Par labāko realizēo arhitektūras objektu Ventspilī 2010./2011.gadā atzīts un galveno balvu - Grand Prix - saņēmis restaurētais šaursliežu dzelzceļš jeb Mazbānītis. Tā autori - pilnsabiedrība EPKB – Latvija un SIA Virtu .

Balva piešķirta par vienīgā Baltijā vēsturiski saglabātā 600 mm šaursliežu dzelzceļa iekļaušana Ventspils transporta struktūrā un tūrisma apritē. Savukārt par gada būvfirmu Ventspilī atzīta SIA Pilsbūve. Balvas piešķrtas arī virknei citu pēdējos divos gados Ventspilī ekspluatācijā nodoto objektu autoriem. Paralēli oficiālajai arhitektūras skatei Ventspilī savas balvas dalīja arī Ventspils arhitekti - tradicionālajā sarīkojumā Baltā dūna.

Šī balva ir pārsteigums un var tikt pasniegta par jebkuru aktivitāti arhitektūras jomā Ventspils pilsētā: par labāko projektu, labāko realizāciju, labāko noorganizēto pasākumu, labāko darbu žūrijā, ieguldījumu Ventspils pilsētas vizuālā tēla veidošanā, labāko ideju skiču konkursa piedāvājumu, labāko publikāciju utt. Šogad titulu Zoss-2011 un balvu Baltā dūna -2011 par Pilsbūves ganāmpulka ganīšanu arhitekta Pētera Blūma izlolotajās Livonijas ordeņa pils ganībās saņēma SIA Pilsbūve valdes priekšsēdētājs Aivars Avotiņš. Vairāki arhitekti saņēmuši arī gada Auna un gada Aitas titulus.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Ventspilī nodota ekspluatācijā rekonstruētā airēšanas bāze Dampeļi. Projekta ietvaros rekonstruēts laivu angārs un uzbūvēta jaunā servisa ēka.

Darbu pasūtītājs ir Olimpiskais centrs Ventspils, būvniecību no 2012. gada 14. marta līdz 2013. gada 21. janvārim veica SIA Pilsbūve, kas iepirkumā uzvarēja ar piedāvāto līgumcenu 527,8 tūkstoši latu. Savukārt tehnisko projektu par 14,5 tūkst.Ls izstrādāja SIA Rietumu projekti, liecina IUB informācija. Vēl par vairāk nekā 16 tūkstošiem latu iepirktas mēbeles un inventārs.

Db.lv rakstīja, ka līdzšinējās airēšanas bāzes ēkas ekspluatācijā nodotas 1962. gadā, tagad tā ir kļuvusi par mūsdienu standartiem atbilstošu sporta kompleksu. Bāzē regulāri trenējas 70 sportisti, pazīstamākie sportisti, kas izauguši Dampeļos ir Vilnis Baltiņš, Andris Tučs, Andrejs Prokopenko, Jeļena Rimare, informē OC ventspils.

Ventspils slimnīcā par 3,46 miljoniem eiro pārbūvēs uzņemšanas nodaļu un laboratoriju, informē SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Rudzroga.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca parakstīja līgumu par Uzņemšanas nodaļas un Laboratorijas pārbūves sākšanu. Būvdarbus veiks SIA "Pilsbūve", savukārt pasūtītāja pārstāvis projektā būs pašvaldības Komunālā pārvalde.

Kā norāda Rudzroga, Uzņemšanas nodaļu nodalīs no jebkuras citas pacientu un personāla plūsmas. Būtiskākās izmaiņas šajā projektā saistītas ar Uzņemšanas nodaļas paplašināšanu un pacientu plūsmu nodalīšanu. Pacientus, kuri Uzņemšanas nodaļā ierodas paši, nodalīs no pacientiem, kurus slimnīcā nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Telpas būs plašākas, tādējādi nodrošinot iespēju ievērot distanci.

Gaitenis, pa kuru pārvietojas gan pacienti, gan personāls, būs nodalīts no Uzņemšanas nodaļas, turklāt tas būs lēzenāks, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos.

SIA Kurzemes gaļsaimnieks izsludinātajā konkursā par tiesībām būvēt gaļas pārstrādes ražotni un rekonstruēt kautuvi uzvarējusi SIA Vega 1, kas apņēmusies darbus veikt par 617,3 tūkstošiem latu.

Piedāvājumu iesniegusi bija arī SIA Pilsbūve, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Db.lv rakstīja, ka rūpnīca top netālu no Lietuvas robežas – Priekules novada Paplakā. Te jau 15 gadu uzņēmums apsaimnieko kautuvi, bet jau pāris gadu to papildina gaļas sadales cehs. Kurzemes gaļsaimniekam ir desmit tirdzniecības vietas Liepājā un Rīgā, tas iepērk mājlopus no zemniekiem visā Latvijā. Kopš 2010.gada jūnija Kurzemes gaļsaimnieks veic arī gaļas pārstrādi Liepājā, tā nodrošinot pilnu ražošanas ciklu, izņemot lopu audzēšanu. Jaunā rūpnīca sāks darboties nākamā gada sākumā, un tā papildinās esošo kompleksu. Jaunā rūpnīca Paplakā ļaus ražošanas jaudu dubultot, tāpēc uzņēmums plāno gaļas produktu eksportu uz Krieviju un gatavojas šim nolūkam sertificēt jauno ražotni. SEB banka ir piešķīrusi uzņēmumam kredītlīniju 700 tūkstošu eiro apjomā apgrozāmiem līdzekļiem, kā arī 692 tūkstošus latu lielu kredītu iekārtu iegādei jaunajai ražotnei.

Olimpiskā centra Ventspils Ledus hallē sākta rekonstrukcija, kuras finansēšanai izmantots valsts galvojums.

Darbus plānots pabeigt šā gada 31. augustā.

Divpadsmit gadu laikā zem ēkas nosēdusies grunts, tāpēc nosēdies arī viens no stūriem ledus plātnei. Ikdienas uzturēšanai tas prasa papildu elektroenerģijas patēriņu, jo šajā vietā ir jāsasaldē biezāka ledus kārta, skaidro OC Ventspils vadība. Tāpat ledus laukumu nepieciešams uztaisīt par metru platāku, lai tas atbilstu starptautisku šorttreka sacensību rīkošanas noteikumiem. Pēc rekonstrukcijas būs arī labāka ledus kvalitāte, sola projekta īstenotāji.

Kopējās Ledus halles rekonstrukcijas izmaksas ir 600,7 tūkst. Ls ar PVN. Konkursa rezultātā būvdarbi ir uzticēti SIA Pilsbūve. Ledus halles rekonstrukcija notiek valsts galvojuma projekta Olimpiskā centra Ventspils infrastruktūras attīstība periodā no 2011. līdz 2013. gadam ietvaros.

Ventspils Piedzīvojumu parkā nodota ekspluatācijā Eiropas mēroga vissezonas rodeļu trase, informē Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Komunālā pārvalde”.

Vissezonas rodeļu trase būs atvērta visu gadu jebkuros laika apstākļos. Lietus laikā kamanas būs aprīkotas ar aizsegiem, pasargājot pasažieri no nokrišņiem. Trases kopējais garums ir 800 metri, no kuriem trases nobrauciens ir 580 metri un pacēlāja garums 220 metri. Rodeļu trase ir izbūvēta ne tikai kalna zemes reljefa līmenī, bet trases augstākais punkts atrodas nobrauciena sākumā ap 25 metru no zemes ar vairākiem 360 grādu pagriezieniem nobrauciena laikā, un kamanu maksimālais ātrums spēs sasniegt līdz 40 km/h.

Trasē būs pieejamas kamanas, kuras aprīkotas ar manuālo un elektronisko bremzēšanas sistēmu, kas nodrošinās pašbremzēšanu gadījumā, ja priekšā braucošais apmeklētājs brauks lēnāk vai arī tiks pārsniegts drošs braukšanas ātrums. Šajās kamanās varēs braukt viens vai divi apmeklētāji vienlaicīgi.

Noslēdzies nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks izsludinātais iepirkums par zinātnes un tehnoloģiju muzeja Kurzemes Democentrs ēkas būvniecību, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājumus iepirkumā iesniedza trīs uzņēmumi, un par konkursa uzvarētāju pasludināta SIA Pilsbūve. Kopējā līgumcena ir 829 tūkstoši eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2016.gada 30. aprīlis.

Ēka tiek būvēta sadarbībā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas Nacionālā klimata politika projektu iesniegumu atklātu konkursu Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība.

Livonijas ordeņa pils kompleksā noslēgušies vērienīgi būvniecības un restaurācijas darbi, un Ventspils dome izdevusi rīkojumu par objektu nodošanu ekspluatācijā.

Atbilstoši arhitekta Pētera Blūma izstrādātajiem projektiem, kurš pils atjaunotni uzskata par mūža spilgtāko darbu, būvniecības firma Pilsbūve veikusi 2.stāva nozīmīgāko telpu – kapelas, kapitula zāles, ordeņa brāļu guļamtelpas, ēdamtelpas - atjaunošanu, pabeigta mūra sētas rekonstrukcija un renovācija, kā arī pils un tās kompleksā ietilpstošo ēku fasāžu restaurācija, informē pils apsaimniekotājs - Ventspils muzejs.

Pils kapelu, kas ir senākā saglabājusies baznīcas celtne Kurzemē, papildinājis Latvijas mēroga retums – trīs senie iesvētīšanas krusti, kas, visticamāk, attiecināmi uz 14.-15.gadsimtu. Izpētes gaitā atklāts plašs ziedu gleznojums, kas datējams ar 17.gs., līdz šim nezināmi 19.gs. sienu krāsojumu fragmenti un durvju portāla apgleznojumi, pirms vairākiem simtiem gadu ieskrāpēti cilvēku attēli – savdabīgi senie grafiti un divas gandrīz tik pat vecas mumificējušās žurciņas.

Šobrīd vēl norit Elektronikas centra interjera izveides darbi, notiek ēkas inženieraprīkojuma testēšana reālos darbības režīmos, tiek pabeigti apdares darbi un ēka tiek sagatavota nodošanai ekspluatācijā. Vēl nepieciešams ieklāt grīdas segumu, kā arī veikt pēdējos darbus esošās (VATP) un jaunās ēkas savienošanā, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centra ēka top Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā un tā loģiski papildinās jau teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Viens no jaunās ēkas nomniekiem būs SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī paplašināt.

Elektronikas centru būvē SIA Abora sadarbībā ar Ventspils uzņēmumu SIA Pilsbūve pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Kopējās būvniecības izmaksas plānotas ap 3 miljoniem eiro, no kuriem 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu centra būvniecībai sniedz Pohjola Bank plc filiāle Latvijā.

Pēc 18 mēnešiem noslēdzies viens no nozīmīgākajiem posmiem Ventspils Livonijas ordeņa pils vēsturē.

2011. un 2012.gadā restaurētas pils nozīmīgākās telpas, tostarp kapela, kapitula zāle, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa, kā arī izveidota ekspozīcija Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām, restaurētas visu pils kompleksa ēku fasādes, rekonstruēta mūra sēta un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcija, renovācija un ekspozīcijas izveide ietvaros Ventspils muzejs ieguvis ne tikai sakārtotu infrastruktūru, bet arī nozīmīgus ar pils vēsturi saistītus faktus.

Pils otrā stāva dienvidu daļā izpētes gaitā atsegts plašs augu - ziedu gleznojuma fragments, kas darināts vairākās krāsās – tātad polihroms. Tas apstiprina priekšstatus par šo telpu – lai arī neliela, tā bijusi viena no labākajām un siltākajām pils otrajā stāvā, jo vērsta pret dienvidiem, zem tās – virtuve, bet blakus – masteļskurstenis.

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) informē, ka šā gada jūnijā tiks uzsākta zinātnes un tehnoloģiju muzeja Kurzemes Democentrs zema energopatēriņa ēkas būvniecība, informē VATP pārstāvji.

Būvniecība tiks uzsākta Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1 teritorijā un tā būs kā piebūve jau esošajai VATP ēkai. Jaunā ēka dos iespēju paplašināt muzeja Kurzemes Democentrs darbību un ļaus vienlaicīgi uzņemt lielākas apmeklētāju grupas. Ēkai plānoti 2 stāvi ar kopējo platību 595m2 .

Pati ēka būs kā atsevišķs eksponāts, kas sabiedrībai demonstrēs iespējamos risinājumus ilgtspējīgām ēkām – ar atjaunojamo energoresersu izmantošanu, zema oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem un zemu energopatēriņu. Plānotais ēkas energopatēriņš apkurei ir 12,8kWh/m2 gadā, kas atbilst pasīvās mājas standartam un tas ir aptuveni desmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkām Latvijā. Piebūve būs aprīkota ar saules baterijām un kolektoriem, kā arī gaisa tipa siltumsūkni / kondicionieri. Jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā līdz 2016.gada 30.aprīlim.

Ventspils jaunā poliklīnika un Ventspils domes ēka pēc rekonstrukcijas saskaņā ar Blower Door mērījumu tehnoloģijas datiem atbilst pasīvo māju standartam, pārsniedzot Latvijas būvnormatīvus.

Oktobrī divos Ventspils pilsētas objektos – poliklīnikas jaunbūvē(projekts Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstība Kurzemes reģionā – Ventspilī) un pilsētas domes ēkā (projekts Ventspils pilsētas domes ēkas renovācija Jūras ielā 36, Ventspilī) tika veikti gaisa caurlaidības mērījumi, lai noteiktu veikto būvdarbu kvalitāti.

Gaisa caurlaidības mērījumos konstatē gaisa apmaiņas kārtu jeb gaisa apmaiņas apjomu pret iekšējo telpas gaisa tilpumu, mēra, cik blīvi ēka uzbūvēta. Neblīvām ēkām raksturīga nekontrolējama aukstā gaisa ieplūde iekštelpās un siltā gaisa noplūde uz āru. Savukārt blīvi uzbūvētās ēkās nekontrolējama gaisa apmaiņa starp ēkas iekštelpu un ārējo vidi ir minimāla.

Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

Liepājas muzeja ēku kompleksā pabeigta vērienīgākā rekonstrukcija kopš ēku uzcelšanas.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros tika rekonstruētas četras Liepājas muzeja ēkas - bijusī savrupmāja jeb centrālā ēkā (67,4% no būvniecības izmaksām), bijusī ratnīca (18,5 % no būvniecības izmaksām), administrācijas ēka (10,7 % no būvniecības izmaksām) un garāža (3,4 % no būvniecības izmaksām). Kopējās izmaksas ir vairāk nekā viens miljons latu. Iepirkumu rezultātā pašvaldības līdzfinansējums no plānotajiem 12% pieauga līdz 18%. Būvuzņēmējs ir SIA Vega 1, apakšuzņēmējs SIA Pilsbūve.

Rekonstrukcijas ietvaros centrālajā muzeja ēkā veikta ēkas jumta oriģinālo dakstiņu seguma atjaunošana un papildināšana ar Vācijā ražotiem jauniem dakstiņiem, vēsturisko skursteņu remonts, jumta nesošo koka konstrukciju un pārsegumu renovācija. Veikts fasāžu remonts, sanācija un renovācija, atbilstoši fasāžu krāsojuma slāņu izpētei un apmetuma ķīmisko analīžu rezultātiem. Fasādēs remontēti un restaurēti dažādu vēsturisko periodu logi un oriģinālās durvis, daļēji ievietoti jauni logi un durvis, izbūvēta jauna lietus ūdens uztveres un novadīšanas sistēma. Veikta ēkas pamatu attīrīšana, remonts, hidroizolācija, sanācija un siltināšana.

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.