Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

"Mīļie draugi! Mums ir arī kāda ne tik priecīga ziņa - Kalnciema ielas kafejnīca ir slēgta," sociālajā tīklā "Facebook" informē eklērnīca "Fat Cat".

Kafejnīca Kalnciema ielā tika slēgta janvāra beigās.

"Kopš rudens ēkas fasāde Kalnciema ielā 32A tiek remontēta, un apkārt ir stalažas, kas traucē pamanīt, ka pirmajā stāvā vispār kaut kas ir - kas ne tikai neļāva iegūt jaunus klientus, kas citādi būtu mūs pamanījuši, braucot vai ejot garām, bet arī radīja iespaidu esošajiem un potenciālajiem klientiem, ka viss ir slēgts un iekšā nekas nenotiek. To noskaidrojām dažādās situācijās ar klientiem, kuri tomēr mēģināja pie mums iekļūt un viņiem tas izdevās," stāsta "Fat Cat" saimniece Līga Lancmane.

Viņa norāda, ka "Fat Cat" ir mazs ģimenes uzņēmums, un, lai atvērtu pirmo kafejnīcu Vecrīgā, tika ieguldīti visi personīgie iekrājumi un līdzekļi. Savukārt, lai atvērtu kafejnīcu Kalnciema ielā, tika ieguldīti visi līdzekļi no Vecrīgas kafejnīcas.

Rekonstruējams vēsturisks namīpašums Vecrīgā var būt diezgan problemātisks kā no pārdošanas, tā no izmantošanas viedokļa.

Vecrīgas vēsturisko ēku piedāvājums nekustamā īpašuma tirgū ir skaitāms uz rokas pirkstiem, un, kā norāda nekustamā īpašuma speciālisti, šis nav plaša patēriņa segments, kur pircēji rindās stāv. Vēsturiskās apbūves cenu līmenis ir diezgan augsts, problemātiska var kļūt arī ēkas pareizās funkcijas izvēle, un pircēju šādam īpašumam var gaidīt pat vairākus gadus.

Sludinājumu portālos un nekustamā īpašuma kompāniju mājas lapās atrodami vien daži Vecrīgā pārdošanā esoši namīpašumi – arhitektūras pieminekļi. Viens no ievērības cienīgākajiem ir 1696. gadā būvētais Dannenšterna nams Mārstaļu ielā, kas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un izcils baroka laikmeta arhitektūras paraugs. Piemēram, sludinājumu portālā ss.lv esošā informācija liecina, ka Dannenšterna nams tiek pārdots par 2,04 miljoniem latu; tā pašreizējais īpašnieks kopš 2008. gada ir SIA BNI, kas 100% pieder ceļu būves uzņēmumam Binders.

Lai mazinātu krāpšanos ar kases aparātiem ēdināšanas uzņēmumos, tiks vērtēta ideja par atteikšanos no pirmsčekiem, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa, komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto vērienīgo krāpšanas shēmu vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, norādīja, ka jau šodien šo jautājumu pārrunās ar VID vadību.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka pati saskārusies ar pirmsčeku problēmu. Nereti sabiedriskās ēdināšanas vietās klientiem tiek izsniegts pirmsčeks, un arī īstā čeka vietā klients saņem pirmsčeku. Tādējādi tiek apiets kases aparāts un zaudēti ieņēmumi valsts budžetā. Ministre rosinās priekšlikumu par atteikšanos no pirmsčekiem, ja vien to nepieciešamība netiks loģiski pamatota.

Viņa arī uzsvēra, lai mazinātu krāpšanos ar kases aprātiem, svarīga ir jaunās kašu sistēmas ieviešana. «Svarīgs uzdevums ir pārkāpt tai astei pāri un ieviest jauno kases aparātu sistēmu,» teica Reizniece-Ozola.

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Atpūtas kuģītis "Vecrīga" piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis “Vecrīga” piedāvā "Saulrieta reisus" uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Vairākas velosipēdu nomas Rīgā orientējas uz ārvalstu tūristu apkalpošanu, līdz ar to savus nomas punktus izvietojušas vecpilsētā

RigaBicycle darbojas kopš 2011. gada, bet pirms diviem gadiem uzņēmuma vadības grožus no iepriekšējā firmas īpašnieka pārņēma Māris Rodins. «Nopirku biznesu no iepriekšējās īpašnieces, jo saskatīju potenciālu, proti, ka ar salīdzinoši nelielu investīciju varētu gūt peļņu. Šis ir mans papildu bizness, ikdienā strādāju diezgan lielā starptautiskā uzņēmumā. Ikdienas operatīvās lietas velonomā uzrauga un organizē divas darbinieces. Klientus neuzskaitām, bet skatos, lai varam strādāt rentabli, netiecamies pēc kvantitātes,» stāsta RigaBicycle (SIA Street Rent) īpašnieks. Viņa vadītā kompānija atrodas Vecrīgā, un līdzās tai vairākus gadus darbojas vēl divas citas velo nomas. M. Rodins atzīst, ka atrašanās vieta ir viens no veiksmes formulas elementiem un Vecrīga ir vieta, kur dzīve mutuļo. Šādu biznesu uzturēt kādā no Rīgas mikrorajoniem būtu nerentabli. RigaBicycle ikdienā operē ar 25 braucamajiem, un šis skaits esot optimāls ikdienas pieprasījumam. Turklāt nākas rēķināties ar faktu, ka Vecrīgā esošajās telpās ir ierobežota platība un nav vietas, kur savietot vairāk divriteņu.

Valsts policija ir izvirzījusi daudz versiju par kompānijas BalticTaxi taksometru dedzināšanu, taču šobrīd ir pāragri runāt, ka Rīgā būtu sākušies «taksometru kari», atzina Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Par visiem pagājušajā nedēļā notikušajiem taksometru dedzināšanas gadījumiem ir sākti kriminālprocesi un izvirzītas ļoti daudzas versijas, teica Sozinovs. Lai arī automašīnu dedzināšanas ir notikušas, tomēr šobrīd ir pāragri izdarīt kādus secinājumus, viņš uzsvēra, gan atzīstot, ka sliecas domāt, ka konkrētie gadījumi ir ļaunprātīgas dedzināšanas.

Nesaskaņas starp taksometru vadītājiem ar policijas iejaukšanos bijušas arī iepriekšējos gados. Vēl pērn policija aizturēja vairākus cilvēkus, kas Vecrīgā meta paštaisītas ierīces zem taksometru riteņiem, dūra riepas un skrāpēja automašīnas, lai šādi paustu neapmierinātību saistībā ar stāvvietu dalīšanu, «nerakstītajiem likumiem» un tamlīdzīgi. Policija toreiz nekonstatēja, ka tas būtu darīts pašu taksometru kompāniju vārdā, taču kopš tā laika policijai nav bijusi informācija, ka taksistu starpā valdītu nesaskaņas.

Atpūtas kuģītis Vecrīga piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis Vecrīga piedāvā Saulrieta reisus uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Blaumaņu ielu iecienījuši tie, kuriem piegriezusies Vecrīga un tūristi, uzskata aptaujātie uzņēmēji

Latviešu dramaturga Rūdolfa Blaumaņa vārdā nosauktā iela stiepjas vairāk nekā puskilometra garumā. Ielas apbūve sāka veidoties 19.gs. nogalē un kļuva par dzīvesvietu daudziem rīdziniekiem. Patlaban Blaumaņa iela joprojām kalpo kā mājoklis pilsētniekiem, biroja vieta un iela, kurā attīstīt biznesu. Aptaujātie uzņēmēji, kuri par biznesa vietu izvēlējušies šo ielu, atzīst, ka tieši pēdējos gados spilgti redzama šīs Rīgas centra ielas atdzimšana.

Par Blaumaņa ielas veterānu var saukt Lulū picēriju, kurā izsalkušie rod sātu kopš 2003.gada. Šī ir viena no astoņām uzņēmuma picērijām, kurās pērn kopumā apkalpoti vairāk nekā pusmiljonus klientu un izceptas ap 248 tūkstošiem picu. Picēriju īpašnieces SIA Later LTD direktore Sandra Gorbunova stāsta, ka no biznesa viedokļa vietas izvēlei bija svarīgi, lai picērijai būtu ļauts strādāt visu diennakti, jo tas atbilst uzņēmuma specifikai; arīdzan, lai spētu piegādāt pasūtījumus plašam klientu lokam, atrašanās vietai bija liela nozīme.

Pieprasījums pēc labiem Rīgas centra dzīvokļiem un pārdošanas cenu atšķirība starp remontētiem un neremontētiem mājokļiem veicina dzīvokļu remonta sākšanu.

Tāpat pēdējo mēnešu laikā Rīgas centrā palielinājusies interese par nelielu īpašumu, piemēram, ēku bēniņu, iegādi ar mērķi tos rekonstruēt un pārdot, raksturo Latio tirdzniecības vadītājs Aldis Riekstiņš.

Latio jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā akcentēts, ka vietējie un ārvalstu pircēji Rīgas centrā vēlas iegādāties dzīvokļus daļēji vai pilnībā rekonstruētās ēkās, bet par īpašumiem neremontētās un sliktā stāvoklī esošās pirmskara ēkās interese ir minimāla. Lielākā daļa ārzemju pircēju vēlas iegādāties dzīvokļus pilnība rekonstruētās Rīgas centra ēkās. Vietējiem pircējiem ir svarīgi, lai kāpņu telpa ir remontēta, tāpat arī fasādei jābūt labā stāvoklī, savukārt dzīvoklis nereti var būt remontējams, līdz ar to nopērkams par zemāku cenu. Ja kāpņu telpa ir sliktā stāvoklī, pircēji atsakoties arī no labu dzīvokļu iegādes šādā ēkā.

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

Kopumā galerijā ir vairāk nekā 60 dažādu izmēru lelles, kas iekārtotas ekspozīcijās, aptverot trīs dažādu tematiku kolekcijas: latviešu stāsti un pasakas, pasaules mīti un leģendas, spoku stāsti.

Kopumā "Fantasy" izveidē - telpu pielāgošanā un iekārtošanā, kā arī ekspozīcijās ieguldīti aptuveni 150 000 eiro.

"Fantasy" īpašniecei "Latvian amusement agency" pieder vēl divas izklaides vietas Latvijā - izklaides parks "Avārijas brigāde" un izklaides centrs "ABpark Spice Home".

""Fantasy" ideja dažādos iespējamajos izpildījumos virmoja jau sen. Izpētot dažādus daļēji līdzīgus projektus citās valstīs, iegūstot vērtīgas idejas un mēģinot atrast savu nišu, tapa esošais galerijas modelis, kas ir vizuāli ļoti atšķirīgs no pārējā piedāvājuma, ko šobrīd iespējams aplūkot citos tūrisma objektos. Var droši teikt, ka no projekta idejas pirmsākumiem apritējuši jau aptuveni divi gadi. Tāpat kā citos projektos, bija svarīgi šo vietu izveidot tā, lai to var apmeklēt visa ģimene un lai tas reizē būtu krāšņi, interesanti, izzinoši un arī liela daļa redzēto tēlu būtu atpazīstama dažādām paaudzēm," stāsta "Latvian amusement agency" īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Suvenīru un dāvanu tirgotāji Vecrīgā šobrīd piedzīvo spēcīgu triecienu biznesam.

Suvenīru veikala SIA "Hobbywool", kas Vecrīgas sirdī darbojas nu jau desmit gadus, īpašniece Ieva Ozoliņa biznesa portālam db.lv atzīst, ka vīrusa Covid-19 izplešanās un tūrisma pārtrūkšana biznesu ietekmējusi dramatiski.

Uzņēmēja pēdējos pāris gadus bija novērojusi, ka nozarei klājas arvien labāk, un tādēļ pērnā gada rudenī, uzzinot par pieejamām telpām Vecrīgā, Torņa ielā, pieņēma lēmumu atvērt otru veikalu "Māra Textile". Tagad tas ir slēgts pavisam.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Galvaspilsētā izstrādāti jauni noteikumi vieglo taksometru pārvadājumiem; nozarē šaubas par to efektu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par iebraukšanu Vecrīgā taksometru uzņēmumiem būs jāšķiras no simboliskas summas speciālās atļaujas saņemšanai. To paredz Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu departamenta izstrādātie saistošie noteikumi par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā. Noteikumu projektu bez iebildumiem, virzīšanai tālāk izskatīšanai Rīgas domes sēdē, apstiprināja Satiksmes un transporta lietu komitejas locekļi. Viņi visi atbalstīja to, ka ir nepieciešams noteikt samaksu taksometriem par iebraukšanu Vecrīgas teritorijā. Noteikumu projekts paredz arī citas izmaiņas un plānots, ka jaunie noteikumi varētu stāties spēkā jau ar šī gada 1. decembri.

No meitu un mammu kleitu komplektu kolekcijas apģērbu zīmols Linden Leaf pārorientējas uz sieviešu kleitām un atver otru veikalu Vecrīgā.

Otru veikalu apģērbu zīmola Linden Leaf radītāja Sanda Liepiņa-Liepa izlēma izveidot tūristu dēļ, kuri Vecrīgā ir sastopami biežāk nekā K. Valdemāra ielas tālākajā centra pusē. «Jau divus gadus piedalos Kalnciema ielas tirdziņā un tur sastopu daudz tūristu. Esmu sapratusi, ka arī viņiem patīk manas kleitas un dāmas no citām valstīm ir gatavas tās pirkt. Manas pircējas ir aizvedušas kleitas uz Jaunzēlandi, Austrāliju, Ķīnu, Kanādu, tas nozīmē, ka man ir izdevies trāpīt dažādām gaumēm,» viņa saka.

Sanda novērojusi, ka tūristi visbiežāk izvēlas vienkāršākās kleitas un ne itāļi, ne skandināvi nav mežģīņu cienītāji. Viņa gan pieļauj, ka tas tāpēc, ka tūristi, kuri atbrauc uz Latviju, ir vienkāršāki un pauž to, arī iepērkoties.

Ekonomiskās krīzes sekām mazinoties, atsākta jaunu ēku būvniecība Rīgā, tajā skaitā Vecrīgā. Šādu būvju nav daudz, bet tās ir pamanāmas, piemēram, tautas valodā jau par ananasu nodēvētā māja Skārņu ielā 11 blakus Pēterbaznīcai. Jau tradicionāls diskusiju objekts ir jaunbūvēto ēku iekļaušanās pilsētvidē, pielāgojoties esošajai apbūvei vai piedāvājot ko principiāli jaunu, vēsta laikraksts Diena.

Rīgas pilsētas būvvalde neapkopojot informāciju par būvniecību tieši Vecrīgas teritorijā. Taču Dienas novērojumi liecinot, ka samērā nesen pabeigta viesnīcas ēkas rekonstrukcija Audēju ielā, būtībā ēku uzbūvējot no jauna, tāpat plānoto septiņu stāvu augstumā jau slejas viesnīcas jaunbūve Vaļņu ielā. Pirms gada publiskajā telpā parādījās arī stiklotas ēkas skice - viesnīca Minsterejas ielā. Pēc speciālistu atzinuma tikko pabeigtās vai būvniecības stadijā esošās jaunās Vecrīgas ēkas ir ļoti atšķirīgas un iezīmē dažādas arhitektu pieejas.

Lai uzbūvētu jaunu ēku galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, ir vairāki priekšnoteikumi. Vispirms projektam jābūt tapušam konkursa rezultātā, stāstījis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieks Jānis Asaris. Tāpat jāiegūst Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes akcepts, un Vecrīgā jārēķinās arī ar arheoloģisko izpēti. «Mēs atbalstām saprātīgas izmaiņas esošajos objektos, veicot rekonstrukciju, bet maksimāli saglabājot to, kas saglabājams,» uzsvēris Asaris.

Restorānu tīkls «McDonald’s» rekonstruējis savu centrālo un populārāko restorānu Vecrīgā, Z.A. Meierovica bulvārī 18, tajā investējot 800 000 eiro. Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā kļuvis par modernāko Baltijas valstīs ar vislielāko nodarbināto cilvēku skaitu, kā arī tas ieguvis jauninājumu - «McCafe».

«2017. gads bijis veiksmīgākais gads Premier Restaurants Baltics un Premier Restaurants Latvia vēsturē. Mums ir stabils plāns turpināt šo veiksmes stāstu, Latvijā līdz 2019. gadam investējot 4 miljonus eiro, koncentrējoties galvenokārt uz trīs jomām - esošo restorānu rekonstrukcijas pabeigšanu, digitālo jauninājumu ieviešanu un restorānu tīkla paplašināšanu Latvijā līdz 13 restorāniem,» norāda Vladimirs Janevskis, «McDonald’s» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Šogad «McDonald’s» noslēgs savu restorānu rekonstrukcijas programmu, kurā ietverta jauna pašapkalpošanās kiosku platforma, ērtāka ēdienu pasūtīšanas un maksāšanas sistēma.

Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā ieguvis jauninājumu – tajā atvērta arī «McCafe», kas ir papildinājums apmeklētāju restorānu pieredzei, piedāvājot lielāku dažādību kafijas un desertu izvēlē. «McDonald’s» turpina strādāt pie «McCafe» zīmola attīstības Latvijā, un apsver iespēju izvietot «McCafe» arī citos Latvijas «McDonald’s» restorānos.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Pēdējo divu gadu laikā pandēmijas ierobežojumu dēļ Rīgas vecpilsētā savas durvis apmeklētājiem uz visiem laikiem slēgušas vismaz desmit agrāk populāras izklaides vietas, vēl vairāki uzņēmēji nav pārliecināti par to, cik ilgi spēs izdzīvot.

Vecrīgas ielās brīvdienu vakaros jau sen vairs neizskatās tā kā agrāk, atzīst vietējo kafejnīcu, restorānu, klubu un bāru īpašnieki. Šobrīd viesus uzņem salīdzinoši neliels izklaides vietu skaits, jo daudzi uzņēmumi nolēmuši darbu atsākt tikai tad, kad varēs strādāt bez darba laika ierobežojumiem.

Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs, norāda, ka kopumā valstī nozari pametuši apmēram 10–15% uzņēmumu, taču Vecrīgā situācija varētu būt vēl dramatiskāka, jo samazinājusies tūristu plūsma, bet telpu nomas maksas joprojām saglabājas augstas. Ierobežojumi netiek balstīti pētījumos Ir steidzami jākliedē maldīgā informācija, kas valda publiskajā telpā par to, ka ēdināšanas uzņēmumi saņem valsts atbalstu, atzīmē J. Jenzis.

Ja ir brīvs laiks, nemaz nav jābūt klīstošajam holandietim, lai vismaz uz pāris stundām ieklīstu samērā klusajā Riharda Vāgnera ielā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī nams, kurā pāris gadu dzīvojis un komponējis pats Rihards Vāgners, ir noplucis un pamests, tas nav šķērslis Riharda Vāgnera ielā esošajām kultūras, vēstures, mākslas un biznesa struktūrām, lai piesaistītu ne tikai tūristus, bet arī vietējos. Farmācijas muzejs, latviešu rotkaļu darinātas dzintara rotas, veloekskursijas, teātra klubs Austrumu robeža, izsmalcināta tēja un kafija, un, protams, leģendārā Ogres trikotāža un kafejnīcas Vecrīga smalkmaizīšu pazīstamā garša. Telpu nomas maksa šajā klusajā Vecrīgas ieliņā ir zemāka nekā, piemēram, tuvumā esošajā tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

Iespējams, līdz sezonas sākumam varētu tapt risinājums tiem ēdinātājiem, kuru vasaras terases skar ūdens hidranta akas atrašanās vietu.

Viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai restorāns veiksmīgi darbotos un spētu piesaistīt vairāk apmeklētāju vasaras sezonā, ir terases esamība. Līdz ar to restorāni un kafejnīcas iegulda gana lielus līdzekļus un pūles, lai izveidotu terases, turklāt ir svarīgi, lai tās varētu kalpot ne tikai vienu sezonu vien. Lai gan ārā vēl valda ziema, restorānu un kafejnīcu īpašnieki jau tagad ir uzsākuši darbu pie terašu projektu saskaņošanas, lai, iestājoties siltajam laikam, būtu gatavi uzņemt viesus. Tomēr ne visiem iet gludi. Proti, Vecrīgā ir aptuveni 14 vietas, kur kafejnīcu vasaras terases atrašanās vieta ir arī ūdens hidranta akas atrašanās vieta, tāpēc terases izvietošana ir apgrūtināta vai nav iespējama. Jāatgādina, ka šī problēma plašāk tika izgaismota pagājušā gada pavasarī, kad vairākiem Vecrīgas restorāniem neizdevās saskaņot jau esošās terases projektus. Toreiz gan tika rasts kompromiss, proti, katrs problemātiskais gadījums tika skatīts individuāli un panākts risinājums, kas apmierināja visas puses. Šogad gan izskatās, ka risinājumus nebūs tik viegli panākt.

Aldaru iela Vecrīgā tikai dažos pēdējos gados ir atguvusi tās krāsas un dzīvīgumu, kāds piedienas īstai vecpilsētas ielai. Te mudina uzkavēties sakoptā senatnes arhitektūra un omulīgas ēstuvītes.

Aldaru ielā strādājošie uzņēmēji savu biznesa vietu raksturo diezgan vienprātīgi – laba aura un lieliski kaimiņi. Un, protams, Vecrīgas šarmantā apbūve un īpašās noskaņas, kas piesaista šai ielai cilvēkus – gan tūristus, gan vietējos. Katrā ziņā šobrīd ir grūti iedomāties, ka ne tik sen – vēl pirms dažiem gadiem – Aldaru iela ilgāku laiku bija kā izmirusi, tukšām logu ailēm un aizvērtiem slēģiem.

Kafejnīca Ligitas gardumi Aldaru ielā mājo jau četrus gadus, un tās īpašnieces Ligitas Svirido pašas gatavotās kūkas un tortes guvušas pat starptautisku gardēžu atzinību. Vaicāta, kā tad veicas biznesā, L. Svirido saka – ir labāki, ir sliktāki mēneši. Aura šai vietai esot laba, taču ir arī pa savam mīnusam, piemēram, lai arī kafejnīca pēc adreses piederas Aldaru ielai, kur izvietota arī tās izkārtne, ieeja Ligitas gardumos ir no šaurās Trokšņu ieliņas. «Esam piecus soļus par tālu. Ja mēs atrastos mazliet tuvāk pašai Aldaru ielai, noteikti būtu lielāka cilvēku plūsma un vairāk apmeklētāju,» saka Ligitas kundze.