Vēlme būt uzvarētājam grauj sadarbību 

Gandrīz katrs ir piedzīvojis brīdi, kad, aizstāvot savu ideju vai projektu, zūd pamats zem kājām. Balss tembrs kļūst skaļāks, tiek pārtraukti kolēģa mēģinājumi ko iestarpināt, un jūs pārņem vēlme tos izlabot. Īsāk sakot - jūs iedegaties, cenšoties pārliecināt pārējos par savu taisnību tik ļoti, ka, šķiet, situācija kļūst nekontrolējama. Lielā mērā tā arī ir - Džudita Gleizere blogā Harvard Business Review (HBR) raksta, ka aizsvilšanās iemesls nudien ir ķīmiski procesi mūsu smadzenēs

Dienas Bizness, 2013. gada 06. marts plkst. 10:59

Foto: SXC

Stresa situācijās, kad izjūtam bailes vai neuzticēšanos, smadzenēs pastiprināti sāk izdalīties galvenais «stresa hormons» kortizols. Tas traucē saglabāt vēsu prātu, bloķē spēju domāt stratēģiski un just līdzi apkārtējiem. Cilvēks sāk rīkoties instinktu vadīts - ķermenis pats izvēlas, kādu aizsargreakciju izmantot, un šis gadījums, kad pārņem vēlme apliecināt savu taisnību, lai neizjustu kaunu vai nezaudētu ietekmi, nav izņēmums. Te, gluži kā dabā, sastopamies ar primitīvām reakcijām. Tās ir cīņa (jūs turpinat strīdēties, kamēr panākat savu), bēgšana (jūs vienkārši pievienojaties vairākumam), sastingšana (jūs ieņemat klusēšanas pozīciju) un samierināšanās (nevēloties sabojāt attiecības, jūs piekrītat savam «pretiniekam»).

Neviena no šīm taktikām nav vēlama, jo tās attur no produktīvas domu un informācijas apmaiņas un viedokļa paušanas. Tomēr viena no izplatītākajām (un arī viena no bīstamākajām) ir cīņa. Arī tam skaidrojums meklējams bioķīmijā - kad strīdā tiek izcīnīta uzvara, smadzenēs ieplūst citi hormoni - adrenalīns un dopamīns, kuri liek justies labi un rada pārākuma sajūtu. Tās ir emocijas, ko ikviens vēlas piedzīvot atkal un atkal, tāpēc jau nākamajā saspringtajā situācijā mēs atkal dodamies cīņā ar vēlmi uzvarēt.

Daudzi vadītāji ir ļoti talantīgi sava viedokļa aizstāvēšanā, un bieži viņiem patiesi ir taisnība, taču viņi ne mazākajā mērā neņem vērā to, cik graujošu iespaidu šī cīņa atstāj uz pārējiem. Ja viens cilvēks diskusijā «izvirzās vadībā», pārējiem visticamāk nāksies padoties, pārdzīvojot cīņu, bēgšanu, sastingšanu un samierināšanos. Tādējādi tiek samazinātas jebkādas izredzes sadarboties un nonākt pie rezultāta.

Par laimi, mūsu organisms piedāvā vēl kādu hormonu - oksitocīnu, kas liek justies tikpat labi, kā adrenalīns. Oksitocīns aktivizējas, cilvēkiem komunicējot, un attīsta spēju uzticēties un dalīties, uz ko vadītājiem vajadzēt mudināt gan sevi, gan citus.

HBR piedāvā dažus vingrinājumus, kas mazinās neveselīgu atkarību no vēlmes par katru cenu «uzvarēt» cīņā darba vietā.

Veidojiet noteikumus

Ja gaidāma sanāksme, kas draud izvērsties spēku mērošanā, jānosprauž noteikumi sadarbībai. Lai katrs dalībnieks ierosina, kā padarīt diskusiju produktīvāku, pierakstot idejas un ļaujot tās visiem aplūkot. Viens no ierosinājumiem varētu būt piešķirt papildus laiku ideju izklāstam un klausīties tajās bez vērtējošas, nosodošas attieksmes. Šīs atziņas palīdzēs nekrist nevēlamās emocijās un, tās ievērojot, uzlabot sniegumu ar katru nākamo reizi.

Esiet iecietīgi klausītāji

Spraigā dialogā, ļaujiet partnerim izteikties un centieties vairāk viņā ieklausīties. Jo vairāk jūs uzzināsiet par citu cilvēku skatījumiem, jo iecietīgāki spēsiet būt. Ja šajā ziņā rādīsiet piemēru, visticamāk, arī sarunu biedrs centīsies tam sekot.

Plānojiet, kurš runās

Situācijās, kad zināt, ka kāds grupā ir dominējošais, ļaujiet izteikties visiem. Noskaidrojiet, kuriem dalībniekiem ir vērtīgas idejas, svarīga informācijai vai redzējums, kas jānodod tālāk, un šīs lietas piefiksējiet. Izmantojiet šo sarakstu kā runāšanas plānu, veiciet piezīmes un uzdodiet atvērtus jautājumus.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2013. gada 05. marts plkst. 13:43

Darba līguma uzteikšana darba nespējas laikā ir pretlikumīga. Situācija izklāsta centienus...

2013. gada 05. marts plkst. 13:20

Lai uz ārzemēm strādāt aizbraukušie igauņi atgrieztos dzimtenē, viņiem būtu jāpelna vismaz...

2013. gada 05. marts plkst. 12:32

Korporatīvajai kultūrai ir daudz kopīga ar militāro, tā, atšķirībā no, piemēram, sporta...

2013. gada 04. marts plkst. 14:43

Lai arī modernas un estētiski pievilcīgas, darba vietas ar atvērto plānojumu var...

2013. gada 04. marts plkst. 12:44

Kāda ir atšķirība starp vadītāju un līderi? Vadītājs plāno, kontrolē, motivē, deleģē,...

2013. gada 04. marts plkst. 12:04

Latvijā ir nevis strukturāls bezdarbs, bet gan ciklisks – tā divos neatkarīgi...

2013. gada 04. marts plkst. 10:58

Latvijas lielo uzņēmumu darbinieki ir ar augstāku piesaistību savam darba devējam nekā...

2013. gada 01. marts plkst. 13:23

2012.gadā par 11,1 tūkst. cilvēku samazinājies darba meklētāju skaits (15-74 gadi). Darbu...

2013. gada 01. marts plkst. 13:12

Pērn vidējā darba samaksa valstī ir palielinājusies par 3,7% līdz 481 latam,...

2013. gada 01. marts plkst. 11:34

Domāju, ka katram no mums vismaz vienu reizi dzīvē ir nācies būt...