Vējonis iedzen naglu koalīcijas zārkā

2018. gada 14. septembris plkst. 6:01
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Latvijā pie varas esošie sen jau ir aizmirsuši demokrātijas ābeci – netaisnīgai varai nav tiesību valdīt pār valsti! Jūsu varas avots ir tikai tautas griba. Nē, nevis Satversme ar tās preambulu, kāds likums vai vēlēšanu rezultāts, bet tautas griba! Tikai tautas griba dziļākajā būtībā ir tiesiskais varas pamats jebkurā demokrātiskā valstī. Tāpēc mūsu lielais ģeopolitiskais partneris Amerikas Savienotās Valstis atzīst pat tā saucamās «krāsainās revolūcijas», kas, no uz vietām esošās varas viedokļa, parasti ir nelikumīgas, jo pastāv imperatīvs, ka augstākais varas avots demokrātiskā valstī ir tautas griba. Tiesīga pastāvēt ir tikai tā vara, ko tauta vismaz lielos vilcienos uzskata par taisnīgu, tātad tiesīgu valdīt pār sevi. Arī saskaņā ar Latvijas demokrātisko Satversmi tautas griba var visu – tā gala rezultātā var atcelt jebkuru Saeimu, valdību un prezidentu, sarīkot ārkārtas vēlēšanas un pat pieņemt jaunu Satversmi, ja tāda ir tautas griba. Nevis Satversme pati par sevi, bet tautas griba caur Satversmi ir tā, kas piešķir varai tās tiesības. Jūs tikai līdz dienai varat izmanipulēt sev izdevīgus noteikumus caur matemātiskajiem vairākumiem Saeimā. Līdz tai dienai, kad jums skaidri pateiks, – vienreiz pietiek!

Zatlera sarīkotā Saeimas atlaišana laikam neko nav iemācījusi. Bet, protams, ka Zatlers nav varonis un Saeimas atlaišana ir vienreizējs notikums, taču ne tāds, kas būtu unikāls tikai kaut kādā noteiktā situācijā. Visas «sarkanās lampiņas» sen deg. Socioloģija jau krietnu laiku gadu no gada rāda, ka tauta, visticamāk, atlaistu jebkuru Saeimu, ja to ierosinātu jebkurš prezidents. Nē, tas nav vienkārši slikti, ka valdībai un Saeimai gadiem neuzticas vairāk kā 80% iedzīvotāju, tas ir katastrofāli! Jo tas rāda, ka varas leģitimitāte ir apšaubīta. Un ziniet, šis rezultāts nav tāpēc, ka tauta ir «stulba», kā jūs to mēdzat iztēlot, bet drīzāk tāpēc, ka stulbi esat jūs!

Jūs jebkuru demokrātijas izpausmi, kas jūs apdraud, cenšaties iztēlot par «populismu», sludinot «elitārās demokrātijas» mītu, kurā «zinošā» elite ved «nezinošo» tautu uz «gaišo» nākotni – kaut vai pret tās gribu. Līdzīgi, kā to darīja komunisti, tikai Marksa vietā tagad ir Soross. Iespējams, arī tāds demokrātijas modelis kādu laiku var pastāvēt, ja tauta to pieļauj. Taču tautai ir pašsaglabāšanās instinkts.

Tauta redz, ka miera laikā iedzīvotāju skaits katastrofāli samazinās. Tā vairs nav atsevišķa krīze. Tie vairs pat nav desmit gadi. Tā nav sagadīšanās vai atsevišķas valdības kūtrums. Tas ir konsekvents un loģisks noteiktas politikas rezultāts. Ir jāaptur nevis sekas – iedzīvotāju izbraukšana, bet cēlonis – politika, kas šo izbraukšanu rada. Jūs to acīmredzami neesat spējīgi izmainīt, jo tā ir jūsu pašu politika!

Tāpēc varbūt labi, ka Ansi Ataolu Bērziņu neapžēlojāt. Žēl puiša, bet tā būtu tikai kārtējā acu aizmālēšana. Jums vajadzēja aiziet tajā janvārī jau pirms desmit gadiem. Jūs esat aizkavējušies pie varas liekus desmit gadus. Bet mēs esam turpat, kur bijām 13. janvārī – milzīgā plaisā starp varu un tautu. Bez savstarpējas sapratnes. Bet ar prezidentu Vējoni, kurš, neapžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, iedzina vēl vienu resnu naglu valdošās koalīcijas zārkā.

Dalies ar šo rakstu