Foto: publicitātes

Vegānisms nav modes kliedziens 

Mūsdienu sabiedrībā aizvien aktuālā kļūst vegānisma ideja un tāda dzīvesveida piekopšana, kurā no ēdienkartes tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Alise Krasovska - Restorāna Fat pumpkin vadītāja, Biznesa augstskolas Turība studente, 2019. gada 12. februāris plkst. 9:22

Daudzi ir kategoriski pret šādu ideju, uzsverot, ka tādā veidā netiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, taču, daudzi ir pieņēmuši izaicinājumu un kļūst par vegāniem, uzsverot, ka vairāki pētījumi noliedz jebkādu veselības problēmu rašanos šāda uztura rezultātā. Ar vegānu restorāna Fat Pumpkin izveidi cenšos parādīt apkārtējiem vegānu dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Vairāki pasaulē slaveni sportisti izvēlējušies savā uzturā nelietot gaļu un piena produktus, pierādot, ka vegānisms ir apvienojams arī ar sportu un lielu fizisko slodzi.

Pievēršoties vegānismam, pēc laika sapratu, ka šāds dzīvesveids ir ļoti aizraujošs un saistošs. Agrāk savu ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas produktiem, šķita, ka nav iespējams dzīvot citādi, bet pierādījās diametrāli pretējais. Pirms kāda laika, ieraugot pārdošanā jau esošo vegānu restorānu Fat Pumpkin, kopā ar draugu nolēmām to pārņemt, vēršot to lielām pārmaiņām, kā galveno mērķi uzstādījām sabiedrības informēšanu par šāda dzīvesveida pozitīvajiem aspektiem, dzīvi bez dzīvnieku produktiem, iesakot to izmēģināt arī citiem. Restorānā mēs parādam, ka arī vegāni ēd ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas ir ļoti maldīgs priekštats, ka ēdam tikai salātus trīs reizes dienā, tā nebūt nav. Pie mums var nobaudīt dažādas uzkodas, burgerus, salātus, zupas, kā arī vrapus un citus ēdienus. Konkurence šajā nozarē pagaidām nav ļoti liela, ir tikai daži šāda tipa restorāni, bet ir vairākas ēdināšanas vietas, kur ēdienkartes piedāvājumā pieejamas maltītes veģetāriešiem un vegāniem.

Vegānisms noteikti ir mans dzīvesveids, ne tikai uztura īpatnība. Tas nav saistīts tikai ar gaļas nelietošanu ikdienas maltītes, tas ir daudz plašāks. Tās ir rūpes par apkārtējo vidi, par sevi un savu veselību, tāpat arī tiek uzsvērta dzīvnieku saudzēšana. Agrāk nekad tā neaizdomājos par to, ko lietoju savā uzturā - ēdu visu, kas garšoja. Mēs taču visi zinām, ka neveselīgs uzturs spēj sekmēt dažādu veselības problēmu attīstību, tāpēc, manuprāt, ir vērts vairāk piedomāt pie tā, ko ēdam. Iespēju robežās, esmu pievērsusies arī zero waste jeb nulles atkritumu kustībai, kas aicina paraudzīties uz atkritumiem kā izmantojamiem resursiem, izvērtēt atkritumu rašanās iemeslus un pārdomāt, kā atkritumu apjomu samazināt arī savā mājsaimniecībā. Tikai pievēršoties vegānismam, sāku pētīt, ko lieku savā šķīvī, un kā tas ietekmē organismu, veselību, planētu un dzīvniekus. Šajā laika sprīdī esmu arī iepazinusi ļoti daudz sev līdzīgi domājošus cilvēkus, un, kā izrādās, tādu ir tiešām daudz.

Tajā pašā laikā reizēmjūtama negatīva attieksme no cilvēkiem, kuri nav šo ideju izpratuši līdz galam. Jāpiebilst, ka situācija uzlabojas un vārds vegānisms vairs nav tik svešs un nezināms arī tiem, kuri šādam dzīvesveidam paši vēl nav pievērsušies. Šajā kontekstā ir lielākoties tikai pozitīvie aspekti, negatīvā ir ļoti maz.

Es noteikti iesaku vismaz pamēģināt tā dzīvot arī citiem, kuri varbūt vēl baidās vai līdz galam nav izpratuši to, ko vegānisms spēj sniegt mūsu dzīvē. Tas ir pavisam citādāks redzējums uz pasauli un līdzcilvēkiem. Varbūt daudzi tam nepiekrīt, bet tas viennozīmīgi paplašina redzesloku, ļaujot paskatīties tālāk par sevi, ievērot, kas notiek mums apkārt, kāda patiesībā ir vide un citas dzīvās radības ap mums. Protams, viens no galvenajiem aspektiem ir veselība – būtiskākais, par ko mums savā dzīvē jārūpējas. Tas, ka, nelietojot uzturā gaļu, nespējam uzņemt vajadzīgās uzturvielas, ir mīts. Pasaules Veselības organizācija atzinusi, ka vegānisks uzturs ir piemērots jebkuram vecuma posmam, nenodarot ļaunumu veselībai, bet gan to pat uzlabojot. Viens no priekšnoteikumiem ir tas, ka uzturam jābūt sabalansētam, un ir pat ieteicams samazināt gaļas patēriņu ikdienā, kā arī pilnībā izslēgt piena produktus no savas ēdienkartes, ko 2019. gadā atzinusi Kanādas veselības organizācija.

Īsti nepiekrītu tam, ka cilvēki izvēlas vegānismu, jo tas ir mūsdienu modes kliedziens - tā nebūt nav. Par šāda dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz mūsu veselību, dzīvniekiem un apkārtējo vidi sabiedrība tiek informēta arvien vairāk, domāju, ka tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku izvēlē. Līdzcietība pret citām dzīvām būtnēm, vides piesārņojuma mazināšana un rūpes par savu veselību – mani trīs galvenie iemesli, kāpēc esmu vegāne.

Restorānam ir pastāvīgie klienti, kuri iecienījuši šādas maltītes, un ik dienas nāk arī jauni apmeklētāji, kuri vēlas uzdrīkstēties un izmēģināt ko jaunu. Attīstoties vegānisma idejai, spējam attīstīties arī mēs – tie, kuri cenšas parādīt apkārtējiem, ka šāds uzturs ikdienā ir noderīgsun labvēlīgs. Ir daudz skeptiķu, kuri uzskata, ka vegāni taču nevar paēst garšīgi. Atnāciet uz restorānu, izmēģiniet un pagaršojiet kādu no piedāvātajiem ēdieniem. Stereotipi tiks lauzti, jūs būsiet pārsteigti!

Par to, vai sports, lielas fiziskas slodzes un vegānisms ir apvienojamas lietas, jautā daudzi. Tas ir mīts, ka pēc kārtīga treniņa sportists var atgūt enerģiju tikai, ja apēd lielu karbonādi. Vegānisms un sports ir ļoti saistītas lietas. Viena no lielākajām amerikāņu futbola zvaigznēm Toms Breidijs ikdienā ir vegāns, tāpat vairāki labi zināmi basketbolisti no pasaules spēcīgākās līgas NBA, piemēram, Kairijs Ērvings. Tāpat arī vairāki mūsu pašu sportisti: Nils Jansons, Dāvis Dudelis, Kristaps Vilde un citi! Viņi uzturā nelieto dzīvnieku produktus, bet spēj uzrādīt lieliskus rezultātus laukumā. Secinājums, ka pareizs un sabalansēts vegānisks uzturs nav šķērslis profesionālam sportam. Gribētos teikt, ka rezultāti nevis pasliktinās vai saglabājas, bet pat uzlabojas.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 12. februāris plkst. 6:48

Latviešu valodas ekspertu komisija alus darinājumu «craft beer» latviešu valodā aicina saukt...

2019. gada 11. februāris plkst. 16:00

«Prodexpo» ir Krievijā lielākā pārtikas un dzērienu izstāde, kas šogad norisinās jau...

2019. gada 11. februāris plkst. 14:46

Igaunijas kompānija Apollo Group panākusi vienošanos par restorānu Kentucky Fried Chicken (KFC)...

2019. gada 07. februāris plkst. 6:26

Lai arī maizes patēriņš gadu no gada rūk, Kurzemē lielākās ceptuves stabili...

2019. gada 01. februāris plkst. 16:43

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu...

2019. gada 01. februāris plkst. 14:17

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis informāciju, ka neliels apjoms – 27 kilogrami...

2019. gada 01. februāris plkst. 6:50

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm,...

2019. gada 30. janvāris plkst. 9:48

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Kārums» sortimentu ar jaunu...

2019. gada 29. janvāris plkst. 6:39

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta...

2019. gada 25. janvāris plkst. 12:51

Aicinot domāt par atbalsta mehānismiem vietējā tirgus aizsardzībai un mudināt pircējus priekšroku...