Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šā gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, uzskata Finanšu ministrija (FM).

Turklāt jau uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro, lai gan budžetā šim mērķim paredzētais finansējums ir 13 miljoni eiro. IZM nekavējoties jāsagatavo piedāvājums, kā kontrolēti organizēt studiju kreditēšanas procesu, nemaldinot studentus un arī aizdevēju, kā arī stingri ievērojot normatīvo aktu prasības finanšu politikas jomā, norāda FM.

Augstākajai izglītībai un pieteikšanās sistēmai atbalstam kredītu veidā ir jābūt visiem studēt gribētājiem pieejamai, kā arī vienkāršai. Izprotot studiju un studējošo kreditēšanas valstisko nozīmību, uzskatām, ka nav atbalstāma situācija, ka tiek pasliktinātas kredītu ņēmēju iespējas saņemt kredītu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Janvāra beigās Finanšu ministrijā notiks izsole par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, informē Valsts kase.

Izsole tiek rīkota saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 «Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu» un Finanšu ministrijas 2018.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.8 apstiprinātajiem «Izsoles noteikumi par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Kopumā šogad studēt gribētājiem izsniegti 1548 aizdevumi ar valsts galvojumu vairāk nekā 8,3 miljonus eiro vērtībā, informē AS SEB banka.

Kopumā 2017. gadā SEB banka studentiem piešķīra 1548 aizdevumus par 8,3 miljoniem eiro, no kuriem 84% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 16% – studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Kredīta vidējā summa ir 5500 eiro, bet aizņēmēja vidējais vecums ir 24 gadi.

Visbiežāk kredītiem ar valsts galvojumu piesakās studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses.

Pieprasījums pēc studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir stabils, taču pieteikšanās, izvērtēšanas un izsniegšanas procesu vajadzētu pilnveidot un modernizēt, norāda augstskolu pārstāvji. Ik gadu izsolē par tiesībām tos izsniegt piedalās tikai viena banka, un citiem kreditētājiem nav intereses, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākumā FM rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2017. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, uzvarēja vienīgais izsoles dalībnieks – AS SEB banka, kura saņēma tiesības izsniegt aizdevumus par kopējo summu 25,2 miljoni eiro, savukārt tiesības izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu SEB banka saņēma par kopējo summu 10,757 miljoni eiro. Arī iepriekšējā gadā tiesības kreditēt studentus ar valsts galvojumu bija šai pašai bankai. Kā stāsta AS SEB banka Komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva, 2016. gadā SEB banka studentiem piešķīra 1817 kredītus par 9,11 miljoniem eiro, no kuriem 83% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 17% – studējošo kredīti ikdienas tēriņiem.

Nākamgad studiju un studējošo kreditēšanai nepieciešamā valsts galvojuma apmērs būs tāds pats kā līdz šim - 35 956 620 eiro, otrdien lēma valdība.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par galvojamo projektu sarakstu iekļaušanai likumprojektā Par valsts budžetu 2018.gadam teikts, ka valsts vārdā sniedzamo galvojumu maksimāli pieļaujamais limits 2018.-2020.gadā ir indikatīvi ik gadu 36 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniedza FM informāciju par studiju un studējošo kreditēšanai nepieciešamā valsts galvojuma apmēru 2018.gadam, plānojot, ka studējošo kreditēšanai ir nepieciešams valsts galvojums 10 756 620 eiro un studiju kreditēšanai - 25 200 000 eiro. IZM pieprasītais valsts galvojuma apmērs nepārsniedz FM noteikto limitu 2018.gadam.

Katru gadu banka, kurai būs tiesības piedāvāt studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, tiek izvēlēta Finanšu ministrijas rīkotāja izsolē. Astoņus gadus pēc kārtas par izsoles uzvarētāju atzīta SEB banka.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta priekšlikumu atteikties no otrā galvotāja, izsniedzot studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, izriet no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieces Diānas Laipnieces paustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Kā vēstīts, lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, Latvijas Studentu apvienība (LSA) aprīlī rosināja mainīt valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts LSA ieskatā nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Šodien komisijas sēdē IZM prezentēja jaunu studiju kreditēšanas sistēma, kas atceļ nepieciešamību pēc otra galvotāja studiju kredītam.

Pēc centiena «salāpīt» esošo sistēmu, izveidotā darba grupa konstatēja, ka nepieciešamas radikālākas pārmaiņas, pastāstīja IZM augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.

Lai nodrošinātu speciālistu piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīgās profesijās un novērstu speciālistu aizplūšanu no mazāk apmaksātajiem amatiem, Ministru kabinets otrdien, 2018. gada 18. septembrī apstiprināja profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem šogad sāks dzēst valsts galvoto studiju un studējošo kredītu, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Uz kredīta dzēšanu var pretendēt speciālisti valsts un pašvaldību institūcijās, kultūras jomas institūcijās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem un strādājošie ārstniecības iestādēs, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat darbinieki no nevalstiskā sektora institūcijām, kas pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Kopumā tiks dzēsti 406 studiju un 200 studējošo kredīti. 2018. gadā kopumā paredzētais valsts budžeta finansējums šo kredītu dzēšanai valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem ir 2 398 212eiro.

Šogad valsts galvoto studiju kredītu dzēšanu plānots sākt 98 izglītības jomā nodarbinātajiem, 23 augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, 50 sociālajā jomā strādājošajiem, 20 kultūras jomā nodarbinātajiem, 38 ārstniecības personām, 165 valsts pārvaldes iestāžu, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, kā arī 12 ārvalstīs izglītību ieguvušiem speciālistiem.

Studiju un studējošā kredīti vairs netiks dzēsti par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos, apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Oktobrī, kad valdība atbalstīja jauno studiju kreditēšanas modeli, tika norādīts, ka jaunajā sistēmā sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju vecākiem varēs tikt dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma. Tāpat saglabāsies kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā. Vienlaikus par iespējām turpināt kredītu dzēšanu saistībā ar darbu valsts un pašvaldību institūcijās un citās noteiktajās jomās būs jālemj valdībai un Saeimai gadskārtējā budžeta veidošanas procesā.

Šodien valdība arī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos par studiju un studējošā kredīta piešķiršanu, atmaksu un dzēšanu. Tie cita starp paredz jau sākot no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā kredītus par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos.

Attīstības finanšu institūcija “Altum” 29. jūnijā izsludināja jauno atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar “Altum” garantiju 2020./2021.mācību gadam; līdzšinējais studentu kreditētājs - AS “SEB banka” paziņojis, ka šajā gadā kredītus studentiem vairs neizsniegs, tādēļ, ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas šajā gadā izsniegs aizdevumus studijām.

Jāatgādina, ka šopavasar atbildīgās institūcijas mainīja kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts studiju kredīts ar valsts galvojumu, nosakot, ka banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs “Altum”, un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

Līdz šim daudzus gadus studiju kreditēšanai tika rīkota izsole banku vidū, taču kredītiestāžu atsaucība bija ļoti kūtra, un kopš 2010.gada tajā piedalījās un vinnēja tikai viena banka - AS “SEB banka”. Kā liecina bankas apkopotā informācija, pēdējo trīs gadu laikā studentiem piešķirti 4534 aizdevumi ar valsts galvojumu par aptuveni 27,1 miljonu eiro. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija ap 6200 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.