Jaunākais izdevums

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Vienradžu valūta

Augusta vidū valdības veiktā bolivāra devalvācija, «nogriežot» piecas nulles, ir īslaicīgs risinājums praktiski tikai vienai problēmai – nav jāstaipa līdzi maiss ar naudu. Ja pirms naudas reformas, piemēram, brauciens taksometrā izmaksāja astoņus miljonus, tad tagad tie ir krietni parocīgāki 80 bolivāri, FT komentē kāds Karakasas taksists. Apgrūtināta gan ir iedzīvotāju pieeja jaunajai naudai, jo bankas vienam iedzīvotājam izsniedz tikai 100 bolivārus jeb 1,6 USD dienā, bet bankomāti – desmitreiz mazāk.

Prezidenta Nikolasa Maduro izmisīgo mēģinājumu pērn piesaistīt bolivāru paša izdomātai kriptovalūtai – petro – Venecuēlas Centrālās universitātes ekonomists Leonardo Vera FT komentē kā smieklīgu. Paša N. Maduro noteiktā petro vērtība ir 60 USD, kas atbilst aptuvenai tā ieviešanas brīža naftas cenai par barelu, un petro teorētiski tiek garantēts ar valsts apjomīgajām naftas rezervēm. Tomēr petro netiek tirgots nevienā biržā un tā reālais vērtējums nav zināms. «Tikpat labi jūs varētu piesaistīt savu valūtu vienradžiem,» ironizē FT.

Citu Latīņamerikas valstu hiperinflāciju vēsture rāda, ka risinājums ir tikai viens, – sāpīgā paskatīšanās realitātei acīs, piesaistot valūtu, piemēram, USD un iegūstot reālu tirgus novērtējumu. Protams, tam jānotiek līdztekus citām ekonomikas reformām, ļaujot darboties tirgus principiem, kas Venecuēlā pārskatāmā nākotnē ir maz ticams.

Iepriekšējā prezidenta Ugo Čavesa un N. Maduro diktatūra ar uzņēmumu nacionalizāciju sēriju un nihilismu pret īpašumtiesībām valstī ir nokāvusi uzņēmējdarbības garu, dramatiski samazinot ražošanas un pieejamo preču apjomu un izslaukot veikalu plauktus tukšus. Korupcijas un nemākulīgas pārvaldības dēļ aizvien disfunkcionālāka kļūst arī naftas industrija, kas Venecuēlai dod ap 90% no ienākošās ārvalstu valūtas.

Visu rakstu Venecuēlas haoss būs ilgs lasiet 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

FOTO: Bēg no Venecuēlas ekonomiskās katastrofas

Venecuēlā bankām būs jāveic norēķini kriptovalūtā

Venecuēla par 96% devalvē bolivāru

FOTO: Venecuēla devalvē valūtu par 95% un piesaista kriptovalūtai

Venecuēlas tūkstošu procentu akciju pieaugums un miljona inflācija

FOTO: Izmiris botāniskais dārzs izceļ Venecuēlas ekonomisko sabrukumu

Venecuēla no savas valūtas svītros piecas nulles

Venecuēliešiem jāmeklē alternatīvas sabiedriskajam transportam

Venecuēla konfiscē Kellogg brokastu pārslu rūpnīcu

FOTO: Venecuēlā turpinās pārtikas krīze

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Izmiris botāniskais dārzs izceļ Venecuēlas ekonomisko sabrukumu

Lelde Petrāne, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karakasas Botāniskais dārzs, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, izmirst.

Saistībā ar valsts ekonomisko sabrukumu Botāniskā dārza uzturēšanai nepietiek ne ūdens, ne elektrības.

LASI ARĪ:

Venecuēla no savas valūtas svītros piecas nulles

FOTO: Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu

Venecuēliešiem jāmeklē alternatīvas sabiedriskajam transportam

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ĀM: Latvijas valstspiederīgajiem jāizvērtē iespējas izceļot no Venecuēlas

LETA, 26.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes autobusi lielākajā daļā Venecuēlas ir pakāpeniski izzuduši. Tas saistīts ar pārmērīgi augstajām cenām riepām, motoreļļai, akumulatoriem un detaļām vai pat to nepieejamību.

Venecuēliešu alternatīvas sabiedriskajam transportam skatāmas raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Venecuēla konfiscē Kellogg brokastu pārslu rūpnīcu

FOTO: Venecuēlā turpinās pārtikas krīze

Venecuēla rada naftas kriptovalūtu

FOTO: Bada dēļ uz Venecuēlas ceļiem siro laupītāji

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Venecuēlas tūkstošu procentu akciju pieaugums un miljona inflācija

Jānis Šķupelis, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Rietumvalstu akcijas, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, nevar lepoties ar galvu reibinošu pieaugumu. Ja ir vēlme redzēt astronomiskus akciju pieauguma ciparus, tad naudu bija jāiegulda krietni eksotiskākā tirgū – Venecuēlas akcijās. Šīs valsts publiski kotēto akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 73 tūkstošiem procentu. Viss jau būtu labi, ja šim pieaugumam komplektā nenāktu arī citi faktori.

Kopumā – Venecuēlas tautsaimniecības krahs nozīmējis, ka šajā valstī sevi pilnā mērā nu izpauž hiperinflācija, kas pietuvojusies 50 tūkst. procentu (šādos brīžos dati var būt visai neprecīzi). Turklāt nomanāmi ekonomistu paredzējumi (Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu), ka patēriņa cenu gada izmaiņu rādītājs sasniegs/pārsniegs apaļā miljona procentu atzīmi. Tādējādi Venecuēlu ar tās hiperinflāciju var piemest klāt Āfrikas Zimbabvei, kurai pirms kāda laika jau nācās cīnīties ar līdzīgiem procesiem. Venecuēlai gan līdz Zimbabves inflācijas līmenim vēl ir pamatīga telpa, kur augt. Pieejamā informācija liecina, ka 2008. gada novembrī gada inflācija šajā valsī tik tikko sasniedza 80 miljardus procentu. Tādējādi Venecuēlas dažu desmitu tūkstošu inflācijas procenti uz šī fona tāds nieks vien ir.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sociālisma paradīzes ekonomika šogad pēc krituma par 80% var pieaugt

Jānis Šķupelis, 25.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēlas iestādes ir konfiscējušas rūpnīcu, kas pieder amerikāņu brokastu pārslu ražotājam Kellogg, ziņo BBC.

Tas noticis pēc tam, kad Kellogg paziņoja, ka aiziet no šīs valsts saistībā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, kurš iepriekš apsūdzējis ASV ekonomiskā kara izvēršanā, rūpnīcas slēgšanu nodēvējis par «pilnīgi pretkonstitucionālu un nelikumīgu». Viņš paziņojis, ka rūpnīca nodota strādniekiem un turpinās ražošanu.

«Mēs esam sākuši tiesvedību pret Kellogg biznesa vadītājiem, jo aiziešana ir pretkonstitucionāla,» teicis Maduro.

Venecuēlas ekonomiku negatīvi ietekmējis naftas ieņēmumu un valūtas vērtības kritums. Venecuēlā ir viens no augstākajiem inflācijas rādītājiem pasaulē.

Kellogg ir viens no starptautiskajiem uzņēmumiem, kas pārtraukuši vai samazinājuši darbību Venecuēlā. Tas paudis cerību nākotnē vēl atgriezties Venecuēlā un brīdinājis par iespējamu tā zīmolu pārdošanu bez uzņēmuma atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē, prognozē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) amatpersona.

«Mēs prognozējam inflācijas pieaugumu līdz miljons procentiem līdz 2018.gada beigām, lai signalizētu, ka situācija Venecuēlā ir līdzīga Vācijai 1923.gadā vai Zimbabvei divtūkstošajos gados,» fonda blogā raksta SVF rietumu puslodes nodaļas direktors Alehandro Verners.

Saskaņā ar opozīcijas kontrolētā parlamenta datiem, patēriņa cenas šogad Venecuēlā pieaugušas par 46 305%.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Venecuēlas ikdienas dzīvē, ņemot vērā augsto inflāciju!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Venecuēlas latvietis: Valstī valda liela neziņa par tālākās situācijas attīstību

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Venecuēla no savas valūtas svītros piecas nulles

LETA, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro trešdien paziņoja, ka no valsts valūtas bolivāra tiks svītrotas divas nulles - par divām vairāk, nekā tika plānots sākotnēji.

Maduro kabineta sēdē pavēstīja, ka 20.augustā sāksies «ekonomikas atlabšanas» programma, kas ietvers «monetāro rekonstrukciju».Viņš iepriekš bija paziņojis, ka no 4.augusta apgrozībā nonāks jaunas bolivāru banknotes ar trim nullēm mazāk. Šis solis pēc banku lūguma jau tika pārcelts no sākotnēji ieplānotā 4.jūnija.

Pēc Maduro teiktā, ar šo pasākumu tiks aizsargāta vietējā valūta.Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šonedēļ paziņoja, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē.

«Mēs prognozējam inflācijas pieaugumu līdz miljons procentiem līdz 2018.gada beigām, lai signalizētu, ka situācija Venecuēlā ir līdzīga Vācijai 1923.gadā vai Zimbabvei divtūkstošajos gados,» fonda blogā raksta SVF rietumu puslodes nodaļas direktors Alehandro Verners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Goodyear slēgs ražotni Venecuēlā, algas daļēji izmaksājot riepās

Zane Atlāce - Bistere, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV riepu ražošanas uzņēmums Goodyear paziņojis, ka slēdz rūpnīcu ekonomiskās krīzes skartajā Venecuēlā, vēsta ārvalstu mediji.

Vairāk nekā 1200 rūpnīcas darbiniekiem daļa no atlaišanas pabalsta tiks maksāta riepās. Proti, katrs darbinieks saņems 10 riepas, atsaucoties uz rūpnīcas vadības paziņojumu vēsta Bloomberg.

Saskaņā ar rūpnīcas strādnieku savienības biedru teikto, ražotne katru dienu saražoja apmēram 1000 riepas, bet materiālu trūkums un augošās izmaksas piespiedis to slēgt. «Mūsu mērķis bija saglabāt savu darbību, taču ekonomiskie apstākļi un ASV sankcijas to padarīja par neiespējamu,» vadības ziņojumu citē Reuters.

Venecuēlu pametuši jau vairāki starptautiski uzņēmumi, tostarp, Kellogg, Kimberley Clark, vairākas aviosabiedrības.

Kopš 2014.gada, kad pasaulē krasi saruka jēlnaftas cenas, Venecuēla piedzīvo smagu ekonomikas krīzi, kuras dēļ valsti atstājuši aptuveni divi miljoni cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēla 2020.gadu noslēgusi ar teju 3000% inflāciju, paziņojusi tās centrālā banka.

2019.gadā inflācijas līmenis bija 9585%, paziņoja banka.

Ar naftu bagātā valsts cieš no smagākās ekonomiskās krīzes tās mūsdienu vēsturē un tās ekonomika septīto gadu pēc kārtas atrodas lejupslīdē.

Kropļojoši politiskie lēmumi, haotiski fiskālie pasākumi un vispārējās ekonomikas nepareiza pārvaldība Venecuēlā novedusi pie hiperinflācijas, devalvācijas, parādsaistību maksātnespējas gadījumiem un ievērojamu IKP un patēriņa kritumu.

Valsts iedzīvotājiem hroniski trūkst pārtikas un medikamentu un pat tādu pamata preču kā tualetes papīrs un ziepes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēla par 96% devalvējusi nacionālo valūtu bolivāru, liecina centrālās bankas otrdien izsludinātie jaunie valūtu apmaiņas kursi.

Šāds solis sperts dienu pēc tam, kad apgrozībā nāca jaunās bolivāru banknotes, no kurām svītrotas piecas nulles. Tas veikts Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro plāna ietvaros cīņai ar hiperinflāciju, taču biznesa līderi to nosaukuši par neproduktīvu.

Venecuēlas centrālā banka jauno kursu noteikusi 68,65 bolivāri par eiro.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jūlijā paziņoja, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē.

SVF prognozē, ka Venecuēlas ekonomika šogad samazināsies par 19%. Kā iemeslus SVF min naftas ražošanas samazināšanos, kā arī ekonomiskos izkropļojumus, ieskaitot naudas drukāšanu valdības finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Venecuēlā bankām būs jāveic norēķini kriptovalūtā

LETA, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro pirmdien deva rīkojumu bankām par norēķinu vienību izmantot valsts emitēto kriptovalūtu petro.

Tas ir viens no pasākumiem cīņā pret dziļo ekonomikas krīzi un hiperinflāciju, kas, pēc Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, šogad Venecuēlā sasniegs miljonu procentu.

Pagājušajā nedēļā Venecuēlā notika naudas reforma - nacionālā valūta bolivars tika devalvēts par 96%, un tika izlaistas jaunas banknotes, salīdzinot ar iepriekšējām banknotēm, svītrojot piecas nulles.

Valsts un privātajām bankām turpmāk visa finanšu informācija jāsniedz petro un bolivaros.

Petro tika izlaisti februārī. Viens petro ir piesaistīts viena barela Venecuēlas naftas cenai.

Ekonomikas krīzes dēļ no Venecuēlas aizbēguši miljons cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos reģionos Venecuēlā atkal pārtraukta elektroapgāde un traucēti arī mobilie sakari, informē ārvalstu mediji.

Elektroapgādes traucējumi skāruši arī galvaspilsētu Karakasu.

Iepriekš elektroapgāde tika pārtraukta 7.martā un netika ilgstoši atjaunota.

Toreiz nedarbojās sabiedriskais transports, palēninājās ražošana naftas rūpniecībā, tika traucēta ūdens piegāde un slimnīcās elektroapgādes pārrāvumu dēļ nomira vairāk nekā desmit pacienti.

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro toreiz apgalvoja, ka pārtraukumi elektrības piegādēs notikuši ASV kiberuzbrukumu dēļ, un apsūdzēja opozīciju infrastruktūras sabotēšanā.

Venecuēlā turpinās konfrontācija starp Maduro un Venecuēlas opozīcijas līderi un Nacionālās sapulces spīkeru Huanu Gvaido, kuru par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas kopumā 60 valstis, arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenas lejupslīde. Cik noturīgi?

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobris naftas tirgū atnesa negaidītus pavērsienus. Kopš tā sākuma Brent jēlnaftas cena nogāzās par aptuveni 30% no 86 dolāriem līdz 59 dolāriem.

Vērtējot dinamiku, nevar nepamanīt investoru uzvedību, kas kopš septembra beigām ir mazinājuši neto garās pozīcijas par 40% jeb no 1.1 miljardiem barelu līdz 650 miljoniem barelu. Investori sāka zaudēt pārliecību šā gada aprīlī/maijā, kad kļuva skaidrs, ka gada otrajā pusē OPEC+ samazinās ieguves ierobežojumus. No tā laika garās spekulatīvās pozīcijas Brent un WTI naftai, sasniedzot augstāko punktu 1.4 miljardi barelu, sāka mazināties.

Globālais finanšu tirgus, ko atspoguļo S&P500 indekss, saglabāja augšupeju līdz pat oktobra sākumam, kad investori strauji mainīja pozīciju. Tas izpaudās gan S&P500 indeksa, gan Brent cenas lejupslīdē. Naftas tirgus nosacījumi tikmēr piedzīvoja izmaiņas - tie kļuva mazāk strikti - vairāk piegādes (ASV, Krievija, Lībija), brīvākas Irānas sankcijas nekā gaidīts un mazliet vājākas globālā pieprasījuma perspektīvas. Turklāt Džamala Hašogi nogalināšana nostādīja Saūda Arābiju īpašā situācijā pret Trampu, kurš aicināja palielināt ražošanas apjomus un samazināt cenas. Var pieņemt, ka SA varētu būt centusies izpatikt un atbalstīt prezidentu kongresa priekšvēlēšanu situācijā, tādejādi mēģinot piegludināt iespējamās nepatikšanas. Taču tikpat nozīmīgs iemesls cenu korekcijai varētu būt bijusi investoru skatījuma maiņa, kas lika strauji izpārdot aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 31.vietā, valstij zaudējot divas pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par septiņām pozīcijām un atzīta par 28.konkurētspējīgāko valsti pasaulē. IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu saglabājusi Singapūra.

No astotās uz otro vietu šogad pakāpusies Dānija, bet Šveice ierindojas trešajā pozīcijā, salīdzinot ar ceturto vietu pērn. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Honkonga, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV. Eiropas lielākā ekonomika Vācija arī šogad ieņem 17.pozīciju, bet Ķīna noslīdējusi sešas vietas un ierindojas 20.pozīcijā. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieguvusi trīs pozīcijas un ieņem 16.vietu, bet Japāna ir noslīdējusi par četrām vietām un ieņem 34.pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas varasiestādes pieteikušas Covid-19 vakcīnu "Sputņik V" reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi.

Fonda pārstāvis atklāja, ka pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegts otrdien.

"Tas ir nozīmīgs pagriezien punkts," viņš piebilda.

Gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra Krievijas Tiešo investīciju fonda iesniegtos dokumentus sāks izskatīt februārī.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka tikšanās ar vakcīnas izstrādātāju notikusi otrdien, lai apspriestu fonda attīstības plānu un turpmāko sadarbību ar aģentūru.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra noradīja, ka "Sputņik V" pašreiz netiek izvērtēta paātrinātā kārtībā.

Krievija augustā paziņoja par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, ko veicināja investoru optimisms par gaidāmo firmu darbības rezultātu sezonu, sevišķi Savienotajās Valstīs.

Volstrītas indeksi pieauga ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem atliekot malā satraukumu par tirdzniecības konfliktiem un fokusējoties uz gada peļņu enerģētikā un citās nozarēs.

Sterliņu mārciņas kursa kritums pret ASV dolāru un eiro, kas pirmdien bija noticis saistībā ar Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona atkāpšanos, otrdien apstājās.

«Tā kā ir gaidāmas pozitīvas peļņas sezonas izredzes, investori, šķiet, ir aizmirsuši tālāka tirdzniecības saspīlējuma draudus,» sacīja ADSS pētījumu vadītājs Konstantins Antis.

Saskaņā ar «FactSet» datiem ir gaidāms, ka indeksā «Standard & Poor's 500» pārstāvēto kompāniju peļņa pieaugs par 20% otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas kompānija «Rosņeftj» pērn strādāja ar 549 miljardu rubļu (7,3 miljardu eiro) tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 222 miljardiem rubļu (2,9 miljardiem eiro) pirms gada, teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu palielināšanos pasaules tirgū.

Savukārt «Rosņeft» apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 37% - līdz 8,2 triljoniem rubļu.

Uzņēmuma vadītājs Igors Sečins norādīja, ka šogad paredzētas investīcijas aptuveni 1,2-1,3 triljonu rubļu apmērā, lai realizētu jaunus naftas un gāzes ieguves projektus.

Tāpat «Rosņeft» rūpīgi seko līdzi politiskajai krīzei Venecuēlā, kur uzņēmums pēdējos gados veicis ievērojamas investīcijas valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot vairākus mājasdarbus, Latvijas pārtikas un kosmētikas ražotājiem ir iespēja savus izstrādājumus realizēt patērētājiem ASV; pirmie celmlauži jau strādā šajā jomā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Tirdzniecības un juridisko pakalpojumu uzņēmuma Waltz&Tailor eksperte Agnese DeLatoni, kura pavisam nesen strādāja ar Dienvidāfrikas (DĀR) ražotājiem, sekmējot šīs valsts produkcijas realizāciju ASV. Viņa norāda, ka Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties no mītiem par ASV tirgu, piemēram, ka to iekaro tepat netālu esošā Polija. ASV tirgū modē ir tieši bioprodukti, tādēļ Polija nav un pagaidām nebūs konkurente.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Stereotipi, ka Latvijā esam mazi un neko nevaram, ir vienas no lielākajām bremzēm, kas traucē meklēt jaunas iespējas plašajā pasaulē. Ir citas: nav zināšanu par ASV tirgu, ir tikai pieņēmumi. Ražotājiem ir jāsaprot, ka spēles noteikumi pasaulē mainās, jo, ja šodien nav kontroles pār savu tirgu, tad par ilgtermiņa izaugsmi nav iespējams pat runāt. Tāpēc ražotāju uzdevums ir vai nu iegūt, vai arī atgūt kontroli pār tirgu, nevis visu atstāt tirgotāju pārziņā. Tā ir vienīgā izeja no tā, kur Latvijas ražotāji atrodas šodien – lēnā, sāpīgā nāvē. Tas nozīmē, ka cilvēki bez darba, bez ienākumiem cīnīsies un plēsīs katru eiro cits no cita. Piemēram, Venecuēlā cilvēki jau pārdod sevi uz ielas, lai dabūtu ēdamo, un visa pasaule uz to noskatās. Kurš saka, ka Latvijā tā nebūs?

Komentāri

Pievienot komentāru