Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu piemērot sodu 1500 latu apmērā Ventspils pašvaldības ūdensapgādes uzņēmumam SIA Ūdeka, kas, ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli, ierobežoja citu uzņēmumu iespējas sniegt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojumus.

Sākotnēji paredzēto naudas sodu samazināt ļāvis fakts, ka SIA Ūdeka pārkāpumu pārtrauca un atjaunoja vienlīdzīgas konkurences iespējas citiem uzņēmumiem.

Lietas ietvaros KP konstatēja, ka Ventspils pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums, 2011.gada 1.janvārī uzsākot sniegt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojumus, sāka aktīvi ierobežot konkurējošo uzņēmumu iespējas darboties šajā tirgū.

Tā PSIA Ūdeka noteica, ka, lai gan skaitītājus var uzstādīt citi uzņēmumi, skaitītāju plombas noņemt un uzlikt var tikai pati PSIA Ūdeka. Papildu apgrūtinājums konkurentu klientiem tika radīts, nosakot, ka plombas nomaiņa jāpiesaka pašiem patērētājiem un to nevar darīt uzņēmums, kas maina skaitītāju. Atsevišķās dienās PSIA Ūdeka bez objektīva pamatojuma konkurentu klientiem plombēšanu atteica, bet saviem klientiem nodrošināja. Tādējādi pašvaldības uzņēmuma rīcības rezultātā tā konkurentu sniegtie pakalpojumi tika mākslīgi padarīti klientiem mazāk pievilcīgi, kā arī dārgāki, radot risku tirgū pilnībā likvidēt konkurenci.

Iekārtas, kuras izplatītāji demonstrē un dēvē par ūdens attīrīšanas filtriem, patiesībā ūdeni destilē jeb padara to nedzīvu. To atklājis Ventspils ūdensapgādes uzņēmums Ūdeka, veicot eksperimentu un pārbaudot reklamētos filtrus.

«Šādā ūdenī vairs nav nekādu ķīmisko vielu un minerālvielu, kas ir vitāli nepieciešamas cilvēka organismam. Destilēts ūdens negatīvi ietekmē cilvēka vielmaiņu, jo rada dehidrāciju – ūdens zudumu,» stāsta SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Imants Svētiņš. Uzņēmums veicis eksperimentu, kurā piedalījies viens no izplatītājiem – jūrmalnieks Jānis un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Eksperiments sākas ar to, ka Jānis ielej divās glāzēs ūdeni – vienu no krāna un otru – «attīrīto». Ar īpašu ierīci, kas ir līdzīga elektroniskam termometram, tiek noteikts skaitlis, kas, pēc Jāņa vārdiem, nosaka piemaisījumu daudzumu ūdenī – «attīrītajā» ūdenī šis skaitlis ir ap 10, bet krāna ūdenī – vairāk nekā 200 vienības. «Patiesībā šī ierīce nosaka ūdens elektrovadītspēju – destilētā ūdenī nav sāļu un minerālvielu, tāpēc šis skaitlis ir zems. Bet, kā zināms, cilvēka organismam ir nepieciešami gan sāļi, gan minerālvielas,» saka Imants Svētiņš. Tālāk eksperiments turpinās ar īpašu ierīci, kurai ir četri metāla stienīši un kas ir pievienojama elektrībai. Tā tiek saukta par parastu sildierīci un ielikta paralēli abās glāzēs – katrā pa diviem stienīšiem. Ķīmiskas reakcijas rezultātā «attīrītais» ūdens nereaģē, savukārt krāna ūdens kļūst zaļi melns un tajā parādās nogulsnes. Tā Jānis cenšas pierādīt, cik nekvalitatīvs ir krāna ūdens. «Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka katrā pārī viens no šiem stienīšiem ir no dzelzs, bet otrs – no alumīnija. Tātad šī ir parasta elektrolīzes ierīce ar pozitīvo un negatīvo polu.

Ieguldot aptuveni vienu miljonu latu, 89 mājsaimniecībām Ventspilī dota iespēja pievienoties centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.

Kopā ir izbūvēti maģistrālie ūdensvada tīkli 1,7 km un sadzīves kanalizācijas tīkli 1,4 km garumā, kā arī pievadi uz mājsaimniecībām 1 km, kas izmaksājis vairāk kā 944 tūkst. LVL (ar PVN). Tāpat līdz gada beigām tiks pabeigta 32 ūdensapgādes tīkla mezglu rekonstrukcija par 57 tūkst. LVL (ar PVN), informē projekta attīstītāja - SIA Ūdeka. Būvdarbus veica pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts un SIA Ostas celtnieks, četru mēnešu laikā objektos nodarbinot ap 120 strādniekiem.

Projekta Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī III kārta īstenošana turpināsies arī 2011. un 2012.gadā, kad tiks veikta maģistrālo ūdensvadu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana abos Ventas krasta privātmāju rajonos, izbūvējot apmēram 44 km tīklu vairāk kā 60 pilsētas ielu posmos.

Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

No nākamā gada janvāra Ventspils pilsēta varētu pārņemt vairākus Ventspils novada pasažieru pārvadājumus.

Ventspils pilsētas dome 23.septembrī skatīs jautājumu par Ventspils novada pasažieru pārvadāšanas maršrutu Ventspils – Piltene un Ventspils – Priekšpiltene pārņemšanu.

Kurzemes plānošanas reģiona administrācija ir vērsusies Ventspils pilsētas domē ar lūgumu atbalstīt pasažieru pārvadājumu maršruta tīkla optimizāciju Ventspils novadā. Lūguma pamatā ir aptuveni 200 PIltenes iedzīvotāju parakstīta vēstule, ar ko viņi vērsušies pie Kurzemes plānošanas reģiona vadības, paužot neapmierinātību par reisu dublēšanos maršrutā Ventspils – Piltene, kā arī par apkalpošanas kvalitāti.

Ventspils pilsētas dome lūgs Ministru prezidentu Valdi Dombrovski izvērtēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža atbildību, jo viņš nav ņēmis vērā pašvaldības prasību uzrādīt pierādījumus Aivara Lemberga apsūdzībām.

Ventspils pilsētas dome uzskata, ka E. Sprūdžs ignorējis Ventspils pilsētas domes 2012.gada 26.oktobra lēmumu saistībā ar ministra rīkojumu Nr.343, jo viņš nav sniedzis atbildes uz pašvaldības izteiktajiem lūgumiem sagādāt dokumentārus pierādījumus, uz kuru pamata pieņemts rīkojums. Ministrs arī nav informējis par savu dalību Ventspils pilsētas domes sēdē, norāda pašvaldība.

2012.gada 10.decembrī domē saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieces parakstīta vēstule, kurā norādīts, ka «ministrija nav subjekts, kas izlemj, kam un kādā apjomā ir uzrādāmi vai izsniedzami krimināllietas materiāli», no kā dome secina, ka nedz ministra Sprūdža, nedz ministrijas pārziņā šādi pierādījumi neatrodas.

Ventspils pilsētas dome izmantos likumdošanā noteiktās tiesības pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu a/s Ventspils Grain Terminal graudu termināļa 2.kārtas būvniecības lietā.

Ventspils pilsētas dome lēmumu pārsūdzēt spriedumu pamato ar nepieciešamību aizstāvēt iedzīvotāju intereses, jo tiesas spriedums, kas ir labvēlīgs Ventspils Grain Terminal, nozīmē to, ka zaudētāji būs Ventspils graudu termināļa tuvākajā apkārtnē daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie iedzīvotāji. Ventspils dome uzskata, ka palielināsies troksnis un būs vairāk cilvēku veselībai kaitīgo putekļu, kā arī samazināsies īpašuma vērtība un pasliktināsies iedzīvotāju dzīves apstākļi.

Pašvaldība norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā 200 m rādiusā ap šo termināli dzīvojošo iedzīvotāju aptaujas rezultātus, kur 77% respondentu neatbalsta Ventspils graudu termināļa paplašināšanos. Par to liecina arī iedzīvotāju vairākkārtējās sūdzības pašvaldībā, kā arī sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtās vēstules no 103 Dzintaru ielā 34, Ventspilī dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Jaunākā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā ražošanas ēka ir nodota ekspluatācijā un parakstīts nomas līgums par tās izmantošanu ar vienu no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem "HansaMatrix", kurš jau kopš 2007.gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Jaunā ražošanas ēka atrodas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām. 4600 kvadrātmetru plašā ražotne ar adresi Ventspils augsto tehnoloģiju parks Nr.7 jau sākotnēji projektēta elektronikas produktu ražošanas vajadzībām. Ēku nomās uzņēmums "Hansamatrix", kurš Ventspilī attīsta savu darbību jau 13 gadus. Ražošanas telpās jau sākusies iekārtu uzstādīšana.

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi ražošanas telpu līgumu ar uzņēmumu uz 10 gadu ilgu termiņu ar pirmtiesībām to pagarināt. Diemžēl, neskatoties uz uzņēmuma ilggadējo darbību Ventspilī, Ventspils pilsētas dome nepiekrita saskaņot zemes, kas juridiski ir pašvaldības īpašums, nomu uz vairāk nekā vienu gadu. Neskatoties uz juridiskajiem sarežģījumiem ilgstošā sadarbība starp Ventspils brīvostas pārvaldi un "HansaMatrix" grupas uzņēmumiem ļāvusi sadarbību turpināt un attīstīt, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests saistībā ar pilsētas ielās konstatētiem putekļu mākoņiem veiks Ventspils Reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonu rotāciju, preses pārstāvjiem šodien pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir,» sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt, tādēļ tiks izvērtētas līdzšinējo Ventspils RVP amatpersonu darbības, kā arī tiks veikta to «pārkārtošana».

VVD iepriekš paziņoja, ka pēc tikšanās ar AS «Ventspils Tirdzniecības osta» pārstāvjiem dienests uzņēmumam izvirzījis papildu prasības ikdienas saimniecisko darbību veikšanai.

Šā gada 3.novembrī notiks Ventspils govju parādes eksponātu izsole. Sākotnējā vienas gotiņas izsoles cena ir 540 lati.

Atbilstoši Govju parādes starptautiskajai koncepcijai izsolē savāktā naudas summa tiks ziedota labdarībai, informē Ventspils dome. Par 2012. gada Ventspils Govju parādes noslēguma izsolē iegūto naudas summu plānots ierīkot rotaļu laukumu bērnunama Selga audzēkņiem.

Izsolei, kas notiks š.g. 3. novembrī Ventspils Jaunrades nama 2.stāva zālē, tiks nodotas 19 gotiņas: Sencis (autors - Ivars Drulle); Tirkīzs (autors - Aleksejs Naumovs un Ventspils Augstskola); Ķēniņgovs (autors - Andris Vītoliņš); Saimnieka levitācija virs Kurzemes Zilās govs saulgriežu naktī (autors - Aigars Bikše); Āriešu viedgovs (autors - Miķelis Fišers); Kārtībai ir jābūt! (autors - Ginters Krumholcs); Latvijas Zelta govs (autors -Leonards Laganovskis); Barības ķēde (autors – Andris Prigičevs); Ventspils Zāļu govs (autors - mākslinieku kopa SERDE); Zelta Saules un Sudraba Mēness govs (autore - Helēna Heinrihsones); Vienos vārtos ( autori - Aivars Žukovskis un Futbola klubs Ventspils); Piena ceļš (autori - Mārīte Guščika un M.Čehova Rīgas Krievu teātris); Glāze piena (autors - Kaspars Zariņš); Atmosfēriskā strūklakas govs (autore - Merike Estna (Igaunija)); Ventspils stencils (autori - Mārīte Kluša un Ventspils Jaunrades nama tēlotāja mākslas studijas audzēkņi); Mūžzaļā govs (autors - Robertas Antinis (Lietuva)); Sievišķīgā govs (autore - Elita Patmalniece); Akmeņu govs (autore – Vija Zariņa); Pie spoguļa (autors - Jānis Mitrēvics).

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi līgumu par apbūves tiesību ar uzņēmumu SIA “BLNC”, kurš plāno Ventspilī investēt līdz 25 miljoniem eiro un būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli un eksporta infrastruktūru.

Līgums noslēgts par aptuveni 7,1 hektārus lielu zemesgabalu Ventspilī, P.Stradiņa ielā 20.

Īstenojot projektu Ventspils brīvostā, SIA “BLNC” plāno būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli, no kurienes tiktu īstenots nefasēta dzeramā ūdens eksports ar tankkuģiem uz tādiem ģeogrāfiskajiem galamērķiem, kur dzeramais ūdens ir deficīta produkts.

Uzņēmums paredz, ka gala lietotāji būs uzņēmumi, kuriem ir pieprasījums pēc augstas kvalitātes ūdens, tostarp, pudelēs pildītā ūdens ražošanas uzņēmumi, citi dzērienu ražotāji, lauksaimniecības uzņēmumi, pārtikas ražotāji, farmācijas uzņēmumi un citi uzņēmumi un organizācijas, kas meklē ilgtermiņa dzeramā ūdens resursu drošību.

Sakarā ar straujo temperatūras maiņu un intensīvo lietu naktī no 22. uz 23.februāri, kas veicinājis strauju sniega kušanu, Ventspils pilsētā ir strauji cēlies ūdens līmenis, appludinot gan brauktuves, gan privātos īpašumus.

23.februāra rītā ir saņemti vairāk kā 40 pieteikumi no privātmājām par plūdu draudiem. Ūdens noplūšanu lietus ūdens kanalizācijas sistēmā traucē sastumtie sniega vaļņi, kā arī privātajos dzīvojamo māju rajonos, kur darbojas virszemes meliorācijas sistēmas, aizsalušie grāvji un caurtekas, informē pašvaldība.

Šobrīd Ventā un Vidumupītē, kas savāc ūdeni no melioratīvām sistēmām, ūdens līmenis ir pacēlies par 50-70 cm, līdz ar to traucējot ūdens notecei no mazākiem grāvjiem. Kritiskākajās vietās tiek veikti darbi, lai rastu risinājumu ūdens novadīšanai, gan atrokot un cenšoties attīrīt caurtekas, gan mēģinot ar karstu ūdens tvaiku tās atkausēt, kā arī cenšoties attīrīt grāvjus no ledus. Pilsētas ielās un to krustojumos strādā tehnika, ar kuru attīra lietus ūdens noteces akas, lai ūdens varētu notecēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmās, atbrīvojot brauktuves un gājēju pārejas no ūdens peļķēm.

Dobeles rajona tiesa atzinusi Ventspils būvnieku a/s Venceb par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Jāatgādina, ka Venceb 2008.gadā līgumu ar parakstīja Ventspils pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums SIA ŪDEKA par ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi pilsētā 3,3 milj. eiro apmērā (bez PVN). Uzņēmums ir veicis a/s Ventbunkers rekonstrukcijas objektu projektēšanu un būvniecību, Ventspils Naftas četru dzelzceļa cisternu noliešanas estakāžu projektēšanu.Viens no lielākajiem Venceb pasūtītājiem bija Ventspils brīvostas pārvalde.

Uzņēmuma maksātnespēja tika ierosināta pēc kādas privātpersonas iesnieguma, prasības apmērā tika apķīlāti arī uzņēmuma naudas līdzekļi.

DB jau rakstīja, ka Ventspils tiesa augustā noraidīja celtniecības a/s Venceb lūgumu pēc tiesiskās aizsardzības (TA) un izbeidza TA procesu. Uzņēmums nebija paspējis tiesas noteiktajā termiņā vienoties ar kreditoriem - galvenokārt ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), un tiesa noraidīja a/s Venceb lūgumu vienošanās termiņu pagarināt par 20 dienām.

Ventspilī ar ES Kohēzijas fonda atbalstu sākta jaunu posmu izbūve pilsētas maģistrālajam ūdensvada un kanalizācijas tīklam.

Tie ir šogad plānotie pēdējie darbi projekta Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, III kārta 2011.gada darbu grafikā, informē ūdensapgādes uzņēmums SIA Ūdeka.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums garantēs centralizētus ūdenssaimniecības pakalpojumus vairākiem privātmāju rajoniem, kur iepriekš šādu pakalpojumu nebija. Vairākos ielu posmos sākta arī rekonstrukcija vecajam ūdensvadam, kā arī tiek izbūvēts jauns kanalizācijas tīkls.

Kopumā no jauna tiks izbūvēts 1,3 km un rekonstruēts 2 km maģistrālā ūdensvada un kanalizācijas tīkla par 655 tūkstošiem latu bez PVN. Tādējādi 78 mājsaimniecībām tiks nodrošināts kvalitatīvs dzeramais ūdens un sadzīves kanalizācijas novadīšana centrālā tīklā, no tām 46 būs jauni ūdensvada pieslēgumi un 61 jauns kanalizācijas pieslēgums.

Latvijā radītās ūdens mērīšanas akas novērtē kā Ziemeļeiropas klimatam piemērotākās.

Latvijas uzņēmuma SIA Rotons konstruktoru radītās ūdens mērīšanas akas ar siltumizolāciju izpelnījušās labu novērtējumu no vairākiem Latvijas, Lietuvas un Krievijas pasūtītājiem; vairākos projektos Rotona ražotās akas ir veiksmīgi izkonkurējušas importa analogus. Labos panākumus uzņēmuma valdes loceklis Armands Mucenieks skaidro ar veiksmīgu akas konstrukciju, ko radījuši pašu konstruktori. Ekonomikas ministrijas un LIAA konkursā Eksporta un inovācijas balva 2011 uzņēmums ar šo produkciju ir viens no pretendentiem uz balvu kategorijā Importa aizstājējprodukts.

Ūdens mērīšanas akas PM500 ar siltumizolāciju ir speciāli piemērotas DN15, DN20 un DN25 ūdens mērītāju ierīkošanai ūdensvada izbūves zonās ar augstu gruntsūdens līmeni. Akas ir projektētas un izgatavotas, rēķinoties ar Latvijas un Ziemeļeiropas klimatiskajiem apstākļiem, tās lielās priekšrocības ir izturīga dubultsienu konstrukcija, kurā iepildīts jeb iekapsulēts siltumizolācijas materiāls – poliuretāna putas – tādējādi veidojot termosa efektu. Akas korpuss tiek atliets uz uz rotējošās formēšanas iekārtas, un pēc tam ar speciālu dozēšanas iekārtu to piepilda ar putām.

Tikai divas pašvaldības – Liepāja un Ventspils – tika iesniegušas savas prasības izmaiņām Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020). Tomēr vairums no priekšlikumiem nav guvuši NAP izstrādātāju un Saeimas atsaucību.

«Virkne sabiedrībai būtisku jautājumu joprojām nav iekļauti vidēja termiņa plānošanas dokumentā – NAP 2020 projektā, lai gan šādi jautājumi tiek paredzēti un atbalstīti 2010.gada 10.jūnijā Saeimā apstiprinātajā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā – Latvija 2030,» iniciatīvu pamato Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka Ventspils savus priekšlikumus sniegusi vairākas reizes jau kopš NAP 2020 prioritāšu pamatojuma ziņojuma 2012. gada 15. februārī. Savus priekšlikumus plāna izstrādātājiem iesniegusi arī Liepājas dome, pamatlīnijās būdama vienota ar Ventspili.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") šodien paziņoja, ka nekandidēs 11.Saeimas vēlēšanās, tomēr būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, vēsta Leta.

Jau ilgstoši Lemberga darbībai uzmanību pievērsusi prokuratūra, kura uzskata, ka viņš slepus bijis patiesā labuma guvējs vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos un nodarbojies ar kukuļņemšanu, taču līdz notiesājošiem tiesas spriedumiem lietas līdz šim nav nonākušas. Lembergs šādas apsūdzības kategoriski noliedz un uzskata par politiski motivētām.

Pašlaik Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīta krimināllieta, kurā Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Šajā lietā apsūdzēts arī Ventspils mēra dēls Anrijs Lembergs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

SIA Ventspils energo akcionāri sapulcē nav vienojušies par projekta finansēšanas modeli. Ventspils pašvaldība aicina Stadtwerke Flensburg GmbH nekavējoties sākt pildīt savas saistības.

Paziņojumā presei Ventspils pilsētas dome uzsver, ka nav šī projekta īstenotāja – atbilstoši EK 2006.gada 25.augusta Kohēzijas fonda atbalsta lēmumam par Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstības projekta īstenošanu atbildīgā iestāde ir SIA Ventspils energo. Ventspils pilsēta esot tikai projekta īstenošanas vieta, tādēļ Ventspils pilsētas domes ieguldījums projektā ir zeme un esošā katlu māja, kā arī Kohēzijas fonda atbalsta lēmums.

Ventspils pilsētas dome jau 2006.gadā nodrošināja Kohēzijas fonda atbalsta lēmumu par 34,6 miljonu eiro dāvinājuma piešķiršanu TEC projektam. Lai kvalitatīvi īstenotu TEC būvniecību, kas ir pietiekami sarežģīts un Latvijā nebijis projekts, tika izsludināts atklāts starptautisks konkurss par stratēģiskā investora piesaisti. Konkursa noteikumi paredzēja to, ka Ventspils pilsētas dome nesniedz galvojumus projekta īstenošanai un projekta stratēģiskajam investoram jābūt pieredzei līdzīgu projektu īstenošanā. Savukārt pašreiz vācu puse prasot pašvaldības finanšu garantijas aizdevumam, ko pašvaldība nevarot sniegt, Db skaidroja Ventspils domē.

Lai gan Eiropas naudas apguve ir apdraudēta, starp SIA Ventspils Energo dalībniekiem - Stadtwerke Flensburg GmbH un Ventspils domi - nav rasta saskaņa.

Ventspils Energo līdzīpašniece Stadtwerke Flensburg GmbH paziņojumā presei izsaka bažas, ka pašvaldība vēlas no projekta izstāties. Savas bažas Vācijas kapitāla uzņēmuma vadība pamato ar 6. maijā Ventspils pašvaldības izsludināto konkursu par konsultanta piesaistīšanu, lai esošās mazuta katlu mājas renovētu un piemērotu videi draudzīgākam kurināmajam.

«Mēs nevaram saprast, kādēļ Ventspils vēlas ieguldīt līdzekļus pilnībā novecojušās iekārtās. Vēlākais, 2013. gada beigās sāks darboties jaunās iekārtas. Ekonomiski un tehniski mēs nevaram izprast jēgu.

Mēs neticam, ka īsi pirms TEC projekta faktiskās realizācijas uzsākšanas Ventspils veiks tik krasu pavērsienu pilsētas siltuma un elektroenerģijas apgādes attīstībā. Taču mēs arī nespējam racionāli izskaidrot šādu rīcību,» pauž Stadtwerke Flensburg GmbH pārstāvis Tomas Bēlers. Savukārt Ventspils pašvaldība ironiski aicina Stadtwerke Flensburg GmbH koncentrēties sekmīgai TEC projekta īstenošanai, nevis izplatīt paziņojumus presei. «Kārtējo reizi nav izpildīts LR Finanšu ministrijas aicinājums līdz šā gada 14.maijam iesniegt pamatotu projekta realizēšanas shēmu,» Stadtwerke Flensburg GmbH paziņojumu komentē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.

Lielāko nodokļu maksātājis un transporta nozares nodokļu maksātāju līderis Ventspils pilsētas budžetā bijusi SIA Ventspils nafta termināls, kas pilsētas budžetu papildinājusi par vairāk nekā 800 tūkstošiem latu.

Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā iemaksāto nodokļu summu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm un nekustamā īpašuma nodoklis par zemi.

Ventspils pilsētas dome lielāko nodokļu maksātājus 20. maijā apbalvoja deviņās nominācijās. Katras nominācijas uzvarētājs tradicionāli saņem Ventspils pilsētas domes Atzinības rakstu un mākslinieka Mārtiņa Mālnieka izgatavoto balvu.

Transporta nozarē Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā visvairāk nodokļus 2009.gadā iemaksājusi SIA Ventspils nafta termināls (Ventspils pilsētas budžetā kopā nomaksātie nodokļi – 813,4 tūkstoši latu), būvniecības nozarē – pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts (197 tūkst. latu), zvejniecības nozarē – SIA Zvejnieku kompānija Grifs (42,6 tūkst. latu), bet tirdzniecības nozarē – a/s Diāna (145,99 tūkst. latu).

Ventspils pilsētas dome noraida apgalvojumu, ka tā 30.martā notikušajā SIA Ventspils energo dalībnieku sapulcē būtu bloķējusi lēmuma pieņemšanu par TEC būvniecību.

Tieši pretēji, sapulcē Ventspils pilsētas dome balsoja par SIA Ventspils energo dalībnieku sapulces lēmumu, kas apstiprināja SIA Ventspils energo valdes tiesības izmantot līdz 200 tūkstošiem eiro finansējuma piesaistes izdevumu segšanai ES Kohēzijas fonda projekta Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas attīstība vajadzībām, lai novērstu trūkumus stratēģiskā investora piedāvātajā projekta finansējuma modelī, kas diemžēl nevar nodrošināt nekavējošu projekta īstenošanu, norāda Ventspils dome savā pziņojumā.

SIA Ventspils energo valdes priekšsēdētājam Ginteram Gersam esošo pilnvaru ietvaros neesot liegts turpināt sarunas ar bankām, gluži otrādi – tas ir viņa pienākums turpināt sarunas ar Nordea banku, lai nodrošinātu nepieciešamās korekcijas finansēšanas piedāvājumā.

Līdz 2013.gadam SIA Olimpiskais centrs Ventspils plāno izbūvēt slēgto BMX halli, rekonstruēt airēšanas bāzi Dampeļi, rekonstruēt tenisa kortus, izbūvēt apgaismojumu centrālajā stadionā un veikt citus infrastruktūras uzlabojumus.

Ventspils pilsētas dome atbalstījusi SIA Olimpiskais centrs Ventspils pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot kustamo un nekustamo īpašumu. Pamatkapitāla palielināšana saistīta ar to, ka tiek uzsākta projekta Olimpiskā centra Ventspils infrastruktūras attīstība periodā no 2011.-2013.gadam realizācija. Projektu nodrošina sabiedrības dalībnieki – Ventspils pilsētas dome un biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja, veicot gan naudas, gan mantiskos ieguldījumus SIA Olimpiskais centrs Ventspils pamatkapitālā, to realizējot vairākos posmos. Pirmajā posmā Ventspils pilsētas dome ieguldīs kustamo un nekustamo īpašumu 888,9 tūkst. Ls apmērā (tajā skaitā stadiona zemi un airēšanas bāzi Dampeļi), lai nodrošinātu rekonstrukciju šajos objektos.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība, domājot par ventspilnieku labklājību rīkojas un ir pirmā pašvaldība Latvijā, kura rīko īres dzīvojamo māju būvniecības un atjaunošanas līdzfinansēšanas konkursus. To mērķis ir paplašināt īrējamo dzīvokļu piedāvājumu Ventspilī. Konkursu ietvaros nekustamā īpašuma attīstītājs var saņemt grantu līdz 200 000 EUR projekta īstenošanai.

Latvijā lielākā daļa dzīvojamo mājokļu ir būvēti padomju laikā, tikai neliela daļa pēc neatkarības atjaunošanas. Jaunie mājokļi īpaši tiek koncentrēti Rīgā un Rīgas reģionā, līdz ar to ir izteikts dzīvojamā fonda trūkums reģionos, tai skaitā Ventspilī. “Iemesls, kādēļ mēs kā pašvaldība vēlamies atbalstīt mājokļu būvniecības projektu īstenošanu un ēku atjaunošanas projektus, ir tas, ka Ventspilī ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pieejamu, tostarp jaunu dzīvokļu tirgū faktiski nav. Tāda tendence gan nav raksturīga tikai Ventspilij, ar šo problēmu saskaras diezgan daudz pilsētas,” norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.