Nav pamata pārlieku lielam optimismam un cerībām uz tālāku strauju patēriņa atgūšanos, uzskata Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts.
Jūlijs tirgotājiem izrādījies labs mēnesis, par ko liecina mazumtirdzniecības rādītāju pieaugums par 1.8% salīdzinājumā ar jūniju (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās). Savukārt mazumtirdzniecības apjomi jūlijā pret iepriekšējā gada jūliju auguši par 6.4%, tajā skaitā pārtikas preču apjomi par 3%, bet nepārtikas – pat par 8.2% (ja neņem vērā autodegvielas mazumtirdzniecību, tad nepārtikas preču segmentā var redzēt salīdzinoši strauju izaugsmi – kāpums par 16.4% gada laikā).
Iedzīvotāju lielāki tēriņi saistāmi gan ar situācijas uzlabošanos darba tirgū un bezdarba samazināšanos, gan ar peļņā aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju uz mājām sūtītās naudas tērēšanu. Ilgtermiņa preču (ar mājokļa uzlabošanu un būvmateriāliem saistītās preču grupas, mājsaimniecības preču) pieklājīgo kāpumu pozitīvi ietekmējusi arī iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās – iedzīvotāji, kuriem ir stabili ienākumi, vēlas kompensēt iepriekš atlikto patēriņu. Patērētāju noskaņojums tuvākajos mēnešos gan varētu pasliktināties, ņemot vērā medijos dzirdāmās ziņas par dažādiem krīzes viļņiem un arī apokaliptiskiem scenārijiem.
Augustā gada izteiksmē mazumtirdzniecības rādītāju kāpums joprojām saglabāsies, kaut arī mazāks nekā jūlijā, tomēr, tuvojoties gada izskaņai, mazumtirdzniecība varētu uzrādīt pavisam pieticīgu rezultātu. Iedzīvotāju noskaņojumu rudenī negatīvi ietekmēs ne tikai globālās ekonomikas veselības pasliktināšanās, bet arī saņemtie lielāki apkures rēķini un patēriņa cenu kāpums atsevišķās preču grupās.
Savukārt Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts uzskata, ka nepārtikas preču tirdzniecību, neskaitot degvielu, kas pret pērnā gada jūliju kāpusi par 16.4% nepārprotami liecina par daudz lielāku pārliecību par nākotni. Šajā preču kategorijā reālais tirdzniecības apjoms (salīdzināmajās cenās) ir atgriezies 2006.gada sākuma līmenī, kas kaut kā nav palicis atmiņā kā laiks, kas asociētos ar ekonomisko postu un bezcerību.
«Īpaši zīmīgs ir būvmateriālu un līdzīgu preču tirdzniecības pieaugums par 20.6%. Apvienojumā ar Rīgas apkārtnes pļavās redzamo tas atkal liek domāt, ka situācija būvniecībā nav gluži tik slikta, kā to rāda dati par pašu būvniecību, taču pieaugums notiek tieši uz maza mēroga celtniecības un remontu rēķina, kas gandrīz pilnībā ir pelēkā ekonomika.»