Jaunākais izdevums

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Valsts prezidenta vārdā rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020. gadā noteiktajā apmērā.

Kā zināms, lai nodrošinātu vienotu atlīdzības sistēmu un valsts augstāko amatpersonu atlīdzības apmēra samērojamību un atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem mēnešalgas noteikšanas principiem, ikgadēji budžeta pieprasījumā Valsts prezidenta mēnešalgas apmērs tiek pieskaņots citu valsts augstāko amatpersonu -– Ministru prezidenta, ministru, Valsts kontroliera, tiesībsarga, citu Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu mēnešalgas izmaiņām saistībā ar ikgadējo indeksāciju.

Indeksācija tiek balstīta uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta otro daļu, paredzot valsts institūciju amatpersonām un darbiniekiem mēnešalgu noteikt, izmainot bāzes mēnešalgas apmēru atbilstoši aprēķinātam valstī vidējās darba samaksas pieaugumam un piemērojot attiecīgu koeficientu.

Ievērojot līdzšinējo praksi Valsts prezidenta mēnešalgas saskaņošanā ar citu valsts amatpersonu mēnešalgu izmaiņām un ņemot vērā, ka šāda indeksācija attiecībā uz minētajām amatpersonām jau ir iekļauta Saeimā iesniegtajā 2021. gada budžeta projektā, Valsts prezidenta kancelejas budžeta 2021. gadam pieprasījumā tika iekļauta arī Valsts prezidenta atlīdzības ikgadējā indeksācija.

Par valsts augstāko amatpersonu, to starpā Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumiem lemj Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja algu palielināšanu domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem, komiteju vadītājiem un deputātiem, tās neiesaldējot, kā atsevišķās citās pašvaldībās un valsts iestādēs.

Priekšlikumu iesaldēt algas izteica partijas "Saskaņa" deputāti.

Lēmumprojekts paredz arī noteikt atalgojumu domes komiteju vadītāju vietniekiem, kas līdz šim nebija algoti amati.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, līdz ar šīm izmaiņām domes priekšsēdētājs 2021.gadā varētu saņemt 3732 eiro mēnesī, kas ir par 178 eiro vairāk nekā pērn.

Rīgas vicemēriem algas palielinātos par 156 eiro un būtu 3281 eiro mēnesī, domes komiteju priekšsēdētājiem algas palielinātos par 124 eiro un būtu 2614 eiro mēnesī, bet deputātu atalgojums pieaugtu par 58 eiro un būtu 1230 eiro mēnesī.

Komiteju vadītāju vietnieku atalgojums paredzēts 1230 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība dod zaļo gaismu atlīdzības sistēmas uzlabošanai valsts pārvaldē

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli atbalstīja pirmajam lasījumam grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz Ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu uz gadu.

Komisija atbalstīja deputātu Krišjāņa Feldmana (JKP), Jura Juraša (JKP), Aleksandra Kiršteina (NA), Māra Možvillo (KPV LV), Kaspara Ģirģena (KPV LV) un Edvīna Šnores (NA) priekšlikumu, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, bāzes mēnešalgas apmērs ir Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī strādājošo 2018.gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs (1004 eiro).

Savukārt partijas "Saskaņa" deputātu priekšlikums iesaldēt algas uz diviem gadiem līdz 2022.gada 31.decembrim tika noraidīts.

Jau ziņots, ka 30.novembrī Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Nacionālās apvienības un partijas "KPV LV" Saeimas frakciju deputāti izskatīšanai parlamentā bija iesnieguši grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, rosinot līdz nākamā gada beigām iesaldēt valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā.

Likumprojekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada budžetā. Nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā - par 744 miljoniem eiro vairāk nekā šī gada budžetā.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 9,17 miljardi eiro.

Scenārijs paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,0%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022. gadā un 2023. gadā 3,1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Esam neizpratnē par atspoguļoto medijos saistībā ar ATD konkursa rezultātiem

SIA "Sabiedriskais autobuss" valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) ir sašutis par publiskajā vidē izskanējušiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu un mediju izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar Valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas nav balstīti uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, bet gan uz emocionāliem izteikumiem.

Tas, kas pašreiz notiek publiskajā telpā, ir pielīdzināms cirka izrādei, kurā atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri zaudēja ATD rīkotajā konkursā, ar emocionāliem izteikumiem vēršas pret uzņēmumu, jo nespēj samierināties ar zaudējumu. Lai pieliktu punktu dažāda veida spekulācijām publiskajā vidē, SA ar konkrētiem statistikas datiem apliecinās, ka "B-Bus" grupas uzņēmumi var nodrošināt ATD konkursā noteiktās tehniskās un kvalitātes prasības.

"B-Bus" grupā šobrīd ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA "EKSPRESS ĀDAŽI", SIA "MIGAR", SIA "SABIEDRISKAIS AUTOBUSS", SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME", UAB "TRANSREVISS" un UAB "UMA TRANS". "B-Bus" grupas uzņēmumi apkalpo Latvijas un Lietuvas rajona un starppilsētu pārvadājumus, kā arī nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas un Viļņas pilsētas maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā valsts Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem tiek solīta 3500 līdz 4900 eiro alga pirms nodokļu nomaksāšanas, liecina Veselības ministrijas (VM) izplatītie sludinājumi.

Kopumā tiek piedāvātas piecas vakances - komunikācijas koordinators, loģistikas koordinators, vakcinācijas procesa koordinators, informācijas tehnoloģiju projektu koordinators un biroja vadītājs. Vakances ir uz noteiktu laiku.

VM sludinājumā uzsver, ka piedāvā iespēju vadīt valstiski nozīmīgu projektu, iespēju pieņemt sabiedrībai būtiskus lēmumus veselības sektora jomā, unikālu profesionālo pieredzi un sadarbību ar labākajiem starptautiskajiem partneriem.

"Ņemot vērā projekta nozīmīgumu", VM piedāvā atalgojumu no 3500 līdz 4900 eiro robežās, paredzot iespēju to precizēt, darbu uzsākot.

Kandidātiem nepieciešama teicama reputācija, atbilstoša augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība, atbilstoša profesionālā pieredze nacionāla mēroga pārnozaru projektos, pieredze stratēģiskā plānošanā, zināšanas par valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, kā arī vēlamas zināšanas par veselības aprūpes sistēmu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru