemšanas mehānisms gadījumā, ja projekta izmaksas pieaug, ja tas netiek pabeigts līdz paredzētajam termiņam vai ja mainās finansējums.

Nezinot valsts finansiālās saistības šai projektā, nav skaidrs, kādas saistības ar Rīgikogu akceptu būtu jāuzņemas valdībai, kādu summu un kādā laika periodā valsts plāno izdot "Rail Baltica" izbūvei, no kurienes tiks ņemti līdzekļi un kā līguma izpildes gaitā parlamentam tiks nodrošinātas iespējas iejaukties turpmākajos lēmumos attiecībā uz tā finansēšanu, konstatē Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā notiekošajā diskusijā par valsts budžetu pirmdien izskanēja viedoklis par nepieciešamību ietvert Satversmē fiskālo disciplīnu.

Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) rosināja ietvert Satversmē atrunu, ka laikā, kad valstī nav krīzes, ir jāveido bezdeficīta budžets.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šim viedoklim piekrita. «Ja Saeima sekotu Igaunijas piemēram un tā rīkotos, tas būtu apsveicami,» uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.

Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss norādīja - ja ir vēlme ierakstīt Satversmē, ka «labajos laikos» krāj un «sliktajos laikos» tērē, tad ir vērts ņemt vērā Vācijas pieredzi, kura savā konstitūcijā runā par strukturālā ziņā sabalansētu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Dabas takas, pilis, alas un alus

Iesaka Mareks Dombrovskis, SIA Baltic Outdoor Agency dibinātājs, komandu attīstības treneris; sagatavojusi Linda Zalāne, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Čehiju jābrauc skaistās dabas un senās arhitektūras dēļ. Vērts nogaršot arī čehu tradicionālos ēdienus, kas nav sastopami nekur citur pasaulē, kā arī ļauties alus baudīšanas dzīrēm. Šo dzērienu čehi ceļ lielā godā.

Man ar Čehiju saistās siltas jūtas un atmiņas, jo šajā valstī esmu dzīvojis piecus gadus, kad savulaik tur studēju Augstākajā kara skolā Viškovā. Tolaik pieņēmu un iemīļoju šīs tautas kultūru, dzīves ritmu un tradicionālos ēdienus. Studiju gados iegūtos draugus kopā ar ģimeni nesen apciemoju atkal un Čehijā izbaudījām brīvdienas teju mēneša garumā. Šķita, ka Čehijas sajūtu būšu pa šiem gadiem aizmirsis, bet, nonākot tur, man pat aizmirsās, ka kopš studiju laika pagājuši jau desmit gadi.

Kad turp braukt?

Labākais laiks, lai Čehijā izbaudītu vasaru, ir jūlijā un augustā, kad dienā gaisa temperatūra ir ap 30 grādiem, bet naktīs tā pazeminās apmēram līdz 22 grādiem. Vasarās lielā karstuma dēļ čehi savu darba dienu pakārto īpašam ciklam – sāk darbu septiņos no rīta un beidz strādāt trijos dienā. Pēc tam ierasts doties pie ūdenstilpēm. Čehijā to nav daudz, tādēļ vietējie vasaras priekus bauda pilsētas atvērtajos peldbaseinos. Vakaros sākas nakts dzīve, kad izgaismotajā Prāgā ļaudis tiekas krodziņos un restorānos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Atsevišķas lauksaimniecības NVO budžeta finansējuma saņemšanā bauda īpašas privilēģijas

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Pienācis laiks lemt par privatizācijas pabeigšanu

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpakaļ no sapņa par viesnīcām un biznesa centru pie ostas darbības

Tā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā apstiprinātās izmaiņas Eksportostas un tai piegulošo teritoriju lokālpānojuma teritorijas funkcionālajā zonējumā vērtē procesā iesaistītie un ieinteresētie.

Pirms 10 gadiem (19.12.2007.) DB rakstīja, ka jaunais Andrejostai piegulošās teritorijas detālplāns un apbūves noteikumi paredz šo apkārtni attīstīt kā sabiedrisku teritoriju ar dažādu funkciju ēku izvietojumu tajā: «Pirmajā attīstības posmā projektējamā teritorija pamatā nodrošinās apkalpi prāmjiem un kruīzu kuģiem. Andrejsalas līcī saglabāsies jahtu osta. Turpmākajā attīstībā šīs teritorijas īstenos jauktu dzīvojamo un darījuma iestāžu apbūvi, jo bez termināļiem un administrācijas telpām Jūras pasažieru ostas un jahtkluba funkciju veiksmīgai attīstībai jāattīsta viesnīcas, biroji un citas darījuma iestādes.» Sekoja krīze, kas sagrāva grandiozās ieceres par teritorijas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai «uz papīra»

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.

Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.

Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.

Komentāri

Pievienot komentāru