Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Nepabeigtu biroju ēku skaita ziņā pasaulē nepārspēta ir Krievijas galvaspilsēta Maskava, ziņo lenta.ru, atsaucoties uz Colliers International tirgus pārskatu.

Pēc kompānijas Colliers International datiem, šā gada 1. pusgadā Maskavā celtniecības stadijā bija 3.8 milj. m2 biroju telpu. Pārskatā tiek norādīts, ka, ņemot vērā strauji sarukušo biroju nomas maksu Maskavā un Dubajā, visdārgāk birojus EMEA reģionā (Eiropa, Tuvie Austrumi, Āfrika) nomāt pašlaik ir Londonā, kur A klases biroju telpas pilsētas centrālajā daļā izmaksā 1350 USD/m2 gadā. Otrajā vietā ir Maskava — 969 USD/m2 gadā. Tai seko Parīze — 877 USD/m2, Dubaja — 815 USD/m2 un Dublina — 800 USD/m2.

Colliers International apkopotās ziņas liecina, ka Maskava šā gada 1. pusgadā bijusi sestā populārākā pilsēta pēc investīciju aktivitātes biroju tirgū.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23. līdz 26. septembrim Vācijas pilsētā Esenē. Tā ir viena no lielākajām pasaules mēroga drošības izstādēm, kurā savu sniegumu apskatei izliek visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. Ik gadu izstāde apvieno ap 1000 dalībnieku no visas pasaules un vairāk kā 35 000 apmeklētāju no 115 valstīm. Izstāde ir vieta, kur gūt drošības nozares jaunumu un tehnoloģisko atklājumu esenci. Tā apvieno gan pasaulē plaši atpazīstamus ražotājus, kā, piemēram, Bosch, Honeywell, Siemens un citus, gan arī mazāk atpazīstamus ražotājus no Āzijas. Arī mums ar kolēģi bija iespēja apmeklēt šo izstādi, lai mēs būtu informēti par aktuālākajiem drošības nozares sasniegumiem. Mūsu sarakstā bija vismaz 150 ražotāji, kurus, mūsuprāt, būtu vērts apmeklēt, līdz ar to izstādes dienās no viena paviljona uz citu nostaigājām vismaz 30 km. Daudz kilometru noieti. Daudz atziņu gūts.

Premium ražotāji aizņem milzu teritorijas atsevišķos paviljonos, bet mazāk atpazīstami un bieži vien arī zemākas kvalitātes ražotāji pulcējas citos, mazākos, paviljonos. Vairāki ražotāji no Āzijas valstīm varēja lepoties ar stendiem tajos paviljonos, kuros bija atzītie pasaules zīmoli. Atrašanās blakus zināmiem ražotājiem nebija nejaušība, jo savas produkcijas kvalitāti un funkcionalitāti viņi cenšas tuvināt attīstības virziena noteicējiem šajā nozarē. Tomēr kopumā ir vērojama viena konceptuāla lieta, kas atšķir Āzijas ražotāju produkciju no lielo zīmolu produkcijas. Āzijas ražotāji fokusējas uz gala iekārtām – kamerām, detektoriem, sensoriem un citiem dzelžiem, tādējādi cenšoties līdzināties rietumu analogiem, bet par būtiski zemāku cenu. Dažiem vislielākajiem tas arī sāk izdoties. Savukārt lielo zīmolu ražotājiem dzelžu kvalitāte un funkcionalitāte ir kā standarts, bet fokuss ir uz informācijas analīzi, pārvaldību, integrācijas iespējām, lietošanas ērtumu – kā ērtāk visu šo informāciju sistematizēt, apstrādāt un izvilkt maksimālu labumu lietotājam. Tāpat ļoti svarīgs ir tehniskais atbalsts, kas Āzijas ražotājiem vai nu nav, vai ir ļoti lēns un neelastīgs.

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Maskavas valdības ministrs, Patēriņa tirgus un pakalpojumu departamenta vadītājs Vladimirs Mališkovs Rīgas markas prezentācijas laikā slavēja Latvijas produktus.

Pēc iepazīšanās ar 21 Latvijas pārtikas ražotāja veikumu, V. Mališkovs atzina, ka daļa no redzētā jau ir Krievijas tirgū un tiek tirgoti ne pirmo gadu. Bet daļa produktu ir tādi, kurus Maskava vēl nav redzējusi un tie pēc savas kvalitātes ir augsta līmeņa produkti.

«Maskavā uz asfalta nekas neaug, tā diennaktī patērē 2200 - 2500 t pārtikas. Maskavā ir 11 miljoni iedzīvotāju, ko papildina iebraucēju skaits, tas nozīmē, ka tirgus ir milzīgs,» tā V. Mališkovs. Lai arī sortiments ir daudzveidīgs un pēdējo gadu laikā pilsēta ar valdības atbalstu izveidojusi 25 agro - holdingus, V. Mališkovs saredz iespēju tirgot Maskavā Latvijas produktus. Abu pilsētu mēri jau parakstījuši savstarpēju līgumu, kas paredz nākamgad virzīt ievērojamu apjomu Latvijas produktu uz Maskavu.

Pēdējā mēneša laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot Latvijas Bankā latus, tādēļ centrālā banka ir atsākusi veikt pasīvo intervenci.

Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

Lielākais iemesls noteikti ir tas, ka Valsts Kase no komercbankām ir nopirkusi 425 miljonus latu šī gada laikā, un lieli valūtas pārdošanas apjomi bija arī novembrī un decembrī, gan budžeta vajadzībām, gan papildus nauda garantijas fondam, lai varētu veikt izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Nesen publicētie ārlietu ministrijas aprēķini, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši 2011. gadā uz Latviju pārskaitījuši valūtu 350 miljonu latu apmērā, kas novērojams arī skaidras naudas piedāvājumā, kad iedzīvotāji maina latus no eiro, Anglijas mārciņām un Norvēģijas kronām. Domājams, ka šogad šie apjomi nav mazinājušies.

Vairāk nekā pusi no savas produkcijas eksportē 36% Latvijas ražotāju, tādējādi eksporta apjomu ziņā vairākkārt apsteidzot neražojušos uzņēmumus.

Turklāt ražotāji mērķtiecīgāk fokusējas uz pārdošanas apjomu palielināšanu ārvalstu tirgos, ko par uzņēmējdarbības prioritāti ražotāji novērtējuši vidēji par 33% augstāk nekā citu nozaru uzņēmēji, liecina Nordea bankas un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb Nordea vitametrs.

Bankas vitalitātes mērījums liecina, ka kopumā Latvijas ražotāji savu konkurētspēju vērtē augstāk nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Ražotājiem ir vairāk pastāvīgo klientu, diversificēts produktu klāsts, arī savu inovāciju ražotāji novērtējuši par 23% augstāk nekā pārējie uzņēmumi.

Valsts prezidenta bijusī padomniece Elīna Egle esot sarūgtināta, ka pērn palaidusi garām starptautiskā diplomāta karjeru Maskavā.

Es tur ilgāk vairs nevarēju izturēt. Visu pavasari jutos kā tāda pils cietumniece, izdevumam Ir sacījusi bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos.

Jūnija sākumā Valsts prezidenta kanceleja paziņoja par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli. Tas izraisīja minējumus par patiesajiem viņas aiziešanas iemesliem. «Aizgāju pēc abpusējas vienošanās,» sacījusi Egle, norādot, ka viņas amats likvidēts. Viņa aiziešanu uztvērusi ar atvieglojumu, jo radies priekšstats, ka Andris Bērziņš vēlas vēlas būt nevis «prezidents - tautsaimnieks», bet gan «tautas prezidents», par ko liecinot arī viņa darba kārtība, kurā esot nevis ekonomikas problēmu risināšana, bet jautājumi par to, kurā datumā svinēt Otrā pasaules kara beigu gadadienu vai kā saliedēt sabiedrību.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Pagājušā nedēļā Latvijas Banka nav veikusi intervenci, bankām un Valsts kasei pārdodot latus vai eiro, pretī uzpērkot attiecīgi eiro vai latus.

Par to liecina Latvijas Bankas informācija. Iepriekšējā nedēļā Latvijas Banka veica nelielu intervenci, no Valsts kases un bankām uzpērkot 5 miljonus eiro, pretī tādējādi pārdod aptuveni 3.5 miljonus latu.

2009. gadā kopumā Centrālā banka tirgū pārdevusi 942.11 miljonu eiro, uzpērkot aptuveni 662.1 miljonus latu. Latu uzpirkšana, sevišķi gada sākumā, bija saistīta ar neuzticības pieaugumu latam, ko pastiprināja baumas par lata devalvāciju. Tikmēr gada otrajā pusē kopumā tirgū atgriezās gandrīz visi gada sākumā pārdotie lati, proti, Latvijas Banka kopumā tirgū pārdeva ap 640.8 miljoniem latu, pretī uzpērkot 911.7 miljonus eiro. Gada beigās tirgū vēl nebija «atgriezušies» nieka 21.3 miljoni latu, bet Centrālajā Bankā – 30.36 miljoni eiro.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 30,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu. Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

Daži politiķi uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus par jēgu investēt gandrīz karadarbības zonā, kamēr citi kvēli slavē dažādus sajūtu un noskaņojuma mērījumus

Eirozonas investoru pārliecība sasniegusi augstāko līmeni kopš pērnā rudens, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti. Labās vēstis no eirozonas aizēno tendence ārvalstu tiešo investīciju apmēram sarukt. Tas parāda nevis to, ar kuru kāju no gultas izkāpis investors, bet iezīmē investoru paveikto. Noplakušie dati signalizē par lielām problēmām un nebūt neliecina par labu noskaņojumu. Lai arī te netrūktu salīdzinoši lēta darbaspēka, jaunas ražotnes mūsu zeme nepievelk kā magnēts. Notiek pretējais – darbaspēks no šejienes ir ievērojami aizplūdis. Kaut gan pat Igaunijas jaunā prezidente Kersti Kaljulaida, viesojoties Latvijā, norādīja, ka zemākais atalgojuma līmenis Latviju padara pievilcīgāku tiešajām ārvalstu investīcijām par citām valstīm, tostarp Igauniju. Neskatoties uz to, mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme, pēc Latvijas Bankas prognozēm, šogad varētu būt nīkulīgākā piecu, sešu gadu laikā, jo sevišķi zemā investīciju pienesuma dēļ.

Zlots saglabājas pārāk spēcīgs pat pēc tam, kad centrālā banka veica intervenci, lai apturētu valūtas vērtības pieaugumu, atsaucoties uz Polijas finanšu ministra vietnieku Ludviku Kotecki, raksta Bloomberg.

«Šajā atveseļošanās stadijā zlots ir pārāk stiprs un, protams, jāizvairās no tālāka vērtības pieauguma,» sacījis L. Koteckis. «Ekonomikas atveseļošanās vēl nav stingrs pamats un joprojām pastāv riski. Pārāk stiprs zlots būs negatīvs faktors.» Viņš gan izvairījās komentēt, kāds būtu optimālais valūtas kurss Polijas ekonomikai.

Polijas centrālā banka pagājušajā nedēļā veica pirmo intervenci 12 gadu laikā, jo valūtas kāpums iedragā eksportētājus, padarot Polijas preces dārgākas ārvalstīs un samazinot pārdošanas vērtību vietējā valūtā.

«Mēs atbalstām centrālās bankas rīcību,» uzsvēris L. Koteckis. «Mēs turam īkšķus, lai intervences būtu veiksmīgas.»

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 11,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu, Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies divus miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Šajā laikā centrālā banka iegādājusies 329,85 miljonus latu.

Valsts Kase latu pirkšanas apjomus ir samazinājusi no plānotajiem 30 miljoniem latu uz 10 miljoniem latu nedēļā, norāda Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs, piebilstot, ka tas varētu būt saistīts ar konsolidētā budžeta pārpalikumu un iespējamām prognozēm, ka valsts un pašvaldības nespēs iztērēt tik daudz līdzekļu, cik sākotnēji bija prognozēts.

Kopš gada sākuma Valsts Kase starpbanku tirgū ir pārdevusi aptuveni miljardu eiro, savukārt komercbankas Latvijas Bankā ir pārdevušas kopumā ap 100 miljonus eiro. Papildus ņemot vērā pārskaitījumu neto bilanci, kas ir pozitīva ap 500 miljonus eiro par 2012. gadu, un tirdzniecības bilanci, kas ir negatīva ap 600 miljoniem eiro. Tad kopējam iepludinātajam eiro apjomam finanšu tirgos ir jābūt pietiekamam, lai nesagaidītu būtisku eiro vērtības pieaugumu pret latu, uzsver eksperts.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 36,4 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Šajā laikā centrālā banka iegādājusies 326,35 miljonus latu.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu. Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies vienu miljonu eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Šajā laikā centrālā banka iegādājusies 327,35 miljonus latu.

Valsts Kase latu pirkšanas apjomus ir samazinājusi no plānotajiem 30 miljoniem latu uz 10 miljoniem latu nedēļā, norāda Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs, piebilstot, ka tas varētu būt saistīts ar konsolidētā budžeta pārpalikumu un iespējamām prognozēm, ka valsts un pašvaldības nespēs iztērēt tik daudz līdzekļu, cik sākotnēji bija prognozēts.

Kopš gada sākuma Valsts Kase starpbanku tirgū ir pārdevusi aptuveni 1 miljardu eiro, savukārt komercbankas Latvijas Bankā ir pārdevušas kopumā ap 100 miljonus eiro. Papildus ņemot vērā pārskaitījumu neto bilanci, kas ir pozitīva ap 500 miljonus eiro par 2012. gadu, un tirdzniecības bilanci, kas ir negatīva ap 600 miljoniem eiro, tad kopējais iepludinātajam eiro apjomam finanšu tirgos ir jābūt pietiekamam. Tad kopējam iepludinātajam eiro apjomam finanšu tirgos ir jābūt pietiekamam, lai nesagaidītu būtisku eiro vērtības pieaugumu pret latu

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 5,6 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu, Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 0,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus. Šajā laikā centrālā banka iegādājusies 327,85 miljonus latu.

Valsts Kase latu pirkšanas apjomus ir samazinājusi no plānotajiem 30 miljoniem latu uz 10 miljoniem latu nedēļā, norāda Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs, piebilstot, ka tas varētu būt saistīts ar konsolidētā budžeta pārpalikumu un iespējamām prognozēm, ka valsts un pašvaldības nespēs iztērēt tik daudz līdzekļu, cik sākotnēji bija prognozēts.

Kopš gada sākuma Valsts Kase starpbanku tirgū ir pārdevusi aptuveni 1 miljardu eiro, savukārt komercbankas Latvijas Bankā ir pārdevušas kopumā ap 100 miljonus eiro. Papildus ņemot vērā pārskaitījumu neto bilanci, kas ir pozitīva ap 500 miljonus eiro par 2012. gadu, un tirdzniecības bilanci, kas ir negatīva ap 600 miljoniem eiro. Tad kopējam iepludinātajam eiro apjomam finanšu tirgos ir jābūt pietiekamam, lai nesagaidītu būtisku eiro vērtības pieaugumu pret latu, uzsver eksperts.

No 21. līdz 24. septembrim Liepājas veļas ražotāji Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) sastāvā plāno piedalīties starptautiskā tekstila izstādē Maskavā, lai apgūtu jaunus noieta tirgus, palielinātu ražošanas apjomus un radītu jaunas darba vietas.

Liepājas domes deputāti nolēmuši finansiāli atbalstīt veļas ražotāju dalību izstādē, piešķirot no budžeta rezerves fonda biedrībai Latvijas veļas ražotāju asociācija finansējumu Ls 1500 apmērā. Kopējā dalības maksa izstādē ir 18,5 tūkstoši latu.

Latvijas veļas ražotāji šajā vērienīgajā izstādē Maskavā piedalīsies jau otro reizi, jo tas ir attaisnojies – reklāma austrumu tirgū pēc tam strādājot vairāk nekā pusgadu, apgalvo LATVERA valdes priekšsēdētājs Jurijs Hadorovičs. Tā kā Liepāja ir Latvijas veļas ražošanas centrs, izstādē piedalīsies pavisam 16 liepājnieku uzņēmumi, piemēram, Lauma Lingerie, SIA V.O.V.A., SIA Orhideja, SIA Tonus Elast, SIA Regīna N un citi, informēja Hadorovičs. Katram uzņēmumam izstādē būs savs stends, bet visi Latvijas uzņēmumi kopā plāno piedalīties defilē skatē – šovā, lai pievērstu lielāku uzmanību Latvijas produkcijai.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Par spīti straujajam viesnīcu numuriņu vidējo cenu kritumam Krievijas Federācijas galvaspilsēta biznesa ceļotājiem joprojām paliek pasaulē dārgākā, raksta Telegraph.

Kompānijas Hogg Robinson Group (HRG) pētījums liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Krievijā vidējā viesnīcu numuriņa cena samazinājusies par 14% līdz 14 tūkst. rubļu (219 latiem) par nakti.

Maskava gan tuvākajā laikā savu titulu varētu zaudēt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētai Abu Dabi, kas saraksta otrajā vietā atrodas pateicoties vidējās viesnīcas numuriņa cenas pieaugumam 38% apmērā, ko veicina arvien pieaugošais pieprasījums. Biznesa ceļotājam numuriņš kādā no Abu Dabi viesnīcām vidēji maksās 208 latus.