Izraugoties biznesa «nākotnes čempionus», valsts neizbēgami kļūdīsies, uzskata Pasaules Bankas (PB) eksperts.
Balstoties ilgstošā pieredzē dzimtajā Brazīlijā un citviet pasaulē tā Rīgā notiekošajā diskusijā «Ceļā uz augstāku Latvijas konkurētspēju», kurā tiek apspriesta Latvijas Nacionālā industriālā politika (NIP), sacīja PB eksperts Žozē Giljermo Reiss. Viņš atsaucas uz Latīņamerikas precedentu 1990. gados, kad pārliekas ekonomikas centralizācijas dēļ tika saražoti importu «aizvietojoši» vietējie datori – trīsreiz lielāki, smagāki un dārgāki par globālajā tirgū pieejamajiem.
Reiss kā obligātu prasību, veidojot NIP, uzsver nepieciešamību apzināties, ka mūsdienu ekonomika ir globalizēta, un tādas ir arī piegāžu ķēdes. Tādēļ mēģinājums radīt savas ķēdes apriori būs lemts neveiksmei. Tā vietā valsts industriālās politikas jautājums ir – kā labāk pieslēgties jau esošajām globālajām piegāžu ķēdēm.
Eksperts pozitīvi vērtē Ekonomikas ministrijas atteikšanos izraudzīties prioritārās nozares, tā vietā uzsvaru liekot uzsvaru uz t.s. horizontālo pieeju, no valsts puses ražotājiem un investīcijām nodrošinot labvēlīgu nodokļu vidi un operatīvu tiesiskumu. Cita starpā tas mazina arī korupcijas riskus, kas arī ir labi zināmi gan Latīņamerikā, gan Āzijā, kur valdības labvēlību bauda sevišķi izredzētie. Tas gan nenozīmē, ka industriālajā politikā nevajadzētu arī vertikālo asi jeb pastāvīgu un dialogam atvērtu valsts klātbūtni ar skaidriem un visiem vienādiem noteikumiem un paredzamu politiku.