Jaunākais izdevums

Liepājas ostā strādājošā SIA V.Biļuka komercfirma Evija, kas galvenokārt nodarbojas ar dīzeļdegvielas vairumtirdzniecību, papildinājusi savu autoparku un plāno modernizēt savā īpašumā esošo terminālu, investējot jaunā degvielas un piedevu sajaukšanas iekārtā.

Lai nodrošinātu stabilas izaugsmes iespējas, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA V.Biļuka komercfirma Evija sadarbībā ar banku Citadele un ALTUM ir saņēmusi finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem degvielas vairumtirdzniecībā, bankas garantiju akcīzes nodokļa nomaksai, kā arī noslēgusi valūtas riska apdrošināšanas līgumu. Esošie apstākļi ļāvuši ieguldīt uzņēmuma attīstībā – autoparks papildināts ar jaunu autocisternu, tāpat modernizāciju piedzīvos uzņēmuma īpašumā esošais termināls, kur tiks uzstādīta jauna iekārta degvielas un piedevu sajaukšanai ar plūsmas metodi.

SIA V.Biļuka komercfirma Evija strādā Liepājas ostā un ir starp vadošajiem dīzeļdegvielas vairumtirgotājiem un pārkraušanas uzņēmumiem Latvijā. Pateicoties 20 gadu pieredzei un īpašumā esošajai infrastruktūrai - naftas rezervuāri, noliktavas, dzelzceļa pievads, bunkurēšanas kuģi, autotransports - uzņēmums ir viens no nozares līderiem, gada apgrozījumam pārsniedzot 20 miljonus eiro. 80 % no apgrozījuma veido vietējais tirgus, savukārt pārējos 20 % - eksports.

Kā dīzeļdegvielas vairumtirgotājs V.Biļuka komercfirma Evija fokusējas uz dīzeļdegvielas piegāžu nodrošināšanu nelielajām degvielas uzpildes stacijām un zemnieku saimniecībām, papildus piedāvājot arī kuģu bunkurēšanas pakalpojumus.

"Līdz šim, piegādājot degvielu Liepājā, Kurzemē un Baltijā, operējām ar četrām autocisternām, taču nesen papildinājām mūsu autoparku ar vēl vienu. Protams, pandēmijas ietekmē pastāv ekonomiskas attīstības nenoteiktība, taču mēs mērķtiecīgi strādājam, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību un savu piegāžu uzticamību. Šī gada pirmo ceturksni esam noslēguši ar peļņu un plānojam ieguldīt līdzekļus termināla iekārtu modernizēšanā. Mūsu īpašumā ir 2011. gadā būvēts naftas termināls ar kopējo rezervuāru tilpumu 11 000 kubikmetri. Terminālam ir izeja uz Liepājas ostu, kas mums savukārt ļauj bunkurēt kuģus Liepājas ostā," norāda uzņēmuma īpašnieks Vasilijs Biļuks.

"Arvien vairāk ieguldām reklāmā un mārketingā, un tas mums nesis pozitīvus rezultātus jaunu klientu izskatā. Neskatoties uz pandēmiju, ierobežojumiem, nenoteiktību un pārmaiņām transporta nozarē, 2020. gada pārskata peļņa sastāda nedaudz virs 100 tūkstošiem eiro. Tas ir stabils rādītājs un ļauj mums ar perspektīvu raudzīties nākotnē. Tradicionāli esam lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes reģionā – pērn mūsu maksājumi valsts budžetā veidoja 5,1 miljonu eiro," par rezultatīvajiem rādītājiem stāsta uzņēmuma īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1%

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostā 19.aprīlī ienākusi šosezon pirmā motorjahta Charisma, kas kuģo zem Dominikānas karoga, tā simboliski atklājot jauno jahtu sezonu Liepājas ostā.

Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints atzīst, ka ir neiespējami prognozēt, kāda būs gaidāmā jahtu sezona. “Tā noteikti būs citādāka nekā iepriekšējās, un to vistiešāk ietekmēs noteiktie Covid-19 izplatības ierobežojošie ceļošanas nosacījumi. Būs interesanti, bet ar nepacietību to gaidām.”

Nodod ekspluatācijā Liepājas Jahtu ostu 

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas...

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, uzlabojot vispārējo drošības līmeni, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājums visā jahtu ostas teritorijā. Būvdarbus veica SIA “RERE meistari”.

Līdz šim Liepājas Jahtu ostā dominēja jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, kā arī Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas, un ar katru gadu jahtu skaits palielinājās, līdz 2020. gads un Covid-19 pandēmija ienesa savas korekcijas. 2020. gadā dominēja jahtas no Lietuvas, bet no Vācijas bija vien 29 (vidēji pirms tam – ap 100 jahtām). Tāpat 2020. gadā Liepājas Jahtu ostā ienāca jahtas no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm.

Liepājas SEZ pārvalde Liepājas Jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.Liepājas Jahtu ostu 2016. gada sezonā apmeklēja 326 jahtas, 2017. gadā – 327 jahtas, 2018. gadā – 359 jahtas, 2019. gadā – 370 jahtas, 2020. gadā - 170 jahtas (2020. gada sezonā jahtu skaits Liepājā, tāpat kā citās ostās, bija ievērojami mazāks nekā ierasts. Tas saistīts ar Covid 19 un ceļošanas ierobežojumiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rūpīgas izpētes un atbrīvošanas no smilts sanesumiem no Liepājas ostas akvatorijas ūdenslīdēji izcēluši trīs sarūsējušas bojas, kuras tur atradušās vairāk kā 40 gadus un radīja miesas bojājumus 15 gadus vecam zēnam.

Vienlaikus Liepājas SEZ pārvalde uzstādījusi brīdinājuma zīmes perspektīvajā ostas teritorijā no Karostas kanāla līdz Ziemeļu molam, norādot, ka šeit peldēties ir bīstami un vēl šogad plāno uzsākt ūdens akvatorijas izpēti, lai konstatētu kāds un cik liels militārais mantojums vēl atrodas šajā teritorijā.

Atgādināsim, ka no 1951.- 1957. gada un no 1966.- 1991.gadam Liepājas osta bija slēgta PSRS militāra bāze, bet saimniecisko darbību ostas teritorijā atsāka vien 1992. gadā paralēli Krievijas jūras kara flotes bāzes darbībai. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā.

Piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti, bet ostas akvatorija un kuģu ceļi nepamierinošā stāvoklī. Liepājas osta saņēma padomju armijas militāro mantojumu. Bija informācija par 37 daļēji un pilnībā nogrimušiem kuģiem, bet Karostu un Karostas kanālu Helsinku Komisija (HELCOM) noteica par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā

Jānis Goldbergs, 11.08.2021

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītam ir nākotne, neraugoties uz tranzīta kravu apgrozījuma kritumu pēdējos gados. Notiek ostu pārorientēšanās uz jauniem kravu veidiem un citiem pārvadājumiem, Latvijas ostas vēl aizvien var pārņemt vadošo lomu Baltijā, tam ir visi priekšnoteikumi.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Fragments no intervijas

Jūs SIA Terrabalt sākāt strādāt vairāk nekā pirms 10 gadiem. Kompānija dibināta 1991. gadā. Kas toreiz notika, kā uzņēmums mainījies jūsu laikā?

2010. gads – pilnīgs uzņēmuma restarts. Terrabalt ir viena no pirmajām ostas kompānijām Liepājā. Protams, toreiz bija krīzes ietekme, bet tas nebija noteicošais pārmaiņās. Liela krīze bija pašam uzņēmumam, jo bija zaudēts prāmis uz pieciem gadiem, nonākot pavisam neapskaužamā situācijā. Tajā brīdī mainījās uzņēmuma īpašnieki, un tobrīd arī es atnācu uz uzņēmumu un sāku strādāt kā valdes loceklis un uzņēmuma direktors. Mums izdevās panākt vienošanos ar Scandlines par prāmja līnijas atjaunošanu. Šajā procesā saņēmām atbalstu gan no Liepājas pilsētas, gan no Liepājas SEZ. Vēlāk Scandline pārņēma uzņēmums Stena Line, ar ko turpinājām sadarbību, un kopš šī laika 2010. gadā mēs lēnām, bet pārliecinoši ejam uz augšu. Ir izdevies palielināt gan apjomu, gan arī esam iegādājušies daudz pamatlīdzekļu, investējām infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.

Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.

Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

To nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants. Lēmuma pieņemšana turpināsies 5. jūlijā, kad Liepājas SEZ valde uzklausīs investoru pārstāvjus, lai pieņemtu pamatotu un jēgpilnu lēmumu par attīstību ilgtermiņā.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

Liepājas SEZ valde lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, ko no SIA "FeLM" konkursa kārtībā iegādājās Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji".

LSEZ informē, ka SIA "FeLM" nekad nav slēpis, ka tā galvenais uzdevums ir bijis pēc iespējas dārgāk pārdot īpašumu, nevis izvērtēt investora nodomus. Pirkuma līguma nozīmīgākais aktīvs ir 2011. gadā uzstādītā elektroloka tēraudkausēšanas iekārta. Pirms pirkuma līguma noslēgšanas jau pirmajā tikšanās reizē, kas notika šā gada martā, Liepājas pašvaldība un Liepājas SEZ pārvalde Turcijas investoriem norādīja uz potenciālajiem riskiem un apgrūtinājumiem t.sk. lokālplānojumu un vēsturisko piesārņojumu.

LSEZ norāda, ka Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" ir nozīmīgs investors, diemžēl ne valsts, ne pašvaldības, ne arī Liepājas SEZ pārvaldes rīcībā nav uzņēmuma "Aslanli Metalurji" vai tā meitas uzņēmuma "Ļiepāja Steel" Biznesa plāns un pat vīzija kā tiek plānota darbība, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas un kā plānots izmantot solītās investīcijas 200 milj. EUR apmērā

2019. gada 25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ar LR Ministru Kabineta atbalstu iegādājās 10 nekustamos īpašumus t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā no AS "Citadele Banka" un SIA "Hortus RE" ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, uzsākot kopējā Liepājas Industriālā parka izveides nodoma īstenošanu 120 hektāru platībā.

LSEZ norāda, ka "Liepājas Metalurgs" nav jau 8 gadus un šodienas dienaskārtībā ir jautājums BŪT vai NEBŪT Liepājai kā modernai, videi draudzīgai, daudzfunkcionālai pilsētai, kurā strādā moderni apstrādes rūpniecības uzņēmumi t.sk. metālapstrādes nozarē, kurā attīstās ražotnes ar augstu pievienoto vērtību, bet vienlaikus tie ir videi un cilvēkam draudzīgi un ļauj pilsētai attīstīt arī nozīmīgus izglītības, kultūras, sporta un tūrisma projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde saņems valsts aizdevumu 7,589 miljonu eiro apmērā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Ministru kabinets šodien izskatīja un atbalstīja lēmumu par "Par valsts aizdevuma izsniegšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei." Liepājas SEZ pārvalde izmanto Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktos atbalsta instrumentus, kas ļaus Liepājas SEZ pārvaldei un Liepājas SEZ teritorijā strādājošajiem uzņēmējiem nodrošināt stabilu un prognozējamu darbību, uzlabos kopējo ekonomisko situāciju un veicinās valsts tautsaimniecības stabilitāti, neradot papildus finanšu riskus.

Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai, izsniegtu valsts aizdevumu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei 7 588 828 eiro apmērā, saskaņā 29.panta pirmo, trešo un septīto daļu un lai varētu turpināt īstenot trīs starptautiskus investīciju projektus, sniedzot tautsaimniecības atbalstu un veicinot ekonomisko atveseļošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Liepājas biznesa centra” apsaimniekotājs un attīstītājs Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmums SIA “Pumac Liepaja” divu jaunu ražošanas ēku būvniecībā plāno ieguldīt apmēram 3,5 miljonus eiro, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāvji.

Katras ražotnes platība būs ap 4100 kvadrātmetriem, un uzņēmums pašlaik turpina iepirkuma procedūru, lai izvēlētos saimnieciski izdevīgāko būvniecības piedāvājumu un īstenotu attīstības projektu.

Būvniecību varētu sākt pāris tuvāko mēnešu laikā. Sagatavota platība 1,7 hektāru platībā, par kuru ar Liepājas SEZ pārvaldi 2016. gada augustā noslēgts ilgtermiņa nomas līgumu par nekustamā īpašuma nomu.

Jaunajās, vēl neuzceltajās "Liepājas biznesa centra" telpās par telpu nomu 2000 kvadrātmetru platībā līgumu jau noslēdzis Liepājas SEZ SIA “LPSP”, kas ārvalstu un vietējiem klientiem sniedz dažādus metināšanas un lāzergriešanas pakalpojumus, piemēram, ražojot kravu konteinerus ASV armijas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 26,549 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 11,79 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 3,56 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, ķīmiskās beramkravas - 1,211 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 10,5% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 220 200 tonnas, kas ir kritums par 92,2%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrautas 8,513 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2020.gada astoņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,839 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 3,051 miljona tonnu apmērā, kas ir par 21,8% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 7,977 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,516 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 814 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,7%, ķīmiskās beramkravas - 981 800 tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 215 400 tonnu, kas ir kritums par 89,1%.

Lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 4,046 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 20,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostu.

“Varam lepoties ar modernu Jahtu ostu pilsētas centrā, kas varēs uzņemt līdz pat 50 jahtām un priecēs ne tikai liepājniekus, bet arī pilsētas viesus, jo īpaši jahtsmeņus,” teic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot 30 miljonus eiro, Liepājā taps moderna zivju pārstrādes rūpnīca

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud investēs līdz pat 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī. Jaunā rūpnīca reģionā nodrošinās vismaz 500 darba vietas, bet ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.

Šobrīd uzņēmums ir iegādājies bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un uzsācis priekšdarbus teritorijas labiekārtošanai. Jaunā rūpnīcas kompleksa būvniecības gaitā paredzēts celt gan jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat tiks iegādātas pilnīgi jaunas ražošanas iekārtas, lai ražotu zivju produktus ar augstu pievienoto vērtību.

"Darbosimies Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā un tāpēc nekonkurēsim ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju. Sākumposmā galvenais uzsvars būs uz lašu sortimentu, kas ir labs A un D vitamīna, kā arī Omega 3 taukskābju avots. Zivju pārstrādes rūpnīcā izmantosim modernas automatizētas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt augstu produktivitāti un līdz ar to arī ļoti konkurētspējīgas algas darbiniekiem zivsaimniecības nozarē. Darbs būs gan pārtikas tehnologiem un ražošanas speciālistiem, gan kvalitātes vadības speciālistiem un tirdzniecības organizatoriem," komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārdots bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas komplekss

LETA, 30.04.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām, kuru kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai, otrdien lēma Ministru kabinets, nododot grozījumus Likumā par ostām tālākai skatīšanai Saeimā.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Grozījumos Likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus "Likumā par ostām", kuri paredz Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.

Valdības virzītie grozījumi paredz, ka šo kapitālsabiedrību kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Grozījumos likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru