Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Voldemārs, kura produkcija pazīstama ar zīmolu Valdo, plāno pelēkos zirņus Eiropas Savienībā (ES) pozicionēt kā unikālu Latvijas produktu, stāsta uzņēmuma komercdirektore Iveta Švarce.

Viņa stāstīja, ka pelēkie zirņi ir unikāls Latvijas produkts, ko īpaši iecienījuši latvieši, tāpēc citviet ES plānots pelēkos zirņus piedāvāt kā mūsu valstī īpaši audzētu produktu.

Pagaidām Valdo domā, kādā veidā prezentēt un pozicionēt pelēkos zirņus ES, taču plašākas aktivitātes paredzētas šā gada rudenī, kad Latvijā būs ienākusies zirņu raža.

Pēc I. Švarces sacītā, Valdo patlaban tirgo aptuveni 80% no visiem Latvijā nopērkamajiem pelēkajiem zirņiem, taču uzņēmuma produktu portfelī pelēkie zirņi ieņem nelielu daļu.

Patlaban lielākā daļa Valdo pelēko zirņu tiek tirgota Latvijā un tajās ES valstīs, kurās dzīvo latvieši, taču pēc pelēko zirņu pārdošanas veicināšanas kampaņas ES, uzņēmums paredz, ka šo Latvijas produktu novērtēs arī citu valstu iedzīvotāji.

Politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) 11.Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka valdošās koalīcijas vienošanās attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju kvotu ieviešanu no 2014.gada kalpos par augsni valsts amatpersonām privāta labuma gūšanai, veicinot korupciju valstī, jo termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas process kļūst necaurskatāms un manipulējams.

«Šī vienošanās ir ne tikai pretrunā principiem, ko deklarē pati koalīcija, bet arī rada haosu un papildu administratīvo slogu nekustamā īpašuma nozarei, papildus izdevumus valsts pārvaldei, kā arī kalpo par augsni valsts amatpersonām privāta labuma gūšanai, veicinot korupciju valstī, jo termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas process kļūst necaurspīdīgs un manipulējams,» norāda Saeimas SC frakcijas deputāts Ivars Zariņš.

Viņš norāda, ka šāds risinājums nesaskan ar liberālisma principiem par minimālu valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos, ko tik uzstājīgi aizstāv pati valdošā koalīcija katru reizi, kad sabiedrība gaida no tās izlēmīgu rīcību.

Reaģējot uz ažiotāžu, kas radusies sakarā ar Maiju kalendārā it kā paredzamo pasaules galu 21.decembrī, “Valdo” Latvijas kolektīvās iepirkšanās atlaižu portālos piedāvā iegādāties pārtikas preču komplektu “Pasaules gala pārdzīvošanas paka”.

“Pasaules gala pārdzīvošanas pakā” ir 10 sērkociņu kastīšu komplekts un 10 pārtikas produkti, tai skaitā rupjais sāls, rīsi, prosa, auzu pārslas, zivju konservi Heks tomātu mērcē, skumbrijas fileja eļļā Rīgas Zelts”, dzeramais ūdens Ķekavas Avots”, kā arī cūkas gaļas, zosu gaļas un putna gaļas pastētes.

“«Šis, protams, nav nekāds ekstrēmas izdzīvošanas komplekts. Un mēs arī negatavojamies un neticam pasaules galam 21.decembrī. Šāds komplekts ir vairāk reklāmas akcija,”» skaidro “Valdo” komercdirektore Iveta Švarce.

“«Vienlaicīgi arī mudinām cilvēkus aizdomāties, ka katrā mājā šādām lietām ir jābūt. Var taču gadīties tā, ka dienu vai pat vēl ilgāk nevaram iepirkties, gan tāpēc, ka paši līdz veikalam netiekam, gan arī tāpēc, ka problēmas var būt veikalā. Arī šajās dienās tik daudzi cilvēki bija ieputināti savās privātmājās, citkārt rajonā pazūd elektrība un attiecīgi arī veikali nestrādā, vēl citkārt ir īslaicīgas problēmas bankā, un tāpēc var nestrādāt norēķinu kartes,”» potenciālās problēmas uzskaita I. Švarce.

Beidzot ir oficiāli pasludināts, kas faktiski bija skaidrs jau ilgstoši – Ziemeļkorejā nav nekāds komunisms, bet gan monarhija, atsaucoties uz Dienvidkorejas laikrakstu Chosun Ilbo, raksta South China Morning Post.

Korejas pussalas ziemeļvalsts ir pārskatījusi savas vienīgās politiskās partijas – Korejas Strādnieku partijas – Desmit pamatprincipus, rakstīts laikraksta interneta vietnē. Tā mērķis ir leģitimizēt jau trešajā paaudzē valdošās Kimu ģimenes varu, paceļot to mītiski simboliskā augstumā. Jaunajā redakcijā teikts, ka partija «uz mūžiem uzturēs Baekdu asinslīniju». Baekdu ir valsts augstākais kalns ar vairākām virsotnēm līdz 2000 metru augstumā, no kura apkaimes nākusi valdošā Kimu dzimta.

Tiek lēsts, ka no ārpasaules sevišķi noslēgtajā valstī šī formālā izmaiņa notikusi jau jūnijā. Tā ir pirmā izmaiņa valdošās vienas partijas pamatlikumā kopš 1974. gada.

Krievijas sabiedrība pašlaik ir sašķelta starp tiem, kas vēlas redzēt Vladimira Putina režīma beigas, un starp tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ viņu atbalsta. Visticamāk, V. Putinam izdosies uzvarēt 4. martā notiekošajās prezidenta vēlēšanās, raksta Bloomberg Businesweek.

Medijs uzsver, ka tomēr opozīcijas kustības pārsteidzošā apņēmība radījusi bažas – vai V. Putinam tik tiešām izdosies noturēties amatā abus nākamos termiņus. Pašlaik svarīgākais jautājums Krievijai un arī visai pasaulei ir – kāds būs nākošais V. Putina prezidentūras posms, kā arī – kādu ceļu mēros Krievija pēc viņa.

Viena no galvenajām V. Putina rīcībā esošajamā vērtībām pašlaik varētu būt Krievijas iedzīvotāju atmiņa, norāda Businesweek. Deviņdesmito gadu nopietnākā Krievijas politiskā krīze – 1993. gada oktobrī notikušais konflikts starp Borisu Jeļcinu un likumdevējvaru, kas beidzās ar asinsizliešanu un vairāku simtu cilvēku bojāeju. Pašlaik tikai rets opozīcijas aktīvists ir vardarbīgi noskaņots, bet liela daļa ir pārliecināta, ka V. Putins šodien ar atklātu sacelšanos izrīkotos daudz bargāk.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, šodien žurnālistus brīfingā informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands.

Valdē vēl apstiprināti Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Lubāns norādīja, ka valdei ir doti precīzi uzdevumi - rast veidu, kā mazināt uzņēmuma budžeta deficītu, tāpat jālemj par vilcienu nomas iepirkuma iespējamo turpināšanu. Šodien iepazīstoties ar operatīvo finanšu situāciju uzņēmumā, Lubāns sapratis, ka būs arī jāpielieto krīzes menedžmenta metodes. Risinājumu nomas iepirkumam valde piedāvāšot divu nedēļu laikā, bet budžeta deficīta risinājumus mēģināšot rast divu mēnešu laikā.

Lubāns skaidroja, ka vispirms jāizvērtē vilcienu nomas līdzšinējā konkursa procedūra, kā arī iespējamie riski, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Patlaban tikšot izvērtēts, cik pamatotas ir uzvarētāja piedāvātās darījuma summas, un Lubāns neizslēdza iespēju, ka sagatavoto līgumu ar Stadler varētu arī neparakstīt. Taču vispirms esot jāizpēta iepirkuma juridiskais rāmis, tad arī valde sapratīšot, kādā situācijā uzņēmums ir un uz kurieni virzīties tālāk. Attiecībā uz otru pretendentu Hyundai Lubāns norādīja, ka patlaban viņam nav informācijas, kāpēc Hyundai piedāvājums ir noraidīts un cik lieli riski būtu, ja pārskatītu iepirkuma komisijas lēmumus. Par to, cik plašas ir manevra iespējas, uzņēmuma valde SM ziņošot pēc divām nedēļām. Būtiska esot arī abu iepirkuma pretendentu nostāja un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumi. Pagaidām Lubānam nebija informācijas, ka Hyundai ir iesniedzis birojam sūdzību.

Pirms gada mirušā uzņēmēja Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina atcelta no medikamentu ražotājas AS «Olainfarm» lielākā akcionāra SIA «Olmafarm» valdes, liecina «Firmas.lv» informācija.

Valērija Maligina līdzmantinieču un meitu Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas pārstāvis advokāts Haralds Velmers aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši līdzmantinieku vairākuma lēmumam, šā gada 2.janvārī veiktas izmaiņas «Olmafarm» valdē.

Par «Olmafarm» vienīgo valdes locekli Irinas Maliginas vietā iecelta Milana Beļeviča, kura iepriekš bijusi «Olainfarm» padomes locekle.

«Olmafarm» kapitāldaļas starp Valērija Maligina mantiniecēm ilgstoši netika sadalītas, bet Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka kopš 2018.gada 6.novembra akcionāri ir Nika Saveļjeva (33,33%), Anna Emīlija Maligina (33,33%) un mirušais Valērijs Maligins (33,33%).

«Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA sacīja, ka šīs izmaiņas «Olainfarm» darbību nekādā veidā neietekmēs.

Sola uzlabot ostu pārvaldību; mēģinās atlaist Rīgas brīvostas pārvaldnieku, kurš pēc tam gatavs rakstīt memuārus

Strauji tuvojoties oktobra sākumā gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, valdības ministri turpina izmantot ikvienu iespēju publicitātes un savas pazīstamības celšanai, vēl jo vairāk, ja viņu vēstījums ir pozitīvs. Satiksmes ministra Anrija Matīsa gadījumā gan jārunā par vairākām samilzušām problēmām, kuru ignorēšana šobrīd nebūtu iespējama pat tad, ja netuvotos parlamenta vēlēšanas. Proti, arvien acīmredzamāks kļūst vismaz pāris gadu procesā iesaistītajiem zināmais risks, ka netiks sasniegts Krievu salas projekta (ogļu pārkraušanas pārcelšana no Rīgas centra uz Daugavas kreiso krastu) mērķis un nebūs pilnībā attiecināms Kohēzijas fonda 77 milj. eiro līdzfinansējums. Tas savukārt liecina par to, ka valsts īsti nekontrolē, kā tiek izmantoti Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. Tāpat degoši ir jautājumi par transporta jomas uzņēmumu problēmām Krievijas reakcijas dēļ uz ES sankcijām. Taču nav nekādu garantiju, ka atsevišķos jautājumos vienkārši tiek vilkts laiks, imitējot darbību, problēmas risinājumu atstājot nākamo 100 parlamenta deputātu ziņā.

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Šodien, 22.aprīlī, VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome devusi piekrišanu izmaiņām koncerna uzņēmumu valdes sastāvos.

Par SIA LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) jauno valdes locekli apstiprināts līdzšinējais LDz RSS Lokomotīvju remonta centra direktors Sergejs Karpačovs.

S. Karpačovs, kurš dzelzceļa nozarē strādā kopš 1991. gada, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu grādu mašīnzinātnēs, bet Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā saņēmis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Līdz šim bijis LDz RSS Lokomotīvju remonta centra galvenais inženieris, direktora pirmais vietnieks un vēlāk - Lokomotīvju remonta centra direktors.

LDz RSS valdē S. Karpačova kompetencē būs tehnisko procesu pārraudzība, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana. S. Karpačovs LDz RSS valdē ievēlēts, nomainot Andreju Čirvu, kurš nolēmis pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar LDz RSS.

Amatu a/s Latvenergo valdē ir atstājis par IT jomu atbildīgais Arnis Daugulis, viņa vietā nākusi finanšu speciāliste Zane Kotāne.

Par to liecina Lursoft publicētā informācija. «Šīs bija Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura rosinātas pārmaiņas uzņēmuma valdē. Zane Kotāne ir specializējusies finanšu lietās, vadījusi vairākas prestižas auditorkompānijas. Tā kā Latvenergo stratēģija ir aktīvāka virzība tirgū, tad tika pieņemts lēmums piesaistīt Latvenergo komandai šādas nozares profesionāli,» Db.lv stāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Viņš skaidroja, ka līdz ar to Latvenergo valdē divās daļās ir ticis sadalīti līdzšinējā valdes locekļa Ulda Barisa pienākumi, kurš turpmāk atbild par uzņēmuma virzību tirgū, bet Zane Kotāne tieši par finanšu jautājumiem. Bez viņiem Latvenergo valdē vēl ir arī Māris Kuņickis, kura kompetencē ir elektroenerģijas ražošanas jautājumi un Arnis Kurgs, kas veic dažādas administrācijas atbalsta funkcijas, bet valdes priekšsēdētāja pienākumus kopš pērnā gada 15. novembra pilda Āris Žīgurs.

Viestura Silenieka (ZZS) vietā Rīgas brīvostas valdē ieceltā advokāte Inga Antāne praktizē birojā Triniti, kas pārstāvēja Vācijas uzņēmumu Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft (Möbius) brīvostas pārvaldes rīkotajā daudzu miljonu iepirkuma konkursā par infrastruktūras attīstību Krievu salā.

Uzņēmums šajā konkursā palika otrajā vietā, lai gan tā piedāvājums bija par 13 miljoniem latu lētāks nekā uzvarējušajai būvniecības magnāta Gunta Rāvja pārstāvētajai pilnsabiedrībai BMGS S.

Möbius piedāvājuma cena šajā iepirkuma konkursā bija aptuveni 76 miljoni latu, bet BMGS S - gandrīz 89 miljoni latu. Möbius iesniedza sūdzību par konkursa rezultātiem, un pērn decembrī Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza ostai slēgt līgumu ar BMGS S, bet šā gada sākumā Rīgas brīvostas pārvalde atkal atzina BMGS S par uzvarētāju.

Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka I. Antāne strādā juridisko biroju apvienībā Triniti, savukārt Triniti mājaslapā norādīts, ka birojs pārstāv Möbius Rīgas brīvostas pārvaldes rīkotajā slēgtajā konkursā «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīgā, Latvija». Krievu salas projekta kopējās izmaksas ir plānotas aptuveni 105 miljonu latu apjomā, un Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums varētu būt 52 miljoni latu.

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Valdība šodien nolēma veikt izmaiņas Rīgas un Ventspils brīvostu valžu sastāvā.

Ekonomikas ministra izvirzītais pārstāvis Artis Stucka atbrīvots no darba Rīgas brīvostas valdē. Viņa vietā ostas valdē iecelts Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Viņš varēs apvienot abus šos amatus un saglabās arī citus amatus, paliekot Valmieras pilsētas kapitāldaļu turētājs SIA VTU Valmiera un SIA Vidzemes slimnīca.

Stucka saglabājis vietu Rīgas brīvostas valdē, bet turpmāk tajā pārstāvēs Satiksmes ministriju. Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš no šī amata atbrīvots.

Šā gada sākumā ir noticis prettiesisks mēģinājums atcelt Irinu Maliginu no «Olainfarm» lielākā akcionāra - SIA « Olmafarm» valdes, lomentējot reģistrētās izmaiņas AS «Olainfarm» lielākā akcionāra SIA «Olmafarm» valdē, norāda AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētāja vietniece Irina Maligina.

«Pretlikumīgās darbības ir apstrīdētas Uzņēmumu reģistrā un tiesībsargājošās institūcijas jau ir uzsākušas izmeklēšanu, vai notikušais uzņēmumu reģistrā ir atsevišķu darbinieku neprofesionālas rīcības rezultāts, vai arī tām ir koruptīvs raksturs,» teikts viņas paziņojumā.

«Veiktās izmaiņas ir pretrunā ar Olmafarm statūtiem, kas nosaka, ka izmaiņas valdē var veikt tikai ar trīs ceturtdaļu akcionāru balsojumu. Šāds balsojums nav noticis, un līdz ar to izmaiņas valdē neatbilst statūtiem. Līdz pat 2. janvārim, kad tika veiktas izmaiņas LR Uzņēmumu reģistrā, 100% Olmafarm kapitāldaļu īpašnieks bija Valērijs Maligins,» norāda I. Maligina.

«Šobrīd varam uzskatīt, ka tas ir tikai kārtējais mēģinājums gadu mijā ar netīrām metodēm ietekmēt Latvijas farmācijas uzņēmuma Olainfarm darbu. Jau iepriekš pret uzņēmumu tika izvērsta melnā komunikācijas kampaņa, bija mēģinājumi uzņēmumu pārņemt reiderisma ceļā. Pateicoties uzņēmuma komandas profesionālajam darbam, visi šie uzbrukumi tika novērsti un uzņēmums pērn spēja pat nozīmīgi kāpināt finanšu rādītājus, tādējādi veiksmīgi turpinot V.Maligina iecerēto Olainfarm attīstības vīziju,» saka I. Maligina.

No 2011.gada 1.janvāra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos, kustību sarakstos, kā arī pieturvietu nosaukumos.Sabiedriskā transporta kopējais reisu skaits netiks samazināts, un izmaiņas veiktas, lai sinhronizētu transportlīdzekļu atiešanas un pienākšanas laikus pieturvietās, informē Rīgas satiksme.

Īpaša uzmanība jāpievērš trolejbusu pasažieriem, jo izmaiņas tiks veiktas visu trolejbusu maršrutu darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos. Izmaiņas būs arī sekojošos autobusu maršrutu darba dienu un brīvdienu kustības sarakstos – 1., 2., 3., 5., 11., 13., 14., 21., 24., 33., 37., 40. un 41. Savukārt 36.autobusu maršrutā tiks veiktas izmaiņas brīvdienu kustības sarakstā vienam atiešanas laikam. Lielākās izmaiņas skars 2. un 24.autobusu maršrutu kustības sarakstus – tie tiks koriģēti atbilstoši pasažieru plūsmai un plānoti tā, lai nebūtu situācijas, kad abi pieminētie maršruti pieturvietā ierodas vienlaikus, jo abi šie maršruti gandrīz pilna maršruta garumā dublē viens otru. Tramvaju maršrutos un kustības sarakstos izmaiņas nav veiktas.

Laikā no 2011.gada janvāra līdz šā gada aprīlim pieaudzis darbinieku skaits, par kuriem sociālās iemaksas veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veiktas 99,6% no darba devēju norādītās iemaksu summas, un par 88,9 % jeb 291,5 tūkstošiem darbinieku iemaksas veiktas pilnā apmērā.

Kopumā pētījumā analizēta informācija par cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 328 tūkstoši cilvēku jeb 32% no visiem cilvēkiem, kas minētajā laika periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) reģistrēti kā darba ņēmēji.

LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā.

Krieviju tuvā nākotnē sagaida vai nu masu protesti, vai stagnācija, vai būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, secinājuši kaimiņvalsts Stratēģisko izstrāžu centra zinātnieki.

Pētījumā apskatīta Krievijas iedzīvotāju attieksme pret valdošo varu. Tajā secināts, ka Krievijas iedzīvotāji pret valsts varu noskaņojas aizvien negatīvāk un pieaug tādu cilvēku skaits, kuriem kā risinājums valsts problēmām šķiet revolūcija.

Pētījumā secināts, ka Krievijā ievērojami krities atbalsts valdošajai varai un prezidentam Vladimiram Putinam. Uzticības līmenis V. Putinam 2012. gada septembrī samazinājies līdz 42% atzīmei, kas bijis zemākais rādītājs kopš 2003. gada. Zinātnieki pieļauj, ka nākamajā gadā V. Putina atbalstītāju un neatbalstītāju skaits valstī varētu būt vienāds, atsaucoties uz pētījuma rezultātiem vēsta Lenta.ru.

Lielākais drauds banku nozarei slēpjas pārmērīgā normatīvajā un politiskajā regulējumā, kas savulaik ieviests, reaģējot uz finanšu sektora krīzi, uzskata PwC sadarbībā ar Finanšu inovāciju izpētes centru (CSFI) pasaulē veiktā aptauja.

Latvijas banku nozarē, kas ir diezgan sadrumstalota, kā augstākie riski tika minēti rentabilitāte un riska cena, trešajā un ceturtajā vietā atstājot regulējumu un politisko ietekmi.

Respondenti min, ka regulējuma ietekme uz komercdarbību kļūst pārmērīga un apgrūtinoša, un var kaitēt bankām, kā arī bremzēt kopējās tautsaimniecības atveseļošanos.

«Pārmērīgs regulējums traucē gūt ieņēmumus ilgtermiņā un mazina biznesa procesu efektivitāti,» ir pārliecināts risku departamenta vadītājs kādā Latvijas bankā, savukārt citas bankas vadītājs uzskata, ka regulējums rada pārmērīgi augstas fiksētās izmaksas kombinācijā ar neelastīgu biznesa modeli, īpaši mazajās valstīs. Šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijas bankas daudz biežāk minēja jaunattīstības tirgus kā augstu risku nozares attīstībai.

BAS kapitāldaļu īpašnieku maiņas gadījumā Uzņēmumu reģistra prakse esot visnotaļ apšaubāma un būtībā ļaujot leģitimizēt reiderismu.

To DB sacīja SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijusī valdes locekle Inga Piterniece, kas attiecīgu sūdzību ir iesniegusi arī LR Uzņēmumu reģistra (UR) galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim. «Pēc Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma dalībnieku maiņu UR var iesniegt tikai esošā, tur reģistrētā uzņēmuma valde, vai tā valde, kuru iecēluši sabiedrības dalībnieki, kurus UR reģistrētā valde ir ierakstījusi dalībnieku reģistrā. Pēc tam, kad dalībnieku maiņa ir reģistrēta, jaunie dalībnieki var mainīt uzņēmuma valdi, ja tā vēlas.

Šajā gadījumā ir noticis pilnīgi savādāk - pieteikumu izmaiņām UR ir iesniegusi jaunā uzņēmuma valde, lai gan esošā valde nav autorizējusi uzņēmuma dalībnieku maiņu. Taču UR šīs izmaiņas mierīgi ir reģistrējis. Kāds tam ir pamatojums?» neizpratnē ir I. Piterniece, norādot, ka šajā gadījumā UR rīcība ir visai apšaubāma un, ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā telpā notiekošo diskusiju par uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas jeb reiderisma ierobežošanu, liek domāt, ka šajā konkrētajā gadījumā UR reiderismu tieši leģitimizē. «Es esmu BAS valdē, ja esat ieguvuši tiesības uz BAS kapitāldaļām, vērsieties pie esošās BAS valdes, parādiet šīs tiesības, un dalībniekus nomainīsim. Ja dalībnieku nemainām, tad sūdziet mūs tiesā. Taču mēs tos dalībniekus nomainītu, ja viss uz likuma pamata būtu pareizi izdarīts,» tā I. Piterniece.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) versijā, kas tiks ieviesta saistībā ar pāreju uz eiro no 2014.gada 1.janvāra, ir realizēti vairāki jauninājumi un labojumi. Iespēju robežās tas esot darīts tā, lai EDS lietotājiem līdz ar pāreju uz eiro nebūtu jāveic izmaiņas savās grāmatvedības programmās un būtu iespējams turpināt izmantot EDS tāpat kā līdz šim.

Visas izmaiņas stāsies spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Viena no EDS lietotājiem būtiskākajām lietām - ir aktualizēti XML apraksti, tajos ir veiktas izmaiņas aprakstošajā daļā un mainīti dokumentu piemēru attēli tiem dokumentiem, kuru ievadformās ir veiktas iepriekš aprakstītās izmaiņas. Tas nozīmē, ka nevienam no EDS dokumentu XML failu aprakstiem sakarā ar eiro ieviešanu nav mainīta to shēma, tādējādi pēc eiro ieviešanas EDS lietotāji varēs izmantot līdzšinējos XML failu izveidošanas rīkus.

Svarīgi arī, ka dokumenta ievadformā, pielasot datus no cita perioda, kurā ir atšķirīga Latvijas valūta, summas tiks konvertētas un noapaļotas, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Izmaiņas SIA «Silvanols» valdē, tostarp no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvojot Elīnu Maliginu, ir uzņēmuma akcionāru lēmums un tas ir pieņemts, lai veicinātu «Silvanols» izaugsmi un konkurētspēju, informēja «Silvanols» mātesuzņēmumā AS «Olainfarm».

Šī motivācija esot attiecināma arī uz pārmaiņām vēl viena «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Longgo» valdē.

No Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

Salvis Lapiņš saglabās AS Olainfarm valdes locekļa amatu

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Miris Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.