Jaunākais izdevums

Lielveikalos trūkst vietējo burkānu, sīpolu, biešu un citu dārzeņu.

Tas ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem nelabvēlīgo tirgus situāciju vairākus iepriekšējos gadus, kad lielākā daļa bija spiesti strādāt ar zaudējumiem, informē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Tāpēc ražotāji esot piesardzīgi un neražo dārzeņus ar lielu rezervi un arī nesteidzoties ar agrās ražas kultūru sēšanu, kas ir ar lielākām ražošanas izmaksām. Tāpat vēlais un aukstais pavasaris aizkavēja ierastos darbus un tāpēc kavējas Latvijas agrās ražas dārzeņu ienākšana tirgū, komentē tirgus eksperte.

Dārzeņu audzētāji atzīst, ka tieši vēlais pavasaris šogad ir viens no iemesliem, kāpēc aizkavējās sēšana un dēstīšana un jaunās ražas sagaidāmas vēlāk. «Vēlais pavasaris dara savu. Jau varēja būt jaunās bietes ar lapiņām, bet tās būs vēlāk. Visas dārzeņu pamatpozīcijas sagaidāmas pēc Jāņiem,» situāciju komentē z/s Galiņi līdzīpašniece un Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. Arī kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs apstiprina, ka jaunās sīpolu, burkānu, biešu un kartupeļu ražas gaidāmas pēc Jāņiem. Viņš gan piebilst, ka jūnijs jau tradicionāli ir mēnesis, kad iepriekšējā gadā izaudzētā raža jau ir realizēta, bet jaunā vēl nav nogatavojusies. Tiesa, spriežot pēc citu ražotāju paustā, šis gads ir bijis īpašs izņēmums, jo uz lauka dārzkopji tikuši trīs nedēļas vēlāk, nekā ierasts, bet agro dārzeņu ražas varētu nogatavoties divas nedēļas vēlāk par ierasto laiku. J. Bušs nenoliedz, ka audzēšanas apjomus dārzkopji plāno piesardzīgi, ņemot vērā to, ka lielveikalus lielākoties interesē salīdzinoši lētāks dārzeņu imports. Elvi pārstāve Evija Baula gan skaidro, ka šobrīd no jaunās ražas dārzeņiem, kas audzēti Latvijā, Elvi pircējiem piedāvā garos gurķus, lauku gurķus, dažādu veidu tomātus, rabarberus, dažādu veidu salātus, zaļos lociņus un redīsus. Šīs nedēļas beigās būšot arī vietējās dilles un kabači, bet pirmsjāņu nedēļā Elvi veikalos parādīsies Latvijā audzētie kāposti. Jaunās ražas burkānus zemnieki gan solot ap jūlija vidu un, ņemot vērā, ka pavasaris šogad iestājās vēlāk kā citkārt, nedaudz aizkavēsies arī sīpolu un biešu raža.

Spriežot pēc tendencēm, vēlīnais pavasaris var atstāt nelielu ietekmi uz dārzeņu cenām. Ražošanas izmaksas gan sadārdzinājusi bargā ziema, kad dārzniekiem siltumnīcu apsildīšanai nācās tērēt vairāk resursu. Arī citas izmaksas - elektrība, gāze - pieaugušas salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kā rezultātā, piemēram, šā gada pirmās gurķu ražas cena bija nedaudz augstāka, nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību, reģistrējusi sešas jaunas komercķīlas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Visu komercķīlu devējs ir «Mūsmāju dārzeņi», bet katrai komercķīlai ir cits ņēmējs un cita komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa.

Zemnieku saimniecība «Īskāji» ir ņēmējs komercķīlai, kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 313 tukstoši eiro un ar kuru «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājuši pamatlīdzekļus un traktortehniku. Par labu zemnieku saimniecībai «Zūmaņi» kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi» ieķīlājusi vairākus pamatlīdzekļus, cita starpā stādu stādītāju, miglotāju, transportierus, nodrošinot prasījumsu gandrīz 229 tūkstošu eiro apmērā. Par labu zemnieku saimniecībai «Dārzi» ieķīlāti pamatlīdzekļi, nodrošinot prasījumus 81 tūkstoša eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dārzeņu audzētājiem jākooperējas, lai eksportētu uz lieliem tirgiem

BNS, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dārzeņu audzētājiem ir eksporta potenciāls Skandināvijas tirgū, taču eksporta attīstībai tur un arī citos lielajos tirgos ir nepieciešama kooperācija, aģentūrai BNS atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka Latvijas dārzeņu audzētājiem un pārtikas ražotājiem kopumā ir eksporta potenciāls lielos tirgos, piemēram, Skandināvijā, taču jāapzinās savu iespēju robežas piegādāt partneriem vajadzīgo produkcijas apmēru. Lai to paveiktu, nepieciešama kooperācija. «Tas, ko mēs šobrīd darām ir ļoti intensīvs darbs ar pilnīgi visiem tirgiem, tā ir skatīšanās gan uz Kazahstānu, gan uz Uzbekistānu, gan arī Skandināvijas tirgu, kur iztrūkst produkcija un kur viņi diezgan daudz iepērk no Nīderlandes un Spānijas. Tas nozīmē, ja mēs spējam saražot kvalitatīvu produkciju, mums arī ir iespējas šajā tirgū tikt iekšā. Tie ir lieli tirgi un, it īpaši, ja mēs skatāmies uz Skandināviju, tad to var izdarīt tikai kooperējoties visiem Latvijas ražotājiem kopā un, principā, strādājot plecu pie pleca. Jo katram atsevišķi mēģinot iet un cīnīties vai nu kaut kādā brīdī pietrūks apjoms, vai arī mūs neuzskatīs par normāliem sadarbības partneriem,» uzsvēra Mūsmāju dārzeņu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Rīgas centrā cilvēki ir atvērtāki eksperimentiem

Anda Asere, 16.04.2019

Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot uzņēmuma Fleet Complete veidoto maršrutēšanas sistēmu kooperatīva sabiedrība Baltijas dārzeņi spējusi īsā laikā sakārtot piegādes atbilstoši izvirzītiem mērķiem, db.lv apliecina uzņēmuma loģistikas vadītājs Egils Pļavnieks.

“Uzdevums bija palīdzēt mūsu klientam plānot un organizēt maršrutus pirms piegādes veikšanas, izveidot sistēmu, kas paredz autovadītāju iepriekšēju informēšanu par gaidāmajiem uzdevumiem, kas galarezultātā noved pie ātrākā piegādēm, uzlabotas klientu apkalpošanas un efektīvāka darba,” par piegādāto produktu KS Baltijas Dārzeņi informēja Fleet Complete Pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

Praktiskais ieguvums

Ieviešot Fleet Complete maršrutu plānošanas sistēmu KS Baltijas Dārzeņi spēja pilnveidot piegādes procesu. E. Pļavnieks norādīja, ka sākotnēji bija nepieciešams risinājums, lai nodrošinātu piegādes bez nenoteiktības, bez minējumiem par to, kā darbs notiks pēc brīža un tieši to piedāvāja Fleet Complete izstrādātā maršrutēšanas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vietējie dārzeņi poļu ražas ēnā

Raivis Bahšteins, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tonnu daudz, kvalitāte klibo – sausā un slapjā sezona ietekmējusi pašmāju dārzeņu ražu, bet tirgū valda lētās ārvalstu produkcijas ražotāju diktēti noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažas kultūras auga izteikti slikti, piemēram, Ķīnas kāposti un zaļumi vasaras beigās, savukārt sakņu dārzeņi, vēlie ķirbji un kāposti ražojuši samērā labi, DB stāsta Latvijas lielākā dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs.

Mūsu audzētājiem par postu labu ražu piedzīvojuši poļu zemnieki, tāpēc dārzeņu cenas pašlaik ir šokējoši zemas. «Tās ir poļu zemnieku izmisuma radītas, jo, iespējams, ražu fiziski nav kur likt, vai arī viņiem ir bažas par tās glabāšanos. Daudzās pozīcijās esam spiesti pielāgoties šim cenu līmenim,» norāda J. Bušs. Viņš ilustrē: poļu kartupeļi ir par 6 centiem kilogramā, sīpoli – 7 centiem, kāposti – 5 centiem. «Pajautājiet jebkuram audzētājam – par šādu cenu dārzeņus izaudzēt nav iespējams, tāpēc man šīs cenas liekas neloģiskas. Acīmredzot, tās rodas no kādiem neloģiskiem gājieniem.» Vietējam zemniekam, kas atbrauc uz tirgu ar saviem dārzeņiem, ko vēlas pārdot par objektīvu cenu, tur nav vietas. Turklāt ievestie dārzeņi tiek uzdoti par Latvijā augušiem, pavisam izspiežot pašmāju zemniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no senākajām Rīgas dārzniecībām SIA Rīgas dārzeņi uzsākusi likvidāciju.

Lai arī uzņēmums sekmīgi pabeidzis 2011. gadu, uzņēmuma īpašnieki pērn pieņēmuši lēmumu pārtraukt saimniecisko darbību un uzsākt likvidāciju. Par likvidatorēm šā gada 10. janvārī ieceltas divas uzņēmuma līdzīpašnieces Inta Dimante un Valija Vēliņa.

Energoresursu sadārdzināšanās pēdējo gadu laikā, privātā īpašumā neesoša zeme un ēku un ražošanas resursu fiziska un morāla novecošanās – trīs galvenie iemesli, kāpēc nolemts izbeigt saimniecisko darbību un sākt likvidāciju, DB skaidro Valija Vēliņa. Uzņēmums zemi tikai nomāja no kādas privātpersonas un pēdējos gados nomas cenas arvien palielinājušās. Tiesa, saskaņā ar Lursoft datiem, Rīgas dārzeņu saimnieciskā darbība bijusi sekmīga – 2011. gads pabeigts ar 1,287 miljonu Ls apgrozījumu un uzņēmuma rentabilitāte bija 15 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Likvidē Rīgas dārzeņus

Žanete Hāka, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā piektdienā likvidēts 1995.gadā reģistrētais SIA Rīgas dārzeņi, liecina Lursoft dati.

Dārzeņu audzētāja apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 1,154 miljonus latu, savukārt peļņa bijusi 203,12 tūkstoši latu.

Apgrozījums aizvadītajā gadā pieaudzis par 22,3%, kas izskaidrojams ar pamatlīdzekļu pārdošanu. Pērn uzņēmumā nodarbināti 60 strādājošie.

Kā savā ziņojumā norāda uzņēmuma vadība, SIA Rīgas dārzeņi ražošana pērn notika 6 ha lielās stikla siltumnīcās Biķernieku ielā. Lēmums par likvidāciju pieņemts, jo uzņēmumam nav bijuši līdzekļi tā attīstībai, kā arī zeme īpašumā. Kā norāda SIA Rīgas dārzeņi vadība, uzņēmums izmantojis vairāku gadu garumā veidotos uzkrājumus, kuri izlietoti siltuma un darba algu samaksai tekošā gada vajadzībām. Uzņēmuma vadība nav vēlējusies uzņemties risku ņemt kredītu, lai ieguldītu uzņēmumā līdzekļus, kurš atrodas uz privātas zemes, nezinot zemes īpašnieka tālākos plānus par tās izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Veselīgas brokastis – mājās un skolā

Sadarbības materiāls, 14.02.2024

Pareizi sabalansētas, veselīgas brokastis nodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma! Sāciet dienu garšīgi kopā ar Pepco!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vietējie dārzeņi un augļi ir pietiekamā daudzumā, lai tos varētu iegādāties visā Latvijā

Žanete Hāka, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk samazinoties importam, janvārī gada griezumā eksporta vērtība pārsniedza importu

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, informē Ekonomikas ministrija.

Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras kopējā vērtība sasniedz 225 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa rāda, ka Baltijas dārzeņi par labu AS Citadele banka ieķīlāja vienu ķermenisko pamatlīdzekli. Komercķīlas parādnieks ir SIA Jaunkrasts. Šī ir pirmā komercķīla, ko uzņēmums reģistrējis šogad.

Baltijas Dārzeņu neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 18,869 miljonus eiro, kas ir augstākais apgrozījuma rādītājs kopš uzņēmuma dibināšanas. Aizvadītajā gadā uzņēmums atkal iekļuva zaudējumos, kas bija mērojami ar 31,129 tūkstošiem eiro. Jāpiebilst, ka uzņēmums bez peļņas gūšanas darbojās arī 2011. un 2012. gadā, savukārt 2013.gadu noslēdza ar 32,392 tūkstošu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ļaunprātīgi nodedzina dārzeņu noliktavas vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā

Lelde Petrāne, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10. maijā Lēdmanes novadā uzņēmumam Lēdmanes lauki piederošajās dārzeņu noliktavās izcēlās plašs ugunsgrēks. Postošajā ugunsgrēkā pilnībā nodega divas dārzeņu noliktavas, kā arī saldēšanas iekārta un dārzeņu uzglabājamie konteineri 650 000 eiro vērtībā. Noliktavas ražas uzglabāšanai izmanto dārzeņu audzēšanas kooperatīva Baltijas dārzeņi biedri. Izmeklēšana vēl turpinās, taču, lai uzņēmums pagūtu sagatavoties rudens ražas novākšanas sezonai, If Apdrošināšana dārzeņu audzētājiem atlīdzinājusi zaudējumus, izmaksājot pēdējos trīs gados lielāko apdrošināšanas atlīdzību – 650 000 eiro.

2016. gada 10. maijā izcēlušos ugunsgrēku Lēdmanes pagastā ugunsdzēsēji dzēsa 11 stundas. Ieradušies notikuma vietā ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg divas lielas noliktavas 1250 un 600 kvadrātmetru platībā un starp tām novietotie konteineri 40 kvadrātmetru platībā.

«Uzsākot ugunsgrēka izcelšanās apstākļu izmeklēšanu, tika secināts, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Kaut arī vainīgās personas vēl nav atrastas, If Apdrošināšana, ievērojot noslēgto apdrošināšanas līgumu, jau ir atlīdzinājusi ugunsnelaimes radītos zaudējumus. Lai gan uzņēmumam nodarītie zaudējumi ir visai ievērojami, mēs atlīdzības izmaksu izskatījām pēc būtības un ātrā termiņā, izprotot uzņēmuma darbības specifiku: jau rudenī sākas jaunās dārzeņu ražas novākšana, un ir vajadzīgas noliktavas, kur šo ražu uzglabāt,» stāsta If Apdrošināšanas Īpašuma atlīdzību grupas vadītāja Una Vilgerte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts ar foto: Ierosināts «biešu karos» iejauktās SIA Jaunkrasts tiesiskās aizsardzības process

Kristīne Stepiņa, 20.02.2017

SIA Jaunkrasts valdes loceklis Gints Druseiks DB apgalvo, ka uzņēmums Nīderlandes kompānijai neko nav parādā un prasība ir saistīta ar ieilgušo strīdu starp uzņēmumu un kooperatīvo sabiedrību (KS) Baltijas Dārzeņi, kas esot ieinteresēta apgrūtināt SIA Jaunkrasts darbību un pārņemt to savā īpašumā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ierosināts «biešu karos» iejauktās SIA Jaunkrasts tiesiskās aizsardzības process, uzņēmums apņēmības pilns nepadoties un turpināt attīstību, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi SIA Jaunkrasts iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pieteikumu, uzņēmumam līdz 2. aprīlim ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo TAP plāns, liecina tiesas lēmums.

Savukārt janvāra beigās ierosināta maksātnespējas procesa lieta, ar pieteikumu tiesā vērsusies Nīderlandes Karalistes kapitālsabiedrība PeGe Handelsonderneming B.V. SIA Jaunkrasts valdes loceklis Gints Druseiks DB apgalvo, ka uzņēmums Nīderlandes kompānijai neko nav parādā un prasība ir saistīta ar ieilgušo strīdu starp uzņēmumu un kooperatīvo sabiedrību (KS) Baltijas Dārzeņi, kas esot ieinteresēta apgrūtināt SIA Jaunkrasts darbību un pārņemt to savā īpašumā. «Ja rūpnīca bankrotēs, KS Baltijas Dārzeņi varēs paturēt pamatlīdzekļus, pārņemt bankas saistības un turpināt rentablo biznesu,» viņš ir pārliecināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs: Polijas dārzeņi Latvijas preci no veikalu plauktiem neizspiedīs

Žanete Hāka, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tomātu un gurķu audzētājs Vidzemes reģionā Z/S Kliģeni, līdzīgi kā citi dārzeņu audzētāji Latvijā ir nobažījušies par to, kā jauno sezonu ietekmēs Krievijas noteiktais embargo eiropas dārzeņu audzētājiem.

Uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Raubiško ir pārliecināts – Polijas dārzeņi Latvijas preci no veikalu plauktiem neizspiedīs – taču cenas konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem, gāzes cenas un citām izmaksām.

Latvijā pirmā gurķu raža tiek ievākta martā, savukārt tomāti – aprīlī, tāpēc pircēji var justies maldināti, lielveikalu plauktos neredzot Latvijas dārzeņus plašā sortimentā. Tas nav tāpēc, ka Polijas vai Ukrainas dārzeņi ir lētāki, gluži vienkārši – pagaidām Latvijas siltumnīcās nav sācies ražas laiks. A. Raubiško līdz šim izskanējušos viedokļus par to, ka lielveikalu ķēdes atteiksies pieņemt pašmāju dārzeņus, uzskata par pārpratumu, jo tiešā komunikācijā ar lielveikaliem šādi signāli par tomātiem un gurķiem nav saņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkli Rimi un Maxima šodien sākuši vietējo agro kartupeļu tirdzniecību, informēja veikalu pārstāvji.

Latvijā audzēto kartupeļu cena patlaban ir 0,59 lati par vienu kilogramu. Savukārt no Itālijas vai Marokas ievestie kartupeļi līdz šim maksāja vidēji 0,75 latus par vienu kilogramu.

Rimi veikalos visā Latvijā jauno kartupeļu ražu piegādā kooperatīvā sabiedrība Mūsmāju dārzeņi. Jaunie pašmāju kartupeļi nopērkami gan sveramā veidā, gan 2,5 kilogramu iepakojumā. Fasētos Lielpilsētas kartupeļus Rimi veikaliem piegādā SIA Ads pagrabs.

Tāpat Rimi veikalos jau pieejami jaunie kabači, cukini, Ķīnas kāposti, zaļie zirnīši, kā arī loki un dilles. Tuvākajās dienās Rimi pircējiem piedāvās iegādāties jaunās ražas sīpolus, ziedkāpostus, lielās pupas pākstīs, gailenes, kā arī Latvijā audzētus ķiplokus un ledus salātus, kurus piegādās kooperatīvā sabiedrības Mūsmāju dārzeņi un Baltijas dārzeņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā sausumu Polijā un citviet Eiropā, varētu sagaidīt augstākas dārzeņu cenas, bažas rada nocirstās eksporta iespējas uz Krieviju; pastiprinās kaimiņvalstu produkcijas spiediens uz tirgu

Par šī gada dārzeņu ražas apjomu pašlaik izsakāmas tikai aptuvenas prognozes, taču var secināt, ka kopumā raža ir un būs laba, vērtē Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle.

«Pašreiz tikai sākas vēlo šķirņu, piemēram, kāpostu novākšana, taču spriest par sezonu kopumā būtu pāragri. Atšķirīgu šo sezonu padara, piemēram, fakts, ka atsevišķas agrās burkānu šķirnes ienākas tikai tagad. Lai dārzeņi labi nogatavotos, ir nepieciešamas vēl dažas nedēļas un labi laika apstākļi. Tuvākajās dienās atsevišķos reģionos varētu sākties kartupeļu un sīpolu novākšana,» stāsta E. Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Poļu lēto produkciju varētu izmantot arī negodprātīgie Latvijas audzētāji; lielie tirgotāji teikšot - nē

Lelde Petrāne, 31.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl Latvijā darbojas audzētāji, kuri savai produkcijai mēdz piemaisīt klāt lēto produkciju no ārvalstīm un uzdot to kā savējo, jo nespēj paši izaudzēt nepieciešamos apjomus, biznesa portālam db.lv stāstīja kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja, biedrības Zemnieku saeima pārstāve šīsdienas sarunās ministrijā Edīte Strazdiņa. Līdz ar to arī šādā slēptā veidā lētā poļu produkcija varētu nonākt uz Latvijas patērētāju šķīvjiem.

Viņa gan piebilda, ka lielveikalu ķēdes savus piegādātājus kontrolē, taču šāda veida produkcija varētu «iziet cauri» Centrāltirgum, mazajiem tirgiem un ielu tirdzniecības vietām.

Kā vēstīts, šodien Zemkopības ministrijā notika sarunas, lai spriestu par situāciju saistībā ar tirgus izmaiņām Krievijas noteiktā Polijas dārzeņu importa aizlieguma dēļ. Kā pauduši zemnieku pārstāvji - pastāv ļoti lielas bažas, ka poļu lētā produkcija tagad plūdīs uz Latviju, nelabvēlīgi ietekmējot pašmāju zemniekus. Turklāt, kā biznesa portālam db.lv atzina Zemkopības ministrijā, Polijā šogad ir ļoti laba raža, īpaši ogu raža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas dārzeņi dzēš iepriekšējo un reģistrē jaunu komercķīlu

Žanete Hāka, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi dzēsusi pērn reģistrēto un reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmums ieķīlāja traktortehniku, un nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 60 tūkstoši latu. Ķīla reģistrēta SIA Auctus Capital. Tagad šī komercķīla ir dzēsta, taču reģistrēta jauna – kompānijā Citadele līzings un faktorings, un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 90,4 tūkstoši latu.

Db.lv jau vēstīja, ka 2011. gadu Baltijas dārzeņi noslēdza ar 376,9 tūkst. Ls zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma pārstāvji pauda, ka lielu daļu zaudējumu radīja 2011. gada maijā un jūnijā E.Coli baktērijas izplatība, kuras rezultātā Krievija uz laiku slēdza savu tirgu Eiropas Savienības dārzeņu produkcijai. Pieprasījums pēc dārzeņu produkcijas ES strauji samazinājās par par 10 – 85%, ar ko arī izskaidrojami kooperatīva finansiālie zaudējumi, iepriekš norādīja Baltijas dārzeņu vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu «Ziedi un čipsi» izveidojušas trīs ģimnāzistes - Patrīcija Anna Vavilova, Elizabete Šilēna un Patrīcija Šteinberga apvienojušās, lai kopīgiem spēkiem parādītu, cik stilīgi un ērti var patērēt dārzeņus un augļus ikdienā.

Uzņēmuma saknes meklējamas skolēnu biznesa un ekonomikas simulāciju spēles «Bizness24h» konkursa fināla kārtā, kurā bija uzdevums izveidot produktu, kas visīsākajā laikā spētu nodrošināt vislielāko apgrozījumu. Biznesa portālam db.lv uzņēmuma pārstāves stāsta, ka septiņu mēnešu laikā apgrozījums sasniedzis gandrīz 5000 eiro, no kuriem peļņa ir aptuveni 4000 eiro.

Meitenēm radusies ideja sekot pasaules tendencēm un sabiedrības pastiprinātajai interesei par veselīgu dzīves veidu. Izmantojot Latvijā pieejamos dārzeņus un augļus, tika radīts produkts, kas nesatur e- vielas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, šobrīd uzņēmumam ir izdevies atrast īsto tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jau šobrīd, izrakstot pavadzīmes, var vērot, ka līdzekļi ir pamatīgi ietaupīti.

Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem dod pirmos rezultātus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc PVN samazināšanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem līdz 5% jau ir pirmais efekts, liecina ražotāju un tirgotāju aptauja. Jāatgādina, ka samazinātā PVN likme attiecas uz mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet tā netiek piemērota, ja šie produkti ir, piemēram, saldēti, sālīti vai kaltēti. PVN 5% likme netiek piemērota tādiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kurus Latvijā neaudzē, piemēram, banāniem, mandarīniem, citroniem, batātēm, kā arī tādiem produktiem, kurus audzē nelielos apjomos, piemēram, arbūziem, melonēm, vīnogām, paprikai, sēnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PVD Daugavpilī konfiscē vairākus tūkstošus kilogramu nezināmas izcelsmes augļu un dārzeņu

Žanete Hāka, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, sadarbībā ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbiniekiem, veicot svaigu augļu un dārzeņu izcelsmes un izsekojamības pārbaudes, vairākās Daugavpils lauksaimniecības preču tirgus teritorijās no realizācijas izņēma 3700 kg augļu un dārzeņu, vairāk nekā 1000 pārtikas preču vienību, kā arī 56 litrus alkohola.

Kā informē PVD, pārbaužu laikā tika konstatēts, ka tiek tirgoti nezināmas izcelsmes augļi un dārzeņi, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, alkoholiskie dzērieni un vēl citas preces. Tirdzniecības vietās atradās Polijas izcelsmes augļi un dārzeņi, Baltkrievijā ražots sviests, cukurs, saulespuķu eļļa, etiķa esence, makaroni, bērnu pārtika, ikri, biezpiena sieriņi un konditorejas izstrādājumi, kuriem pārdevēji nevarēji inspektoriem uzrādīt izcelsmi apliecinošus dokumentus.

Tā kā minēto preču tirgotāji nebija nodrošinājuši pārtikas izsekojamību, jo precei nebija pavaddokumentu, tika pieņemts lēmums atzīt pārtiku par izplatīšanai nederīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Dārzeņu audzētāji: Veikalos kā Latvijas produkti marķētie dārzeņi tiešām audzēti mūsu valstī

LETA, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja veikalos dārzeņi tiek marķēti kā Latvijas produkti, 98% gadījumu var ticēt, ka tie tiešām audzēti mūsu valstī, intervijā Latvijas Radio sacīja kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Savukārt tirgos pircējiem jārēķinās, ka par Latvijas produktiem tiek uzdoti importa dārzeņi. Atbildīgie dienesti gan ar to cīnoties, taču «katrai tantei līdzi izstāvēt nevar». Veikali tiek kontrolēti daudz stingrāk, līdz ar to mānīšanās notiek ļoti reti, turklāt pārsvarā cilvēcisku kļūdu dēļ.

Kā atzina Strazdiņa, ievesto dārzeņu īpatsvaram ir tendence palielināties - pēc Krievijas sankciju ieviešanas pieaugusi Eiropas Savienības (ES) valstu dārzeņu ražotāju iekšējā konkurence. Lielākais spiediens uz Latvijas tirgu ir no Polijas, kas no sankcijām cietusi visvairāk, jo tai Krievija bija liels dārzeņu un augļu noieta tirgus. Tāpat, Polijas zemniekiem vairāk produkcijas pārdodot Lietuvā, Latvijas tirgū aktīvāki ir arī mūsu kaimiņvalsts zemnieku produkcijas tirgotāji. Citu ES dalībvalstu dārzeņu pieplūdums Latvijā nav tik izjūtams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: No modes skatēm uz Rītausmas siltumnīcām

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dārzeņi kļuvuši lētāki, cenas tomēr augstākas nekā Viļņā un Tallinā

Sandra Dieziņa, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru