Valsts nekustamie īpašumi: Vilcināšanās ar būvniecības digitalizāciju var kavēt nozares attīstību 

Vilcināšanās ar būvniecības digitalizāciju var kavēt Latvijas būvniecības nozares attīstību un konkurētspēju starptautiskā mērogā, aģentūrai LETA atzina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

LETA, 2018. gada 22. novembris plkst. 17:26

Foto: LETA

Viņa norādīja, ka būvniecības digitalizācija ļaus nodrošināt procesu caurspīdīgumu, termiņu un budžeta kontroli, kā arī efektivitāti, sākot no projektēšanas līdz pat apsaimniekošanai, tāpēc jebkāda turpmāka vilcināšanās var kavēt nozares attīstību un konkurētspēju.

VNĪ pārstāve atzīmēja, ka VNĪ kā lielākais valsts būvniecības darbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares digitalizācijā. Tieši tāpēc uzņēmums pašlaik aktīvi strādā, lai no 2019.gada otrās puses pakāpeniski lielāko būvdarbu iepirkumos sāktu iekļaut prasību izmantot «Būves informācijas modelēšanas» jeb BIM risinājumus.

Gruškevica piebilda, ka pēdējos gados nozares digitalizācija ir aktuāls jautājums ne vien Latvijā, bet arī starptautiski. Šajā laikā BIM ir kļuvis teju par standartu - to visaktīvāk izmanto Nīderlandē, Lielbritānijā un Skandināvijā.

«Lai industrijā būtu attīstība, jāmainās gan būvniekiem, gan arhitektiem, gan pasūtītājiem. Proti, lai būvniekiem atmaksātos investīcijas inovācijās, pasūtītājiem ir jāspēj šīs inovācijas izprast, ar tām strādāt un skaidri definēt sagaidāmo rezultātu. Tieši tāpēc mēs sākam ar sevi - ar starptautisku pieredzes apmaiņu, ar savu darbinieku apmācībām un ar pirmo pilotprojektu - ar topošo centralizēto prokuratūras ēku Aspazijas bulvārī 7. Tas ir sarežģīts un daudzslāņains projekts, kas pilnībā ļaus mums izmantot BIM iespējas un izprast nepieciešamās prasības turpmākajiem projektiem,» skaidroja Gruškevica.

Viņa arī uzsvēra, ka VNĪ vēlas BIM risinājumu nākotnē izmantot pilnvērtīgi, proti, ne tikai būvprojektu izstrādei un būvniecībai, bet arī pievienojot laika un budžeta plānošanas, kā arī energoefektivitātes un apsaimniekošanas dimensijas.

Lai izprastu veiksmīgākos BIM ieviešanas modeļus, VNĪ darbinieki kopā ar Rīgas būvvaldes pārstāvjiem viesojās Dānijas un Norvēģijas valsts nekustamo īpašumu pārvaldības uzņēmumos. Piemēram, Dānijā ceļš uz BIM ieviešanu sākts pirms desmit gadiem, līdz beidzot tas ir kļuvis par ikdienā lietojamu platformu. Būtisks aspekts šā rīka ieviešanā bija izglītībai un zināšanu pārnešanai starp paaudzēm.

«Dānijas kolēģi skaidroja, ka veiksmīga pieredze BIM ieviešanā bija zināšanu apmaiņai starp jaunāko un vecāko profesionāļu paaudzi. Proti, gados jaunākie speciālisti, kas ar tehnoloģijām ir uz »tu« tika apvienoti komandās ar pieredzējušiem ekspertiem, kuriem tehnoloģijas ir svešākas. Svarīgi, ka abas puses varēja viena no otras mācīties un tādējādi mazinājās pretestība pret jauninājumiem,» skaidroja Gruškevica.

Papildu iepriekš minētajam, Dānijā ātrāku tehnoloģijas ieviešanu valsts mērogā sekmējis arī tas, ka likumā tika ietverta prasība, ka visu jaunbūvju projekti ar būvniecības budžetu no 700 000 eiro ir jāizstrādā BIM neatkarīgi no tā, vai pasūtītājs ir valsts vai pašvaldības.

Neskatoties uz to, ka Skandināvijā ceļš uz BIM ieviešanu ir bijis visai garš, VNĪ pārstāve ir pārliecināta, ka Latvijā BIM ieviešanai jānotiek daudz straujāk. Kaut vai tāpēc, ka pašlaik pieejamās tehnoloģijas ir daudz jaudīgākas nekā 2008.gadā, kad parādījās BIM pirmās versijas.

Viņa pauda viedokli, ka Latvijai ir būtiska priekšrocība veiksmīgai procesu digitalizācijai - salīdzinoši kompakts tirgus un tirgus lielie spēlētāji jau izmanto BIM strādājot starptautiskos tirgos. «Nopietns mājasdarbs ir priekšā izglītības jomai, jo tai ir jāsagatavo speciālisti, kas ir gatavi strādāt šajā jaunajā realitātē - tie ir ne tikai projektētāji, arhitekti, inženieri, bet arī atbilstoši projektu vadītāji, būvuzraugi un tā joprojām,» norādīja VNĪ valdes locekle.

VNĪ pārstāve arī pauda pārliecību, jo sakārtotāka būs būvniecības vide Latvijā, tostarp pasūtītāja un izpildītāja sadarbība, jo produktīvāki un konkurētspējīgāki mūsu būvnieki būs starptautiskā līmenī.

Vienlaikus Gruškevica uzsvēra, ka BIM nav panaceja un ka pat vislabāk saplānotajā projektā var tik pieļautas cilvēciskas kļūdas. «Tāpēc būvuzraudzības funkcijai un kompetencei aizvien ir jābūt spēcīgai un klātesošais visos projekta īstenošanas posmos,» viņa sacīja.

Sagaidāms, ka viens no pirmajiem VNĪ projektiem, kura iepirkuma prasībās varētu tikt iekļauta prasība par BIM izmantošanu, būs ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, pielāgošana Ekonomikas ministrijas un tās iestāžu vajadzībām.

VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā «100 adreses Latvijas simtgadei», aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 05. jūlijs plkst. 13:11

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot...

2018. gada 31. maijs plkst. 13:40

Pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Rīgā, A. Briāna ielā 13,...

2018. gada 20. aprīlis plkst. 11:46

Rīgas pils atjaunošanas padome (RPAP) šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības,...

2018. gada 03. aprīlis plkst. 14:00

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzsāktās programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei...

2016. gada 23. novembris plkst. 14:47

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1 jumta par...

Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2018. gada 12. decembris plkst. 12:49

Viena no modes tendencēm nekustamā īpašuma tirgū ir padomju laika vēsturiskā mantojuma...

2018. gada 26. novembris plkst. 12:32

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde....

2018. gada 22. novembris plkst. 16:09

Liels skaits jaunuzbūvēto luksusa dzīvokļu Londonā stāv tukši. Projektu attīstītājiem tos neizdodas...

2018. gada 22. novembris plkst. 13:40

AS Baltic RE Group plāno parakstīt jaunu kredīta līgumu par summu līdz...

2018. gada 22. novembris plkst. 10:35

Dzīvojamo māju rajons Kalaranna atradīsies jūras krastā, netālu no Tallinas centra. Paredzēts...

2018. gada 21. novembris plkst. 15:01

Rīgas dome šodien atbalstīja lēmumu par Spilves lidlaukā esošu skrejceļu atpirkšanu no...

2018. gada 20. novembris plkst. 15:31

Būs jāpieņem lēmums par bijušās bibliotēkas «Zvirbulis» ēkas Āgenkalnā, Lapu ielā 24 turpmāko izmantošanu,...

2018. gada 20. novembris plkst. 9:53

Izaicinājumi mūsdienās ir saglabāt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, tās būtību, tajā...

2018. gada 16. novembris plkst. 14:51

Ģenerālprokuratūra Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai nodevusi kriminālprocesu, kurā par vairāk...

2018. gada 16. novembris plkst. 13:36

Ēkai Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti diviem bijušajiem Latvijas valsts...