Lidostas infrastruktūra un darbaspēka pieejamība arvien ir aktuāli jautājumi, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.
Fragments no intervijas
Kāda izskatās situācija aviācijā, raugoties no Havas biznesa nišas?
Pasaulē kopumā attīstības potenciāls ir milzīgs, cilvēki lido ārkārtīgi daudz, un tas mani priecē. Savukārt Eiropa ir ārkārtīgi sadrumstalota. Piedāvāto pakalpojumu klāsts te ir milzīgs, un mēs vairs nevaram teikt, ka aviācija Eiropā un arī Amerikā būtu kaut kas ekskluzīvs. Faktiski tas ir sabiedriskais transports. Amerika šajā ziņā pat ir soli priekšā, un tur, iekāpjot lidmašīnā, jūties, ka esi iekāpis sabiedriskajā transportā. Eiropā ir vairāk glamūra un sajūta, ka tā ir lidmašīna un tas ir kaut kas ekskluzīvāks.
Arī jaunie tirgi attīstās, raugoties no Havas, TAV, Group ADP redzespunkta. (Red. piez. – Group ADP pieder 46,12% turku lidostu operatorā TAV Airports.) Patlaban koncentrēties virszemes pakalpojumu jomā uz Eiropu ir ļoti grūti, tirgus ir ļoti blīvs. Mēs mēģinājām būt Somijā, Zviedrijā un Vācijā, taču tur ir ļoti grūti izsisties.
Kāpēc tā?
Šajā tirgū ir lielie spēlētāji – dažādi uzņēmumi, kas stabili strādā gan Eiropā, gan citur pasaulē. Šajā kontekstā ir vienmēr jāvērtē, vai lauzties iekšā tirgū, kas ir blīvs, vai tomēr koncentrēties uz tirgiem, kas ir atvērtāki.
Valsts vai privātie uzņēmumi?
Valsts ne. Virszemes apkalpošanas jomā tu esi ļoti ierobežots attiecībā uz valsts līdzdalību.
Rīgas lidosta taču to dara.
Dara, un fundamentāli neko sliktu tajā neredzu. Mēs savstarpēji sadarbojamies, palīdzam viens otram, un šo gadu laikā sadarbības prakse ir izveidojusies teicama. Vienlaikus, protams, es vairāk priecātos, ja dažādās servisu jomās tiktu ievērota konsolidācija. Piemēram, kaut vai virszemes apkalpošanas tehnikas remonts. Lidosta remontē savu, es remontēju savu, vēl citas organizācijas remontē savu tehniku. Katrs savā stūrītī. Neredzu tajā loģiku. Lidosta ir maziņa. Esmu par to, ka šie remontdarbi būtu jācentralizē. Nelielā zemes pleķītī nav pamata uzturēt vairākas remonta iestādes. Finansiāli visiem no tā būtu ieguvums.
Ja runā par Eiropu, tad virszemes apkalpošanas bizness ir uzbūvēts fundamentāli citādi. Ja skatāmies primitīvi, tad ir milzīgs zemes pleķis, uz kura uzbūvēta lidosta. Uzņēmums nodrošina telpu uzturēšanu, apsaimniekošanu, bet lidosta nenodarbojas ar dažādu pakalpojumu, piemēram, drošības jomā, sniegšanu, jo tam ir paredzēti speciāli uzņēmumi. Lidosta pati arī nenodarbojas ar virszemes pakalpojumu sniegšanu. Lidosta ir tikai infrastruktūras objekts, kurā strādā daudzi un dažādi nomnieki. Ceru, ka Latvijā esam ceļā uz to. Patlaban arvien vēl ir daudz lietu, kas atrodas lidostas pārziņā. Havas savulaik gan tika pavērtas durvis caur likumdošanas prasībām, ka jābūt otram virszemes pakalpojumu sniedzējam.
Kur Eiropā jūs šobrīd strādājat?
Kā Havas tirdzniecības zīme esam tikai Latvijā. Ne tikai Havas, bet arī visa holdinga ietvaros uzmanīgi sekojam līdzi iespējām un neizslēdzam aktivitātes jebkur pasaulē. To paver arī holdinga īpašnieku struktūra, jo galīgi nejūtamies mazi un vieni. Ja runā par TAV, kam viens no īpašniekiem ir Aéroports de Paris holdings, tad jau šobrīd varu teikt, ka pasaulē esam plaši pārstāvēti.
Ar ko atšķiras situācija pārējās Baltijas valstīs, ka tur neesat? It kā jau arī tur ir pietiekami daudz pasažieru.
Tallinā nevaru izveidot savu uzņēmumu un uzsākt darbu, jo tas saistīts ar licencēšanas jautājumu. Piekļuve tirgum lidostai jānodrošina pēc noteiktu kritēriju izpildes – kad tiek sasniegts zināms pasažieru skaits, obligāti jābūt vairāk par vienu virszemes apkalpošanas uzņēmumu. Tajā brīdī tiek izsludināts konkurss uz otru virszemes apkalpošanas licenci, līdzīgi kā tas tiek organizēts arī Latvijā, proti, reizi septiņos gados no jauna tiek izsludināts konkurss par piekļuvi lidlaukam. Kas grib, tas piesakās, un kāds ir uzvarētājs. Tallinā nepietiekamā pasažieru skaita dēļ tirgus nav atvērts, bet mēs rūpīgi sekojam līdzi šai iespējai un neizslēdzam savu interesi. Pašlaik gan tendences norāda, ka vēl vismaz dažus gadus Tallinas lidostā strādās viens operators, pakalpojumu nodrošinot pašai Tallinas lidostai.
Viļņā?
Tur ir brīvais tirgus un jau strādā divi uzņēmumi Baltic Ground Services un Litcargus, un trešajam tur iet iekšā būtu par šauru, jo tas automātiski nozīmē dempinga cenas un rada absolūti nevajadzīgu rīvēšanos. Baltijas reģions tomēr ir uzskatāms par šauru, un, strādājot šādos apstākļos, loģiskāk ir vērtēt sadarbības iespējas, nevis mākslīgi radīt spriedzi.
Kāda ir Havas stratēģija Baltijā – izplesties, nopirkt kādu?
Intrigas uzturēšanas nolūkos pateikšu, ka Baltijā vērtējam dažādas iespējas. Ir skaidrs, ka mūsu ambīcijas strādāt vecajā Eiropā ir limitētas, bet Baltijas tirgū tās ir gana spēcīgas. Vienlaikus ļoti uzmanīgi skatāmies, lai pārāk neuzgāzētu. Tas viss jāvērtē ne tikai kontekstā ar iespēju piesaistīt aviosabiedrības, bet arī no darba tirgus pieejamības, kas ir viens no stūrakmeņiem šobrīd arī Latvijā. No darbaspēka viedokļa, Igauniju slēgtā tirgus dēļ ne pārāk esam pētījuši, bet Lietuva saskaras ar tām pašām problēmām kā mēs.
Paliekam vēl pie tirgus sadales jautājuma – cik lielu daļu jūs aizņemat Rīgā?
Esam lielākie. Mūsu tirgus daļa ir apmēram 67%.
Visu rakstu lasiet 7. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
