Ūdens līmenis grimstošajā Venēcijā sasniedzis 149 centimetru atzīmi virs normas. Pārsvarā ūdens līmenis sniedzas krietni pāri ceļgaliem, ūdens daudzviet pilnībā klāj āra kafejnīciņu galdus un krēslus, savukārt daži aktīvisti jau izmēģinājuši peldi applūdušajā Svētā Marka laukumā, informē ziņu aģentūra Reuters, kas spilgtākos mirkļus no applūdušās Venēcijas iemūžinājusi fotoattēlos.

Šīs plūdu sezonas ūdens līmeņa rekords – 149 centimetri virs normas – Venēcijā tika sasniegts aizvadītās nedēļas svētdienā, informē Reuters. Tomēr pašlaik vēl nav pārsniegta augstākā ūdens atzīme Venācijas vēsturē, kas tika reģistrēta pirms četriem gadiem – 160 centimetri virs normas.

Augsts ūdens līmenis un Venēcijas lagūnas aplūšana novērojama galvenokārt starp rudeni un pavasari, kad plūdmaiņas pastiprina sezonas vēji. Parasti plūdu laikā ūdens līmenis ir 110 centimetri virs normas. Jau sasniedzot 140 centimetru atzīmi, 58% pilsētas ir pamatīgi applūduši.

Venēcijas lagūnā jau ir uzsākta dambju sistēmas būvniecība MOSE. Plānots, ka šī sistēma aizkavēs ūdens līmenim pieaugt par vairāk nekā 110 centimetriem virs normas, informē rt.com. MOSE būve maksās 7,9 miljardus ASV dolāru, un to paredzēts pabeigt 2014. gadā. Ņemot vērā nesen Itālijā uzsākot taupības ceļu, šī vērtējama kā apjomīga summa dambju sistēma būvei.

Vētrās un lietusgāzēs Itālijā dzīvību zaudējuši vēl trīs cilvēki, līdz ar to kopējais bojāgājušo skaits stihijā, kas daudzviet valstī plosās kopš svētdienas, pieaudzis līdz deviņiem, otrdien vēsta ziņu aģentūra ANSA.

Dienvidtirolē glābšanas operācijas gaitā dzīvību zaudējis ugunsdzēsējs, bet kaimiņu provincē Trentīno dzīvību zaudējusi kāda sieviete.

Ugunsdzēsējs zaudējis dzīvību, kad viņam uzgāzies koks, savukārt sievietes līķi glābēji izcēla no zemes nogruvuma, kas izpostījis viņas māju.

Kāds kaitotājs gājis bojā Adrijas jūrā netālu no Rimini, kad spēcīgie vēji triekuši viņu pret klintīm.

Vētru dēļ Ligūrijā slēgta Dženovas lidosta, turklāt stihijas dēļ traucēta piekļuve kūrortam Portofīno, kas tagad nošķirts no pārējā reģiona.

Desmiti tūkstoši mājsaimniecību Ziemeļitālijā palikuši bez elektrības. Īstenojot piesardzības pasākumus, vairākās pilsētās, arī Romā, Neapolē un Venēcijā, slēgtas skolas.

Lielajiem kruīzu kuģiem no 1.augusta būs aizliegts iebraukt Venēcijas centrā, otrdien paziņoja Itālija pēc gadiem ilgas brīdināšanas, ka šie kuģi var nodarīt nelabojamu postu vēsturiskajai pilsētai.

Lēmums par aizliegumu pieņemts dažas dienas pirms ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sanāksmes. UNESCO bija ierosinājusi pievienot Venēciju apdraudēto mantojuma objektu sarakstam.

"Šodien pieņemtais dekrēts ir svarīgs solis Venēcijas lagūnas sistēmas aizsardzībai," paziņoja Itālijas premjerministrs Mario Dragi pēc dekrēta pieņemšanas ministru kabineta sanāksmē.

Viņš piebilda, ka būtu jāpiešķir nauda, lai mazinātu šī aizlieguma ietekmi uz nodarbinātību.

Lielākie kuģi tiks novirzīti uz Venēcijas rūpniecisko ostu Margeru. Tas tomēr tiek uzskatīts par pagaidu risinājumu, un ministri aicināja izteikt idejas par jaunu pastāvīgu termināli.

Venēcijas pilsētas pašvaldība ceturtdien paziņoja, ka nākamgad ieviesīs piecu eiro nodevu tūristiem par vecpilsētas apmeklējumu 29 noteiktās dienās, šādi mēģinot cīnīties pret tūrisma radīto slodzi.

Tūristiem, kas nav apmetušies pārnakšņot vecpilsētā, būs jāmaksā nodeva par ieeju pilsētas centrā laikā no plkst.8.30 līdz plkst.16.00.

Nodeva būs jāmaksā noslogotākajā tūrisma sezonā no 25.aprīļa līdz 5.maijam, kā arī pārējās nedēļas nogalēs maijā un jūnijā, un jūlija pirmajās divās nedēļas nogalēs.

Varas iestādes gadiem bija debatējušas par to, kā vislabāk regulēt miljoniem viesu pieplūdumu slavenajā lagūnas pilsētā. Ieejas biļešu ieviešana vairākkārt tika atlikta bažās par to, ka tā nopietni samazinās tūrisma ienākumus un traucēs kustības brīvību. Tās ieviešanai arī bija pretinieki pilsētas iedzīvotāju vidū.

Venēcijas pašvaldība septembrī nolēma, ka nodeva beidzot tiks ieviesta, pēc UNESCO brīdinājuma, ka tā varētu iekļaut Venēciju apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā.

Nīderlandes parlamenta vēlēšanu iznākums vērtējams kā labējo populistu zaudējums, taču ne kā iemesls grimt pašapmierinātībā

Pēc pērnā gada Brexit balsojuma un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās nevarēja izslēgt, ka šo tendenci turpinās arī Nīderlande, tās parlamenta vēlēšanās uzvarot galēji labējai Gērta Vildersa partijai. Šāda notikumu gaita savukārt būtu ļoti nopietna uvertīra Francijas prezidenta vēlēšanām šā gada pavasarī ar attiecīgo kandidāti Marinu Lepēnu un Vācijas parlamenta vēlēšanām šā gada rudenī ar radikāli labējo, eiroskeptisko politisko spēku AfD. Tomēr Nīderlandes vēlēšanu iznākums šo scenāriju izjauca, jo uzvaras laurus plūca līdzšinējā premjera Marka Rites liberāli konservatīvā Tautas partija.

Lietavas un vētra, kas prasījusi vismaz 18 cilvēku dzīvības Itālijas salā Sardīnijā, sasniegusi Venēciju, appludinot pilsētu, vēsta pasaules mediji.

Venēcijā applūdis Svētā Marka laukums, kā arī pilsētas ieliņas. Venēciju applūšana apdraud vairākas reizes gadā.

Db.lv jau rakstīja, ka šoruden, oktobrī, Venēcija testēja 5,4 miljardus eiro vērtu barjeru sistēmu «Mozus». Tiek plānots, ka «Mozus» nākotnē sargās pilsētu no ūdens līmeņa celšanās. Ambiciozais inženierijas projekts ietver 78 pārvietojamu barjeru uzstādīšanu.

Ciklons skāris arī citas Itālijas daļas, ieskaitot valsts galvaspilsētu Romu. Turklāt paredzams, ka stihija nerimsies un tuvākajās dienās lietavas turpināsies.

Itālijas premjers Enriko Leta (Enrico Letta) valstī ir izsludinājis ārkārtas stāvokli. Tiek lēsts, ka dabas stihija skārusi aptuveni 20 tūkstošus cilvēku. Tik stipra vētra Itālijas salā Sardīnijā nebija piedzīvota vairākas desmitgades.

Bieži plūdu skartā Itālijas pilsēta Venēcija sestdien veikusi pirmos testus 5,4 miljardus eiro vērtajai barjeru sistēmai, kas pazīstama kā Mozus. Tās uzdevums būs aizsargāt renesanses pilsētu no ūdens līmeņa celšanās, vēsta thelocal.it.

Ambiciozais inženierijas projekts ietver 78 pārvietojamu barjeru uzstādīšanu.

Apjomīgajā projektā, kuru pārrauga Venezia Nuova konsorcijs, iesaistīti piecdesmit uzņēmumi. Projektu gan skārušas tādas nedienas kā kavēšanās, ar vides aizsardzību saistīti jautājumi un skandāli.

Sistēmas pirmajos testos sestdien piedalījušās desmitiem amatpersonu, ieskaitot transporta ministru Mauricio Lupi. «Šis ir ļoti svarīgs un emocionāls brīdis,» sacījis Venēcijas mērs Džordžo Orsoni. Viņš arī īpaši uzsvēris, ka Venēcija «nav atrakciju parks, tā ir dzīva pilsēta».

56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu, informē pasākuma rīkotāju pārstāve Marta Krivade.

Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa atlējumu. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori Gaudeamus.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) un mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis t/c Galerija Centrs esošajā Rīdzenes ielā ceturtdien atklāja skulpturālu objektu-skatāmlūku, kas ir atsauce uz šī gada Latvijas paviljonu ARMPIT 56. Venēcijas mākslas biennālē.

Skulpturālais objekts ir kā pirkstu nospiedums vērienīgajai Latvijas ekspozīcijai Venēcijā. Tas kopā ar Latvijā pazīstamākā arhitektūras fotogrāfa Anša Starka fotogrāfijām, kas tapušas ekspozīcijas uzbūves laikā, ir centiens notvert Latvijas paviljona sajūtu un iedzīvināt to tepat Rīgā, norāda LLMC vadītāja Solvita Krese.

«Ņemot vērā, ka par Latvijas paviljonu saņemam tik daudz labu atsauksmju no visas pasaules un pirmajā mēnesī to apmeklējuši jau 26 tūkstoši mākslas skatītāju, mēs nolēmām sajūtu par ARMPIT ienest arī Rīgas pilsētvidē. Venēcija ir tālu, ne visiem sasniedzama, taču šeit – Rīdzenes ielā katrs var pienākt un ielūkoties skatāmlūkā, lai noķertu sajūtu par tur uzcelto Latvijas paviljonu,» par skulpturālo objektu stāsta S.Krese.

Bijušās tekstilfabrikas Boļševička teritorijā mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis šodien demonstrēja 56.Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona multimediālo instalāciju Armpit.

Vairāk nekā 80m² plašās multimediālās instalācijas sarežģīto konstrukciju dēļ tā vispirms uzbūvēta Latvijā. Lai arī mākslinieki uzsver, ka ARMPIT būvniecība noslēgsies Venēcijā un šodien redzamais darbs nav pilnībā pabeigts, tas rada priekšstatu par to, ko no 9. maija – 22. novembrim redzēs starptautiskais biennāles skatītājs Venēcijā.

Jau vēstīts, ka Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu. Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā.

Tas sākās kā joks, bet ir radījis lielu interesi visā Eiropā. Dažas nedēļas pirms Sardīnijas pašvaldību vēlēšanām salas zobārsts An­drea Karūzo nāca klajā ar provokatīvu ideju: Itālijai vajadzētu pārdot Sardīniju Eiropas bagātākajai un mierīgākajai valstij – Šveicei, kas tādējādi iegūtu pieeju jūrai, bet Itālija par nopelnīto summu varētu nomaksāt valsts parādus un izkļūt no krīzes, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Priekšlikums pārveidot Sardīniju par 27. Šveices kantonu mēneša laikā Facebook esot piesaistījis 10 000 sekotāju. Idejas autors Karūzo kopā ar domubiedriem sastādījis politisko manifestu, kas iesniegts arī Itālijas Ministru kabinetam un paskaidro projekta pamatmērķi: «Vēlamies dzīvot normālā valstī, kas nodrošina saviem pilsoņiem iespēju strādāt un dibināt uzņēmumus, kurā ir skaidri un visiem vienādi likumi, stabila ekonomika un saprātīgi nodokļi.»

Sīkāk projekta rašanās iemesli izskaidroti interneta vietnē cantonmarittimo.com, kuras mērķis ir «apzināt Sardīnijas iedzīvotāju potenciālo vēlmi atdalīties no Itālijas un pievienoties Šveicei», raksta Latvijas Avīze. Vienlaikus Karūzo atzinis, ka lieliski saprot – Sardīnijas pievienošana Šveicei praktiski nav iespējama. «Tomēr mums patīk perspektīva apvienot sardīniešus vismaz vienā kopējā projektā un kopīgi aizstāvēties pret arābiem, ķīniešiem un krieviem, kas apsēduši mūsu salu un vēlas to pārvērst par savu koloniju. Zinām, ka no šīs valdības neko nesagaidīsim, tāpēc mēģinām organizēties paši, kaut vai tādā nerealizējamā, bet vienojošā projektā,» sacījis Karūzo.

Venēcijas pilsētas dome otrdien nolēma, ka tūristiem zināmās dienās būs jāmaksā piecu eiro nodeva par vecpilsētas apmeklējumu, ja viņi tur nav apmetušies pārnakšņot.

Šī nodeva tiks ieviesta 2024.gada pavasarī un sākumā attieksies uz 30 noslogotākajām dienām, lai pamudinātu tūristus izvēlēties apmeklējumam mazāk populāras dienas. Precīzi datumi šīm 30 dienām vēl nav noteikti.

Itālijas ziemeļaustrumu piekrastes pilsēta Venēcija ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem visā pasaulē. Tur pašlaik ir nepilni 50 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, bet tūrisma sezonas laikā šo pilsētu reizēm apmeklē vismaz divas reizes vairāk tūristu.

Milzīgais apmeklētāju skaits, sevišķi to, kas ierodas ar kruīzu kuģiem un pavada Venēcijā tikai dažas stundas, lai apskatītu pilsētu, jau daudzus gadus ir radījis lielas problēmas.

Ieejas maksas noteikšanai tomēr ir pretinieki arī Venēcijas iedzīvotāju vidū, un lēmums par to vairākas reizes tika atlikts.

Itālijas valdība ceturtdien paziņoja, ka lielie kruīza kuģi uz laiku tiks novirzīti prom no Venēcijas pilsētas centra uz Margeras rūpniecisko ostu.

Vides, kultūras, tūrisma un infrastruktūras ministri vienojās uz laiku kruīza kuģos novirzīt uz Margeru, "lai aizsargātu vēsturisko un kultūras mantojumu, kas pieder ne tikai Itālijai, bet pasaulei", teikts ministru kopīgajā paziņojumā.

Ministri arī aicināja iesniegt idejas, kā panākt kuģu piestāšanu ārpus Venēcijas lagūnas un "strukturālā un galīgā veidā atrisināt lielo kuģu tranzītu Venēcijā".

Strīdi par kruīza kuģiem Venēcijā ilgst gadiem.

To pretinieki norāda, ka milzīgie tūristu kuģi neiederas ainavā, apdraud vidi un veicina tūristu pūļu rašanos pilsētā, bet to aizstāvji norāda, ka tie pilsētā rada darba vietas.

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Latvijas arhitektūras gada balvu 2012 ieguvusi Saldus mūzikas un mākslas skola, kuras projekta autori ir birojs MADE Arhitekti - Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs un Liena Amoliņa.

Atzinības saņēma Likteņdārza skatu terase, kuras projekta autori ir Didzis Jaunzems un Laura Laudere sadarbībā ar Māru Ābeli un biroju Jaunromāns un Ābele, un Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, kura autori ir SZK un partneri jeb Andis Sīlis, Guntis Ziņģis un Pēteris Kļava.

Divas atzinības tika Žaņa Lipkes memoriālajam muzejam, kura projekta autors ir Zaigas Gailes birojs.

Latvijas arhitektūras gada balvas 2012 finālā bija izvirzīts arī GlaxoSmithKline Latvia birojs Rīgā, būvniecības uzņēmuma Samrode biroja ēka Ventspilī, kā arī Ventspils pils interjers un ekspozīcija un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē.

Jaunākie apkopotie ASV Federālo rezervju bankas dati par pērnā gada pirmajiem trijiem ceturkšņiem liecina, ka amerikāņu mājsaimniecības turpina grimt parādos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Starp satraucošākajām sadaļām ir 808 miljardi USD nenomaksāto kredītkaršu parādi. Jāņem vērā, ka šī statistika ir vien par laika posmu līdz septembra beigām, proti, pirms rudens svētku un augošu tēriņu sezonas laikā no Visu svēto dienas līdz Jaunajam gadam. Attiecīgi izskan minējumi, ka kredītkaršu parāds kopumā 2017. gadā varētu būt sasniedzis jau triljona USD līmeni.

Lai gan ASV turpinās jau ieskicētā tendence samazināties hipotekāro kredītu daļai mājsaimniecību parādu kopapjomā, vispārīgi tomēr par «vidējo amerikāni» parādu sakarā var teikt, ka no vēstures tas ir mācījies vien to, ka no vēstures neko nemācās. Parādu nasta ap pērno gadu miju sasniedza pirmskrīzes apjomu, ieskaitot hipotekāros kredītus. Pat ja to salīdzinošā daļa ir samazinājusies, tad jau uz citu parādu rēķina.

Taivānas mobilo telefonu ražotājs HTC ir paziņojis par visu laiku pirmajiem zaudējumiem, kas liecina, ka tas konkurences cīņā turpina grimt, vēsta BBC.

Trīs mēnešos - līdz septembrim - tas ieslīdzis tīrajos zaudējumos 2,97 miljardu Taivānas dolāru (100 miljoni ASV dolāru) apjomā.

Šie rezultāti ir krasā pretstatā konkurenta Samsung veikumam - tas šajā pašā laika posmā prognozējis rekordlielu peļņu.

Kompānija nākusi klajā ar jauniem produktiem, piemēram, HTC One, cenšoties atgūt zaudēto vietu tirgū, taču analītiķi par izredzēm ir skeptiski.

Pēdējo 12 mēnešu laikā kompānijas akciju cena samazinājusies par vairāk nekā 50%, kas saistīts ar bažām par tās nākotni.

Valsts vides dienests (VVD) sadarbojoties ar SIA Eko Osta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) operatīvi novērsis iespējamo kaitējumu videi pēc tam, kad VVD patruļkuģis Brēmene sasvēries un daļēji nogrimis, informē VVD.

Šis patruļkuģis kopš jaunā zvejas kontroles kuģa Mare iegādes vairs aktīvi netika izmantots un ilgstoši atradās slēgtā, apsargātā teritorijā Voleros.

2017.gada 23.janvāra rītā VVD darbinieki konstatēja, ka kuģis Brēmene ir sasvēries un tā aizmugurējā daļā daļēji nogrimis, un joprojām turpina lēnām grimt. Negadījuma vietā uz ūdens virsmas bija redzami nelieli plankumi, iespējams, no hidrauliskās eļļas un dzesēšanas šķidruma

Par negadījumu nekavējoties tika paziņots Rīgas brīvostas kapteiņdienestam un izsaukta SIA Eko Osta, kas uzstādīja norobežojošas bonas, lai piesārņojums neizplatītos tālāk. Nekavējoties tika uzsākta piesārņojošo vielu atsūkšana no ūdens virsmas. VVD inspektori ūdenī izklāja absorbējošu materiālu, kas uzsūc naftas produktus no ūdens virsmas.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) saskaņotais Rīgas Doma torņa nostiprināšanas projekts ir iesniegts Kultūras ministrijā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai, jo ilgāk vilcināties ar remontdarbiem vairs nedrīkst, informē šā projekta vadītājs arhitekts Ints Pujāts.

Pašlaik turpinās projektu atlase, un lēmuma par finansējuma piešķiršanu vēl nav. «Esošais torņa tehniskais stāvoklis ne vien nespēj nest zvanu slodzi, bet arī neprognozējamas ārējās ietekmes, piemēram, spēcīgas vētras virs 30-35 metriem sekundē var neatgriezeniski to deformēt. Tādēļ tornis ir jānostiprina neatkarīgi no tā - saņemsim ES finansējumu vai nē,» uzsvēra Pujāts.

Projektētāji pauž atzinību, ka pēc ilgām diskusijām ar VKPAI tomēr ir izdevies rast visām pusēm pieņemamu risinājumu par vēsturiskā mantojuma saglabāšanas metodiku, un tehniskais projekts ir saskaņots.

Pirms projekta izstrādes, izpētot torņa konstrukcijas, kopumā apsekojot aptuveni 1200 visdažādāko vienību, tika konstatēts, ka tās ir vairāk izpuvušas un ķirmju saēstas, nekā sākotnēji uzskatīts. Tāpat tornis turpina grimt, veicot torņa digitālo uzmērījumu un fiziskā stāvokļa novērtējumu, atklājās, ka tornis sasvēries par 62 centimetriem, nevis par 38 centimetriem, kā tas bija pieņemts pēc 20 gadu laikā veiktajiem aprēķiniem.

Latvijas gadījumā durvis atvērusī OECD nav bagāto valstu, bet gan labās prakses klubs. Ķeksītis ir, tagad jārīkojas, lai būtu arī jēdzīgi ieguvumi

Vai varam ticēt, ka ķeksītis par iesaukumu OECD būs kārdinoša ēsma investīcijām? Ja OECD patiešām atnesīs naudu, tad tās būs zināmas pretrunas ar pašreizējo dinamiku ārvalstu investīciju jomā, kas vairāk izskatās pēc kabatas, kurā palikusi tikai sīknauda, bet par šo situāciju DB jau ir nenogurstoši vēstījis iepriekš. Šoreiz vērts paskatīties no citas puses. Arī Sprīdīša emocijas, nonākot karaļnamā, bija divējādas.

Prieks jau bija, ka princesi var skatīt savām acīm, bet, labāk iepazīta, tā palika tikai par smuku sejiņu bez nozīmīga satura. Dzīšanās pēc dalībnieces statusa Latvijai bija kļuvusi par gandrīz pašmērķi, kas pat bija uzsācis patstāvīgu dzīvi ārpus reālajiem ieguvumiem, ko Latvija varētu saņemt vai nesaņemt no atrašanās «izredzēto» valstu lokā. Kā tablete, kuru ieņemot, pagaistu visas ekonomikas ligu un politikas vēdergraižu nomocītā valsts ķermeņa problēmas, sapnis par OECD ļāva grimt uz gaišo nākotni vērstās fantāzijās.

Daži vadoši darbinieki Rīgas domē pēdējo pāris diennakšu laikā izņēmuši un pielabojuši dokumentus, kas saistīti ar tirdzniecības centra Maksima būvniecību Zolitūdē, apgalvo Eiropas parlamenta deputāts, diplomēts inženieris un bijušais partijas Saskaņas centrs biedrs Aleksandrs Mirskis (tagad - partija Alternative), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo neoficiālo informāciju.

(Pievienots Rīgas Būvvaldes pārstāvja viedoklis 12.rindkopā.)

«Esmu pārliecināts, ka šo lietu centīsies «norakt». Domāju, uz visiem jautājumiem atbildi var dot tikai neatkarīga šī nozieguma izmeklēšanas komisija. Es vēlos strādāt šajā komisijā, lai nekas tamlīdzīgs vairs nevarētu notikt,» paziņojumā medijiem paudis Mirskis.

Mirska asistents Vladimirs Romančenko aģentūrai LETA apstiprināja, ka Zolitūdes traģēdijā dzīvību zaudējis arī deputāta palīgs Andrejs Burvis (Alternative).

Eiroparlamenta deputāts uzskata, ka šī traģēdija notikusi tāpēc, ka gan projektēšanas birojiem, gan arī būvfirmai, Rīgas pilsētas būvvaldei, ugunsdrošības inspekcijai un tirdzniecības centram ir viens mērķis – peļņa. Tāpēc daži, iespējams, dod kukuļus, lai saņemtu projektēšanas un būvniecības atļaujas, bet citi, dzenoties pēc naudas, visticamāk, ir gatavi maksāt uzraudzības dienestiem. «Tiek klonētas nelikumības, kur viss ir iespējams,» norāda Mirskis.

Lielbritānijā, Viltšīrā izsolē nonākusi vijole, kuru Titānika grimšanas laikā spēlēja kuģa orķestra vadītājs Voless Hārtlijs (Wallace Hartley).

Izsoļu nams Henry Aldridge & son uzsver, ka pielikuši lielas pūles, lai pierādītu vijoles autentiskumu. Pirms izsoles kompānija veselu gadu algojusi speciālistus, kas nodarbojušies ar mūzikas instrumenta izpēti.

Saskaņā ar aculiecinieku teikto pēc tam, kad Titāniks 1912. gadā sadūrās ar aisbergu un sāka grimt, V. Hārtlija vadītais orķestris uz kuģa spēlējis līdz pašam pēdējam brīdim. Neviens no orķestra dalībniekiem katastrofā neizdzīvoja un stāsts par viņiem kļuva par vienu no vispazīstamākajām leģendām, kas saistītas ar kuģi.

Lai gan nav zināms, kuru dziesmu orķestris spēlējis pēdējo, daudzi katastrofu pārdzīvojušie apgalvoja, ka tā bijusi Tuvāk tev, mans Dievs (Nearer, My God, to Thee), kas tādējādi ieguvusi visas pasaules atpazīstamību.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.