Quantcast
Ražošana

Veiktas izmaiņas Schneider Electric rūpnīcas Lexel Fabrika valdē

Dienas Bizness, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Elektropreču un iekārtu ražotāja «Schneider Electric» rūpnīcas Latvijā SIA «Lexel Fabrika» valdē notikušas izmaiņas - tajā iecelti divi jauni valdes locekļi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

12.februārī komercreģistrā ierakstītas izmaiņas, saskaņā ar kurām no SIA «Lexel Fabrika» valdes atbrīvoti valdes locekļi Yannick Francois Marie Pennuen un Tim Ziert.

Viņu vietā valdē iecelti Nora Friederike Strege un Laurent Marie Xavier-Francois Gueroux. Katram no jaunajiem valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

SIA «Lexel Fabrika» valdē, tāpat kā līdz šim, turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Bruno Laurent un valdes locekle Aija Reiņikova, kuriem arī ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

SIA «Lexel Fabrika» dibināta 1993.gadā, un tā specializējas elektromehānisko un elektronikas produktu ražošanā, tai skaitā izgatavo gaismas regulatorus, termostatus, kustību sensorus, dūmu detektorus, gaismas slēdžus. Tās pamatkapitāls ir 396 706 eiro un vienīgais īpašnieks - Dānijā reģistrētā kompānija «Shneider Nordic Baltic A/S».

2016.gadā SIA «Lexel Fabrika» apgrozījums bija 44,07 miljoni eiro, bet tā strādāja ar zaudējumiem 1,942 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja 253 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 749 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Schneider Electric, ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, izveidojis vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kuru uzņēmums tostarp izmantos kā jaunāko produktu izstāžu zāli. Daļa no esošajiem risinājumiem, kas izmantoti biroja izveides ietvaros, Latvijas tirgū būs pieejami tikai pēc biroja atklāšanas pasākuma.

Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki) uzsver, ka galvenais iemesls pārcelties uz jaunām biroju telpām ir Schneider Electric vēlme palielināt klātbūtni Latvijas tirgū. «Tā kā mums bija nepieciešams vairāk vietas un mēs esam tehnoloģiju līderis, vēlējāmies izveidot jauno biroju kā piemēru tam, kā roku rokā mijas energoefektivitāte, dizains un komforts.»

«Lai atrastu mums piemērotu biroju, bija nepieciešams samērā ilgs laiks, jo tirgū esošais piedāvājums patiesībā ir ļoti ierobežots. Mēs zinājām, ka ar mūsu tehnoloģiju palīdzību vēlamies izveidot vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kas būtu mūsu darbiniekiem mājīgs,» saka Igors Golubevs, Schneider Electric tirdzniecības direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Iespiedplates uzņēmumā Schneider Electric Riga Plant

Rūta Lapiņa, 26.01.2018

Tālāk raksta galerijā skatāms, kā top iespiedplates, kas tiek ražotas Schneider Electric grupā ietilpstošā elektromateriālu ražošanas uzņēmuma SIA Schneider Electric Riga Plant ražotnē Rīgā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pasaules vadošā uzņēmuma enerģijas vadības un automatizācijas jomā, starptautiskā koncerna «Schneider Electric» grupas uzņēmumā Latvijā - SIA «Lexel Fabrika», kas pašlaik maina nosaukumu uz SIA «Schneider Electric Riga Plant». Db.lv vēroja iespiedplašu ražošanas procesu.

Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

«Schneider Electric Riga Plant» Elektronikas ceha vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka iespiedplašu ražošanas līnijas ir vienas no tehnoloģiski sarežģītākajām iekārtām uzņēmumā. Rīgas fabrika pašlaik vairāk koncentrējas tieši uz iespiedplašu ražošanas paplašināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lexel Fabrika turpinājusi ieviest Rīgas ražotnes reorganizācijas plānu

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektropreču un iekārtu ražotāja «Schneider Electric» rūpnīca Latvijā SIA «Lexel Fabrika» 2018. gadā strādājusi ar apgrozījumu 65,843 miljonu eiro apmērā, kas bija par 27,4% jeb 14,178 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa pērn sasniedza 4,113 miljonus eiro, tas bija par 42,7% jeb 1,232 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā. Pagājušais bija otrais gads, kurā uzņēmums piedzīvoja strauju izaugsmi. 2017. gadā ražotāja apgrozījums pieauga par 17%.

SIA «Lexel Fabrika» apgrozījumu pērn, tāpat kā 2017.gadā, veicināja jaunu produktu ražošana un jaunas ražošanas līnijas ieviešana, kā arī produktu montāža, sacīts tā gada pārskatā.

SIA «Lexel Fabrika» ir vienīgais «Schneider Electric» ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs, un uzņēmums gandrīz visu produkciju eksportē. Pagājušajā gadā ieņēmumi no Latvijā pārdotās produkcijas un sniegtajiem pakalpojumiem bija vien 290 tūkstoši eiro, pārējā produkcija realizēta Eiropas Savienības un citās valstīs. «2018. gadā mēs turpinājām ieviest Rīgas ražotnes reorganizācijas plānu, lai palielinātu elektronisko ierīču ražošanas apjomus un nostiprinātu sadarbību ar mūsu radniecīgo sabiedrību ražotnēm Eiropā. Mēs esam veiksmīgi īstenojuši vairākus jaunus projektus, piemēram, elektronisko izstrādājumu ražošanas pārņemšanu no radniecīgajām sabiedrībām Vācijā, Šveicē, Spānijā, Francijā un Polijā,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Bulduru Dārzkopības vidusskolas telpās darbu uzsākusi profesionālās izglītības iestāde - mācību centrs "Magnum" un tā praktisko nodarbību klase.

Šī izglītības iestāde pamatā specializēsies elektrotehniķu apmācībā, kā arī pasniegs elektriķu specializētos kursus automātikā un vadības sistēmās. Apmācības tiks īstenotas kā pieaugušo izglītība.

"Lepojamies, ka varam būt pirmie Latvijā, kuri realizēs elektrotehniķu apmācības neklātienes formā. Mācību centrā "Magnum" pieredzējušu pasniedzēju vadībā sniegsim kvalitatīvu pieaugušo izglītību elektrotehnikas jomā, kā arī veidosim kursus automātikā un vadības sistēmās. Mācībās liels akcents tiks likts uz praktisko iemaņu attīstīšanu, lai sagatavotu pēc iespējas labākus nozares profesionāļus. Turklāt apmācības organizēsim pēc moduļu sistēmas, kā to praktizē arī citviet Eiropā," teic mācību centra "Magnum" vadītājs, pasniedzējs:Ainars Knipšis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture

Laura Mazbērziņa, 28.06.2018

20. gadsimta 60. gadu vidū putnu fabrikas uzcelšana būtiski izmainīja dzīvi Ķekavā. Līdz ar fabriku «izauga» arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību uzņēmuma valdei un pieprasa tās atkāpšanos

LETA, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājas kafijas fabrikas apgrozījums audzis, zaudējumi sarukuši

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Liepājas kafijas fabrika» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 1,875 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus, tie bija 17 tūkstoši eiro jeb teju sešas reizes mazāk nekā 2016.gadā.

2017.gadā SIA «Liepājas kafijas fabrika» turpināja ražot šķīstošo kafiju un pēc pasūtījuma tā ražoja arī malto kafiju. Latvijā uzņēmums pārdeva produkciju 36% apmērā no kopējā apgrozījums, savukārt pārējo eksportēja, ievērojamāko pārdošanas apjomu pieaugumu sasniedzot Ukrainā.

Uzņēmuma eksportētās produkcijas apmērs pērn veidoja 64% no apgrozījuma, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad SIA «Liepājas kafijas fabrika» eksportēja 55% no kopējā apgrozījuma.

2017.gada beigās SIA «Liepājas kafijas fabrika» nodarbināja 27 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līvānu kūdras fabrikas lielākais īpašnieks palielina savu līdzdalību uzņēmumā

Db.lv, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Līvānu kūdras fabrika» lielākais īpašnieks Nīderlandē reģistrētais uzņēmums «Van Dongen Beheer B.V.» palielinājis savu līdzdalību kūdras fabrikā, iegūstot savā īpašumā kapitāla daļas, kuras iepriekš piederēja citam Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam «Vadoin B.V.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim «Van Dongen Beheer B.V.» piederēja 63,89% kūdras fabrikas kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» piederēja kapitāldaļas 28,78% apmērā no uzņēmuma pamatkapitāla.

Taču šī gada jūlijā reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām «Van Dongen Beheer B.V.» pieder 92,67% SIA «Līvānu kūdras fabrika» kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» vairs nav starp uzņēmuma dalībniekiem. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.jūlijā.

Neskatoties uz SIA «Līvānu kūdras fabrika» tiešo dalībnieku maiņu, tā patiesā labuma guvējs nav mainījies - tā ir Thanja Van Dongen, kura kontrolē gan «Van Dongen Beheer B.V.», gan «Vadoin B.V.».

Pārējie uzņēmuma dalībnieki - Nīderlandē reģistrētā kompānija «Fred van Dongen B.V.» ar 5% kapitāldaļu, Nīderlandes pilsonis Freddy Gerardus Van Dongen ar 2,25% kapitāldaļu, kā arī Latvijas pilsoņi Jānis Dubovskis un Kaspars Dubovskis, kuriem katram pieder pa 0,04% uzņēmuma pamatkapitāla daļu - nav mainījušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Irina Maligina atcelta no Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes

LETA, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada mirušā uzņēmēja Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina atcelta no medikamentu ražotājas AS «Olainfarm» lielākā akcionāra SIA «Olmafarm» valdes, liecina «Firmas.lv» informācija.

Valērija Maligina līdzmantinieču un meitu Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas pārstāvis advokāts Haralds Velmers aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši līdzmantinieku vairākuma lēmumam, šā gada 2.janvārī veiktas izmaiņas «Olmafarm» valdē.

Par «Olmafarm» vienīgo valdes locekli Irinas Maliginas vietā iecelta Milana Beļeviča, kura iepriekš bijusi «Olainfarm» padomes locekle.

«Olmafarm» kapitāldaļas starp Valērija Maligina mantiniecēm ilgstoši netika sadalītas, bet Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka kopš 2018.gada 6.novembra akcionāri ir Nika Saveļjeva (33,33%), Anna Emīlija Maligina (33,33%) un mirušais Valērijs Maligins (33,33%).

«Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA sacīja, ka šīs izmaiņas «Olainfarm» darbību nekādā veidā neietekmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieauga par 11,7% jeb 7,257 miljoniem eiro un bija 69,313 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums atsācis pelnīt - tā peļņa pēc nodokļiem bija 2,107 miljoni eiro, pretēji zaudējumiem iepriekš.

«Pārskata gads putnkopības nozarē raksturojams kā daļēji stabils,» sacīts AS «Putnu fabrika Ķekava» pārskatā. Pieprasījums pēc putnu gaļas uzņēmuma galvenajos noieta tirgos saglabājās noturīgs ar pieauguma tendenci, savukārt izmaksu ziņā netika novērotas būtiskas putnu barības sastāvdaļu, kā arī energoresursu cenu svārstības.

Pārskata gadā uzņēmums saražoja 32,3 tūkstošus tonnas putnu kautsvara, kas bija par 2,2% vairāk nekā 2016./2017.gadā.

AS «Putnu fabrika Ķekava» 2017./2018. finanšu gadā renovēja un nodeva ekspluatācijā piecas putnu kūtis, rekonstrukcijas darbiem piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tāpat putnu fabrikā instalētas jaunas iekārtas svaigu un pārstrādātu putnu gaļas izstrādājumu ražošanai. Kopējais kapitālieguldījumu apmērs pārskata gadā sasniedza 4,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS PNB Banka jaunie akcionāri gatavi bankā iepludināt 146 miljonus eiro

Žanete Hāka, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maligina: Izmaiņas SIA Olmafarm valdē ir prettiesiskas un ir apstrīdētas

Db.lv, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā ir noticis prettiesisks mēģinājums atcelt Irinu Maliginu no «Olainfarm» lielākā akcionāra - SIA « Olmafarm» valdes, lomentējot reģistrētās izmaiņas AS «Olainfarm» lielākā akcionāra SIA «Olmafarm» valdē, norāda AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētāja vietniece Irina Maligina.

«Pretlikumīgās darbības ir apstrīdētas Uzņēmumu reģistrā un tiesībsargājošās institūcijas jau ir uzsākušas izmeklēšanu, vai notikušais uzņēmumu reģistrā ir atsevišķu darbinieku neprofesionālas rīcības rezultāts, vai arī tām ir koruptīvs raksturs,» teikts viņas paziņojumā.

«Veiktās izmaiņas ir pretrunā ar Olmafarm statūtiem, kas nosaka, ka izmaiņas valdē var veikt tikai ar trīs ceturtdaļu akcionāru balsojumu. Šāds balsojums nav noticis, un līdz ar to izmaiņas valdē neatbilst statūtiem. Līdz pat 2. janvārim, kad tika veiktas izmaiņas LR Uzņēmumu reģistrā, 100% Olmafarm kapitāldaļu īpašnieks bija Valērijs Maligins,» norāda I. Maligina.

«Šobrīd varam uzskatīt, ka tas ir tikai kārtējais mēģinājums gadu mijā ar netīrām metodēm ietekmēt Latvijas farmācijas uzņēmuma Olainfarm darbu. Jau iepriekš pret uzņēmumu tika izvērsta melnā komunikācijas kampaņa, bija mēģinājumi uzņēmumu pārņemt reiderisma ceļā. Pateicoties uzņēmuma komandas profesionālajam darbam, visi šie uzbrukumi tika novērsti un uzņēmums pērn spēja pat nozīmīgi kāpināt finanšu rādītājus, tādējādi veiksmīgi turpinot V.Maligina iecerēto Olainfarm attīstības vīziju,» saka I. Maligina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem uz tehnoloģiju uzņēmumu fona grūti izskatīties nozīmīgiem

Korporatīvajā vidē, šķiet, nekas nav mūžīgs, un šā mēneša otrajā pusē pēc vairāk nekā gadsimta ritējuma no ASV Dow Jones Industrial indeksa aprēķina tika lemts izņemt ilggadējā tā dalībnieka un pēdējā palikušā oriģinālā biedra General Electric akcijas. Šī uzņēmuma akciju izmaiņas šī leģendārā 30 lielas kapitalizācijas, ļoti aktīvi tirgotu publiski kotētu uzņēmumu vērtspapīru indeksa veidošanā tika izmantotas kopš 1907. gada. Līdz ar GE aiziešanu par vecāko Dow biedru kļūst Procter & Gamble, kura vērtspapīri tā aprēķinā izmantoti kopš 1932. gada.

Laiki mainās

Šāds lēmums ataino General Electric, kura kādreiz tika uzskatīta par pašu varenāko ASV kompāniju (reiz tas kapitalizācijas ziņā bija lielākais ASV uzņēmums), norietu. General Electric pēdējā laikā negatīvi ietekmējusi izejvielu cenu samazināšanās, milzīgie uzņēmuma parādi un grūtības ar konkurētspēju. Tāpat uzņēmums ziņojis, piemēram, par dividenžu cirpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmaiņas AS Rīgas Farmaceitiskā fabrika vadībā

Monta Glumane, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas akciju sabiedrības «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» (RFF) vadībā, un par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuvusi Diāna Stepiņa-Gauja.

Līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Bāliņš darbu šajā uzņēmumā ir pārtraucis un savu karjeru turpinās ārpus RFF. Diāna Stepiņa-Gauja kļuvusi par valdes priekšsēdētāju arī RFF meitas uzņēmumā SIA «Jonnex-farma».

«Esmu gandarīta, ka, apstiprinot RFF valdes priekšsēdētājas amatam, uzņēmuma akcionāri ir novērtējuši manu līdzšinējo veikumu un pieredzi. Uzņēmumam ir izvirzīti jauni mērķi tālākai izaugsmei. Kopā ar kolēģiem to realizācija ir mūsu turpmākā ikdienas darba uzdevums,» saka Diāna Stepiņa-Gauja.

Veiktas izmaiņas arī RFF padomē. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Josifs Apts.

AS «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» ir Latvijas farmaceitisko preparātu ražošanas uzņēmums un viens no augu valsts ārstniecisko līdzekļu (herbal medicines) ražotājiem Baltijā. «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» piedāvā vairāk nekā 90 nosaukumu ārstniecības līdzekļu: tinktūras, ekstraktus, šķidrumus iekšķīgai un ārīgai lietošanai, sīrupus, ziedes, pulverus, uztura bagātinātājus, grūtniecības noteikšanas testus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrikas Ķekava apgrozījums pērn pārsniedzis 69 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pērn pieaudzis par 11,6% jeb 7,2 miljoniem eiro, sasniedzot 69, 3 miljonus eiro, liecina auditoru apstiprinātais uzņēmuma pārskats par 2017./18. finanšu gadu.

«Ķekava» neto peļņa pārskata periodā sasniegusi 2,1 miljonus eiro.

Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi saražotās produkcijas apjoma un ražošanas kapacitātes palielināšana, kā arī eksporta attīstība esošajos un jaunos tirgos.

«Pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai gaļas izcelsmei, bet arī putnu labturībai. Līdz ar to aug ražotāju atbildība un attiecīgi būtiski pieaug produktu kvalitāte. Pēdējo divu gadu laikā Ķekava investējusi 4,2 miljonus kvalitātes paaugstināšanas pasākumos un ražošanas infrastruktūrā, kā arī pirmie Baltijā esam ieviesuši ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt veselīgus putnus un piedāvāt pircējam produktu ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām. Esmu patiešām lepns, ka investīciju un darba rezultātā veiksmīgs gads bijis visiem Linas Agro uzņēmumiem Latvijā un īpaši esmu gandarīts par Ķekava finanšu sniegumu,» teic AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienests (VID) negaidīti bloķējis SIA Fabrika Rauna bankas kontus; uzņēmumā uzskata, ka šāda veida situācijas signalizē, ka princips Konsultē vispirms nedarbojas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnā gada oktobrī SIA Fabrika Rauna pieteicās atbalsta pasākumam nokavējuma un soda naudas dzēšanai, kas, kā norāda uzņēmuma īpašnieks Armands Cinis, nemaz nebija nepieciešams, jo aktuālais nodokļu saistību apjoms uzņēmuma tā brīža finanšu situācijai bija nenozīmīgs, taču pieteikums tika aizpildīts ar domu, ka varbūt noderēs. Programmas noteikumi paredz, ka visiem tās dalībniekiem nodokļu apmaksa jāveic stingri noteiktajos termiņos, citādi uzņēmums no programmas var tikt izslēgts. Kļūdaini nenomaksātie nodokļi atbalsta programmas ietvaros komersantam gan sagādāja krietni lielākas rūpes, kas faktiski uz laiku paralizēja SIA Fabrika Rauna darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm: Maligina atbrīvota uzņēmumu izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas SIA «Silvanols» valdē, tostarp no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvojot Elīnu Maliginu, ir uzņēmuma akcionāru lēmums un tas ir pieņemts, lai veicinātu «Silvanols» izaugsmi un konkurētspēju, informēja «Silvanols» mātesuzņēmumā AS «Olainfarm».

Šī motivācija esot attiecināma arī uz pārmaiņām vēl viena «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Longgo» valdē.

No Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

Salvis Lapiņš saglabās AS Olainfarm valdes locekļa amatu

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Miris Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvkompānijai Velve jauns valdes priekšsēdētājs ar pieredzi RB Rail

Lelde Petrāne, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas SIA "Velve" valdes struktūrā notikušas izmaiņas – no 4. marta uzņēmuma vadības komandai pievienojies Kaspars Rokens, kas turpmāk ieņems valdes priekšsēdētāja amatu.

K. Rokens ir energobūvniecības eksperts ar pieredzi starptautisku uzņēmumu vadībā. Iepriekš K. Rokens bijis AS "RB Rail" valdes loceklis un operacionālais direktors un bijis atbildīgs par transporta infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

Pirms tam darbojies kā SIA "Schneider Electric Latvia" valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma vadītājs Latvijā un Baltijā, kur viņa pārziņā bija elektroiekārtu ražošana un tirdzniecība un energoefektīvu risinājumu attīstība.

"Ceru ar savu darbu pavērt uzņēmumam jaunas attīstības iespējas modernizācijas, BIM sistēmas izmantošanas un dzelzceļa infrastruktūras apguves virzienā," pauž jaunais SIA "Velve" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga apturēs investīcijas un pārskatīs personāla izmaksas

Lelde Petrāne, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ gandrīz pilnībā apturētā aviosatiksme ir likusi lidostas "Rīga" valdei apstiprināt ārkārtējus budžeta taupīšanas pasākumus - par 85% tiks samazināti visi investīciju projekti, par 60% - saimnieciskās darbības izmaksas un par 40% - personāla izmaksas.

"Diemžēl valde ir spiesta pieņemt šādus lēmumus, jo lidostas ieņēmumi ir kritiski zemā līmenī - kopš krīzes sākuma ieņēmumu kritums ir sasniedzis 98%. Turklāt pēc ekspertu prognozēm aviācijas nozares atgūšanās notiks ļoti lēni un pakāpeniski. Līdz šim ierastās ceļošanas iespējas tik ātri neatgriezīsies gan vienkāršas piesardzības, gan pārvietošanās ierobežojumu, gan arī krīzes ekonomisko seku dēļ," norāda lidostas "Rīga" valde.

Valde uzsver, ka kapitālsabiedrības pagājušā gada un šā gada sākuma pozitīvie finanšu rezultāti īstermiņā ļauj pilnībā segt darbinieku algas un operatīvās izmaksas. Uzņēmums kopš krīzes sākuma ir optimizējis procesus un samazinājis izmaksas, taču pesimistiskās prognozes par aviācijas nozares atkopšanos Eiropā pēc krīzes beigām liek pieņemt vēl smagākus lēmumus. Tādēļ būtiskas izmaiņas skars arī lidostas "Rīga" personāla politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru