Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Būvniecības uzņēmums SIA Arčers sācis divu vēsturisko VEF ražošanas korpusu rekonstrukciju un pārbūvi Rīgā, Brīvības ielā 214i. Jaunu elpu un ražošanas funkciju atgūst tie korpusi, kuros Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika būvētas aviokonstruktora Kārļa Irbīša radītās lidmašīnas, informē uzņēmumā.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka bijušo VEF ražošanas korpusu rekonstrukcijas pasūtītājs ir Mikrotīkla īpašniekiem piederošais uzņēmums un nozarē šo apkaimi jau sākuši dēvēt par vietējo Silīcija ieleju.

Arčers šobrīd veic 19. un 20. gadsimta mijā būvēto rūpnīcas korpusu rekonstrukciju, kur savulaik strādājusi elektromehāniskā rūpnīca Unions, pēc tam – Vācijas uzņēmums AEG, bet vēlāk arī akciju sabiedrība Vispārējā elektrības kompānija, līdz to 1928. gadā pārņēma Valsts elektrotehniskā fabrika jeb VEF. Tomēr kopš 1989. gada 18. jūnija, kad daļu VEF teritorijas pārņēma plašs ugunsgrēks, nekāda darbība šajā VEF daļā netika veikta.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Nekustamā īpašuma iznomātāja un energoapgādes pakalpojumu sniedzēja «VEF» valdes locekle Tamāra Kampāne iegādājusies papildu 2905 kompānijas akcijas, kas veido 0,15% no kopēja «VEF» akciju skaita, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Paziņojumā teikts, ka Kampāne iegādājusies 812 «VEF» akcijas, maksājot 1,8 eiro par akciju, kā arī 2093 akcijas, maksājot divus eiro par akciju. Tādējādi darījuma summa veido kopumā 5647,6 eiro. Darījumi veikti šogad 4. un 5.februārī.

«VEF» akciju kapitālu veido 1 944 637 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā, tostarp publiskā apgrozībā ir 623 528 kompānijas akcijas.

Pēc biržas jaunākajiem datiem, 2018.gada aprīļa beigās «VEF» kapitālā 45,52% piederēja «VEF komunikāciju serviss», 24,5% piederēja Gintam Feņukam, 11,59% - Kampānei, bet 6,31% - Lailai Līdumai.

Vienlaikus ziņots, ka 2018.gada jūnijā Kampāne iegādājās 1360 «VEF» akciju, kas veido 0,07% no kompānijas akcijām.

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Vairāki Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un kultūras centru apvienojuši spēkus, lai izveidotu inovatīvu vidi VEF apkaimē – vietu, kur strādāt, dzīvot, atpūsties un radīt, cilvēkiem, kurus aizrauj tehnoloģiju un inovāciju iespējas. VEF apkaime pilsētas attīstības plānā iezīmēta ar potenciālu attīstīties par jauno Rīgas centru.

Šī teritorija būs Latvijas kā viedvalsts modelis, kur iesaistītie partneri veidos un pilsētvidē izmēģinās jaunākās digitālās tehnoloģijas, vienlaikus nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Latvijas Mobilais Telefons, Accenture, Mikrotik, kā arī Jaunās Teikas kvartāls, komercīpašumu pārvaldītājs New Hanza Capital, VEF Kultūras pils un tirdzniecības uzņēmums Elkor vienojušies kopīgam darbam. Iniciatīvai aicināti pievienoties arī citi uzņēmumi un iestādes.

«Apkaime abpus Brīvības ielai vēsturiski ir vieta, kur koncentrējušies tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumi. Šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu profils, mērogs un speciālistu koncentrācija nodrošina nepieciešamo cilvēkresursu un tehnoloģiju klātbūtni, lai pieteiktu Rīgu kā inovatīvu un daudzsološu pilsētu gan reģionālā, gan starptautiskā kontekstā. Šobrīd apkārtni ap bijušās VEF rūpnīcas ēkām, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas teritoriju par savu mājvietu sauc daudzi lielākie valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kur kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu,» stāsta kvartāla attīstības projektam piesaistītais pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš, uzsverot, ka likumsakarīgi tieši VEF apkaime ir vieta, kur šāda iniciatīva ir radusies un iedzīvojusies.

Akustisko sistēmu ražotājs VEF Radiotehnika RRR šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 279 094 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un guva peļņu 1,417 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai Nasdaq Riga.

Tostarp lielāko daļu ieņēmumu VEF Radiotehnika RRR 2017.gada pirmajā ceturksnī guvusi no komunālajiem pakalpojumiem - 252 115 eiro, kā arī no gatavās produkcijas realizācijas eksportam - 11 466 eiro un no gatavās produkcijas realizācijas vietējā tirgū - 9023 eiro.

Savukārt VEF Radiotehnika RRR peļņas pieaugumu šogad pirmajā ceturksnī pamatā noteica pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi, kas veidoja 1,328 miljonus eiro. Šos ieņēmumus veidoja kreditoru parādu norakstīšana atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa plānam.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka 2016.gada nogalē VEF Radiotehnika RRR ir atsākusi ražošanu un saražojusi pirmos pasūtījumus, kas nosūtīti pasūtītājiem ārvalstīs, tajā skaitā Austrijā, Vācijā, Igaunijā, Itālijā, Lietuvā, Krievijā.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Rīgas apgabaltiesa apturējusi tiesvedību AS VEF banka likvidācijas lietā līdz brīdim, kad Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīts VEF bankas lūgums par administratīvā akta apturēšanu, ar kuru bankai anulēta licence kredītiestādes darbībai. Šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Savukārt kā DB uzzināja Administratīvajā apgabaltiesā VEF bankas lūgums šeit tiks skatīts 15. jūnijā.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta pirmajā vietā ir zīmols Google, šodien tika paziņots mīlētāko zīmolu topa veidotāja, aģentūras DDB Latvija veidotā Mīlētāko zīmolu topa apbalvošanas ceremonijā.

Baltijas mīlētāko zīmolu saraksta otrajā vietā ir Inbox, trešajā - Nokia. Topa ceturtajā vietā ir Skype, piektajā vietā ir ierindojies zīmols Draugiem.lv, sestajā - Swedbank, septītajā - Maxima, astotajā - Rimi, devītajā - zīmols Laima. Latvijas desmit mīlētāko zīmolu sarakstu noslēdz zīmols Provansas Francis.

Zīmols Google Latvijas mīlētāko zīmolu top10 pirmajā vietā ir ierindojies jau ceturto gadu.

Vēl bez Latvijas top10 šodien tika nosaukti arī par labākajiem atzītie zīmoli sešās kategorijās - unikālākais zīmols, kvalitatīvākais zīmols, izdevīgākais zīmols, augošākais zīmols, zīmols ar potenciālu, ietekmīgākais zīmols.

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Administratīvā apgabaltiesa 15.jūnijā vēl neizlēma vai apturēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par licences anulēšanu AS VEF banka, DB informēja tiesas pārstāve Līga Trubiņa. Lietas izskatīšana turpināsies rīt, 16.jūnijā, kad lietas dalībniekiem ir jāiesniedz tiesā papildus pierādījumi.

Jāatgādina, ka savukārt Rīgas apgabaltiesa apturējusi tiesvedību VEF banka likvidācijas lietā līdz brīdim, kad Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīts šis VEF bankas lūgums par administratīvā akta apturēšanu.

Jāatgādina, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome maija beigās nolēma anulēt VEF bankai licenci kredītiestādes darbībai.

«Licences anulēšanas iemesls nav saistīts ar bankas maksātnespēju. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka VEF bankas akcionāri ilgstoši nav saņēmuši komisijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, un banka nav nodrošinājusi Kredītiestāžu likuma prasību ievērošanu, akcionāriem neesot lemttiesīgiem un tādējādi nespējot veikt darbības, lai nodrošinātu piesardzīgu bankas darbību,» skaidroja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Ķīnas valdības kontrolētās bankas turpinot lēti finansēt kompānijas, kuru biznesa modelis vairs nav īsti konkurētspējīgs un kuras strādā ar zaudējumiem, veido «zombiju uzņēmumu» paaudzi. Proti, tās ir kompānijas, kuru dzīvotspēja lielā mērā ir atkarīga no valsts banku nepārtrauktas labvēlības - lētā finansējuma. Tāpat Ķīnas eksportējošajām kompānijām nākams rēķināties ar pakāpenisku konkurētspējas priekšrocību mazināšanos, ko nodrošina algu palielināšanās un valsts valūtas - juaņas - vērtības pieaugums (tas gan ir ļoti lēzens).

Kā piemēru Reuters min Ķīnas saules paneļu ražotāja Yingli Green Energy Holding (pasaules 3. lielākais saules paneļu ražotājs), kuras zaudējumi palielinās, akciju cena strauji sarūk, bet vēl nesen kompānija no Ķīnas valdības kontrolētās bankas saņēma lētu kredītu. Turklāt Reuters ziņo, ka šī ir tikai viena no daudzām šādām kompānijām. Šāda situācija raisa bažas, ka laikā, kad notiek Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, pavisam reālās problēmās varētu nonākt arī šīs valsts finanšu iestādes. Reuters ziņo, ka daudzas Ķīnas kompānijās ir novērojama ražošanas pārprodukcija, peļņas kritums un tajā pašā laikā – to parāda pieaugums. Pekinas ekonomikas izpētes kompānijas GaveKal-Draganomics aprēķini liecina, ka Ķīnas korporatīvo parādu slogs šogad pieaugs līdz 122% no valsts IKP. Vēl 2011. gadā tie bijuši 108% no IKP (pieaugums straujš – par 14 procentpunktiem).

Simts gados kopš neatkarīgas valsts izveidošanas Latvijai bijis iemesls lepoties ar izciliem ķīmiķiem, biologiem, inženieriem un viņu spīdošajiem izgudrojumiem. To vidū ir medikamenti, kosmosa un informācijas tehnoloģiju risinājumi. Tomēr dižākais izgudrojums Latvijā ir VEF Minox fotoaparāts – vismaz tā uzskata šodienas tehnoloģiju nozares līderi.

Aicināti nosaukt trīs izcilākos Latvijas teritorijā kopš 1918.gada tapušos izgudrojumus, viņi kā pirmo piemin tieši Valtera Capa leģendāro fotokameru, kas savulaik izraisīja apvērsumu fotografēšanas pasaulē.

Juris Binde, Latvijas Mobilā Telefona prezidents

Konstruktora Valtera Capa radītais miniatūrais fotoaparāts Minox, šķiet, ir zināmākais no Latvijas izgudrojumiem. Savā laikā tas bija unikāls ar mazo izmēru un augsto fotogrāfijas kvalitāti un tika dēvēts par «spiegu kameru». Minox fotoaparātus no 1938. līdz 1943. gadam ražoja Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF), bet pēc 2. pasaules kara Vācijā tika nodibināta rūpnīca Minox GmbH. Minox ir zināmākais, bet ne vienīgais inovatīvais produkts, kas saistās ar VEF vārdu un spilgti iemieso tā inovāciju garu, ko šodien pārmanto no VEF saknēm izaugušais Latvijas Mobilais Telefons.

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

"AmberStone Hotels" viesnīca "Rija VEF Hotel" aizvadīto gadu noslēgusi ar peļņu, bet apgrozījums pārsniedzis 1,6 miljonus eiro.

Pirmajā darbības gadā viesnīcas "Rija VEF Hotel" noslogojums sasniedzis 83%, kas ir krietni virs vidējā tirgus rādītāja. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, pērn vidējais viesnīcu numuru noslogojums Rīgā bijis ap 60%.

Viesnīca "Rija VEF Hotel" atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 199c, vēsturiski nozīmīgajā VEF kvartālā. Iepriekš viesnīca bija pazīstama kā "Days Hotel Riga VEF". Pārņemot viesnīcu savā īpašumā, "AmberStone Hotels" tās attīstībā ieguldīja ap 100 tūkstošus eiro, un pašlaik viesnīca darbojas kā paaugstināta komforta jeb "superior" trīszvaigžņu klases viesnīca.

Tai ir seši stāvi ar 135 labiekārtotiem viesu numuriem un divas bezmaksas autostāvvietas ar vietu skaitu līdz pat 150 automašīnām. Konferencēm, biznesa un atpūtas pasākumiem pieejamas trīs dažādas ietilpības konferenču zāles. Viesu labsajūtai pieejams arī restorāns, bārs un vasaras terase. Viesnīcas operators ir ilggadējs "AmberStone Hotels" sadarbības partneris "Mogotel".

A/s VEF valdes loceklis Gints Feņuks un uzņēmuma akcionārs SIA Komunikāciju centrs, kas saistīts ar uzņēmuma padomes locekli, kā iekšējās informācijas turētāji laikus nav informējuši tirgus uzraugu par VEF akciju iegādi.

Darījumu summa pārsniedza 5000 eiro (ekvivalentu latos), tāpēc saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu bankas akciju pircējiem bija pienākums 5 darbdienu laikā sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) paziņojumu par VEF akciju iegādi.

Tā kā abi akcionāri, lai arī ar kavēšanos informāciju tomēr iesniedza pagājušā gada novembrī, tie saņēmuši FKTK brīdinājumu par likuma pārkāpumu, Db informēja FKTK.

G. Feņuks iegādājās 8000 jaunās emisijas VEF akcijas, bet Komunikāciju centrs iegādājās 100 tūkstošus jaunās emisijas akcijas.

VEF akcijas tiek kotētas NASDAQ OMX Baltijas Otrajā sarakstā. Kompānijas kopējais akciju skaits ir 1944637, no kuriem publiskā apgrozībā atrodas 623528 akcijas. VEF lielākais akcionārs, pēc biržas ziņām uz 2009. gada 31. oktobri, bija VEF Komunikāciju Serviss (45.52 %). 21.93 % pieder Komunikāciju Centram, 9.43 % akciju īpašniece ir Tamāra Kampāne, 7.01 % akciju piederēja G. Feņukam, bet vēl 5.02 % pieder Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

VEF Kultūras pils rekonstrukcija notiek atbilstoši plānam - atjaunotā ēka tiks nodota ekspluatācijā oktobrī un jau valsts svētkos tajā notiks svinīgie pasākumi, pēc iepazīšanās ar darbu gaitu objektā pirmdien atzina Rīgas domes vadība.

«Darbi norit atbilstoši plānam un grafikam. Tagad domājam par tālāko - VEF Kultūras pils apkārtnes labiekārtošanai, kur tiks gan ieklāts bruģis, gan stādīti koki. Ēkas rekonstrukciju organizēja Rīgas domes Īpašuma departaments, bet teritorijas labiekārtošana būs Satiksmes departamenta pārziņā,» norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

DB jau vēstīja, ka saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču augusta sākumā secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

18.augustā Rīgas dome nolēma piešķirt papildu 702 870 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) VEF Kultūras pils remontdarbiem.