Plašu ažiotāžu raisījusi diskusija par degvielas sadārdzināšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu valdības iespējām, bet nevēlēšanos iejaukties ar nodokļu mazināšanu. Citas valstis, tostarp Polija un Francija, jau iepriekš pieņēmušas lēmumu par šāda veida pasākumiem.

Piemēram, atbalsta pakete Francijā paredz, ka 0,15 eiro litrā degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts. Kas pie mums? Vien demagoģija no valdības vadītāja un vēl virknes augstāko amatpersonu puses. Tostarp šajās dienās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis: “Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs.”

Ko lai te piebilst? Maigi sakot, dīvaina morāle – ja kāds par tavu naudu dara sliktu, bet tu pie reizes ar to pelni, tad veidojas tāds kā labā un sliktā līdzsvars? Un, ja prasa mazināt nodokļu slogu, tas uzreiz jāinterpretē kā pilnīga nodokļu nemaksāšana? Ja jau ir runa par slikto Krievijas degvielu, tad drīzāk vajadzēja parūpēties, lai Latvijā pieejamā degviela tiktu piegādāta no citām valstīm, ne no Krievijas. Citas valstis tā rīkojas.

Piemēram, Polija nolēmusi līdz gada beigām atteikties no Krievijas naftas. Vai līdzīgs vēstījums dzirdēts no Latvijas amatpersonām? Vismaz līdz šī raksta tapšanas brīdim – nē. Kāpēc tā? Tiešām svarīgāka ir budžeta papildināšana, tostarp arī ar asiņainajiem naftas nodokļu dolāriem? Un, protams, nodokļus labprāt ceļ, bet dikti nelabprāt mazina. Pat ja degvielas piegādes būs ne no Krievijas, taču zinām, ka tas nebūs pamats nodokļa mazināšanai.

Savukārt arguments par nepieciešamību pēc augstiem nodokļiem degvielai, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, ir kā šantāža. Mēs, protams, esam par lielāku finansējumu drošībai, bet vai tas jānodrošina, tik brutāli izraujot naudu no jau tā ne visai turīgu cilvēku kabatām? Īpaši situācijā, kad degvielas cenas īsā laikā tāpat strauji augušas un nodokļu ieņēmumi no degvielas tirdzniecības valstij tāpat strauji kāpuši.

Uz kā rēķina šajā gadījumā iecerējusi pelnīt valsts? Ja privāto auto lietotāji var ekonomēt, mazāk kaut kur braucot, tad komerctransportam jāpārvieto kravas un cilvēki neatkarīgi no degvielas cenas. Skaidrs, ka dārgāka degviela atspoguļosies preču un pakalpojumu cenās.

Un atkal – ja preces, bez kurām var iztikt, varbūt šajā laikā pirks mazāk (tas, protams, ietekmēs attiecīgās jomas biznesu, tā nomaksātos nodokļus, bet izskatās, ka premjeram arī tas maz rūp), tad pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sadārdzināšanos jutīs visi. Turklāt nabadzīgākā sabiedrības daļa – visvairāk, jo viņiem pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu īpatsvars katram savā, tā teikt, patēriņa groziņā ir vislielākais.

Jau tagad lasām, ka gaļa būs divtik dārga, cenas dramatiski aug maizei, pienam utt. Zemnieki aizvien uzstājīgāk mudina samazināt PVN pārtikai un ar tās ražošanu tieši saistītiem izdevumiem, bet arī to izliekas nedzirdam tie, kam šie vēstījumi adresēti. Jā, tiek solīts, ka palīdzēšot vistrūcīgākajiem. Ar pabalstiem.

Pirmkārt, tādas palīdzēšanas administrēšana nav lēta, tātad pieaugs ierēdņu armija. Otrkārt, palīdzības lūgšana ir pazemojoša – cilvēkam jādeklarē, ka ir nabags, domājams, ka liela daļa tiešām nabadzīgu cilvēku labāk dzīvos pusbadā, nekā atzīs savu nevarību. Tātad palīdzību saņems vien nekautrīgākie. Un kaut kad, ar laika nobīdi, kad jau būs cietuši no šī visa sekām.

Ne mazāk būtisks ir starptautiskās konkurētspējas aspekts. Polija ar nodokļu sloga mazināšanu ir devusi būtisku stimulu savas valsts uzņēmējdarbības attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai šajā laikā. Nedarot to pašu ar mērķi stiprināt mūsu uzņēmējus, valdība faktiski veicina Polijas ar zemāku pašizmaksu ražoto preču noietu Latvijā, tātad Polijas izaugsmi, arī pateicoties Latvijas tirgus un vienlaikus mūsu ražotāju iznīkšanai.

Tas nozīmē, ka tiek likti pamati sliktākai importa/eksporta bilancei, lēnākai valsts izaugsmei, mazākai nodarbinātībai, mazākiem vai ne tik lieliem, kā varētu būt, nodokļu ieņēmumiem budžetā nākotnē.

Šķiet tiešām dīvaini, ka pašreiz pie varas esošo īstenotā politika ir ar šādu viendienīšu perspektīvu. Vēlēšanu gadā. Ir taču paredzams, ka vairums esošās koalīcijas partiju būs pārvēlētas, pašiem taču būs tagad savārītais jāizstrebj – vismaz par to būtu aizdomājušies!