Citas ziņas

Veicinās plašāku ekonomisko sadarbību starp Latviju un Šveici

Zane Atlāce - Bistere, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Šveices vēstnieks Latvijā Markuss Niklauss Pauls Dutli (Markus Niklaus Paul Dutly) trešdien, 2. novembrī parakstīja Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, kas groza abu pušu 2002. gada 31. janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Ar grozījumiem konvencijā tiks veicināta komercdarbība Latvijā un Šveicē, kā arī atvieglota investoru darbība un kopumā veicināta ārvalstu investīciju piesaiste abās valstīs, informē ministrijā.

«Šis ir pirmais konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu protokols, kuru Latvija ir parakstījusi kopš kļūšanas par pilntiesīgu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti. Ar protokola parakstīšanu tiks ne tikai stiprināta esošā nodokļu sistēma, bet arī dots impulss plašākai abu valstu ekonomiskajai sadarbībai, tostarp ārvalstu investīciju piesaistei un komercdarbības attīstībai. Tāpat jāuzsver plašāka abu valstu sadarbība nodokļu administrācijā un savstarpējā informācijas apmaiņā,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokols ir izstrādāts, lai, izdarot grozījumus konvencijā, nodrošinātu abu valstu rezidentiem vēl labvēlīgāku nodokļu uzlikšanas režīmu, nosakot maksimāli piemērojamās nodokļu likmes attiecībā uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procentu maksājumi un autoratlīdzības, kurus tie gūst Latvijā vai Šveicē.

Tādējādi dividendes to izcelsmes valstī tiek atbrīvotas no nodokļa uzlikšanas, ja to patiesā labuma guvējs ir sabiedrība – otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kas nav personālsabiedrība, un kam tieši pieder vismaz 10% no dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitāla daļām, vai tas ir pensiju fonds vai otras Līgumslēdzējas Valsts Centrālā banka.

Tāpat tiks samazinātas maksimāli piemērojamās nodokļa likmes, pēc kurām procentu maksājumiem un autoratlīdzībai tiek uzlikti nodokļi to izcelsmes valstī, paredzot 0% likmi procentu maksājumiem un autoratlīdzībām, ko sabiedrība – vienas Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā sabiedrībai, kas ir otras valsts rezidents. Līdz ar to investori iegūs skaidrību par to, cik lielā mērā viņu gūtie ienākumi izcelsmes valstī var tikt aplikti ar nodokļiem. Jāpiemin, ka nodokļu uzlikšanas līmenis izcelsmes valstī tiek ievērojami samazināts.

Ar protokolu grozītā konvencija veicinās komercdarbību Latvijā un Šveicē un atvieglos Latvijas investoru darbību Šveicē un otrādi, kā arī kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaisti un ievērojami paplašinās abu valstu nodokļu administrāciju iespējas saņemt informāciju nodokļu uzlikšanas vajadzībām attiecībā uz saviem rezidentiem. Likumprojekts veicinās vēl ciešāku Latvijas un Šveices nodokļu administrāciju savstarpēju sadarbību, nosakot pienākumu veikt informācijas apmaiņu atbilstoši OECD 2005.gada paraugkonvencijas 26.panta redakcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Krieviem nav ne vainas

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab ir dabūjusi trūkties, jo, baidoties, ka tās antivīrusa programmu Krievija izmanto spiegošanai, tā tika aizliegta vispirms ASV, tad Lietuvā, Lielbritānijā, un maija vidū par to paziņoja arī Nīderlande. Nesenā sarunā ar DB (08.03.) Kaspersky ģenerālmenedžeris Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifs Jensens komentēja, ka kompānija ļoti labprāt redzētu pierādījumus amerikāņu apsūdzībai, kas radījusi šo ķēdes reakciju, bet tādus neviens neuzrāda.

Kompānija ir tikusi skaidrībā vien tik tālu, ka amerikāņu drošībnieku bažas un rīcība ir balstījusies avīzēs lasāmajā. Žurnālistiem to avoti savukārt nav jāuzrāda, un The New York Times un The Wall Street Journal attiecīgajās publikācijās, kā Krievijas izlūkdienesti izmanto Kaspersky antivīrusu, lai caur to meklētu citu izlūkdienestu klātbūtni tīmeklī, norādes uz informācijas avotiem bija ļoti aizplīvurotas.

L. Jensens DB argumentēja, ka kompānija ar Bug Bounty Programm p at i zaicina k iberdrošības a ktīvistus meklēt un uzrādīt Kaspersky programmā nepilnības un caurumus, ikvienam par to apsolot 100 tūkstošus dolāru. Pagaidām ir klusums.

Lai gan valdības veido nelielu Kaspersky klientūras daļu, to atteikšanās no kompānijas pakalpojumiem grauj tās tēlu, kas acīmredzot ir iemesls, kāpēc kompānija maija vidū ir paziņojusi, ka no Krievijas pārceļas uz Šveici. Līdz 2019. gada beigām Kaspersky savā datu centrā Cīrihē būs pilnībā pārcēlis informāciju par lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā, Dienvidkorejā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veicinās čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina Baltkrievijas pārstāvjus iepazīties ar Latvijas tranzīta koridora piedāvātajām iespējām

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši ekonomisko, sadarbību starptautiskajās organizācijās un drošības politikas jautājumus, informē Ārlietu ministrija.

Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par aktīvo politisko dialogu starp Latviju un Baltkrieviju, ko būtu jāuztur arī turpmāk. Tāpat Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts, jo tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju pagājušā gadā pieauga par vairāk kā 22% un pozitīvā dinamika saglabājusies arī šī gada pirmajā pusgadā.

«Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darbu. Nākošās sēdes norise gaidāma š.g. 2. oktobrī Minskā. Esam gandarīti par sēžu norises regularitāti un darbs Starpvaldību komisijas ekspertu darba grupās parāda, ka mūsu starpā ir savstarpējā interese sadarbību paplašināt,» pauda E.Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Creative Business Cup nacionālajā atlasē uzvar Gamechanger Audio

Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam ieinteresēti paplašināt politisko un ekonomisko dialogu ar Indiju, tajā skaitā intensificēt savstarpējo vizīšu apmaiņu, tikšanās laikā ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Moniku Kapilu Mohtu (Monika Kapil Mohta) uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp Eiropas Savienības un Āzijas tirgiem. Tāpat Latvija ir ieinteresēta paplašināt sadarbību izglītības, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās, sacīja Raimonds Vējonis.

Savukārt iespējas veicināt valstu politisko, ekonomisko, kultūras un izglītības jomas sadarbību bija galvenās tēmas, kuras Valsts prezidents pārrunāja ar jauno Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Aminu Buajašu (Amina Bouayach).

Kā perspektīvas Latvijas un Marokas ekonomiskās sadarbības nozares redzam lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību, koksni un tās izstrādājumus, zaļo enerģiju, IKT jomu, transportu un loģistiku, kā arī tūrismu, sacīja Raimonds Vējonis, kā vienu no praktiskajiem soļiem minot dažādu jomu ekspertu sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašizolācija jāievēro pēc viesošanās arī Maltā, Monako un Francijā

LETA, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot Covid-19 saslimstībai, turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro iedzīvotājiem, kas atgriežas vai ceļojuši tranzītā arī caur Maltu, Monako un Franciju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Vērtējot 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā joprojām būs jāievēro 14 dienu pašizolācija, atgriežoties vai tranzītā izbraucot caur Šveici, Austriju, Čehiju, Beļģiju, Horvātiju, Spāniju, Portugāli, Zviedriju, Andoru, Bulgāriju, Rumāniju, Luksemburgu. Tāpat šādi nosacījumi attiecas uz tiem, kas atbrauc no Maltas, Monako un Francijas.

SPKC nerekomendē doties uz lielāko daļu no šīm valstīm. Savukārt attiecībā uz Šveici, Austriju un Franciju centrs iesaka izvērtēt brauciena nepieciešamību.

Atgriežoties no trešajām valstīm, pašizolācija nav jāievēro pēc pārbraukšanas tikai no astoņām valstīm - Gruzijas, Japānas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes, Tunisijas un Urugvajas. Savukārt 14 dienu pašizolācija ir jāievēro, atgriežoties no Krievijas, Baltkrievijas, Austrālijas, Marokas un Kanādas un visām citām trešajām valstīm, kuras SPKC sarakstā nav īpaši izdalītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašizolācija jāievēro pēc viesošanās arī Beļģijā, Čehijā, Austrijā un Šveicē

LETA, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot Covid-19 saslimstībai, turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro iedzīvotājiem, kas atgriežas vai ceļojuši tranzītā arī caur Beļģiju, Čehiju, Austriju un Šveici, turpretī pašizolācijā vairs nav jādodas, atgriežoties no Islandes un Sanmarīno, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Vērtējot 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā joprojām būs jāievēro 14 dienu pašizolācija, atgriežoties vai tranzītā izbraucot caur Šveici, Austriju, Čehiju, Beļģiju, Horvātiju, Spāniju, Portugāli, Zviedriju, Andoru, Bulgāriju, Rumāniju, Luksemburgu.

SPKC nerekomendē doties uz minētajām valstīm.

Atgriežoties no trešajām valstīm, pašizolācija nav jāievēro pēc pārbraukšanas tikai no 10 valstīm: Kanādas, Gruzijas, Japānas, Marokas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes, Tunisijas un Urugvajas. Savukārt 14 dienu pašizolācija ir jāievēro, atgriežoties no Krievijas, Baltkrievijas un visām citām trešajām valstīm, kuras SPKC sarakstā nav īpaši izdalītas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Olimpiskā čempiona Ķipura bizness - dot otru dzīvi kokmateriāliem

Uldis Andersons, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šis bizness ir pat ļoti interesants! Tas ir darbs, kas neapnīk.

Ar olimpisko čempionu bobslejā Jāni Ķipuru tiekamies Rīgā, koprades telpās The Mill, un, jau ienākot pa ārdurvīm, Jānim nepaliek nepamanīta kāpņutelpas loga vitrāža ar Riharda Vāgnera vārdu – klasiskā mūzika ir viena no viņa kaislībām jau, kā pats saka, kopš jaunības dienām. Un, protams, joprojām arī bobslejs

Lai arī aktīvajām sportista un trenera gaitām nu jau ir likts punkts, Jānis dzīvi seko līdzi visam bobslejā notiekošajam, kā arī sezonas laikā nedēļas nogalēs no savām mājām Drabešu pagastā mēro ceļu uz Latvijas Televīziju, lai kopā ar žurnālistu Māri Rīmeni tiešraidēs komentētu Pasaules kausa mačus. Olimpiskās spēles, mūsu sportistu izredzes, bobslejs – par un ap to arī raisās mūsu saruna. Protams, neaizmirstot arī mūziku un seno kokmateriālu biznesu, kas, kā saka pats Jānis, ir darbs, kas neapnīk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Alūksnes novads, ko mēdz dēvēt arī par Ziemeļvidzemes Šveici, pēdējos gados izdarījis gana daudz, lai šo nosaukumu attaisnotu.

Alūksne spodrina spalvas un jau nākamgad solās būt gatava daudz lielāka viesu skaita uzņemšanai nekā līdz šim; ar ciemiņu pieplūdumu būs jārēķinās arī uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Alūksnē un Alūksnes novadā 2018. gadā tiks pabeigts īpaši daudz infrastruktūras projektu, un jau 2019. gadā tiks sākta intensīva sevis popularizēšanas un ciemiņu piesaistīšanas kampaņa, sola novada pašvaldība.

Tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi ir viens no novada ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem mērķiem, un aktīva rosība šajā virzienā Alūksnē sākās pirms aptuveni astoņiem gadiem. Viens no pirmajiem lielākajiem vides un kultūrvēsturiskā mantojuma sakārtošanas projektiem Alūksnē bija Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija, kas tika veikta laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Kopš tā laika ar Eiropas struktūrfondu atbalstu ir pabeigti vai vēl ir procesā pat vairāki desmiti vides un infrastruktūras projektu, kas dažu gadu laikā būtiski mainījuši pilsētas tēlu un veidolu – to vidū ir gan rekonstruētais kultūras centrs, gan jauns skatu tornis Kapsētas pussalā, gan muzikālais gājēju tilts, tāpat tikko rekonstruēts viens no Alūksnes simboliem – 1807. gadā celtā rotonda Tempļa kalnā – un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Finanšu ministre: EK ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas

LETA, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas, kuru plānots pārrunāt ar EK pārstāvjiem cerībā, ka šī ziņojuma informācija varētu tikt mainīta, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šogad 7.martā EK publicēja ikgadējo ziņojumu par Latviju, kurā starp pozitīvām lietām, piemēram, būtisku reformu ieviešanas paātrināšanos, minētas arī negatīvas lietas. Piemēram, EK norāda, ka finansējuma pieaugums veselības aprūpei, domājams, apmierinās daļu svarīgāko vajadzību, tomēr daži nesen pieņemti pakalpojumu piekļuves ierobežojumi draud ar veselības pasliktināšanās risku. Tāpat EK ieskatā, Latvijā saglabājas augsts nevienlīdzības un nabadzības līmenis, kas liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu.

Finanšu ministre sacīja, ka, saņemot EK ziņojuma par Latviju projektu, Finanšu ministrija sniedza EK «faktus, nevis viedokli» par visiem ziņojumā minētajiem jautājumiem, bet tie netika ņemti vērā. «Gatavojot tik nopietnu dokumentu, var būt dažādi viedokļi, bet fakti ir jāņem vērā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien, 28.novembrī, prezentēja savu Ekonomikas pārskatu (OECD Economic Outlook), Latvijai prognozējot ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%, informē Finanšu ministrijā.

Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā.

OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori - eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Privātā patēriņa kāpumu veicinās augošā darba samaksa, tai skaitā minimālās darba samaksas pieauguma rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Uzdzīvo ar prātu, lai pēc tam nebūtu jāsavelk josta

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.septembrī atklāts Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrs – pirmā šāda veida tehnoloģiju inovāciju platforma Baltijā un Ziemeļeiropas reģionā.

Centra mērķis ir stiprināt sadarbību starp IKT nozares, zinātnes, nevalstisko organizāciju un publiskā sektora partneriem, eksportspējīgu IT risinājumu attīstību un digitālo transformāciju Latvijā.

Inovāciju centrs darbosies divos pamatvirzienos – inovatīvu starpnozaru IT projektu īstenošana, ar fokusu uz mākoņtehnoloģijām, lietu interneta un mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī IT izglītības popularizēšana un atbalsts jauno speciālistu sagatavošanai.

Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centra atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks un Microsoft vadītāja Austrumeiropas reģionā Anke den Audena (Anke den Ouden).

Komentāri

Pievienot komentāru