Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Latvija veiksmīgi novērsusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma zaudējuma riskus 2007-2013.gada plānošanas perioda darbības programmā Uzņēmējdarbība un inovācijas, iesniedzot Eiropas Komisijā (EK) maksājuma pieteikumu nepieciešamajā apjomā līdz 2014.gada beigām, informē Finanšu ministrija.

Darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas ietvaros risks Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma daļējai zaudēšanai tika identificēts jau 2013.gada vasarā. Atbildīgo iestāžu operatīvas, efektīvas un konstruktīvas sadarbības rezultātā šobrīd risks ir novērsts, un FM paredz, ka ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu finansējumu Latvija spēs ieguldīt izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai pilnā apmērā, norāda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Līdz 2014.gada beigām darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas ietvaros Latvijai bija jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi par vismaz 591,4 miljoniem eiro.

Par grūtāko posmu uzņēmējdarbībā biznesa sievietes atzīst uzņēmuma attīstību pēc tam, kad pārvarēti pirmie trīs attīstības gadi, bet par aktuālāko problēmu - augstos nodokļus, liecina pētījums par to, kā jūtas Latvijas sieviete uzņēmējdarbībā.

Biedrība Līdere sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un tirgus un sociālo pētījumu aģentūru Latvijas Fakti prezentēja 2012. gada nogalē veiktu apjomīgu pētījumu Sieviete uzņēmējdarbībā 2012. Tā mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu Latvijas sieviešu līdzdalībā ekonomiskajos un sociālajos procesos.

«Šī gada pētījums ļauj saprast, kā jūtas sieviete uzņēmēja patlaban, kā piecu gadu laikā ir mainījušās sieviešu uzņēmēju vērtības, prioritātes, attieksme, darbība un mērķi, kādā virzienā uzņēmējdarbības vidi ir ietekmējusi pārvarētā ekonomiskā krīze,» norāda Aiva Vīksna, biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja un pētījuma iniciatore.

Lai arī sievietēm Latvijā ir pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbību nekā vīriešiem, tomēr tieši viņi ir apņēmīgāki savu plānu īstenošanā, noskaidrots septītajā Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā AGER 2016, ko ceturtdien prezentēja Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Vienlaikus ir ievērojami pieaugusi sieviešu noturība pret sociālo spiedienu – pusi dāmu neatturētu tuvinieku iebildumi, realizējot mērķi par sava uzņēmuma dibināšanu.

Kopumā Latvijā 87% sieviešu un 82% vīriešu ir pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību, taču vien 40% dāmu un 60% kungu var sevi iedomāties uzņēmēju lomā. Līdzīgas atšķirības abu dzimumu attieksmē pret savu biznesu ir arī citviet pasaulē. Mainīgs vien ir pašu sieviešu viedoklis par uzņēmējdarbību – Dānijā pat 95% sieviešu pret to attiecas pozitīvi, kamēr Turcijā līdzīgi domā vien 40% aptaujāto.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors un profesors Anderss Pālzovs (Anders Paalzow) konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas secināja, ka izaicinājums un iespēja vienlaikus ir lielā starpība starp sieviešu vispārīgi pozitīvo attieksmi pret uzņēmējdarbību un salīdzinoši nelielo daļu, kuras spēj sevi iedomāties kā uzņēmējas. Tāpēc izaicinājums ir iedrošināt pozitīvo attieksmi pārvērst rīcībā. Zinot, ka Latvija ir starp valstīm, kur vadītāju amatos ir salīdzinoši daudz sieviešu, redzu, ka sieviešu-uzņēmēju jomā Latvijai ir liels, nerealizēts potenciāls.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Sieviešu loma uzņēmējdarbībā pieaug, taču tajā pašā laikā viņām nākas dalīt atbildības sfēras starp darbu un ģimeni, Dienas Biznesa un Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas rīkotajā konferencē Sievietes uzņēmējdarbībā - izaicinājumi un iespējas atzina tās dalībnieki.

​Eiropas Parlamenta deputāte profesore Inese Vaidere konferences atklāšanā uzsvēra: «Varam lepoties ar savām uzņēmējām - Latvijai ir sudraba medaļa Eiropā pēc sieviešu īpatskaita uzņēmējdarbībā. Turklāt, mūsu sievietes nopelna vairāk un ir ar augstāku izglītības līmeni kā šīs jomas vīrieši. Tas liecina - viņas ir spēcīgas uzņēmējas ar lielu potenciālu. Par to es ārkārtīgi priecājos.»

Sievietes var darīt vairākas lietas vienlaicīgi, kas ir viņu priekšrocība, tādēļ nereti sievietes dara vairāk, strādā cītīgāk, līdz ar to viņu kā līdera efektivitāte ir lielāka, konferences laikā uzsvēra AS Citadele banka valdes locekle Santa Purgaile.

Tas nu ir noticis, un tas bija gaidāms. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir «sabadījies» ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Iemesls – ministra izteikumi, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem nedrīkst kropļot konkurenci, un vēršanās pret pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Par to, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā pārsvarā gadījumu ir konkurenci kropļojoša un nepamatota, jau gadiem runā Konkurences padome. Savukārt mediju eksperti tāpat gadiem vērš uzmanību uz to, ka pašvaldību «avīzes» negatīvi ietekmē mediju tirgu.

Nav brīnums, ka pašvaldības visiem spēkiem turas pretī jebkuram mēģinājumam tās iegrožot. Savā ziņojumā par 2018. gadu Konkurences padome norāda: «Viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.» Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens. Pērn naudas sods tika piemērots 28 pašvaldībām piederošajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

12. janvārī bankas Citadele konferenču centrā (Republikas laukums 2, Rīga) pulksten 09.00 notiks sievietēm – uzņēmējām veltīta konference Sievietes uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Konferences, kuru izdevniecība Dienas bizness un Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācija organizē sadarbībā ar banku Citadele un Latvijas sieviešu – uzņēmēju asociāciju Līdere, ietvaros sievietēm, kuras vada savus uzņēmumus, un tām, kuras tikai plāno nodarboties ar uzņēmējdarbību, tiks piedāvāta unikāla iespēja satikties ar pašmāju un ārzemju uzņēmējiem, kuri ir gatavi dalīties ar savu ilggadējo pieredzi un panākumu atslēgām, lai iedvesmotu uzņēmīgas sievietes attīstīt pašām savu uzņēmējdarbību.

Konferences galvenais mērķis ir pārrunāt Latvijā izveidojušās uzņēmējdarbības vides apstākļus ar visiem tās radītajiem šķēršļiem un piedāvātajām iespējām, kā arī aktīvas intereses un iniciatīvas no sieviešu puses par savas uzņēmējdarbības veikšanu vietējā tirgus apstākļos attīstīšana. «Mēs patiesi ticam, ka pieaugošā iniciatīva par uzņēmējdarbību un līderība sieviešu vidū spēj ne tikai uzlabot dažādu uzņēmējdarbības vides aspektu rādītājus un ienest tajā kaut ko jaunu, bet arī nodrošinās būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā labklājībā kopumā,» ir pārliecināts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintautas Zaļeckas.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Trešā daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem pieder sievietēm, bet visbiežāk biznesā daiļā dzimuma pārstāves iesaistās no Rīgas un no Pierīgas vecumā no 30 – 49 gadiem.

Tā secināts Lursoft pētījumā, kas veltīts tam, lai noskaidrotu, cik bieži Latvijā biznesā iesaistās sievietes, dibinot savus uzņēmumus un ieņemot amatus uzņēmumu valdēs un padomēs. Pētījumā apkopoti dati par sieviešu īpatsvaru biznesā, daiļā dzimuma vadīto uzņēmumu finanšu rezultātiem un populārākajām nozarēm, kurās visbiežāk sievietes izvēlas darboties.

Lursoft pētījums liecina, ka no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem trešā daļa jeb 33,21% pieder sievietēm, savukārt 33,43% no visiem uzņēmumiem valdē vai padomē darbojas daiļā dzimuma pārstāve.

Sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā veicinājusi iespēja dibināt mazkapitāla SIA, kas sākotnēji neprasa būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā. Lursoft pētījuma rezultāti liecina, ka 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām mazkapitāla SIA pieder daiļā dzimuma pārstāvēm, savukārt 38,53% SIA ar samazinātu pamatkapitālu sievietes ieņem amatus valdē.

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultāti, kā arī ieguldījumi vērtspapīros, akcijās un nekustamajā īpašumā, ļāvuši noturēt un arī nedaudz uzlabot Swedbank turīgāko klientu labklājības līmenī, liecina bankas veiktā Private banking jeb turīgāko klientu aptauja par viņu finanšu paradumiem.

Turīgo klientu aktīvus pamatā veido uzņēmējdarbība, nekustamais īpašums un kustamais īpašums, bankai uzticētie aktīvi, piemēram, nauda un vērtspapīri, kā arī citi aktīvi – zelts un citi dārgmetāli, pastāstīja Swedbank Private Banking vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.

Swedbank turīgo klientu programmā iekļauj klientus, kuru ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas pārsniedz 5000 eiro, vai arī kopējā aktīvu summa pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Jomas, kurās savus līdzekļus šogad plāno ieguldīt Swedbank turīgākie klienti, skatiet galerijā!

Bankas apkopotie dati liecina, ka klientu turība kopš 2012.gada ir augusi, taču pēdējo piecu gadu laikā pieaugumu ietekmējusi gan pāreja uz eiro, kad lielā apjomā kontos tika iemaksāta skaidra nauda, gan līdzekļu pieaugums no uzņēmējdarbībā saņemtajām dividendēm un darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī uzņēmuma daļu pārdošanas. Tāpat aktīvu pieauguma izmaiņas ietekmējis arī nerezidentu nekustamo īpašumu darījumu kritums.

Starptautiskajā pirmsakselerācijas programmā "Primer" atlasīti 14 uzņēmumi no Latvijas un ārzemēm.

"Starptautiskajai pirmsakselerācijas programmai "Primer", ko rīko enerģētikas jomas akselerators "InnoEnergy" kopā ar programmas partneriem "TechHub Riga" un "BuildIT Latvia" kopā atlasīti 14 uzņēmumi gan no Latvijas, gan no ārzemēm. Diemžēl neparedzētu iemeslu dēļ tika pieņemts lēmums programmas īstenošanu pārcelt uz 2020. gada pavasari," teic Liene Kuplā, "InnoEnergy" vadītāja Latvijā. Tāpēc līdz pavasarim vēl citi jaunuzņēmumi, kuri jūt nepieciešamību pēc pieredzējušu ekspertu padomiem tieši sagatavošanās posmam uzņēmējdarbībā un kas nepaguva pieteikt savu dalību "Primer" programmā, arvien ir aicināti pieteikties.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskais enerģētikas akselerators "InnoEnergy" kopā ar partneriem "TechHub Riga" un "Buildit Latvia" ir vienojušies par kopīgas starptautiskas pirmsakselerācijas programmas "Primer" īstenošanu. Tās mērķis ir sagatavot jaunos tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumus straujākam un precīzākam startam starptautiskā uzņēmējdarbībā. L. Kuplā jau norādījusi, ka straujai un mērķtiecīgai jaunu tehnoloģisko uzņēmumu attīstībai un ilgtspējai aizvien svarīgāks kļūst tieši sagatavošanas posms. Programmas "Primer" mērķis ir sagatavot jaunuzņēmumus turpmākām investīcijām, un tā veidota, balstoties uz "InnoEnergy" starptautiskā tīkla metodoloģiju, palīdzot uzsācējiem izprast svarīgākos aspektus uzņēmējdarbībā. Programma ietver gan attālinātu, gan klātienes apmācību procesu un tās dalībnieki pieredzējušu ekspertu vadībā strādās pie sava biznesa modeļa, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības stratēģijas, tirgus stratēģijas, konkurētspējas analīzes, kā arī investīciju piesaistes un plānošanas.

Mazumtirgotājs «Maxima Latvija» uzsācis Biznesa pakalpojumu centra izveidi. Tā ietvaros tiks izveidota vienota platforma, kurā tiks reģistrēti un strukturēti visi klientu un darbinieku pieprasījumi, jautājumi un cita informācija, ļaujot statistiski fiksēt aktuālākos jautājumus, kā arī savlaicīgi un efektīvi identificēt jomas, kuras nepieciešamas pilnveidot.

«Stiprinot klientu pieredzes pārvaldību augstākās vadības līmenī, esam uzsākuši darbu pie jaunas uzņēmuma struktūrvienības izveides, uzticot to zinošam un profesionālam klientu attiecību ekspertam Ingai Šeningai, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze klientu pieredzes vadībā,» informē «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

I. Šeningas pienākumos ietilps jaunā Biznesa pakalpojumu centra izveide, vadība un darbības nodrošināšana. Plānots, ka Biznesa pakalpojumu centrs klientiem un darbiniekiem būs pieejams no 2020. gada sākuma, līdz tam koncentrējoties uz tā izveidi, testēšanu un labākas pieredzes ieviešanu praksē.

«Biznesa pakalpojumu centra izveide būs ieguvums gan «Maxima» veikalu darbiniekiem, gan ikvienam pircējam. Viens no galvenajiem uzdevumiem būs ātras un ērtas informācijas aprites sistēmas izveide, kas veicinās veikalu operatīvo darbu un nodrošinās pilnveidotu informācijas apmaiņas procesu ar mūsu klientiem,» norāda I. Šeninga.

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Atsaucoties uz Rīgas domes sniegto informāciju par dzeramā ūdens ražošanas uzsākšanu, Konkurences padome (KP) atgādina: nepamatota pašvaldības iesaiste uzņēmējdarbībā apdraud vienlīdzīgu konkurenci tirgū un var kaitēt patērētāju interesēm.

Par riskiem, ko rada pašvaldības iesaiste dzeramā ūdens ražošanas un izplatīšanas tirgū, KP iepriekš informējusi arī Rīgas domi un SIA Rīgas ūdens vadību.

Ja valsts vai pašvaldība veido uzņēmumu tirgū, kurā patērētāju vajadzības veiksmīgi apmierina privātie uzņēmumi, tiek izjaukts tirgus līdzsvars, jo pašvaldību administratīvie resursi to uzņēmumiem var nodrošināt konkurences priekšrocības. Pašvaldības kapitālsabiedrības ienākšana tirgū, ieguldot publiskos līdzekļus komercdarbībā, kā arī riski, ka komercdarbība ar pašvaldības līdzekļiem var tikt atbalstīta arī vēlāk, samazina citu tirgus dalībnieku vēlmi investēt tehnoloģijās un komercdarbības attīstībā, tādējādi ilgtermiņā vājinot konkurenci tirgū un kaitējot patērētājiem, uzsver Konkurences padome.

Latvijas mēbeļu ražošanā palikuši vairs tikai nedaudzi. Eksportuzņēmuma Wenden Furniture vadītājs Normunds Brēmers pilnīgi noteikti ir paredzējis izdzīvot.

Mēbeļu ražošanas uzņēmumā Jaunpiebalgā Normunds sācis strādāt jau 17 gadu vecumā, galdniecības arodskolas mācību prakses laikā. Viņa pirmais darbs bija dēlīšu krāmēšana no vienas kaudzes otrā. «Arodskolas laikā rūpnīcā pavadīju visas vasaras un prasīju arvien sarežģītākus uzdevumus. Man jau tolaik bija tikai viena doma — gribēju kļūt par šī uzņēmuma direktoru. Pēc sešiem gadiem par to arī kļuvu. Esmu apliecinājums tam, ka cilvēks dzīvē var izdarīt jebko.»

70 % no šodienas jauniešiem, kuri izvēlas studēt uzņēmējdarbības vadību, nav tam piemēroti, uzskata uzņēmējs. «Kad beidzu vidusskolu, viens no maniem dzīves skolotājiem man jautāja, ko es grasos mācīties tālāk. Teicu, ka varētu stāties juristos vai ekonomistos, vai vadības zinībās. Viņš saka: juristus zinu, ekonomistus zinu, vadību nezinu — vai nu cilvēkam ir dotības un viņš var būt vadītājs, vai nevar. Iemācīties to nevar, tāpat kā dziedāt vai zīmēt. Par direktoru kļuvu bez kādām vadības zināšanām. Tā ir tikai dzīves skola.»

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, šaha spēles entuziasts Andris Ozols stāsta par šaha popularitāti Latvijā, spēlē iegūstamajām iemaņām un to, vai šahistiem un uzņēmējiem ir kas kopīgs?

Velkot paralēles starp šahu un uzņēmējdarbību

Gan šahā, gan uzņēmējdarbībā jāspēj pārredzēt laukumu – panākumi uzņēmējdarbībā lielā mērā ir saistīti ar spilgtu ideju un spēju neiekrist kādās no neskaitāmām lamatām, ko izliek dzīve. Starp dzīvi un jebkuru stratēģisku spēli – šahu, bridžu vai monopolu – var vilkt abstraktas paralēles. Stratēģiskās spēles iemāca lietu kopsakara stratēģisku aplūkošanu, un tas palīdz uzņēmējdarbībā. Tie uzņēmēji, kuri ikdienā cīnās ar neatliekamām un acīmredzamām lietām, bieži vien neaizdomājas par ne tik steidzamām, bet stratēģiski ne mazāk svarīgām lietām, kas ir nepieciešamas veiksmīgam biznesam. Velkot paralēles starp stratēģisku spēli un dzīvi, uzņēmējs tikai iegūst, jo tas mudina uzdot sev tādus jautājumus, par kuriem ikdienas darba steigā aizmirstam.

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.