Jaunākais izdevums

Pašvaldību vēlēšanās pagaidām nobalsojuši 629111 iedzīvotāji jeb 42,17% no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Par to liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati par 949 no 950 vēlēšanu iecirkņiem.

Šodien līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 492764 jeb 33,03%no visiem balsstiesīgajiem. Pārējie izmantojuši iepriekšējās balsošanas iespēju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rīgā. Galvaspilsētā nobalsojuši 213696 jeb 51,62% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Tad seko Vidzeme ar 167329 jeb 40,81% vēlētāju, Latgale ar 89655 jeb 38,43% vēlētāju, Kurzeme ar 75624 jeb 37,1% vēlētāju un Zemgale ar 82807 jeb 35,87% vēlētāju

Balsošana turpināsies līdz desmitiem vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,51% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1046 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tiks apkopoti dati par vairākiem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās. Tomēr, ja aktivitāte nepārsniegs 12.Saeimas vēlēšanās reģistrēto - 58,85% -, tad šīs būs kļuvušas par vismazāk apmeklētajām vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai par ārkārtas vēlēšanām jāaizmirst

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.septembrī, pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumi grozīti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot arī ar personas apliecību jeb eID karti.

Vēlētāju reģistra ieviešana nodrošinās tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas to ļaus izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā.

Aprēķini liecina, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidei Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešami gandrīz 500 tūkstoši eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 570 tūkstoši eiro, teikts grozījumu anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atbalsta elektroniska tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanu Saeimas vēlēšanās

Db.lv, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 20.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumu grozījumi rosināti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot ar personas apliecību jeb eID karti.

Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt jaunā iecere paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases.

Kā iepriekš atzīmēja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, komisija saņēmusi atzinumu no Finanšu ministrijas par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu tehniskā risinājuma izstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav gatava elektroniskajām vēlēšanām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" vērtēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Viņa nedēļas nogalē piedalījās Igaunijas parlamenta vēlēšanu novērošanā. Saulīte skaidroja, ka Latvijas un Igaunijas vēlēšanu sistēmās ir daudz kopīgu lietu, taču ir arī atšķirīgais. Kā pozitīvo aspektu Latvijas sistēmā Saulīte minēja tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas ļauj pilsoņiem balsot jebkurā iecirknī, tikmēr Igaunijā ir elektroniskā balsošana, kas, kā akcentēja CVK priekšsēdētāja, ir "20 gadu darba rezultāts un daļa no digitālās sistēmas, kurā dzīvo Igaunija".

Igaunijā elektroniskās vēlēšanas tika ieviestas ilgā laikā un tās ir tik drošas, cik drošas varētu būt - igauņi paši atzīstot, ka šāda tipa vēlēšanas ir 99% drošas, bet nekad tie nebūs 100%, stāstīja Saulīte, atkārtoti uzsverot, ka šādu vēlēšanu ieviešana prasījusi ļoti lielus ieguldījumus, tostarp arī tajā, kā visa valsts domā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Es jau neko jeb - ne mana cūka, ne mana druva

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo vēlēšanu nepatīkamākais pārsteigums, kas ir spilgta liecība tam, cik mūsu valstī tomēr neattīstīta ir pilsoniskā sabiedrība, ir zemā vēlētāju aktivitāte. Uz 13. Saeimas vēlēšanām neaizgāja 46% vēlētāju, kas ir ārkārtīgi daudz.

Protams, vairumā demokrātisku valstu dalība vēlēšanās ir brīvprātīga un tiek uzskatīta primāri par pilsoņa tiesībām, nevis pienākumu. Kādēļ teju puse Latvijas pilsoņu nevēlējās izmantot savas tiesības un faktiski ar šo soli nodemonstrēja, ka Latvijas nākotne tiem ir samērā vienaldzīga?

Skaidrojumi ir tradicionāli un labi zināmi: vilšanās valstī un valdošajā elitē, nespēja izvēlēties partiju, par kuru atdot savu balsi, un neticība, ka vēlēšanas var kaut ko izmainīt. Jāteic, ka šādi argumenti no vēlētāju puses tomēr neiztur kritiku, jo šajās vēlēšanās tiešām bija izvēles iespējas – varēja paust atbalstu valdošajiem, varēja protestēt un balsot par pilnīgi jauniem spēkiem, kas sola, ka “līdz pašiem pamats jauns viss tiks”, varēja izvēlēties starp konservatīvām un liberālām vērtībām. Kā gan pietrūka vēlēt neaizgājušajiem? Iespējams, ka ticības pārmaiņām, ticības uz labāku dzīvi trūkums un pārliecība, ka visi politiķi jau ir vienādi, tāpat neviens par tautu nedomās, visi tik zags un kamps utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti nesmuki un prestižu graujoši. Piedodiet, bet tik banāli jāteic par notiekošo ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām.

Jāatgādina: pēc skandāla, kur kāds no kandidātiem tika apvainots plaģiātismā, pēc vēlmes par uzvarētāju vēlēšanās pasludināt kandidātu, kurš pirmajā balsošanas reizē ieguva vairāk mīnusu nekā plusu un kuru atkārtotā balsošanā tomēr apstiprināja, tagad konflikts ir saasinājies starp izglītības ministri Ilgu Šuplinsku un LU. Proti, Izglītības ministrija ir paziņojusi, ka LU rektora ievēlēšanā, kur par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks, pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi un ministrija iestājas par to, lai I. Muižnieku rektora amatā neapstiprinātu, gala vārdu tomēr atstājot valdības ziņā.

Savukārt LU prorektore Ina Druviete paziņojusi, ka I. Muižnieka neapstiprināšanas gadījumā LU vērsīsies tiesā. Paralēli tam publiskajā telpā klejo dažādas spekulācijas, ka LU «darboņi» pasūtījuši dažādus ķengu rakstus par pašreizējo ministri. Tas viss no malas izskatās ļoti slikti un nekādā veidā nevairo mūsu Alma Mater prestižu. Tā vien šķiet, ka LU elitei par jebkuru cenu rektora amatā ir vajadzīgs konkrēts kandidāts. Jānorāda, ka neapmierinātību ar LU notiekošo rektora vēlēšanu procesu ir paudusi gan Juridiskā fakultāte, gan atsevišķi mācībspēki. Vislielāko sašutuma vētru izraisīja centieni paziņot, ka uzvarējis kandidāts, par kuru, lai arī atdots vairāk balsu nekā pār sāncensi, tomēr vairāk ir bijis «pret» balsotāju nekā «par».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB turpina pētīt, ko sola pašvaldību vēlēšanās uz Latvijas lielāko pilsētu domēm kandidējošās partijas, un kas pieder šo partiju sarakstu pirmajiem cilvēkiem.

Šoreiz kārta Jelgavai, kurā jau 16 gadus pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Andris Rāviņš. Viņš, tāpat kā pārējie kolēģi, kandidē arī šajās vēlēšanās. Pilsētas pamatbudžets šogad paredzēts 61,7 milj. eiro liels. Tiesa, ieņēmumi no nodokļiem, nodevām, transferiem un maksas pakalpojumiem paredzēti 56,4 milj. eiro, pārējo pamatā paredzēts finansēt no naudas līdzekļu atlikuma, plānotie aizņēmumi ir salīdzinoši nelieli – 321,6 tūkst. eiro -, izriet no šā gada budžeta. Pērn plānotais kopējais pamatbudžets bija nedaudz lielāks – 62,1 milj. eiro.

Vēlēšanu gadā pašvaldība lepojas ar lieliem projektiem, piemēram, aprīļa beigās parakstīts līgums ar būvsabiedrību ReRe būve 1 par Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju; pārbūves izmaksas tiek lēstas 8,2 milj. eiro. Sākta Jelgavas pils fasādes atjaunošana energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ietvaros, ko līdzfinansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Kopējās projekta izmaksas ir 6,7 milj. eiro. Ieplānoti arī vairāki satiksmes infrastruktūras darbi, tajā skaitā tādi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību degradētā teritorijā. Projekti ir arī uzņēmējiem, no kuriem lielāko sabiedrības uzmanību sev piesaistījusi cīņa par iespēju būvēt veikalu Depo Lielupes krastā netālu no Jelgavas pils.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Apstākļi, kas novērš uzmanību

Anita Kantāne, DB galvenās redaktores vietniece, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 26. janvārī, taču šoreiz pa Rīgas ielām neredz braukājam autobusus ar kandidātu sejām uz sāniem. Šoreiz autobusi pat bez īpaša marķējuma ir kā baļķis acī, kurš novērš uzmanību no Eiroparlamenta vēlēšanām.

Gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas notikumi kopš gada sākuma ir bijuši skaļāki par Eiroparlamenta kandidātu uzrunām. Jau priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums bija gandrīz vienlaicīgs ar ilgi gaidītās valdības apstiprināšanu. 23. janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību, un zem sabiedrības lupas nomāca jaunie ministri, nevis ziņas par partiju sarakstiem, kuri mērķē uz Eiroparlamentu.

Savukārt ārpolitikā visa Eiropa sekoja un joprojām seko līdzi Brexit attīstībai, un tā atlikšana iedzīvotāju noskaņojumu doties uz vēlēšanām, iespējams, ietekmē pozitīvi. Proti, Brexit nenotikšana rada iespaidu, ka joprojām esam liela ģimene, nevis šķirta. Kopumā šogad var apgalvot tieši to pašu ko 2014. gadā – vēl nekad EP vēlēšanas nav notikušas uz šāda krīzes, pesimisma un eiroskepticisma fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūžībā devies kādreizējais iekšlietu ministrs, uzņēmējs un Latvijas Motosporta federācijas prezidents Dzintars Jaundžeikars, aģentūra LETA uzzināja federācijā.

Bijušais politiķis miris 66 gadu vecumā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Jaundžeikars dzimis 1956.gada 14.februārī. Viņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Lauksaimniecības uzņēmumu augstākajā vadības skolā.

Jaundžeikars ir bijis AS "Limbažu piens" valdes priekšsēdētājs un prezidents, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs, SIA "Vidrižu lauksaimnieks" un SIA "Viva Agro" valdes priekšsēdētājs; SIA " Limbažu siera vērtspapīri" valdes priekšsēdētājs, SIA "Ievziedi" un SIA "Piensaimnieku laboratorija" valdes loceklis, SIA "Vidrižu vidzemnieks" izpilddirektors.

2001.gadā viņš kandidējis Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes vēlēšanās no saraksta "Mēs - pagastam" un ievēlēts par deputātu

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi atkorķē šampanieti uz šķietamas Brexit un tirdzniecības karu skaidrības

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Komentāri

Pievienot komentāru