Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu korespondences saņēmēji nav parūpējušies par drošu sev pienākošo sūtījumu saņemšanu – tajās vispār nav izvietota pastkastīte vai arī tā ir bojāta. Tādējādi pasta sūtījumu saņemšana ir apgrūtināta ne tikai šajās adresēs dzīvojošajiem, kam pēc sūtījumiem jādodas uz pasta nodaļu, bet tiek paildzināts kopējais piegādes process, pastniekiem fiksējot attiecīgo situāciju un nepiegādes iemeslus.

Rudens ir laiks, kad pasta uzņēmumi visā pasaulē sāk gatavoties noslogotākajam darba periodam – gada nogalei, kad darba apjoms palielinās pilnīgi visiem pasta darbiniekiem. Latvijas Pasta pastnieki savā darbā ik dienas konstatē būtiskas problēmas, kas kavē korespondences piegādi klientiem. Visbiežāk tās saistītas ar faktu, ka klienti nav izvietojuši pastkastītes sūtījumu saņemšanai vai arī pastkastītes ir neidentificējamas, tehniski bojātas, to izmērs neatbilst saņemamajiem sūtījumiem vai arī pastkastītes novietotas nepiemērotās un pastniekam grūti pieejamās vietās.

Latvijas Pasta adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, un no tām gandrīz 78 000 adrešu sūtījumu piegāde nav droša vai ir neiespējama pastkastītes neesamības, bojājumu, neatbilstoša novietojuma vai citu iemeslu dēļ. Pastkastīšu neatbilstība sūtījumu drošai saņemšanai sastopama gandrīz katra pastnieka apkalpes teritorijā, un šī problēma ir izplatīta galvenokārt pilsētās - gan daudzdzīvokļu mājās, gan pie privātmājām. Taču arī reģionu klienti, kas dzīvo privātmājās un viensētās, ne vienmēr ir nodrošinājuši piemērotas pastkastītes sev adresēto sūtījumu saņemšanai. Latvijas Pasta darbinieki problemātiskas pastkastītes vai pastkastīšu neesamību bieži konstatē dārzkopības kooperatīvajās saimniecībās, kā arī juridisko personu un pat valsts iestāžu ēkās.

Latvijas Darba devēju konfederācijas birojā šodien, 20.jūnijā pirmie seši uzņēmumi Latvijas parakstīja memorandu, apņemoties pastkastītēs bez adresātu piekrišanas neievietot reklāmas materiālus un citus neadresētus sūtījumus.

Memorandu parakstīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Pasta komersantu biedrība, SIA Rimi Latvija, SIA Maxima Latvija, AS Fitek, SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala, SIA Arkolat un SIA Cenuklubs. Pievienoties memorandam aicināti arī citi uzņēmumi, kas savā darbībā izplata neadresētus pasta sūtījumus.

Dokumenta parakstītāji ir apņēmušies ievērot pastkastīšu īpašnieku vēlmi nesaņemt neadresētos sūtījumus, ja tā ir izteikta, uzlīmējot uz pastkastītes vai nu vienota parauga informatīvo zīmi, vai arī cita izskata līdzvērtīga satura zīmi.

Tāpat paredzēts, ka reklāmdevēji nodrošinās iespēju pastkastītes īpašniekam saņemt vienota parauga informatīvo zīmi, kas izstrādāta sadarbībā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem.

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien balsoja par noteikumiem nelegālas prakses novēršanai kravas autopārvadājumu nozarē un šoferu darba apstākļu uzlabošanai.

Eiropas Parlaments apstiprināja savu nostāju sarunām ar ES dalībvalstīm par noteikumiem šoferu norīkošanai darbā, šoferu atpūtas laika noteikšanai un labākai kabotāžas noteikumu ievērošanai. Viņi arī vēlas izskaust tādu negodīgu praksi kā pastkastītes uzņēmumu izmantošana. Tagad EP varēs sākt sarunas ar otru ES likumdevēju - ES Padomi (dalībvalstu ministriem).

EP deputāti vēlas mainīt pašreizējos kabotāžas noteikumus (kabotāža ir papildu pārvadājumu veikšana citā valstī pēc tam, kad veikta pārrobežu piegāde), nosakot ka kabotāža atļauta trīs dienas pēc piegādes veikšanas. Transportlīdzekļu tahogrāfos būtu jāreģistrē robežas šķērsošana.

Kravas auto būtu vismaz 60 stundas jāpavada savā reģistrācijas valstī, pirms tie varētu veikt atkārtotus kabotāžas pārvadājumus.

Lai elektroniskā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem, no 2018.gada valstī sāks darboties oficiālā elektroniskā e-adrese. To paredz Oficiālās elektroniskās adreses likumprojekts, kuru Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 8.martā, konceptuāli atbalstīja, informē Saeimas Preses dienests.

Šāda adrese būs personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē, lai ar portāla latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm saņemt oficiālo korespondenci, kā arī sazināties tūlītēji. Uzņēmējiem un valsts iestādēm oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, bet fiziskās personas to varēs izvēlēties brīvprātīgi, deputātiem šodien sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Patlaban oficiālā saziņa ir piesaistīta personas deklarētajai dzīvesvietas adresei, bet arvien vairāk uzņēmēju un iedzīvotāju izvēlas elektronisko saziņu. Patlaban valsts iestādes ir spiestas veidot individuālus risinājumus drošai e-dokumentu sūtīšanai. Tādējādi iedzīvotājiem nav vienas pastkastītes oficiālai saziņai, bet ir daudzas, norādījuši likumprojekta autori.

Paātrinot vienkāršo pārrobežu sīkpaku piegādi, «Latvijas Pasts» sācis aicinājumus par sūtījuma saņemšanu pasta nodaļā sūtīt uz klienta norādīto mobilā tālruņa numuru, informē «Latvijas Pasta» Sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Danielsone.

Lai paātrinātu un vienkāršotu pasta sūtījumu piegādes procesu, «Latvijas Pasts» sācis ieviest jaunu aicinājumu piegādes sistēmu vienkāršajām pārrobežu sīkpakām, kuras izmēra dēļ nav iespējams ievietot adresāta pastkastītē. Līdz šim adresāti aicinājumus par šādiem sūtījumiem saņēma pastkastītēs, savukārt turpmāk, ja uz sūtījuma būs precīzi norādīts adresāta mobilā tālruņa numurs, aicinājums tiks nosūtīts īsziņas formātā.

Tāpēc «Latvijas Pasts» aicina klientus, noformējot sūtījumus ārvalstu interneta veikalos, parūpēties, lai adresāta sadaļā tiktu norādīts arī mobilā tālruņa numurs – pretējā gadījumā aicinājums tiks piegādāts adresāta pastkastītē tradicionālajā papīra formātā. Ja adresāts sīkpaku neizņems septiņu dienu laikā kopš īsziņas nosūtīšanas datuma, astotajā dienā tiks piegādāts aicinājums adresāta pastkastītē.

"Latvijas Pasts" analogi vairākiem ārvalstu pasta uzņēmumiem sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu – sūtījumu izsekošanu bez izsniegšanas pret parakstu.

Līdz šim sūtījumu izsekošana bija iespējama tikai reģistrētiem/ierakstītiem sūtījumiem, kas adresātiem tiek izsniegti pret parakstu un ir dārgāks pakalpojums salīdzinājumā ar vienkāršu sūtījumu noformēšanu. Jaunais pakalpojums paredz sūtījumu izsekošanu, kas ļaus klientam elektroniskajā vidē redzēt sava sūtījuma ceļu, bet izsniegšana būs tāda pati kā vienkāršiem sūtījumiem – piegāde pastkastītē vai pasta nodaļā gadījumā, ja sūtījuma izmērs nepieļaus ievietošanu pastkastītē. Attiecīgi arī pakalpojuma cena būs zemāka nekā reģistrētiem/ierakstītiem sūtījumiem.

Klients turpmāk, sūtot vienkāršus sūtījumus – vēstules, sūtījumus ar dokumentiem vai sīkiem priekšmetiem – iekšzemē vai uz 37 ārvalstīm, varēs izvēlēties papildu pakalpojumu "Sūtījuma izsekošana". Šādi noformētam sūtījumam tiks piešķirts numurs un svītrkods līdzīgi kā reģistrētiem/ierakstītiem vai apdrošinātiem sūtījumiem, kas elektroniskajā vidē ļaus sekot sūtījuma ceļam, taču jaunais pakalpojums neparedz sūtījuma izsniegšanu pret parakstu, kas joprojām attieksies tikai uz reģistrētiem/ierakstītiem vai apdrošinātiem sūtījumiem.

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas ierosināto Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu, tomēr prasīja stingrākus ierobežojumus pārmaksāto nodokļu atmaksai un attiecībā uz ārvalstīs gūtiem ienākumiem, informē EP pārstāvniecība Latvijā.

Viņi prasīja arī vairāk pārredzamības ieguldījumu (trastu) fondiem, vienotus noteikumus par patentlodziņa atlaidēm attiecībā uz intelektuālā īpašuma ieņēmumiem, un izveidot nodokļu oāžu melno sarakstu.

Jauno noteikumu pamatā ir princips, ka nodokļi ir jāmaksā vietā, kur gūta peļņa, un tie juridiski saistošā veidā bloķē metodes, ko uzņēmumi visbiežāk lieto, lai apietu nodokļus. Direktīvā noteiktas kopīgas definīcijas terminiem, kas līdz šim bijuši atvērti interpretācijai – pastāvīgā darījumu darbības vieta, nodokļu oāzes, minimāla ekonomiskā būtība, transfertcena, autorhonorāra izmaksas, patentlodziņi, pastkastītes uzņēmumi u.c.

Maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs velmētavas iekārtu pircējs samaksājis izsolē nosolītos gandrīz 2 miljonus eiro, otrdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Kā raidījumam apliecināja KVV Liepājas metalurgs bijušā administratora birojā, maksājums veikts 29. martā. 20. marta izsolē par uzvarētāju tika atzīts uzņēmums no Austrijas – “Smart Stahl, pēc kura lūguma samaksas termiņš tika pagarināts līdz 31. martam.

Austrijas kompānija pieder Kiprā reģistrētajai pastkastītes kompānijai Segoa Ventures Limited. LNT Ziņu rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka patiesais labuma guvējs šai kompānijai varētu būt Volgogradas metalurģijas kombināta Krasnij oktjabrj īpašnieks, miljardieris Dmitrijs Gerasimenko.

Jau ziņots, ka kopumā maksātnespējīgā uzņēmuma manta tiek pārdota sešās izsolēs. To kopējā sākumcena ir aptuveni desmit reižu mazāka par valsts prasījuma summu. Tas nozīmē, ka, visticamāk, neizdosies atgūt visu naudu, ko maksātnespējīgais uzņēmums ir parādā valstij. Lēmums KVV Liepājas metalurgs mantu izpārdot pa daļām tika pieņemts pēc tam, kad uzņēmumam neizdevās piesaistīt investoru. KVV Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016. gada septembrī.

Latvija nav apmierināta ar Eiropas Parlamenta (EP) apstiprināto regulējumu kravas autotransporta nozares reformai, jo uzskata, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) klimata, ceļu satiksmes drošības un vienotā tirgus politikām, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijas pārstāve Vineta Kleine.

Viņa skaidroja, ka regulējuma pārskatīšanas sākotnējais mērķis, ko atbalstīja arī Latvija, bija precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, tostarp autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību. Tā pārskatīšanas mērķis bija arī īstenot vienmērīgu un efektīvu ES vienotā tirgus funkcionēšanu, atceļot atsevišķu dalībvalstu ieviestos nacionālos ierobežojumus.

Diskusiju laikā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem Latvijas nacionālo interešu aizstāvība notika visos līmeņos un formātos.

Kleine norādīja, ka Latvija nav apmierināta ar apstiprināto regulējumu, jo tas ir pretrunā ar vairākām ES politikām - klimata, ceļu satiksmes drošības, vienotā tirgus un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka EK ir apsolījusi veikt ietekmes novērtējumu diviem pakotnes elementiem - pienākumam transportlīdzeklim ik pēc astoņām nedēļām atgriezties reģistrācijas valstī un ierobežojumiem kombinēto pārvadājumu veikšanai. Šie jautājumi nebija EK sākotnējā priekšlikumā un tiem nav veikts ietekmes novērtējums. Kleine skaidroja, ka atkarībā no tā, kāds būs EK izpētes rezultāts, tā pieļauj iespēju nākt klajā ar grozījumiem šajos divos elementos.

Pusgada laikā kopš 2017. gada novembra «Latvijas Pasts» klientiem piegādājis 1,5 miljonus aicinājumu mobilo īsziņu formātā, informējot par vienkāršo pārrobežu sīkpaku saņemšanu pasta nodaļās.

Šis pakalpojums attiecas uz interneta veikalu nereģistrētajiem sūtījumiem, kam sūtītājs norādījis precīzu adresāta mobilā tālruņa numuru un ko izmēra dēļ nav iespējams ievietot saņēmēja pastkastītē.

Paātrinot vienkāršo pārrobežu sīkpaku piegādi, «Latvijas Pasts» 2017. gada novembrī sāka mobilo īsziņu formāta aicinājumu piegādi par sūtījumu saņemšanu pasta nodaļās. Iepriekš adresāti aicinājumus par šādiem sūtījumiem saņēma papīra veidā savās pastkastītēs.

Līdz ar izmaiņām normatīvajā regulējumā «Latvijas Pasts» 2018. gadā uzsācis mobilās informēšanas mehānisma izstrādi arī attiecībā uz ierakstīto sūtījumu saņemšanu – tā kā ierakstīto sūtījumu piegāde ir precīzi regulēta normatīvajos aktos ar noteiktām prasībām tās nodrošināšanā, nododot tos saņēmējam tieši rokās, arī informēšanas risinājums būs atšķirīgs un tā izveide – sarežģītāka. Taču 2018. gadā ir plānota mobilo aicinājumu sistēmas ieviešana arī par reģistrēto sūtījumu saņemšanu.

VAS "Latvijas pasts" brīdina par iespējamiem kavējumiem sūtījumu piegādēs un pakalpojumu sniegšanā, informē kompānijas pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka inficēšanās ar Covid-19 un noteikto kontaktpersonu loka paplašināšanās dēļ atsevišķās pasta nodaļās un piegādes punktos nācies uz laiku pilnībā nomainīt strādājošo sastāvu, aizstājot ar kolēģiem no citām struktūrvienībām vai piesaistot pagaidu darbiniekus. Tādējādi ikdienas funkciju nodrošināšana paredzētajos termiņos vietām ir apgrūtināta, īpaši pieaugot attālināti iegādāto preču apmēram.

Inficēšanās un noteikto kontaktpersonu loka paplašināšanās dēļ "Latvijas pastam" uz laiku bijis pilnībā jānomaina klientu apkalpošanas vai piegādes štata darbinieki desmit pasta nodaļās un piegādes punktos, tādējādi noslogojot struktūrvienības, no kurām piesaistīti pagaidu darbinieki.

Noteikumu projektā, kuru izstrādājusi Satiksmes ministrija, paredzēts iekļaut prasību pasta komersantiem nodrošināt apstākļus pasta pakalpojumu sniegšanai. Grozījumos noteikumos, kuri izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 30.jūnijā, iekļauta prasība, lai pastkastītes daudzdzīvokļu mājās būtu pieejama pastniekam (pasta piegādātajam) jebkurā laikā, bet ēkās, kuras izmanto komercdarbībai, vismaz darbdienās no pulksten 8.00 līdz pulksten 17.00.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumi Nr. 463 ,Noteikumi par pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, pasta tīkla piekļuves punktu, pastkastīšu punktu un pastkastīšu ierīkošanu, izvietošanu un noformēšanu, kā arī pārrobežu pasta sūtījumu apstrādes vietu ierīkošanu. Tajos ir noteiktas prasības pastkastīšu novietošanai pie atsevišķām savrupmājām, viensētām, arī dvīņu un rindu mājām. Noteikumos ir piezīme, ka pastkastītei jābūt pieejamai pastniekam (pasta piegādātājam) jebkurā laikā. Taču attiecībā uz prasībām pastkastīšu novietošanai daudzdzīvokļu mājās un nedzīvojamās ēkās, šāda piezīme nav iekļauta, kas rada brīvu interpretāciju šo normu piemērošanā.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvalde aizturējusi četru personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par vairāku zemnieku saimniecību un privātpersonu apkrāpšanu šī gada pavasarī. Visi aizturētie ir jau iepriekš tiesāti. Pašlaik pret viņiem uzsākts kriminālprocess par krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, informē VP.

Šī gada pavasarī VP saņēma informāciju no vairākām zemnieku saimniecībām, kuras, iespējams, cietušas no krāpšanas. Tika noskaidrots, ka vairākas personas, uzdodoties par kāda uzņēmuma pārstāvjiem, piedāvājušas no zemniekiem iepirkt graudus vai pašas izvietojušas sludinājumus laikrakstos par graudu iepirkšanu.

Minētās personas par graudiem piedāvājušas salīdzinoši augstāku cenu nekā tā ir vidēji tirgū, tādējādi radot iespaidu, ka darījums pārdevējam būs ļoti izdevīgs. Pēc tam, kad pircēji saņēmuši graudus, par ko parakstījuši attiecīgu pavadzīmi, solot apmaksāt pirkumu, piemēram, piecu dienu laikā, pārdevējam ar šīm personām sakontaktēties vairs nav izdevies un naudu viņš tā arī nav saņēmis.

Konkurence pasta nozarē Latvijā pašlaik ir ļoti nežēlīga, norādīja VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Viņa ieskatā, nav daudz citu jomu, kurās konkurence būtu tik asa. "Pie mums ir pārstāvēti visi lielākie un mazākie spēlētāji, privātie, starptautiskie milži utt. Spektrs ir ļoti plašs," atzina Vilcāns.

Lielākais ieguvējs, pēc viņa teiktā, no konkurences ir klients, kas saņem ļoti plašu piegādes pakalpojuma pārklājuma tīklu ar dažādām alternatīvām. Latvija un pārējās Baltija valstis esot pirmajās vietās pēc pakomātu daudzuma uz vienu iedzīvotāju. "Tādā ziņā mēs esam priekšā daudzām citām valstīm. Mūsu klients pie tā jau ir pieradis un uzskata to par pašsaprotamu lietu. Konkurence nozarē ir ļoti asa, un tas stimulē dažādu inovāciju attīstību," uzsvēra "Latvijas pasta" vadītājs.

Valsts policija pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par vairākiem graudu izkrāpšanas gadījumiem šā gada pavasarī dažādos Latvijas reģionos. Aizdomās par 237 tonnu graudu izkrāpšanu no vairākām zemnieku saimniecībām un privātpersonām tika aizturēta organizēta noziedzīga grupa četru personu sastāvā. Lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Šī gada pavasarī Valsts policija saņēma informāciju no vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ziņoja, ka, iespējams, cietušas no krāpšanas. Tika noskaidrots, ka vairākas personas, uzdodoties par kāda uzņēmuma pārstāvjiem, laika posmā no februāra līdz maijam piedāvājušas no zemniekiem iepirkt graudus, radot iespaidu, ka darījums zemniekiem būs ļoti izdevīgs. Pēc tam, kad pircēji saņēmuši graudus, par ko parakstījuši attiecīgu pavadzīmi, solot apmaksāt pirkumu, piemēram, piecu dienu laikā, pārdevējam ar šīm personām sakontaktēties vairs nav izdevies un naudu viņš tā arī nav saņēmis.

Veicot izmeklēšanu, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki noskaidroja, ka četri vīrieši, kuri uzdevās par pārdevējiem, savas darbības aizsegam izmantojuši šim nolūkam speciāli iegādātu «pastkastītes» firmu un nomātu auto. Iegūtos graudus tajā pašā vai nākamajā dienā iespējamie krāpnieki pārdeva citām personām. No šādas krāpniecības kopumā cietušas sešas juridiskās personas, galvenokārt zemnieku saimniecības, kā arī trīs fiziskās personas.

Lai gan Latvijas Pastam darbīgākais gada laiks nupat tikai sācies, tomēr jau tagad secināms, ka tas būs vēl veiksmīgāks nekā pērn

Decembris uzņēmumam jau vēsturiski saistās ar lielāko darba apjomu. VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns secina, ka gads ir noslēdzies veiksmīgi. Vairākos rādītājos uzņēmums ir sasniedzis būtiski labākus rezultātus nekā jebkad iepriekš. Ja pērn uzņēmums bija sasniedzis savu vēsturiski lielāko apgrozījumu, tad šogad tas būs pieaudzis vēl vairāk. «Ierasts, ka nozīmīga darba apjoma pieauguma gadījumā citi rādītāji cieš, jo ir jāspēj adaptēties un tikt galā ar jaunajiem apstākļiem. Mūsu gadījumā ir bijis pat otrādi, jo papildus apjoma pieaugumam mēs vienlaikus esam kāpinājuši arī kvalitātes rādītājus. Tas bija viens no mūsu šā gada stratēģiskiem mērķiem, kas būs izpildīts, jo esam panākuši klientu apmierinātības pieaugumu. Tas liecina, ka mēs dodamies pareizā virzienā. Lielākais izaicinājums būs šo ceļu turpināt un izdarīt vēl vairāk un vēl ātrāk,» komentē M. Vilcāns. Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs norāda, ka tagadējās uzņēmuma valdes viena no būtiskākajām prioritātēm ir klientu apkalpošanas kvalitāte un ātrums. Joprojām šis jautājums ir uzņēmuma dienaskārtībā, turpinot uzlabojumus un jaunu piedāvājumu īstenošanu.

Eiropas Komisija pieņēmusi paziņojumu par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā, lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Tajā izklāstīts gan ilgtermiņa, gan īstermiņa redzējums par to, kā atbalstīt Eiropas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kā turpmākajos gados nodrošināt pienācīgus publiskos ieņēmumus. Tā mērķis ir radīt taisnīgu un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas var veicināt ilgtspējīgu un darbvietas radošu izaugsmi ES un palielināt mūsu atvērto stratēģisko autonomiju. Paziņojumā ir ņemts vērā progress, kas panākts G20/ESAO diskusijās par globālo nodokļu reformu.

"Nodokļu politikai ir jāiet kopsolī ar to kā attīstās mūsu ekonomika un tās prioritātes. Eiropas nodokļu noteikumiem jāatbalsta iekļaujoša ekonomikas atjaunošana, jābūt pārredzamiem un jāizslēdz jebkuras iespējas izvairīties no nodokļiem. Tiem jābūt efektīviem gan attiecībā uz lieliem, gan arī maziem uzņēmumiem. Šodien pieņemtais Eiropas Komisijas lēmums liks pamatu tādai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai Eiropā, kas ir piemērota 21. gadsimtam un palīdz mums veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību," komentē EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

2016. gada decembra beigās Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas par to, ka tās organizētā grupā, izmantojot ļaunprātīgi uzticēšanos, no vairākām zemnieku saimniecībām un trim privātpersonām, izkrāpa 237 tonnas graudu vairāk nekā 36 tūkstošu eiro apmērā, informē Ģenerālprokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, 2016. gada sākumā, viena no apsūdzētajām personām izcieta sodu Rīgas Centrālcietumā, kur, mantkārīgu tieksmju vadīta, tā izplānoja un izveidoja organizētu grupu. Ar trim personām tā vienojās, ka nodarbosies ar graudu izkrāpšanu no fiziskām un juridiskām personām.

Lai realizētu noziedzīgās darbības, bez pārreģistrācijas tika iegādāts kāds uzņēmums. Minētais uzņēmums bija fiktīvs un nekādu saimniecisko darbību uz to brīdi neveica. Apsūdzētās personas, tostarp izmantoja vēl kādu “pastkastītes” firmu, lai tajā saņemtu naudas līdzekļus no tālākas graudu realizācija.

Apsūdzētās personas, uzdodoties par kādas uzņēmējsabiedrības pārstāvjiem, laika posmā no pērnā gada februāra līdz maijam piedāvājušas no graudu pārdevējiem iepirkt graudus. Notiekot darījumiem, apsūdzētās personas saņēmušas graudus, parakstot attiecīgi sagatavotas pavadzīmes, solīdamas apmaksāt pirkumu.

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

«Ja prece ir pieprasīta, mēneša laikā var uztaisīt gada apgrozījumu,» stāsta interneta veikalu preču piegādātājs Ruslans Straķis. «Pirms trīs gadiem lielas perspektīvas šeit neredzēju, bet, tad mums izdevās atrast tā saucamo bestseller preci, kura pirmajā mēnesī vien apgrozīja 20 000 eiro, otrajā ap 30 000 eiro! Tā sākās mana ticība šim biznesam. Nekas nevar tā pārliecināt kā nauda kontā!» savā pieredzē dalās jaunais uzņēmējs.

«Internetā stundas laikā ir redzams, vai precei ir pieprasījums, protams, tas vislabāk redzams mēneša sākumā vai vidū, kad ir algas dienas. Mūsu uzdevums ir skaidrs – atrast pēc iespējas kvalitatīvāku un iepirkumā lētāku preci. Jāorientējas pieprasījumā, kādā sezonā vai svētkos, kas ir visvairāk cilvēkiem vajadzīgs, un jāturas pie tā gadu no gada, jo pirkšanas paradumi mainās reti. Lielu uzmanību pievēršam arī tam, ko kultivē vai reklamē televīzijā un žurnālos.»

Savu uzņēmumu SIA Online Trade Ruslans dibināja 2013. gadā ar mērķi no investora pārņemt kolektīvās iepirkšanās portālu Starday.lv, idejas pamatā bija, ka Latvijā pazīstami cilvēki iesaka iegādāties preces, pretī saņemot peļņas daļu no katra darījuma.

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Miljardieris Īlons Masks ASV Nevadas štatā izveidojis mākslīgā intelekta uzņēmumu "X.AI", liecina piektdien publiskoti oficiālie dokumenti.

Masks, kuram pieder sociālais tīkls "Twitter" un elektromobiļu ražotājs "Tesla", ir norādīts kā 9.martā dibinātās "X.AI Corporation" direktors.

Miljardieris nesen apvienoja "Twitter" ar jaunizveidotu pastkastītes uzņēmumu "X", saglabājot iepriekšējo nosaukumu platformai, bet atsakoties no tā pašam uzņēmumam.

"X.AI" varētu kļūt par mākslīgā intelekta kompāniju, piemēram, "ChatGPT" izveidotāja "OpenAI" konkurentu, lai gan nesen pats Masks aicināja uz laiku apturēt mākslīgā intelekta attīstīšanu. Masks piedalījās "OpenAI" izveidē, bet izstājās no kompānijas 2018.gadā.

"Twitter" paspārnē veidotā mākslīgā intelekta projektā viņš ir iegādājies tūkstošiem spēcīgu, dārgu datoru procesoru un pieņēmis darbā talantīgus inženieru, liecina vietnes "Insider" rīcībā esoša informācija. Vienlaikus Masks ir atlaidis daudzus "Twitter" darbiniekus.