Ja drīzumā Rīgā netiks sākta Vanšu tilta rekonstrukcija, 2027. gadā to nāksies slēgt, šorīt intervijā Latvijas Radio izteicās Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Vanšu tilta rekonstrukcijas konkurss pašlaik ir apstrīdēts un Iepirkumu uzraudzības birojam līdz 12. janvārim jāpieņem lēmums par iesniegto sūdzību. Kleinbergs cer, ka iepirkums ticis "nostrādāts profesionāli", tāpēc sūdzība tiks noraidīta un pēc minētā datuma varēs noslēgt līgumu par pārbūves darbu sākšanu.

Ja darbi drīzumā netiks sākti, tad 2027. gadā tiltu slēgsim, noteica politiķis.

Kā ziņots, Vanšu tilta pārbūve izmaksās 69,8 miljonus eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Pašvaldība par Vanšu tilta pārbūves, projektēšanas un autoruzraudzības iepirkuma uzvarētāju izvēlējusies piegādātāju apvienību "Vanšu tilts". Tajā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Vanšu tilta pārbūve izmaksās 69 802 998 eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Pašvaldība par Vanšu tilta pārbūves, projektēšanas un autoruzraudzības iepirkuma uzvarētāju izvēlējusies piegādātāju apvienību "Vanšu tilts". Tajā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Pilsētas mērs Viesturs Kleinbergs (P) norāda, ka šoreiz piedāvājums ir būtiski izdevīgāks, jo pērn pārtrauktajā iepirkumā vienīgais iesniegtais piedāvājums bija gandrīz 100 miljoni eiro.

Viņš arī uzsver, ka "pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā".

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,6 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Rīgas pašvaldība piektdien noslēgusi līgumu par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību, informē pilsētas pašvaldībā.

Konkursā par Vanšu tilta pārbūvi uzvarēja piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", solot veikt darbus par 69,8 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Apvienībā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Tomēr otrs pretendents konkursa iznākumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) pat tika izteicies - ja strīdu rezultātā drīzumā nenonāktu līdz līguma slēgšanai un netiks sākta Vanšu tilta rekonstrukcija, 2027. gadā to nāktos slēgt.

Tagad Rīgas pašvaldība ir saņēmusi IUB lēmumu, kurā otra pretendenta pretenzija par konkursa rezultātu ir atzīta par nepamatotu. Pamatojoties uz IUB lēmumu, pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar piegādātāju apvienību "Vanšu tilts".

Salacgrīvā uz Tallinas šosejas (A1) no 12.novembra satiksmei ir atvērts tilts pār Salacu pa abām braukšanas joslām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Jaunā tilta izbūves izmaksas atbilstoši pērn pavasarī ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" noslēgtajam līgumam bija 14 971 553 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilnsabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Jaunā tilta būvniecībai piesaistīts 7 548 242 eiro līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), bet pārējo summu veido valsts finansējums.

Tilta atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Atis Švinka (P) trešdien pauda, ka tilts ir svarīgs ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam, ko pierāda fakts, ka pusi no tilta būvniecībai nepieciešamā finansējuma veido Militārās mobilitātes fonda līdzekļi.

Vanšu tilta remontam Rīgas dome plāno aizņemties līdz 84, 46 miljoniem eiro, liecina šodien Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē atbalstītais lēmumprojekts.

Tajā skaitā 2026. gadā nepieciešami līdz 6,7 miljoniem eiro, 2027. gadā - līdz 42 miljoniem eiro un 2028. gadā - līdz 35,76 miljoniem eiro.

Aizņēmuma atmaksas termiņš ir līdz 30 gadiem ar pamatsummas atlikto maksājumu līdz trim gadiem.

Gala lēmums par aizņēmuma ņemšanu būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Kā ziņots, konkursā par Vanšu tilta pārbūvi uzvarēja piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", solot veikt darbus par 69,8 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Apvienībā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Rīgā plāno remontēt Akmens tiltu, šodien izskanēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē.

Komiteja skatīja domes lēmumprojektu par Rīgas Rīcības plāna un Investīciju plāna 2026.-2027. gadam aktualizēšanu.

Starp vairākiem projektiem, kas minēti aktualizētajā plānā, ir arī Akmens tilta atjaunošana, kam nepieciešami 8,7 miljoni eiro. Vēl 400 000 eiro esot nepieciešami projekta dokumentācijas izstrādei.

Kā tika skaidrots deputātiem, tilta remonts tiek plānots saskaņā ar ekspertu slēdzienu, par šādu darbu nepieciešamību.

Opozīcija kritizēja gan šī, gan vairāku citu projektu iekļaušanu investīciju plānā, galvenokārt paužot, ka tie izmaksā pārāk dārgi un pašvaldībai esot jāizraugās citas prioritātes, kur tērēt līdzekļus. Piemēram, tika norādīts, ka lietus ūdens kolektora pārbūve vienā krustojumā izmaksāšot miljons eiro. Tas, opozīcijas ieskatā, esot dārgi.

Pretendenti Vanšu tilta pārbūvi piedāvā veikt par aptuveni 70 miljoniem eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Šie piedāvājumi ir par aptuveni 30 miljoniem eiro mazāki, nekā pērns saņemtais.

LETA jau ziņoja, ka tilta pārbūves konkursā pieteikušies divi pretendenti.

Piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", kurā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"" iesniedzis piedāvājumu par 69 802 998 eiro.

Savukārt personu apvienība "BBVA", kurā ietilpst SIA "Baltijas būve", SIA "Abora", Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un pilnsabiedrība "3A", piedāvājusi tilta pārbūvi veikt par 70 327 026 eiro.

Jau ziņots, ka pērn rīkotais pirmais tilta pārbūves iepirkums tika pārtraukts, jo pieteicās tikai viens pretendents, kura piedāvājums pārsniedza Rīgas domes finanšu iespējas.

Pabeigta laiduma siju uzbīdīšana Salacgrīvā topošajam jaunajam tiltam pār Salacu. Process ilga vairāk nekā četrus mēnešus un pilnībā laidums tika uzbīdīts 3.jūlijā. Kopumā bija 13 uzbīdīšanas etapi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Līdz jūlija beigām laiduma sijas plānots apvienot ar tilta balstiem, pēc kā sāks montēt paliekošus veidņus brauktuves un ietvju konstrukcijām. Plānots, ka tilta brauktuve un ietves tiks iebetonētas līdz septembra beigām.

Jaunā tilta pār Salacu būvniecība uzsākās pirms gada. Būvdarbu gaitā esošais tilts ir nojaukts un tā vietā uzbūvēts jauns četru laidumu tēraudbetona siju tilts ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietvi savienos ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Trešdien, 12. novembrī, plkst. 11 Salacgrīvā svinīgi tiks atklāts Tallinas šosejas jaunais tilts pār Salacu, kas uzbūvēts vecā tilta vietā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Atis Švinka (P), LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, pilnsabiedrības "NB&Tilts" pārstāvis, SIA "Nordes būve" valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Locovs, Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale (Vidzemes partija), kā arī projektētāji, būvuzraugi un citi projektā iesaistītie.

Satiksme pār tiltu tiks atvērta abos virzienos bez luksoforiem. Pēc svinīgās ceremonijas amatpersonas un projekta dalībnieki dosies tehniskajā ekskursijā pa tiltu.

Kā ziņots, pērn pavasarī tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, Tallinas šosejas 91,10.kilometrā. "NB&Tilts" piedāvājums bija ar zemāko cenu - 14 971 552,94 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilvabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Būvdarbu laikā satiksme pār upi tika organizēta pa pagaidu tiltu.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskajā plānojumā nav paredzēta Zemgales tilta atjaunošana, kā arī centra loka savienošana ar Imantu un piejūras maģistrāles izbūve, šodien izskanēja Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā plānojuma prezentācijas pasākumā.

Jaunajā plānojumā rosināts atteikties no teritoriju rezervēšanas minētajiem objektiem.

Zemgales tilts savulaik savienoja Daugavas krastus, kā turpinājums 13.janvāra ielai. Daugavā joprojām redzami kādreizējā tilta balsti.

Lai gan pašvaldībā līdz šim nav plānoti konkrēti pasākumi tilta būvniecībai, tomēr ik pa laikam izskanējušas idejas un piedāvājumi tilta atjaunošanai.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2010.gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā Zemgales tilta iespējamā būvniecība tika pieminēta, spriežot par zemes iznomāšanu tirdzniecības centram "Stockmann" uz 50 gadiem.

Savukārt piejūras maģistrāles būvniecība bija iecerēta Spilves poldera teritorijā. Augsto gruntsūdens līmeņu dēļ tās būvniecība būtu iespējama uz pāļiem. Izskanējis arī variants to pārcelt paralēli Buļļupei.

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanu, pieteikušies 3 būvuzņēmēji. Piedāvājumu cenas ir sākot no 101,55 miljoniem eiro, līdz 133,65 miljoniem eiro (bez PVN). Iepirkuma uzvarētāju varēsim paziņot pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanu ir iesnieguši SIA ''AIMASA'', piegādātāju apvienība ''NSHC Group'', kuras sastāvā ir SIA ''Hanza Construction Group'' un SIA ''Baltic Construction Company'', kā arī personu apvienība ''SNL būve'', kuras sastāvā ir SIA ''SPYKE'', VAS ''Latvijas autoceļu uzturētājs'' un SIA NEWCOM Construction''.

Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 36 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.

“Stradiņu slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras attīstības projektiem. Ņemot vērā projekta sarežģītību un mērogu, fakts, ka iepirkumā pieteikušies trīs pieredzējuši būvuzņēmēji ar atbilstošu kapacitāti, apliecina gan tirgus interesi, gan konkurences līmeni. VNĪ mērķis ir nodrošināt profesionālu, caurspīdīgu un kvalitatīvu projekta īstenošanu, ievērojot noteiktos termiņus un budžetu, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot drošības, ilgtspējas un energoefektivitātes prasībām,” uzsver VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Ceļā uz elektroenerģijas sistēmas digitalizāciju AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) 110 kV apakšstaciju Kuldīgā pārbūvē par digitālo apakšstaciju.

Projekta ietvaros tiek nomainītas nokalpojušās iekārtas un vara kabeļi aizstāti ar optiskajiem, kā arī ieviesti moderni monitoringa rīki, kas ļauj reāllaikā sekot līdzi iekārtu stāvoklim un savlaicīgi novērst bojājumus. AST apakšstacijas pārbūvei piesaistījis finansējumu 100% apmērā no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU plāna, kopējām projekta investīcijām sasniedzot 5,8 milj. EUR.

"Mūsdienu energosistēma vairs nav tikai balsti, vadi un dzelži, liela loma ir viedajām tīkla tehnoloģijām un sistēmu digitalizācijai – sākot no tīkla vadības un sistēmas balansēšanas līdz infrastruktūras drošībai, uzraudzībai un uzturēšanai. AST visā Latvijā ievieš inovatīvus risinājumus, tostarp ar ES finansējumu Kuldīgas apakšstaciju pārbūvējam par digitālo apakšstaciju, neradot slogu uz patērētājiem. Kuldīgas projekts ļaus izvērtēt digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ekonomisko pamatojumu šādus risinājumus izmantot citās pārbūvējamajās apakšstacijās," stāsta AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par 27 miljonu eiro būvēs jaunu energosistēmas galveno dispečeru vadības un datu centru "Jāņciems", aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai tiek izbūvēts mūsdienu kritiskās infrastruktūras prasībām atbilstošs AST dispečeru vadības un datu centrs "Jāņciems" un jau pabeigta Dārzciema ielas 86 jauno ražošanas un noliktavas ēku izbūve.

Šis ir energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīgs projekts, kuram 2022.gadā piešķirts nacionālo interešu objekta statuss un kas iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajā AST elektroenerģijas pārvades sistēmas desmitgades attīstības plānā.

Projekta realizēšanai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 38,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 27 miljoni paredzēti dispečeru vadības un datu centra izbūvei, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūvei, savukārt 11,1 miljons eiro - informācijas sistēmu infrastruktūrai un tīklu vadības digitalizācijai, projekta īstenošanai faktiski neradot ietekmi uz elektroenerģijas pārvades tarifu.

Pie Siguldas šodien uz Vidzemes šosejas (A2) satiksmei tiks atvērts Lorupes viadukts un pārbūvētais posms no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)/"Aerodium" līdz pārvadam pār dzelzceļu informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pārbūves rezultātā Vidzemes šosejas un Kalna ielas (pagrieziens uz Kaķīškalnu) krustojumā ir mainīta satiksmes organizācija, jo ir izbūvēts rotācijas aplis. Tādējādi LVC aicina autovadītājus sekot norādēm un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

LVC vērš uzmanību, ka rotācijas apļa zars uz Kalna ielu tuvākajās nedēļās būs slēgts, jo šajā posmā darbi turpinās.

Vidzemes šosejas posmā no pārvada pār dzelzceļu līdz krustojumam ar Jūdažu Rūdolfa Blaumaņa ielu darbus būvnieki turpinās nākamajā pavasarī, jo laikapstākļi vairs nav piemēroti asfalta seguma virskārtas ieklāšanai.

Plānots, ka tehnoloģiskais pārtraukums būvobjektā sāksies 20. oktobrī. Ātruma ierobežojums būvdarbu zonā no Siguldas CSDD/"Aerodium" līdz rotācijas aplim būs 70 kilometri stundā (km/h).

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Dailes teātrī atklāta atjaunotā Jaunā zāle, kuras pārbūve izmaksāja nedaudz virs 5 miljoniem eiro.

Skatuves pārredzamība, skaņas, sēdvietu izvietojuma un gaisa apmaiņas kvalitāte būs ievērojami labāka, nekā iepriekš. Otrs svarīgākais pārbūves ieguvums ir tas, ka Jaunās zāles ietilpība palielināsies no līdzšinējām 150 vietām līdz 340 vietām. Tas ir izdevies, pateicoties gan zāles paplašinājumam uz aizmuguri, gan jaunizbūvētajam balkonam.

Un trešais ieguvums ir pašam teātrim. Telpu pārbūves risinājumi ļāvuši izveidot arī jaunu un plašu mēģinājumu zāli lielās skatuves izrāžu mēģinājumiem. Kādreizējās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4. stāva telpas ir apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kurš izmēra ziņā ir līdzīgs Lielās zāles skatuvei.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Uzsākot Latvijas energosistēmas galvenā dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" ēkas jaunā korpusa būvniecību, tās pamatos simboliski iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā un elektroenerģijas drošai un stabilai darbībai svarīgā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) projekta izbūvi plānots pabeigt 2026.gada pavasarī.

"Ikdienā cilvēki neredz un neapzinās milzīgo un sarežģīto pārvades sistēmas operatora darbu - esam pieraduši pie drošas un stabilas elektroapgādes. AST komanda profesionāli paveica atslēgšanos no BRELL un Baltijas valstu pievienošanos Eiropas energosistēmai, gan vadot procesu Latvijā, gan strādājot starptautiskā līmenī. Ir skaidrs, ka izaicinājumi nākotnē būs. Tāpēc jaunā dispečeru vadības un datu centra izbūve ir nepieciešams un nozīmīgs solis, lai energosistēmas vadību veiktu mūsdienīgās telpās, kas atbilst visiem drošības standartiem," norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Arhitektūras birojs SEP izstrādā projektu V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas stadiona pārbūvei, kas notiek Kuldīgas novada pašvaldības uzdevumā.

Jaunais stadions nebūs tikai sporta infrastruktūra – tas kļūs par plašākas sabiedrības centru, kas paredzēts Kuldīgas un reģiona sporta, izglītības un aktīvās atpūtas aktivitātēm.

Stadiona modernizācija dos vietējiem iedzīvotājiem, bērniem un jauniešiem iespēju sportot drošā un mūsdienīgā vidē. Tas būs daudzfunkcionāls objekts: futbola laukums, kas atbildīs Latvijas Futbola federācijas noteikumiem reģionāla līmeņa laukumiem, vieglatlētikas infrastruktūra, kā arī vieta sacensībām, treniņiem un aktīvai atpūtai visām paaudzēm.

“Plānotā infrastruktūra būs pieejama plašai sabiedrībai, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un kopienas saliedētību,” norāda Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Ance Reķe. “Mūsdienīgs mākslīgās zāles segums ļaus treniņus aizvadīt visu gadu – arī ziemā, kas līdz šim nebija iespējams uz dabīgā zālāja.”