Jaunākais izdevums

Pārtikas produktu mazumtirgotāji apsvērtu iespēju sadarboties ar patēriņam nederīgo iepakoto pārtikas produktu pārstrādātāju; arī biogāzes ražotājiem varētu būt interese, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Elektronerģijas ražošanas uzņēmums SIA Green Energy Service plāno Rīgā, Krustpils ielā izveidot sadzīves atkritumu šķirošanas un sagatavošanas iekārtas, kas būtu paredzētas patēriņam nederīgo iepakoto pārtikas produktu sašķirošanai un smalcināšanai. Uzturā vairs nelietojamo pārtiku iecerēts izņemt no tirdzniecības vietām. Izvēlētā darbības vieta atrodoties pietiekami tālu no dzīvojamiem rajoniem un netraucēšot iedzīvotājiem. Gala lēmums gan vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Uzņēmums paredz apstrādāt līdz pat 10 tūkst. tonnu iepakotu produktu gadā, iegūstot 85% bioloģiski noārdāmo atkritumu, ko plānots nodot uzņēmumiem biogāzes ražošanai.

Visu rakstu Vecu pārtiku grib pārvērst biogāzē lasiet 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti šopavasar solīja izstrādāt vadlīnijas pārtikas ar beigušos derīguma termiņu izmantošanai, tas nenotiks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ZM pārstāve Dagnija Muceniece sacīja, ka ZM tikai veica aptauju, bet vadlīnijas netaps, jo tā neesot ZM prioritāte.

Līdz ar to nav skaidrs, vai un kā šādu pārtiku varētu izmantot. Jāatgādina, ka Dānijā atvērti vairāki veikali, kur patērētājiem ir iespēja iegādāties pārtikas produktus pēc derīguma termiņa beigām. Latvijā par šo jautājumu sabiedrībā pavasarī bija plašas diskusijas.

ZM aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 50% aptaujāto nevēlas pirkt produktus pēc derīguma termiņa beigām. Aptauju veica arī pārtikas banka Paēdušai Latvijai. Arī šī aptauja parādīja, ka puse no respondentiem nevēlas iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām, ja iepakojums marķēts ar «ieteicams līdz».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Gaļas patēriņš: vai panāksim Igauniju un Lietuvu?

HKScan Latvia pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām par īstu modes kliedzienu ir kļuvis ne tikai veģetārisms, bet arī vegānisms, tomēr pasaules pieredze liecina, ka lielākajai daļai cilvēku ēšanas paradumi būtiski nemainās. Gaļas patēriņš attīstītajās valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pietiekami augsts, lai viņi veikalos pirktu tieši to pārtiku, kuru vēlas, gaļas patēriņš ir ļoti augsts un ne tikai nesamazinās, bet joprojām palielinās.

Tas arī ir saprotams, jo gaļa ir būtiska sabalansētas maltītes sastāvdaļa. Turklāt tā satur vairākus komponentus, kurus mēs varam uzņemt tikai ar pārtiku. Viens no tiem ir B12 vitamīns, kas nepieciešams augšanai, tāpēc īpaši nepieciešams bērniem. Gaļā ir arī citi vērtīgi vitamīni, minerālvielas un aminoskābes, un tā ir nozīmīgs proteīna avots. Šī iemesla dēļ, piemēram, Itālijā jau ar likumu aizliegts propagandēt veģetārismu jauno cilvēku vidū.

Taču Latvijā gaļu lieto mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Es atļaušos apgalvot, ka pamatiemesls šādiem datiem ir iedzīvotāju nepietiekamā maksātspēja, kuras dēļ cilvēkiem bieži vien jāatsakās no produkta, kuru gribētu redzēt uz galda gan svētkos, gan ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP: Eiropas līmeņa drošības noteikumi jāpiemēro plašākam to materiālu klāstam, kas saskaras ar pārtiku

Žanete Hāka, 06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas līmeņa drošības noteikumi būtu jāpiemēro plašākam to materiālu klāstam, kas saskaras ar pārtiku (piemēram, pārtikas iepakojumam, virtuves piederumiem un traukiem), nekā tas ir pašlaik - tā ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā prasa Eiropas Parlamenta deputāti.

Viņi atgādina, ka tikai daži no šiem materiāliem, piemēram, plastmasa un keramika ir pilnībā pārbaudīti attiecībā uz to nekaitīgumu cilvēka veselībai. Citi materiāli, piemēram, lakas un pārklājumi, tintes un līmes vēl ir pilnībā jāpārbauda, informē EP.

«Tas ir veids, kā mēs varam nodrošināt, ka materiāli, kas ir tiešā saskarē ar mūsu pārtiku, ir droši. Pašreizējais regulējums pieļauj 17 dažādu materiālu izmantošanu, taču šobrīd tikai četri no tiem ir saskaņoti ES līmenī. Attiecībā uz pārējiem materiāliem - tas ir atkarīgs no dalībvalstīm,» teica EP ziņotāja Kristela Šaldemoze (S&D, Dānija). Viņas ziņojums tika apstiprināts ar 559 balsīm par, 31 pret un 26 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstījusi priekšlikumu ieviest pārtikas kuponu sistēmu, cerot tādējādi palielināt konkurenci pārtikas preču tirgū, sekmēt mazo uzņēmumu attīstību un veicināt to kooperāciju, radīt nosacījumus cenu pazemināšanai un vienlaikus veidot patērētājiem ieradumu pirkt vietējos ražojumus un lietot veselīgāku pārtiku.

Kā skaidrojis zemkopības ministrs Ģiedrjus Surplis, sākotnēji tā būs brīvprātīga sistēma ģimenēm, kurās ir pirmsskolas vecuma bērni, bet nākotnē, ja projekts attaisnotos, kuponus varētu saņemt arī seniori.

«Valdība nevar kontrolēt cenas, bet mēs varam palīdzēt cilvēkiem veidot zināmus ieradumus. Ja gribam, lai pārtikas cenas Lietuvā lēcienveidīgi nepieaugtu, (..) varam veidot zemniekiem paradumu pārdot pārtiku pēc iespējas tuvāk vietai, kur tā ražota,» pēc valdības sēdes norādījis ministrs. «Vēl viens apstāklis, kas vajadzīgs mazo veikalu pastāvēšanas, dzīvotspējas un konkurences veicināšanai, ir patērētāju ieradums pirkt pārtiku tuvāk dzīvesvietai, iegādāties tādu pārtiku, kuru viņi redzējuši izaugam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: Latvijā strauji pieaudzis jaunu automašīnu zādzību gadījumu skaits

Žanete Hāka, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strauji pieaudzis jaunu, līdz piecus gadu vecu automašīnu zādzību gadījumu skaits, liecina apdrošināšanas sabiedrības Seesam rīcībā esošie Iekšlietu ministrijas dati par šā gada septiņiem mēnešiem.

Dati liecina, ka zagtāko automašīnu saraksta galvgalī šogad ir «Volkswagen» markas automašīnu «Golf» un«Passat» modeļi, tam seko «BMW» 3. sērijas un 5. sērijas automašīnas, «Audi» markas «Audi 80» un «Audi A4» automašīnu modeļi un «Toyota RAV» markas automašīnas. Lielu popularitāti zagļu vidū iemantojuši arī «Nissan X-Trail» un «Subaru Legacy», kuri zagtāko automašīnu saraksta galvgalī nonākuši pirmo reizi.

Salīdzinot ar 2016. gadu līdz piecu gadu vecu auto zādzību skaits vidēji mēnesī ir dubultojies un sastāda 30 procentus no visām nozagtajām automašīnām Latvijā.

Lai izvairītos no nepatīkamiem mirkļiem, kad jāsecina, ka automašīna ir nozagta, apdrošināšanas sabiedrība «Seesam» aicina izvietot papildus drošības sistēmas. «Seesam» transportlīdzekļu apdrošināšanas eksperts Igors Taburs norāda, ka par papildus drošības sistēmu īpaši vajadzētu padomāt to automašīnu īpašniekiem, kuru spēkrati aprīkoti ar bezatslēgu jeb «KeyLess Go» sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Drauds ir pašu stagnācija

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas sniegumam ļoti svarīgi ir ārējie apstākļi – lai būtu pieprasījuma vilkme mūsu eksportētājiem.

Ne velti ir formulējums, ka no pēdējās krīzes mēs sevi izeksportējām laukā. Tāpēc ir saprotama arī pašreizējā uzmanība, kas pievērsta ASV protekcionistiskajai politikai un Eiropas cīniņiem panākt sev izņēmuma stāvokli jaunajos metālu ievedmuitas tarifos, kas atsauktos uz ES ražotājiem, sākot ar Vāciju, un viļņveidīgi pa piegāžu ķēdēm nonāktu arī līdz Latvijas metālapstrādei un mašīnbūvei. Tomēr, uzmanoties no tā, ko mēs varētu zaudēt, vismaz tikpat lielā mērā ir jāpievērš uzmanība neapgūtajam potenciālam jeb tam, ko mēs vēl varam iegūt. Un šis potenciāls ir ļoti liels – tik liels, ka par galveno pašreizējo draudu Latvijas izaugsmei var saukt nevis ārējos faktorus, bet gan pašu neapgūtās rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Infografika

INFOGRAFIKA: Rīgā dzīve dārgāka nekā citās Baltijas valstu galvaspilsētās

Žanete Hāka, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Mums ir jāēd": Sicīlijā iedzīvotāji izlaupa veikalus

Lelde Petrāne, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas Sicīlijas salā veikalu apsardzi nodrošina policijas spēki, kas bruņojušies ar stekiem un ieročiem, jo vietējie iedzīvotāji, kas vairs nevar atļauties iegādāties pārtiku, ķērušies pie tās zagšanas, vēsta thelocal.it.

Jaunais koronvīruss Covid-19 ir prasījis vairāk nekā 10 000 cilvēku dzīvības visā Itālijā, radot tādu ārkārtas situāciju valstī, kādu itāļi nav pieredzējuši kopš Otrā pasaules kara.

Vienlaikus tas ir izpostījis valsts ekonomiku, kas bija trešā lielākā Eiropas Savienībā pirms jaunā slimība sasniedza šo valsti pagājušajā mēnesī. Līdz ar Covid-19 uzliesmojumu kopš 12. marta uzņēmējdarbība valstī ir gandrīz apstājusies, atņemot cilvēkiem ienākumus.

Izmisuma stāvoklis Sicīlijā - vienā no Itālijas vismazāk attīstītajiem reģioniem - jau rezultējas kriminālās aktivitātēs, vietējiem iedzīvotājiem neredzot citu iespēju kā pārtiku zagt. "Mums nav naudas, ko samaksāt, mums ir jāēd," viens no iedzīvotājiem zagšanas laikā kliedzis uz kasierēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Meklēt pārtiku «importa atkritumos»

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr fantazējam par nākotni, citas valstis steidz ieņemt arī mūsu izsapņoto nišu

Atsaucoties uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sacīto, atklājot šī gada starptautisko pārtikas izstādi Riga Food, inovācijas un bioloģiskā pārtika ir Latvijas nākotnes stāsts. Šodien, kad bioloģiskā pārtika vēl ir tikai nišas produkts (ko bieži balsta gan tās ražotāju, gan ēdēju entuziasms), veikalu plauktus aizpilda «parastie» pārtikas produkti. Var sapņot par to, lai drīzumā saplūstu jēdzieni «vietējais» un «bioloģiskais», taču pagaidām tās ir tikai fantāzijas, jo nav nedz audzēšanas un pārstrādes jaudu, nedz pircēju kvoruma, kuri ar maku un izpratni par labu pārtiku būtu gatavi balsot par bioloģiskās lauksaimniecības un bioloģiskās pārtikas ražošanas attīstību (lai gan bioloģiskās ēšanas entuziasti atrod veidus, kā šos produktus iegādāties faktiski par industriālo produktu cenām, piemēram, bioloģiskās tiešās pirkšanas pulciņos). Vēl vairāk: kaut kas daļai pircēju liek novērsties ne tikai no bioloģiski sertificētiem produktiem, bet no Latvijā ražotiem produktiem vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļaut ziedot labdarībai.

Likumā līdz šim bija noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu «Izlietot līdz…», gan uz pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…». Likuma izmaiņas paredz valdībai deleģēt uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi «Ieteicams līdz...», atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Plānots, ka attiecīgās normas stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nenosaka, ka pārtika, kurai beidzies minimālais derīguma termiņš, uzskatāma par nederīgu. Tāpēc, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, nepieciešams noteikt, ka konkrētā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos norādītas produktu grupas ir atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, atzīmēts likuma izmaiņu anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Lietuvas AUGA group lieli plāni bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmums AUGA group ar papildu akciju emisiju plāno piesaistīt finansējumu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Ņemot vērā patēriņa tendences, paredzams, ka kompāniju nākotnē sagaida izaugsme, uzskata tās lielākais akcionārs Kestutis Juščius (Kęstutis Juščius).

Lietuvas uzņēmums AUGA group patlaban ir viens no lielākajiem vertikāli integrētajiem bioloģiskās pārtikas uzņēmumiem Eiropā, kas apstrādā aptuveni 38 tūkstošus hektāru zemes, no kuriem bioloģiskais sertifikāts piešķirts 33 tūkstošiem hektāru zemes. Ņemot vērā pieprasījuma tendences, paredzams, ka kompāniju nākotnē sagaida izaugsme, prognozē K Juščius. «20 gadus esmu attīstījis vienu no Baltijas un Eiropas lielākajām sēņu audzēšanas kompānijām Baltic Champs. Vērojot patērētāju tendences, secinājām, ka patlaban patērētāji aizvien vairāk izvēlas veselīgāku pārtiku, piekopj veselīgāku dzīvesveidu, dod priekšroku sportam. Visā pasaulē cilvēki vēlas lietot veselīgāku un ekoloģiskāku pārtiku, kas rezultējies ar to, ka gan Eiropa, gan ASV šobrīd ir divi pasaules lielākie bioloģiskās pārtikas tirgi, un šī segmenta pārtikas patēriņš desmit gadu laikā ir audzis trīs reižu,» stāsta lielākais uzņēmuma akcionārs. 2014. gadā uzņēmums UAB Baltic Champs apvienojās ar AB Agrowill Group, un 2015. gadā Agrowill Group AB pieņēma lēmumu pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, sākot sertifikācijas procesu, kā rezultātā 2016.gadā AB Agrowill Group iepazīstināja ar jauno AUGA bioloģiskās pārtikas līniju un nomainīja nosaukumu uz AUGA group.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv viedoklis, ka vannai priekšroku dod galvenokārt sievietes, jo lielākajai daļai daiļā dzimuma pārstāvju patīk sevi palutināt ar ilgām ūdens procedūrām. Savukārt vīrieši vairāk novērtē dušu, jo nav nedz laika, nedz vēlmes tādiem niekiem. Jaunas ģimenes arī dod priekšroku vannai, jo tajā ļoti patīk plunčāties bērniem, bet dušā labprātāk iet seniori, kuriem iekāpšana un izkāpšana no vannas var sagādāt grūtības. Tiem, kuri nevar vannas istabai atvēlēt daudz vietas, vienkārši nav citas izejas, tāpēc viņi ir spiesti izvēlēties dušu.

Tomēr tie visi ir tikai mīti un stereotipi. Jauninājumi santehnikas jomā vannas istabu dažu desmitgažu laikā ir izmainījuši līdz nepazīšanai. Pat dušas sistēmas vannas istabu var pārvērst par īstu ērtības, komforta un atpūtas oāzi. Līderi santehnikas iekārtu inovāciju radīšanā viennozīmīgi ir Vācijas ražotāji. Tieši viņi nosaka dizaina modi un sērijveida ražošanā ievieš jaunākās tehnoloģijas, bet par saviem izstrādājumiem saņem visvairāk prestižu balvu. Šogad pat deviņu starptautisko dizaina konkursu komisijas locekļi Vācijas santehnikas kompānijas Grohe izstrādāto dušas sistēmu Smart Control vienprātīgi atzina par uzvarētāju, pateicoties tās dizainam un inovācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jaunajam uzņēmējam nepietiek ar labu ideju - laba tirgus izpratne, kontakti, spēja pārliecināt, kā arī neatlaidība ir tās īpašības un prasmes, kuras nepieciešamas, lai ideju pārvērstu par veiksmīgu biznesu. Sarunā ar SIA AW Latvia valdes locekli Initu Bendzuli uzzinājām par to, ka biznesu neatstāt tikai idejas līmenī nav nemaz tik sarežģīti – galvenais ir uzņēmība un drosme.

Kas jūs esat – pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā specifiku utt.!

Uzņēmums SIA AW Latvia nodarbojas ar nestandarta, Latvijā pagaidām vēl maz zināmo antīka koka apstrādi un unikālu izstrādājumu ražošanu. Sekojot pasaules tendencēm interjera dizainā un arvien augošajam pieprasījumam pēc senajiem kokmateriāliem, tika radītas divas preču zīmes:

- ar zīmolu Antique Wood tiek ražotas mēbeles un galdniecības izstrādājumi no vismaz 100 un vairāk gadus veca kokmateriāla;

- zīmols Wooden Wall Design reprezentē dekoratīvo sienu apšuvumu. Koka apdares paneļi ir inovatīvs produkts ar augošu pieprasījumu gan vietējā, gan eksporta tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji izņēmuši no apgrozības Triom piegādātos pārmarķētos saldumus

LETA, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie mazumtirgotāji ir izņēmuši no tirdzniecības SIA Triom piegādātos pārtikas produktus, sacīja aptaujātie mazumtirdzniecības pārstāvji.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Triom noliktavā Jelgavā atklājis vērienīgu vecu pārtikas preču pārmarķēšanu, konstatējot gandrīz desmit tonnas dažādu saldumu - konfektes, šokolādi, cepumus -, kam beidzies derīguma termiņš. Konfiscēti izstrādājumi ar Vācijā un Polijā ražotiem zīmoliem Riegelein, Scho-K-Kola, Vita, Disney un citiem.

Mazumtirgotāja SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite norādīja, ka, reaģējot uz PVD publiski pausto informāciju par konstatētājiem pārkāpumiem saldumu piegādātāja Triom noliktavā Jelgavā, šobrīd ir apturēta piegādātāja produkcijas tirdzniecība Rimi un Supernetto veikalos, kā arī nolemts apturēt sadarbību ar piegādātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pētījums: Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos

LETA, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rozes bodes īpašniece: Saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, speciāli DB, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši ekonomiskās krīzes apstākļos ar uzņēmējdarbību nodarboties sāka Anita Roze-Traviņa, Rozes bodes īpašniece. Pēc bērniņa piedzimšanas viņai bija garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā, tomēr viņa nolēma riskēt. Atvēra Vecrīgā mazu veikaliņu, kurā tiek tirgotas gaumīgas tikai un vienīgi Latvijā tapušas smukumlietas – rotas, spēļmantas, dažādi aksesuāri un suvenīri.

Deviņu gadu laikā uzņēmums ir audzis. Pašlaik sadarbojas ar 120 piegādātājiem. Pērn uzņēmēja atvēra interneta veikalu, kas pamazām audzē jauno klientūru, tostarp uz peļņu vai dzīvi ārzemēs pārcēlušos latviešus.

Iepriekšējais gads Rozes bodei bijis ar apgrozījuma kritumu. 2016.gadā – 90 288 eiro, pērn – 77 168 eiro. Ir saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju, mazinājusies arī pircēju interese par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm, kas bija viena no populārākajām preču grupām. Tāpat uzņēmuma finanses ietekmēja algu pacelšana pārdevējām un sociālo iemaksu kāpums. Tā kā vairums piegādātāju ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tā pieaugums līdz 15% ietekmēja viņu izstrādājumu cenas. Tas viss summējas un rezultātā atspoguļojas arī Rozes bodes – SIA SEVEN WAYS – bilancē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgū jauno projektu jomā šogad turpināsies stagnācija, taču šo laiku attīstītāji cer izmantot lietderīgi, iesaistoties normatīvu pilnveidošanā

Tā intervijā DB saka jaunās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

(Fragments no intervijas.)

Kā kopumā vērtējat situāciju nekustamā īpašuma tirgū? Kāpēc?

Iedzīvotāju pirktspēja ir zema, tāpēc aktīvu mājokļu attīstību tuvākajā laikā diez vai varēsim sagaidīt, ja vien nebūs atbalsta no valsts. Piemēram, galvojumu programmā jauno ģimeņu atbalstam varētu noteikt, ka tas attiecas uz dzīvokļu iegādi jaunajos projektos. Šīs ēkas ir ilgtspējīgākas, energoefektīvākas. Tā varētu veicināt ekonomiku kopumā. Valstiskā līmenī ieguvums būtu lielāks, nekā galvojot vecu dzīvokļu iegādi. Runājot par birojiem, ja mēs būtu efektīvāki no būvniecības termiņu viedokļa, noteikti būtu iespējas. Pats esmu ticies ar ārvalstu investoriem, kuru bizness saistīts ar ASV un Krieviju, kuri nestabilās situācijas dēļ Krievijā vēlētos biroju pārcelt uz tās pierobežu, darbību pilnībā nepārtraucot.

Komentāri

Pievienot komentāru