Indonēzija no ceturtdienas aizliegusi palmu eļļas eksportu, baidoties, ka šī produkta trūkums un augošās cenas var izraisīt spriedzi sabiedrībā.

Indonēzijā, kas ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja, cilvēkiem vairākās pilsētās nākas stundām gaidīt rindā pie izplatīšanas centriem, lai iegādātos palmu eļļu par subsidētām cenām.

Bažījoties par sociālās spriedzes, Indonēzijas varasiestādes cenšas nodrošināt palmu eļļas piegādes, un trešdien negaidīti nolēma, ka embargo attieksies uz visām eļļām, ne tikai pārtikā izmantojamajām.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo paziņojis, ka valsts 270 miljonu iedzīvotāju apgādāšana ar palmu eļļu ir valdības lielākā prioritāte.

"Kā pasaulē lielākajam palmu eļļas ražotājam ir ironiski, ka mums ir grūtības iegūt cepamo eļļu," atzina prezidents.

Indonēzija saražotā palmu eļļa sastāda aptuveni 60% no visas pasaules kopprodukcijas, un vienu trešdaļu patērē tās vietējais tirgus. Pārējais tiek eksportēts uz Indiju, Ķīnu, Eiropas Savienību (ES), Pakistānu un citām valstīm.

«Ādažu Čipsu» cepšana eļļā notiek notiek 145 - 170 grādu temperatūrā atkarībā no receptes, šķēlītes biezuma un cepšanās laika. Šobrīd «Ādažu Čipsi» izmanto gan palmu eļļu, gan saulespuķu eļļu, gan palmu eļļas un saulespuķu eļļas sajaukumu. Taču līdz šā gada beigām «Ādažu Čipsi» ieviesīs izmaiņas ražošanas procesā un kartupeļu čipsu ražošanā izmantos vairs tikai saulespuķu eļļu, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā.

Saskaņā ar Orkla grupas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» 2018. gada laikā plāno pilnībā pāriet uz saulespuķu eļļas izmantošanu kartupeļu čipsu ražošanā. Jau kopš 2015. gada uzņēmums ir sācis pakāpenisku palmu eļļas aizvietošanu, palmu eļļu aizstājot ar saulespuķu eļļu. Pašlaik izmantojamā proporcija ir 1:3. Iemesli šādai pārejai ir palmu eļļas ieguves process un tā ietekme uz apkārtējo vidi.

«Ādažu Čipsu» kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošana tiek veikta saskaņā ar augstākajiem Orkla grupas kvalitātes standartiem, kas produkciju padara konkurētspējīgāku ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ir pirmā čipsu ražotne Baltijā, kas jau 25 gadus veiksmīgi strādā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu segmentā. Latvijā produkcija ir atpazīstama ar zīmolu «Ādažu Čipsi», bet ārpus Latvijas – «Taffel». Galvenie ārvalstu tirgi ir Lietuva, Zviedrija, Mongolija, Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Dānija, Somija.

Zemnieku ierosinājumu piena krīzes pārvarēšanai pārtikas ražotāji kritizē un dēvē par utopisku, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai veicinātu piena produktu iekšējā patēriņa palielināšanos, paātrinātā kārtībā jāaizliedz palmu eļļas izmantošana pārtikas produktos, aizvietojot to ar piena taukiem. Ar šādu ieceri klajā nākusi Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.

Kā 1. aprīļa joks

LZF, kas apvieno vairāk nekā 6000 dažādu nozaru lauksaimniekus visos Latvijas reģionos, valda pārliecība, ka tādā veidā Krievijas embargo ietekmē un pasaules piena nozares krīzes novājinātajām piena saimniecībām un lauku uzņēmējiem tiktu dota iespēja saglabāt uzņēmējdarbību. LZF pēdējā sanāksmē lauksaimnieki vienojušies sākt kampaņu pret palmu eļļas izmantošanu, aicinot sabiedrību neiegādāties un nelietot uzturā produktus, kas to satur, informē A. Hauka.

Turpinot īstenot ilgtspējas stratēģiju, "Orkla Latvija" no 2020. gada sākuma "Ādažu Čipsu" ražotnē izmanto tikai saulespuķu eļļu. Jau kopš 2019. gada sākuma "Ādažu Čipsu" kartupeļu čipsi tiek ražoti, izmantojot tikai saulespuķu eļļu, bet šā gada sākumā ir pilnībā paveikta pāreja uz saulespuķu eļļas izmantošanu arī sāļo uzkodu ražošanā.

Kā ziņots iepriekš, uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija paredz pakāpenisku visu "Orkla Latvija" zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu eļļas uz atbildīgi iegūtu palmu eļļu vai citām augu eļļām līdz 2021. gadam.

"Ar atbildību domājam par mūsu produktu attīstību ilgtspējas jomā. Mēs lepojamies, ka rūpīgi plānotais un vadītais darbs kopš 2015. gada ir vainagojies panākumiem un esam pilnībā atteikušies no palmu eļļas izmantošanas "Ādažu Čipsu" ražotnē. Pārejas process bija pakāpenisks, jo ikvienas pārmaiņas produktu receptūrās prasa laiku. Mums ir svarīgi radīt ilgtspējīgus produktus, kuru pilnveidotās receptūras saglabā augstāko kvalitāti un nemainīgi labu garšu, kas ir tik ļoti svarīga mūsu produkcijas cienītājiem. Esam gandarīti, ka tagad varam piedāvāt visus mūsu čipsus un sāļās uzkodas bez palmu eļļas," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot importa pārtikas produktu sastāvu, konstatējis, ka atšķirību uzturvērtībā nav. Laboratoriski atšķirības faktiski neuzrādās. Produktu marķējumi gan atklāj diskriminācijas devu, jo importa ražotāji mēdz izmantot atšķirīgas kvalitātes izejvielas dažādiem tirgiem paredzētos izstrādājumos.

Piemēram, Latvijas veikaliem atsūtītā produktā ir pievienota palmu eļļa, bet Vācijas tirdzniecības vietu plauktos atrodamā identiska produkta sastāvā palmu eļļas vietā ir kakao sviests. Vai tiešām pie vainas reģionālās garšas īpatnības, kā to iepriekš skaidrojuši lielie pārtikas koncerni? Nē. Būtībā PVD ir konstatējis to, ka zeme ir apaļa, jo Latvijas un citu mūsu reģiona valstu pircējiem nekas no tā nav jaunums.

Manuprāt, šie secinājumi vairāk noderīgi tāpēc, ka ļoti labi iezīmē paradoksu, ar ko nākas apzināti vai neapzināti sadzīvot katram ēdējam Latvijā, Eiropā un visā globalizētajā zemeslodē. Tādi dienesti kā PVD un līdzīgi mēra kvalitāti, kuru var izteikt mērvienībās un skaitļos. Arī pircēja mēle vairs nav rādītājs, jo to gadu gaitā industrijas pātaga pieradinājusi pakļauties vienas vai otras garšas niansēm. Jo sevišķi pārtikas ražošanā ir arī «neredzamā» kvalitāte, kuru pagaidām uzraugošo iestāžu līmenī nespējam ne definēt, ne izmērīt. Cik vērtīga patiesībā ir maize, kuras cepšanā izmantoti, piemēram, ar glifosāta palīdzību žāvēti graudi? Muļķīgs jautājums? Naivs? Nē, tas ir nevis muļķīgs jautājums, bet globāls jautājums. Un glifosāts vai mononātrija glutamāts ir tikai simbols, jo netrūkst arī citu vielu, ar kurām patērētāju organismus aktīvi apgādā globālā pārtikas industrija. Dienesti aizrādīs, ka rūpīgi seko līdzi tam, lai tiktu ievērotas normas. Ja nelielu viena vai otra nāvēkļa devu pārtika satur, tas ir legāli un atbalstāmi, jo norma taču pārsniegta netiek. Kamēr pasaules kārtība ir šāda, pircējam nekas cits neatliek kā vismaz censties pārtiku iegādāties atbildīgi pret savu veselību, augsni, ūdeni, sabiedrību un pasauli kopumā.

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu Čipsu kartupeļu čipsu ražošanā ir pārgājis uz saulespuķu eļļas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma ilgtspējas attīstības stratēģija līdz 2021. gadam paredz pakāpenisku visu Orkla Confectionery & Snacks Latvija zīmolu produktu sortimenta pāreju no palmu uz saulespuķu eļļu.

«Jau kopš 2015. gada esam veikuši pakāpenisku pāreju ražošanā no palmu eļļas uz saulespuķu eļļu. 2018. gada pirmajā pusē vēl turpinājām izpētes procesu, meklējot alternatīvas un pielāgojot receptūras, lai produktu garša un kvalitāte saglabātos nemainīga, kas ir svarīgākais aspekts mūsu produkcijas cienītājiem. Tas ir bijis patiess izaicinājums, jo procesā mainījām ne tikai eļļu, kurā gatavojam kartupeļu čipsus, bet arī garšvielas, kuru sastāvā bija palmu eļļa,» stāsta uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša, Orkla Confectionery & Snacks Latvija.

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Cīnoties pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis jaunu likumu, kas prasa uzņēmumiem nodrošināt, ka Eiropas Savienībā (ES) pārdotie produkti nav saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Lai gan neviena valsts vai prece netiks aizliegta, uzņēmumiem būs atļauts produktus ES pārdot tikai tad, ja attiecīgo produktu piegādātājs pēc 2020.gada 31.decembra būs izdevis tā saukto pienācīgas pārbaudes paziņojumu, kurā apstiprināts, ka produkts nav iegūts no atmežotas zemes un nav izraisījis meža degradāciju, tostarp neaizstājamu pirmatnējo mežu degradāciju.

Turklāt EP prasa uzņēmumiem pārliecināties, ka šie produkti atbilst attiecīgajiem ražotājvalsts tiesību aktiem un ka ievērotas cilvēktiesības un skarto pirmiedzīvotāju tiesības.

Jaunais likums attiecas uz tādām precēm kā liellopi, kakao, kafija, palmu eļļa, soja un koksne. Tas attiecas arī uz produktiem, kas satur šīs preces, kas ir ražoti no dzīvniekiem, kuri baroti ar šīm precēm, kā arī tādiem produktiem, kas ir izgatavoti no šīm precēm, piemēram, āda, šokolāde un mēbeles, kā paredzēts sākotnējā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā. Sarunu gaitā deputāti vienojās tiesību akta darbības jomā iekļaut arī kaučuku, kokogles, iespiestus papīra izstrādājumus un vairākus palmu eļļas atvasinājumus.

ANO Lauksaimniecības pārtikas indekss augustā palicis iepriekšējā līmenī, graudu cenām pieaugot, bet dārzeņu eļļu un cukura cenām samazinoties, informē ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija.

Graudu cenu indekss mēneša laikā pieauga par 4%. Kviešu cena palielinājās par 8%, pasliktinoties ražas prognozēm Eiropas Savienības un Krievijas teritorijās.

Dārzeņu eļļu indekss mēneša laikā saruka par 2,6%, tuvojoties trīs gadu zemākajam līmenim. Palmu, sojas un saulespuķu eļļas ražošanas apjomi tiek prognozēti labos apjomos, savukārt pieprasījums pasaulē pēc palmu eļļas ir vājš.

Piena cenu indekss saruka trešo mēnesi pēc kārtas – par 1,5%. Sausums Eiropā un Austrālijā varētu ietekmēt piena ražošanas apjomus, taču tajā pašā laikā ražošanas apjomu prognoze Jaunzēlandē uzlabojas.

Savukārt cukura cenu indekss mēneša laikā samazinājies par 5,4%, sasniedzot desmit gadu zemāko līmeni, ko lielākoties veicina lielāko eksportētāju – Brazīlijas un Indijas – valūtas vērtības kritums.

Februārī Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas veidotais pārtikas cenu indekss sarucis līdz 55 mēnešu zemākajam līmenim, un mēneša laikā samazinājies par 1%, informē organizācijas pārstāvji.

Gada laikā tas sarucis par 14%.

Lielāko kritumu piedzīvoja cukura, graudu, gaļas cenas, savukārt pieauga piena un palmu eļļas cenas pasaules biržās.

Februārī indeksa vērtība sasniedza 179,4 punktus, kas ir mazāk par 181,2 punktiem janvārī.

FAO graudu cenas indeksa vērtība februārī bija 171,7 punkti, kas ir par 3,2% mazāk nekā janvārī. Tas samazinās, jo tiek prognozēts straujš kviešu ražas pieaugums.

Cukura cenas indekss mēneša laikā samazinājās par 4,9% līdz 207,1 punktam. Pēc nesenajām lietavām tirgus dalībnieku vidū ir uzlabojušās prognozes par ražu Brazīlijā.

Gaļas cenas indekss sasniedza 187,4 punktus, kas ir par 1,4% mazāk nekā janvārī.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā,» jautāts, ko atbild tiem, kuri brīnās, ka daļa Spilvas gurķu produktu ir ražoti Turcijā, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness akcentē SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā. Tajā pašā laikā Latvijas patērētājam garšo mazie gurķīši – trīs līdz sešus centimetrus gari. Neviens Latvijā nespēj izaudzēt tik daudz tieši tādu produktu, jo apjomi, ko mēs tirgojam, ir daudz lielāki. Tāpat – cik daudz varam izaudzēt papriku vai saldos piparus?» viņš jautā.

«Otrs ir specializācija. Lieli uzņēmumi specializējas tajā, ko prot vislabāk. Spilva ir Orkla mērču ekselences centrs, kas nozīmē, ka investējam lielas summas šajās tehnoloģijās un radām produktus, ko mūsu konkurenti reģionā nespēj. Visā investēt nav iespējams – tas nebūs rentabli, un bizness pazudīs. Ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma spēcīgās kategorijas, un uz tām jākoncentrējas,» skaidro T. Didrihsons. Spilvas gurķu produkti tiek ražoti arī Latvijā un Igaunijā.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Jums ir auto, tātad periodiski būs nepieciešamība pēc autodaļām. Var iet uz tuvāko veikalu

vai arī pašam atrast nepieciešamo auto rezerves daļu. Nevienā veikalā uz pasaules navpieejams pilnīgi viss. Tātad skatāmies interneta veikalā, kuru princips ir piedāvāt labākorisinājumu no dažādiem piegādātājiem un dažādām valstīm.

autoSKAN rekomendē sākt ar piedāvājumu izpēti.

Iegādājoties auto detaļas un arī motoreļļas, ielūkojieties vairākās interneta vietnēs.Atšķirīgs būs piedāvājums, cenas, atrašanās vieta (ja vēlaties izņemt preci pats) un vietnes darbības ātrums, rezerves daļu meklēšanas ērtums, sadaļu izkārtojums un vienkārši, vai interneta veikals šķiet simpātisks, vai ne pārāk.

Jums ir ne tikai jānopērk pareizās auto detaļas par iespējami pieņemamāko cenu, bet arījāpārliecinās, ka pastāv atgriešanas politika un garantijas nosacījumi. Ja auto rezerves daļasun piederumi kāda iemesla dēļ ir bojāti, Jums ir jābūt iespējai tos atdot atpakaļ vai nodot tosgarantijas remontā. Ja ir gadījusies kļūda un internetā ir nopirktas nepareizās rezerves daļas,Jums ir jābūt opcijai tās samainīt.

Jūlijā lielākās daļas pārtikas izejvielu cenu sarukušas līdz zemākajam vidējam līmenim kopš 2009. gada, liecina jaunākais ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) veidotais pārtikas cenu indekss.

Straujāko kritumu piedzīvojušas piena produktu un dārzeņu eļļu cenas, tādējādi indeksā slāpējot cukura un graudu cenu pieaugumu. Gaļas cenas saglabājušās stabilas.

Indeksa vērtība jūlijā sasniedza 164,6 punktus, kas ir 1% mazāk nekā jūnijā, bet par 19,4% mazāk nekā pirms gada.

Indekss apkopo piecu pārtikas izejvielu veidu cenas: graudu, gaļas, piena produktu, dārzeņu eļļas un cukura.

Jūlijā piena produktu cena saruka par 7,2%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinoties ES eksporta apjomiem.

Jūlijā dārzeņu eļļas cenu indekss saruka par 5,5%, ko veicināja palmu eļļas cenas kritums, palielinoties tās ražošanas apjomiem.

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti ceturtdien atbalstīja lēmumprojektu, ar kuru uzņēmumam SIA LatMedTur tiek dota atļauja sākt jaunu darbību - lietotu industriālo eļļu reģenerāciju Katlakalna ielā 11 k-5.

Uzņēmums plāno veikt nolietoto industriālo eļļu reģenerāciju un reģenerēto eļļu iepakošanu mazākos tilpumos. Tiek plānots, ka iekārtas jauda ļaus reģenerēt nolietotās eļļas līdz 200 litriem stundā ar kopēju apjomu līdz 300 tonnām gadā. Nolietotās eļļas kā izejvielas tiks iepirktas no uzņēmumiem, kas savām iekārtām izmanto industriālās eļļas (transformatoru, hidrauliskās, reduktoru un citas industriālās eļļas). Reģenerētā eļļa tiks iepakota plastmasas kannās. Atkritumi, kas veidosies eļļas reģenerācijas procesā, tiks sašķiroti, novietoti atsevišķos konteineros un nodoti licencētiem bīstamo atkritumu pārstrādātājiem.

Tā kā SIA LatMedTur plānotā darbība - lietotu industriālo eļļu reģenerācija, ir uzskatāma par bīstamo atkritumu pārstādi, uzņēmumam ir nepieciešama B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Savukārt, lai Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde to varētu izsniegt, nepieciešams lēmums no Rīgas domes.

AS Industra Bank ir izsniegusi 500 000 eiro kredītu vienam no lielākajiem nerafinētās rapšu eļļas ražotājiem Baltijā SIA Iecavnieks & Co.

Kredītu paredzēts izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas uzņēmumam ļaus kāpināt darbības jaudu. “Finansējums Iecavnieks & Co ir daļa no Industra jaunās darbības stratēģijas ieviešanas – mūsu bankas darbības centrā ir sadarbība ar Latvijas reālās ekonomikas uzņēmējiem – ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, jaunuzņēmumiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski audzēt kreditēšanas portfeli, uzņēmējiem nodrošinot ne tikai finansējumu, bet arī patiesas partnerattiecības - izpratni, iedziļināšanos un pretimnākošu attieksmi. Iecavnieks & Co darījums ir apstiprinājums šādai pieejai,” komentē Raivis Kakānis, Industra valdes priekšsēdētājs.

Kokosriekstu eļļa izgājusi no modes, un tas liek sarukt tās cenai

Dažādu pārtikas izejvielu cena preču biržās mēdz svārstīties visai strauji. Šo procesu var ietekmēt, piemēram, ražu noteicošie laika apstākļi, kas pēc savas būtības ir visai neparedzami. Tiesa gan, dažkārt kāds pārtikas produkts arī iziet no modes, kas nozīmē, ka palicis milzīgs tā piedāvājums uz sarūkoša pieprasījuma fona. Interesanti, ka viena no šādām izejvielām pēdējā laikā ir kokosriekstu eļļa, kuras cena 12 mēnešos ir sarukusi aptuveni uz pusi. Pasaules Bankas apkopotā informācija liecina, ka vairumtirdzniecības cena kokosriekstu eļļai pagājušā gada nogalē paslīdēja zem 800 ASV dolāru atzīmes par tonnu, kas ir gandrīz par 60% mazāk nekā 2017. gada vasarā.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Ja runā par dārza un meža darbiem, nav labāka palīga par motorzāģi – it kā vienkāršs, tomēr tik daudzpusīgs instruments, kas bez piepūles dažu minūšu laikā ļauj paveikt to, ko mūsu senči slapjām mugurām darīja stundām. Nozāģēt, nogāzt, sagarināt, atzarot, pielīdzināt, piezāģēt, aizzāģēt... Tāpat malkas sagatavošanā un dārza sakopšanā motorzāģis būs labākais palīgs. Šoreiz – astoņas lietas, kas Husqvarna motorzāģus īpaši izceļ uz konkurentu fona!

1. Pieredze kopš 1959. gada

Nav daudz ražotāju, kas varētu lepoties ar līdzīgu vēsturi. Vairāk nekā pusgadsimts veltīts motorzāģu ražošanai un uzlabošanai. Nebūs pārspīlēti teikt, ka Husqvarna par šo instrumentu zina pilnīgi visu un patiesībā – ir izgudrojusi mūsdienu motorzāģus.

2. Detalizētas lietošanas instrukcijas

Husqvarna saviem klientiem visās valstīs piedāvā ļoti izsmeļošas un detalizētas lietošanas pamācības vietējā valodā, kā arī – brīdinājumus par drošību un padomus ērtam un kvalitatīvam darbam. Lai pārliecinoši darbotos ar motorzāģi, ir nepieciešama pieredze un zināšanas par to, kā ierīce un zāģējamais materiāls uzvedīsies konkrētajā situācijā. Un pieredzes veidošana sākas ar rūpīgu lietošanas pamācību izskatīšanu. Gadu gaitā uzkrātās zināšanas ļauj motorzāģa lietotājiem sagatavot tik tiešām praktiski noderīgas un dzīvē pārbaudītas instrukcijas.