Jaunākais izdevums

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta reģistrāciju un izslēgšanu no Reģistra veiks Valsts policija.

Tiks izstrādāti likumprojektam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kuri paredzēs reģistrā iekļaujamo ziņu saturu, ziņu reģistrēšanas, izmantošanas, glabāšanas, aprites un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve Reģistrā iekļautajām ziņām. Tāpat tiks noteikta kārtība, kādā apsardzes komersantu, iekšējās drošības dienestu un izglītības iestādi reģistrē Reģistrā, un apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu izslēdz no Reģistra.

Plānotais Reģistra ieviešanas termiņš (detalizēta Reģistra programmatūras prasību definēšana, izstrāde, programmatūras testēšana, ieviešana ekspluatācijā) - 12 mēneši. Reģistrs pēc ieviešanas iekļausies Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas platformā un kļūs par tās sastāvdaļu.

Plānotie Reģistra lietotāji būs Valsts policija, apsardzes komersanti, operatīvās darbības subjekti, izmeklēšanas iestādes, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, tiesa prokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, valsts drošības iestādes, izglītības iestādes, kā arī ikviena persona, kura vēlas pārbaudīt, vai apsardzes komersants ir reģistrēts Reģistrā apsardzes pakalpojumu sniegšanai, pamata informācijai par komersantu un sniedzamo pakalpojumu klāstu.

Valsts nodevas apmērs par apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta reģistrāciju Reģistrā tiek atstāts esošajā apmērā, kāds šobrīd ir noteikts Ministru kabineta 2014. gada 9. decembra noteikumos Nr.757. Minētais nodrošinās vienādus apstākļus apsardzes komersantiem un iekšējās drošības dienestiem, kas pašlaik ir saņēmuši licences apsardzes pakalpojuma (pakalpojumu) sniegšanai un attiecīgi - reģistrācijas apliecības un arī tiem, kas tiks reģistrēti Reģistrā no jauna un kuri iepriekš nav saņēmuši licenci vai reģistrācijas apliecību.

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, bet uz apsardzes komersantiem, kuriem līdz likuma spēkā stāšanās brīdim ir spēkā esošs apsardzes pakalpojuma līgums, neattiecas likuma 10. panta piektās daļas ierobežojums attiecībā uz citu apsardzes komersantu (apakšuzņēmēju) piesaisti līdz 2022. gada 1. janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības nozare, kurā darbojas apsardzes uzņēmumi, ir vairāku izaicinājumu priekšā, un galvenie no tiem ir saistīti tieši ar ēnu ekonomikas apkarošanu

Drošības nozaru kompānijas asociācija (DNKA) strādā pie vairākām izmaiņām likumos un komersantu reģistra izveides. Par to, kādēļ darbs rit ļoti lēni un par Valsts policijas korporatīvajām saitēm ar apsardzes uzņēmumiem intervijā DB stāsta DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Sākšu ar aktuālo. Būvniecības nozare ir noslēgusi nozares ģenerālvienošanos. Tāda iecere bija aktuāla arī drošības nozarei. Cik tālu ir tikts? Vai sekosiet būvniekiem?

Mums tā vairs nav prioritāte, jo pēdējie grozījumi Darba likumā nosaka, ka virsstundu apmaksu iespējams samazināt līdz 50% tikai tad, ja ar ģenerālvienošanos noteiktais minimālās algas kāpums ir vismaz par 50%, salīdzinot ar minimālo algu valstī. Mēs sapratām, ka nevaram to īstenot. Jā, to var izdarīt četri lielākie uzņēmumi, kas arī ir asociācijas biedri. Taču pārējie uzņēmumi tāpat maksās to pašu, ko līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrāltirgū jāizsludina jauns publiskais iepirkums par apsardzes pakalpojumiem

Arnis Vērzemnieks - DNKA valdes priekšsēdētājs, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 16.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija turpina noteikt pasaules dzīves ritmu. Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Komisija mudinājusi visas reģiona dalībvalstis jau no 15. jūnija atcelt jebkādu savstarpējo robežu kontroli un atļaut brīvu ceļošanu.

Tikmēr Latvijā daļa uzņēmumu atgriežas no trīs mēnešu dīkstāves, un Latvijas Bankas prognozes neparedz tūlītēju ekonomikas atveseļošanos.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. jūnija numurā (šoreiz 64 lpp.):

  • viedokļi - ierobežojumi pandēmijas apkarošanai
  • viedokļi - administratīvi teritoriālās reformas centrā ir cilvēks
  • aktuāli - NATO un ASV attiecības
  • prognozes - krīzes novērtējums martā un aprīlī
  • numura tēma - vasara bez atvaļinājumiem
  • finanses - uzņēmumam uz aizdomu pamata iesaldē naudu
  • intervija - Kārlis Cerbulis, fonda NCH Capital Inc. vadītājs Baltijas valstīs
  • pētījums - komercnomas sektora atbalsts Eiropas valstīs
  • tendences - recepte krīzes pārvarēšanai
  • apsardze - fiziskās apsardzes apjomi sarūk
  • darba drošība - attālinātais darbs veicina ārpakalpojumu pieprasījumu datoru apkopei
  • darba vide - birojos atgriezties nesteidzas
  • alus darīšana - Cēsu Alus turpina investīcijas
  • alus ražošana - alus patērētāji kļūst izvēlīgāki
  • auto - 25 dārgākie luksusa auto
  • pie stūres - krosovers Subaru Forester
  • brīvdienu ceļvedis - Jānis Bērziņš, Paho Studio dibinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot uzņēmuma attīstības plānu reģionos, apsardzes kompānija "Koblenz Drošība" atvērusi filiāli Liepājā un no šā gada sākuma piedāvā dažādus apsardzes un drošības risinājumus Liepājas pilsētā un tās apkārtnē.

"Liepājas pilsēta un dienvidkurzemes reģions kopumā uzrāda ļoti stabilu ekonomisko attīstību. Strauji attīstās mazais un vidējais bizness, atveras jaunas ražotnes, ienāk ārvalstu investori. Kopējais investīciju klimats ir ļoti labvēlīgs, kā arī vietējā pašvaldība ir ļoti ieinteresēta jaunu uzņēmumu ienākšanā pilsētā. Tā kā "Koblenz Drošība" ir izcīnījusi stabilu vietu Kurzemes reģionā, īpaši Ventspilī un Kuldīgas novadā, mēs bijām ļoti ieinteresēti paplašināt savu pārklājumu un loģiska izvēle bija Liepāja," skaidro Raivis Terinsks, "Koblenz Drošība" valdes priekšsēdētājs.

Veicot tirgus situācijas priekšizpēti, secināts, ka situācija Liepājas apsardzes tirgū ir stagnējoša- ir nostiprinājušies pāris lielākie nozares uzņēmumi, tirgus ir sadalīts, konkurences apstākļi tirgū nav. Šajā situācijā lielākais zaudētājs ir klients, cenu līmenis ir augsts un izvēle ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, kultūras pasākumu varēs pārtraukt pavisam

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, pasākumu varēs pārtraukt uz īsu brīdi, uz garāku laika posmu vai pavisam, atkarībā no situācijas un iespējas nodrošināt distancēšanos, paredz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās vadlīnijas drošai kultūras pasākumu organizēšanai.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Pasākumu producentu apvienību, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Producentu savienību izstrādājusi un ar Veselības ministriju saskaņojusi vadlīnijas, kas palīdzēs publisku un arī slēgtu pasākumu organizatoriem droši, ievērojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, organizēt kultūras pasākumus.

Vadlīnijās norādīts, ka pasākums ar fiksētām sēdvietām apmeklētājiem tiek uzskatīts kā drošāks par pasākumu ar stāvvietām, tādēļ ieteicams dot priekšroku pasākumiem ar sēdvietām. Savukārt, ja pasākums ir paredzēts ar stāvvietām, tad nepieciešams marķēt distancēšanās attālumus skatītāju zonā ar fiziskiem norobežojumiem, marķējumiem uz zemes vai citādi ar skaidri izvietotiem vietu iedalījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadu ilgas sagatavošanās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un uzņēmums Stena Line kopīgi atklāja pirmo “Zaļo pārmiju” Latvijā.

Proti, uz īpaši pielāgotas dzelzceļa vagona platformas tika uzcelta smagās automašīnas piekabe, tā atklājot smago automašīnu piekabju pārvadājumus pa dzelzceļu.

“Šāds projekts nebūtu jaunums Eiropas savienībā kopumā, jo šādi pārvadājumi vecajās Savienības valstīs notiek un kļūst aizvien populārāki. Latvijā šis ir pirmais projekts, kura mērķis ir gan samazināt CO2 izmešus, jo zināms, ka dzelzceļa pārvadājumi no šāda aspekta ir ekoloģiskāki, gan samazināt Latvijas autoceļu noslodzi, kā arī risināt darbaspēka trūkumu. Nav jau noslēpums, ka šoferu trūkst un šī ir iespēja problēmu risināt,” projekta atklāšanā pie Rīgas ostas Centrālā termināla Eksporta ielā sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Abramoviča jahta ierodas Turcijā, glābjoties no Eiropas sankcijām

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardiera Romana Abramoviča jahta "Solaris" pirmdien ieradās Bodrumas ostā Turcijā, glābjoties no Eiropas noteiktajām sankcijām, ziņoja Turcijas mediji.

139 metrus garā un 26 metrus platā jahta ieradās no Melnkalnes ostas pilsētas Tivatas. Nebija zināms, vai pats Abramovičs bija uz šīs jahtas.

Abramovičs, pret kuru Eiropas Savienība un Lielbritānija pēdējās nedēļās noteica sankcijas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir nosūtījis jahtu uz Turciju, lai izvairītos no tās aresta Eiropā.

Kad jahta tuvojās Bodrumai, 11 cilvēku grupa tur ieradās ar laivu un sāka bloķēt jahtas pietauvošanos. Turcijas krasta apsardze paziņoja, ka šī blokāde ir nelikumīga, un piespieda to izbeigt.

Vēlāk kļuva zināms, ka jahtas pietauvošanos bloķēja ukraiņu bērnu un jauniešu burāšanas komanda no Odesas.

Ukrainas Melnās jūras jahtkluba direktors Alberts Kabakovs paziņoja, ka starp jahtas bloķētājiem bija bērni 10 līdz 18 gadu vecumā, kas ieradušies Turcijā uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ēku tehnoloģiju automatizācijas nozīme mūsdienīgā un efektīvā nekustamā īpašuma apsaimniekošanā

Sadarbības materiāls, 14.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atļauj LDz slēgt līgumu ar Nordes būve & BCC par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim «Ance», ziņo aģentūra «Maritime and Crimean Shipping News».

Kuģa īpašnieka, Latvijas uzņēmuma «Latvian Shipping Company» (LSC), pārstāvji norādīja, ka incidents notika 16.septembra rītā, kad četri bruņoti laupītāji nokļuva uz LSC pārvaldībā esošā tankkuģa «Ance» klāja.

Pēc kompānijā vēstītā, laupīšanas laikā noziedznieki lika apkalpes locekļiem pamest pienākumus un pulcēties vienā no kajītēm. Laupīšanas laikā noziedznieki atsavināja apkalpes locekļu personīgās mantas, naudu, kā arī citas uz kuģa esošas vērtības.

Vienlaikus LSC pārstāvji atzina, ka zādzības apmērs nav būtisks.

Par notikumu nekavējoties informēta krasta apsardze un tiesības aizsargājošās un apdrošināšanas iestādes.

Tankkuģa «Ance» sastāvā ir 21 apkalpes loceklis, no kuriem divi ir Gruzijas, viens Lietuvas un 18 Latvijas valstspiederīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem uzņēmējiem, kas nepadosies, būs daudz jāstrādā pie mārketinga, lai atgrieztos iepriekšējā gultnē, un visgrūtāk būs tiem, kam nav lojālo klientu un stipras komandas atbalsta.

"Ceturtdien ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumā nebija norāžu uzņēmumiem – pakalpojumu sniedzējiem. Tas mulsināja, bet nepārsteidza, jo skaidrs, ka, ja šāds rīkojums neapkalpot klientus būtu bijis, valstij par to būtu jāuzņemas tūlītēja atbildība. Taču mēs sākām ievērot papildu piesardzības pasākumus – papildus dezinfekcija, cimdi, klientu apzvanīšana utt. Diemžēl ātri sapratām, ka varam no savas puses darīt maksimālo un būt atbildīgi, bet daudz klientu situāciju neuztver nopietni un neievēro likumus," biznesa portālam db.lv stāsta Dace Šrādere, skaistumkopšanas salona "Verdant Eco Spa" vadītāja.

Viņas gadījumā "punktiņš uz i" bija, kad uzzināja par kādas klientes bezatbildīgu rīcību. Uzņēmēja ir pārliecināta, ka komandai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst riskēt ar tās veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils mēbeļu uzņēmums SIA "Dižozols plus" - pēc dezinfekcijas vienā no ražošanas blokiem strādājošajiem konstatētās saslimšanas ar Covid-19 dēļ - turpina darbu, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks, valdes loceklis Ģirts Plakans.

Pēc viņa teiktā, galdniecības bloks, kurā strādājošiem konstatēts Covid-19, ir "pamatīgi dezinficēts". Visi "Dižozols plus" darbinieki, kuriem konstatēta saslimšana ar Covid-19, atrodas karantīnā savās mājās. Apzinātas arī šo darbinieku kontaktpersonas, kurām arī ir nozīmēta karantīna mājās.

Savukārt pārējie uzņēmuma darbinieki, kuriem saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kuri nav bijuši kontaktā ar vīrusa skartajiem cilvēkiem, turpina darbu iztīrītajās telpās. Papildus jau līdzšinējiem uzņēmumā ieviestajiem drošības pasākumiem darbinieki aprīkoti ar speciālām stikla maskām un aizsarglīdzekļiem. Tāpat pirms darba vietas apmeklējuma kompānijas apsardze ikvienam izmēra temperatūru un pārliecinās par šo cilvēku veselības stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Lido pēc ugunsgrēka saņēmis 1,2 miljonus lielu apdrošināšanas atlīdzību

Db.lv, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātājs "Compensa" uzņēmumam "Lido" pēc ugunsgrēka izmaksājis 1,2 miljonus eiro lielu atlīdzību.

11. jūnija vakarā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks uzņēmuma "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā, kas atrodas Rīgā, Ķengaraga ielā 3C. Liesmas bija skārušas divstāvu ražošanas ēku – angāra tipa noliktavu, administratīvās telpas un kūpināšanas cehu. Ugunsgrēka laikā kopumā tika bojātas telpas 600 kvadrātmetru platībā.

Degšana sākās elektrības īssavienojuma dēļ. Tiklīdz ieslēdzās cehā izvietotie dūmu detektori, uzņēmuma apsardze, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, izsauca ugunsdzēsējus, kuri objektā ieradās plkst. 21.27. Divi "Lido" darbinieki, kas aizdegšanās brīdī atradās cehā, paguva pamest telpas pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 200 eiro sodus VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes locekļiem par piešķirtajām kompensācijām bijušajai valdei, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījumā norāda, ka padomes locekļiem sodi piešķirti par lēmumu uzreiz izmaksāt kompensācijas bijušajiem uzņēmuma vadītājiem Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšas kopumā aptuveni 450 000 eiro apmērā.

LTV vēsta, ka savu pārkāpumu LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange atzinis. Viņš neesot zinājis, ka nauda par konkurences ierobežošanu jāizmaksā pakāpeniski, nevis uzreiz.

Jau ziņots, ka LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas 2019.gadā.

Pēc tam Bērziņš 2020.gada oktobrī kļuva par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma "Ukrainas dzelzceļš" ("Ukrzaļiznicja") transporta pakalpojumu centra "Ļiski" filiāles izpilddirektoru, vēsta Ukrainas portāls "368.media", par spīti kompensācijas izmaksāšanas nosacījumam, nestrādāt pie LDz konkurentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID fokusā darbaspēka nodokļi un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšana

LETA, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Balcia investē 6 miljonus eiro biroja ēkas renovācijā un īres dzīvokļu izbūvē

Db.lv, 06.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance SE” (Balcia) investējis 6 miljonus eiro īpašumā esošās daudzstāvu ēkas renovācijai Valdemāra ielā, Rīgā.

Ēkā izbūvētas modernas biroja telpas “Balcia” vajadzībām, kā arī izveidots konferenču centrs un “Balcia Residence” īstermiņa īres dzīvokļi, kas jau ir pieejami īrei.

Ēka Valdemāra ielā sadalīta divos korpusos. Tās sešos stāvos atrodas “Balcia” biroja telpas 1800 kvadrātmetru platībā un 230 kvadrātmetru plašs konferenču centrs. Ēkas otrajā korpusā ar kopējo platību 1400 kvadrātmetri izvietoti mūsdienīgi un dzīvošanai pilnībā aprīkoti 36 apartamenti, kā arī plaša jumta terase saviesīgiem pasākumiem.

“Esam renovējuši savā īpašumā esošo ēku, lai tā atbilstu mūsdienīga biroja un energoefektivitātes standartu prasībām, tajā pašā laikā saglabājot ēkas vēsturisko funkciju – viesu izmitināšanu, kas ļaus to efektīvāk pārvaldīt un apsaimniekot. Galvaspilsētā trūkst kvalitatīvas dzīvojamās telpas īstermiņa īrei, īpaši korporatīvo klientu segmentam ārvalstu darbinieku izmitināšanai. Tādēļ apartamentu izbūvē izmantoti augstākās kvalitātes materiāli un aprīkojums, lai maksimāli radītu vidi, kurā darbu var apvienot ar mājas sajūtu. Īpaši gandarīts esmu par jauno Latvijas mākslinieku darbu ekspozīciju, kuru izvietosim visā ēkā, tādējādi ienesot arī kultūras elpu renovētajās telpās,” stāsta “Balcia” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsludinās konkursus uz LDz finanšu direktora un Tehniskās direkcijas vadītāja amatiem

LETA, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) tuvākajā laikā izsludinās konkursus uz LDz finanšu direktora un Tehniskās direkcijas vadītāja amatiem, aģentūrai LETA pavēstīja LDz pārstāvji, jautāti par to, kas tiks iecelts līdzšinējā finanšu direktora Rema Razuma un Tehniskās direkcijas vadītāja Ērika Šmuksta vietā.

LDz pārstāvji norādīja, ka patlaban Finanšu direkcijas vadītāja pienākumus pilda līdzšinējā Razuma vietniece Terēze Labzova-Ceicāne.

Savukārt Tehniskās vadības direkcijas vadītāja pienākumu izpildītājs ir līdzšinējais vadošais Tehniskās vadības direkcijas darbinieks infrastruktūras attīstības jautājumos Egils Feldmanis.

Tāpat kompānijā skaidroja, ka tuvākajā laikā uz abām amata vietām tiks izsludināti atlases konkursi, lai izvēlētos atbilstošākos kandidātus.

LETA jau vēstīja, ka šomēnes atbrīvoti uzņēmuma LDz finanšu direktors Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešams finansiāls valsts atbalsts līdz 2025.gadam, bet katru gadu tā apjoms samazināsies, intervijā aģentūrai LETA teica LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Valdība šogad nolēma ieguldīt LDz pamatkapitālā 32,422 miljonus eiro, un tas bija nepieciešams, lai LDz pabeigtu uzsāktos investīciju projektus, skaidroja Kleinbergs, piebilstot, ka uzņēmums saņēmis arī avansa maksājumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.

"Pēc trešā ceturkšņa rezultātu analīzes spēsim izvērtēt, vai un cik liels finansējums šajā gadā vēl būs nepieciešams," teica Kleinbergs. Viņš stāstīja, ka pašlaik LDz aktīvi strādā pie attīstības stratēģijas un rīcības plāna izstrādes, un attīstības stratēģijā plānots, ka arī nākamajos gados līdz 2025.gadam uzņēmumam būs nepieciešams valsts atbalsts.

"Būtiski ir tas, ka LDz arī tuvākajos gados plāno pakāpeniski arvien lielākā mērā veicināt uzņēmuma efektivitāti, tādējādi arī nepieciešamība pēc valsts atbalsta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai ar katru gadu samazināsies. Savukārt saskaņā ar mūsu plāniem no 2025.gada valsts atbalsts LDz vairs nebūtu nepieciešams," teica Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties nominācijas procedūrai uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatu, uzņēmuma padome trešdien, 19.jūlijā, šajā amatā iecēlusi Rinaldu Pļavnieku, informēja LDz pārstāvji.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange norāda, ka lēmuma pieņemšanā tika ņemta vērā gan Pļavnieka līdzšinējā veiksmīgā darbība valdes locekļa amatā kopš 2021.gada jūlija, gan rezultatīvās iestrādes, veicot valdes priekšsēdētāja uz laiku pienākumus, kurus Pļavnieks uzņēmās šogad februārī.

Lange uzsver, ka LDz pašlaik atrodas būtisku pārmaiņu un izaicinājumu procesā, kurā, neskatoties uz ģeopolitisko apstākļu radīto ietekmi, LDz ir jāīsteno tam izvirzītie uzdevumi.

"Jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam tie ir izaicinoši, bet uzņēmuma stabilai darbībai un attīstībai ļoti nepieciešami - Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu pasažieru infrastruktūras modernizācijai vadības pilnveide, daudzgadu līguma ar Satiksmes ministriju par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību iespējami drīza noslēgšana, uzlabojumu veikšana iekšējās kontroles sistēmas darbībā," pauž LDz padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ieguldot vairāk nekā 4 miljonus eiro, Rīgā atjaunots “diplomātu nams”

Db.lv, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Bigbank” 2,75 miljonu eiro aizdevums ļāvis atdzimt vienai no Rīgas jūgendstila pērlēm – Stabu ielā jeb “diplomātu namam” atjaunota fasāde, veikts vērienīgs telpu remonts, ierīkotas mūsdienīgas inženierkomunikācijas, informēja “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs.

Teju pirms 100 gadiem celto arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Stabu ielā rekonstruējis viens no nekustamo īpašumu investīciju grupas “Astor Group” uzņēmumiem. Tā ir Latvijas uzņēmumu grupa, kas Latvijas tirgū darbojas jau vairāk nekā 20 gadus.

Līdz pat 2008. gadam namu apsaimniekoja Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) dzimtas mantinieki.

“Arī patlaban namā turpina valdīt diplomātijas gars – tās nomnieku vidū ir vairāku valstu vēstniecības. Nama rekonstrukcija tika veikta atbilstoši augstākajām kvalitātes prasībām. Kultūrvēsturiskas ēkas atjaunošana prasa izpratni un individuālus risinājumus, arī operatīvu rīcību,” stāsta “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Komentāri

Pievienot komentāru